Balstoties uz monitoringa rezultātiem, lauksaimniekam ir jāizlemj – vai un kad lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL).
Lai pieņemtu pareizo lēmumu, ir svarīgi izmantot pamatotus un zinātnē balstītus kaitīguma sliekšņus.
Tie ir palīgrīki vai datorprogrammas, kas sniedz ieteikumus par AAL lietošanu, balstoties uz savāktajiem un izanalizētajiem datiem. Šīs sistēmas palīdz izlemt, kā ierobežot kaitīgos organismus, ņemot vērā:
- esošo un prognozēto kaitēkļu daudzumu vai slimību izplatību;
- kaitīguma sliekšņus.
Kaitīguma sliekšņi – konkrēti rādītāji (piemēram, kaitēkļu skaits uz vienu augu vai slimības izplatības procents), kas kalpo par "signālu", ka jāsāk rīkoties. Šie rādītāji prognozē precīzu brīdi, kad ir jāveic konkrēta darbība ar AAL, lai novērstu tālāku kaitīgo organismu izplatību.
Brīdinājumu sistēmas palīdz lauksaimniekiem savlaicīgi uzzināt par iespējamu kaitēkļu vai slimību parādīšanos. Šīs sistēmas apkopo laikapstākļu datus, iepriekšējo gadu informāciju un prognožu modeļu rezultātus, lai brīdinātu, kad pastāv augsts risks kultūraugu bojājumiem. Saņemot brīdinājumu, lauksaimnieks var laikus pārbaudīt laukus vai veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus, tādējādi samazinot ražas zudumus un izvairoties no liekām apstrādēm.
Fenoloģiskie prognozēšanas modeļi palīdz noteikt, kad kultūraugi un kaitēkļi sasniedz noteiktas attīstības stadijas. Šīs prognozes galvenokārt balstās uz temperatūru un citiem laikapstākļiem. Izmantojot šos modeļus, lauksaimnieks var precīzāk izvēlēties piemērotāko laiku sējai, smidzināšanai vai citiem lauku darbiem, īpaši periodos, kad kaitēkļi ir visaktīvākie vai kultūraugi visjutīgākie. Tas palīdz ietaupīt laiku, līdzekļus un saudzēt vidi.
Augšanas attīstības stadiju prognozēšana palīdz noteikt, kad kultūraugi vai kaitēkļi sasniegs noteiktas attīstības fāzes, ņemot vērā konkrētās vietas laikapstākļus. Šim nolūkam tiek izmantoti fenoloģiskie prognozēšanas modeļi, kas apvieno aktuālos laikapstākļu datus, iepriekšējo gadu meteoroloģisko informāciju un aprēķinu modeļus. Rezultātā lauksaimnieks var savlaicīgi uzzināt, kad gaidāma, piemēram, ziedēšana, ražas veidošanās vai kaitēkļu attīstības posmi, kas ļauj labāk plānot lauka darbus un aizsardzības pasākumus.
Ūdens monitoringa un prognozēšanas modeļi palīdz novērtēt, kā augsnes mitrums, laistīšana un ūdens pieejamība ietekmē kaitēkļu un slimību izplatību. Regulāri sekojot augsnes mitruma līmenim un ūdens izmantojumam, lauksaimnieks var samazināt ar mitrumu saistītos slimību riskus un vienlaikus efektīvāk izmantot ūdens resursus. Tas veicina veselīgākus kultūraugus un palīdz izvairīties no pārmērīgas vai nepietiekamas laistīšanas.
Lauka ūdens kapacitātes uzraudzība reāllaikā nozīmē nepārtrauktu augsnē pieejamā ūdens daudzuma mērīšanu. Tas tiek nodrošināts ar augsnes mitruma sensoriem un citām tehnoloģijām, kas sniedz tūlītēju informāciju par mitruma līmeni, augsnes spēju noturēt ūdeni un lauka apstākļiem. Šī informācija palīdz lauksaimniekam pieņemt pamatotus lēmumus par laistīšanu, samazināt ūdens zudumus un uzturēt optimālus augšanas apstākļus kultūraugiem.
