VAAD kaitīgo organismu monitorings

Publicēts: 16.03.2026.

Kultūrauga attīstības stadijas noteikšana

Lauka monitorings ir viens no integrētās augu aizsardzības (turpmāk – IAA) pamatelementiem. Novērojuma laikā, vispirms tiek noteikta kultūrauga attīstības stadija pēc BBCH decimālo kodu skalas. Apskatot 5 līdz 10 tipiskākos augus laukā, atzīmē to attīstības stadiju, kura atkārtojas visbiežāk. Pēc tam apskata augus, lai konstatētu slimības un kaitēkļus.

Kaitīgo organismu monitorings

Kaitīgie organismi:

slimības un kaitēkļi.

Monitoringa lauku izvēles principi: novērojumi tiek veikti visos Latvijas reģionos saimniecībās ar dažādām saimniekošanas sistēmām (bioloģiskā, integrētā) un teritorijās ar atšķirīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Novērojumu veikšanas biežums un laiks: atsākoties veģetācijai reizi nedēļā.

Metodika:

Uz lauka - kaitīgo organismu noteikšanai dažādās lauka vietās, apmēram 20 metrus no lauka malas, tiek apskatīti 50 vai 100 augi.
Stādījumos – vismaz 2 rindas no stādījuma malas izvēlas 10 augļkokus vai krūmus un apskata 5 (kopā 50) pumpurus, lapas, jaunos dzinumus, zarus, augļus vai citas auga daļas no dažādām koka (krūma) pusēm.

Monitoringā izmantojamie palīglīdzekļi: palielināmais stikls (lupa), ķeramtrauki, līmes vairogi, feromonu slazdi, uzskaites rāmītis, entomoloģiskais tīkliņš, vizuālās novērtēšanas skalas augu slimību infekcijas attīstības pakāpes noteikšanai.

Veic vizuāli apskatot augus vai augu daļas.

Ja uz viena auga vai auga daļas ir konstatētas vairāku slimību pazīmes, tad slimības izplatību un attīstības pakāpi nosaka katrai konstatētajai slimībai atsevišķi.

Slimības izplatība, %

Slimības izplatība – parāda cik augu vai augu daļu no kopējā apskatītā skaita ir inficēti.

Piemērs:

Ja slims 1 augs no 100 apskatītajiem = 1%.

Ja slims 1 augs no 50 – 1/50*100%=2%

Slimības attīstības pakāpe, %

Cik lielu daļu no auga ir inficēta.

Parasti nosaka lapu plankumainībām, rūsām, miltrasām, izmantojot vizuālas skalas.

Laukam aprēķina vidējo: saskaita visu konstatēto attīstības pakāpju summu un dala ar visu apskatīto augu skaitu.

Piemērs:

ja apskatīti 100 augi, 10 augi inficēti un attīstības pakāpe 10%.

Tad vidējā attīstības pakāpe:

(10*10)/100=1%

Veic vizuāli apskatot augus vai augu daļas un izmantojot palīglīdzekļus, kuru izvēli nosaka kaitīgo organismu novērojumu un uzskaites metodika vai citi metodiskie materiāli.

Ja uz viena auga vai auga daļas ir konstatēti vairāku sugu (ģinšu, dzimtu) kaitēkļi, kaitēkļu kolonijas vai kaitēkļu bojājumi, tad kaitēkļa izplatību, bojājuma vai invāzijas pakāpi nosaka katrai konstatētajai kaitēkļa sugai (ģintij, dzimtai) atsevišķi.

Kaitēkļu izplatība, %

Kaitēkļa izplatība - parāda, uz cik lielas daļas no kopējā augu vai augu daļu skaita

ir sastopams kaitēklis vai kaitēkļa kolonija.

Piemērs:

Ja slims 1 augs no 100 apskatītajiem = 1%.

Ja slims 1 augs no 50 – 1/50*100%=2%

Kaitēkļu radīto bojājumu pakāpe %

Cik daudz no auga vai auga daļas nograuzis vai sabojājis kaitēklis procentos.

Kaitēkļu invāzijas pakāpe %

Cik kaitēkļu atrodas uz auga vai auga daļas vai cik lielu daļu no auga vai auga daļas procentos aizņem kaitēkļa kolonija (visbiežāk laputis, bruņutis, baltblusiņas, lapu blusiņas u.c.)

Daudziem kaitēkļiem nosaka to skaitu:

feromonu slazdā;
ķeramtraukā;
uz līmes vairoga;
100 vai 10 entomoloģiskā tīkliņa vēzienos;
trīcpiltuvē;
uz m2;
saskaitot tauriņus 50 m rādiusā 15 minūšu laikā.

Lai noteiktu kaitēkļu invāzijas pakāpi uz auga, auga lapas, stiebra, ziedkopas, noteikta garuma auga daļas (10 cm augļzariņa vai auga daļas, kuru kopējais garums paraugā ir 1 m) vai 200 ievu pumpuriem, vizuāli aplūko augu vai pieminētās auga daļas un konstatē vienas sugas (ģints, dzimtas) kaitēkļu skaitu uz 1 auga, uz 1 augļu koka, uz 1 lapas, uz 1 stiebra, uz 1 ziedkopas, uz 10 cm augļzariņa, uz 1 m vai uz 200 ievu pumpuriem.

Detalizētu informāciju par kaitīgo organismu monitoringa metodēm konkrētām kultūraugu grupām var atrast Integrētās augu aizsardzības kultūrspecifiskajās vadlīnijās.

VAAD kaitīgo organismu monitoringa rezultāti

Monitoringa veikšanai VAAD prognožu inspektori izmanto speciāli šim nolūkam radītu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas lietotni “Prognožu novērojumi", kurā tiek ievadīta kultūrauga attīstības stadija (AS) un kaitīgā organisma izplatības un attīstības novērtējums.

Pēc datu sinhronizācijas, jau pēc 1-2 minūtēm visi rezultāti ir publiski pieejami tīmekļvietnes kartē.

VAAD kaitīgo organismu monitorings ir palīgs lauksaimniekam savlaicīgi konstatēt kaitēkļu un slimību parādīšanos. Šos monitoringa rezultātus var izmantot, lai saimniecības līmenī nekavējoties uzsāktu savu lauku apsekojumus un savlaicīgi pieņemtu lēmumu par nepieciešamajiem kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumiem un laiku.