Prognozējošās/modelējošās saimniecības sistēmas palīdz lauksaimniekiem plānot saimniekošanu ilgākā laika posmā, balstoties uz datiem un prognozēm. Tās ļauj savlaicīgi novērtēt iespējamos riskus, kas saistīti ar kaitēkļiem, slimībām un vides apstākļiem, un pieņemt ilgtspējīgus lēmumus nākotnei.
Ilgtermiņa modeļi tiek izmantoti, lai prognozētu kaitēkļu, slimību un klimata ietekmi vairāku gadu griezumā. Tie palīdz saprast, kā mainās riski laika gaitā, piemēram, klimata pārmaiņu un jaunu kaitīgo organismu parādīšanās dēļ. Šāda pieeja atbalsta ilgtermiņa plānošanu, kultūraugu izvēli un saimniecības risku pārvaldību.
Riska faktoru analīze - riska faktoru analīze nozīmē konkrētu apdraudējumu izvērtēšanu katram kultūraugam un saimniecībai. Tā var ietvert, piemēram:
- noteiktu kaitēkļu (laputis, spradži, smecernieki) izplatības risku;
- slimību (miltrasa, lapu plankumainības, puves) attīstības iespējamību;
- laikapstākļu ietekmi (silti un mitri periodi, sausums);
- augsnes apstākļus un augseku.
Šī analīze palīdz lauksaimniekam saprast, kuri riski ir visnozīmīgākie tieši viņa laukos, un sagatavoties tiem laikus.
Kaitīguma sliekšņi un to izmantošana praksē – kaitīguma sliekšņi palīdz noteikt, kad ir nepieciešams veikt kaitēkļu ierobežošanas pasākumus un parāda, pie kāda kaitēkļu daudzuma vai bojājumu līmeņa AAL lietošana kļūst ekonomiski pamatota. Sliekšņu izmantošana palīdz izvairīties no nepamatotas AAL lietošanas, samazina izmaksas un ļauj saimniekot videi draudzīgāk.
Kaitīguma sliekšņi tiek noteikti, balstoties uz lauka novērojumiem, prognozēm un pieredzi, kā arī nodrošina, ka aizsardzības pasākumi tiek veikti tikai tad, kad tie patiešām ir nepieciešami un var dot ekonomisku labumu.
Ir divu veidu kaitīguma sliekšņi:
- Kaitīguma slieksnis bioloģisko līdzekļu izmantošanai – tas ir brīdis, kad kaitēkļu skaits kļūst pietiekami augsts, lai būtu nepieciešams palīdzēt dabiskajiem ienaidniekiem. Tas var nozīmēt:
- derīgo kukaiņu (plēsēju, parazītu) izlaišanu,
- bioloģisko preparātu izmantošanu,
- dabisko līdzsvaru atbalstošus pasākumus.
Ja ar dabisko regulāciju vien nepietiek, šis slieksnis palīdz laicīgi rīkoties, pirms tiek sasniegts ekonomiski bīstams kaitējums.
- Kaitīguma slieksnis ķīmisko AAL lietošanai nosaka, pie kāda kaitēkļu daudzuma vai bojājumu līmeņa ir nepieciešams lietot AAL, lai novērstu būtiskus ražas zudumus. Ķīmiskie AAL tiek lietoti tikai tad, ja paredzamais kaitējums pārsniedz pieļaujamo līmeni, tādējādi samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi.
Avots: LIFE Agrowise projekta “Vadlīnijas par konkrētai saimniecībai vai kultūraugam paredzētiem noteikumiem pesticīdu ietekmes mazināšanai, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu lauksaimniecību” materiāli, LIFE23-PRE-FR-AGROWISE/101148740 (“Guideline for farm-specific rules or crop-specific for mitigating pesticide impacts while ensuring sustainable agriculture” Reference: LIFE23-PRE-FR-AGROWISE/101148740 – Eng.)