Kas ir lauka vēsture/uzskaites sistēma?
Lauka vēsture ir visu uz lauka veikto darbību, tajā skaitā augu aizsardzības, precīza uzskaite. Jo vairāk un precīzāk pieraksta, jo lielāki ieguvumi nākotnē, plānojot ilgtspējīgu saimniecības attīstību.
Lauka vēsture/uzskaites sistēma ir pieredzes apkopojums, kas ilgtermiņā parāda katra lauka izmantošanas īpatnības un to objektīvs izvērtējums palīdz analizēt veikto pasākumu efektivitāti, savlaicīgi plānot audzēšanas un augu aizsardzības pasākumus un pasargāt no pieļauto kļūdu atkārtošanas nākotnē.
Lauka vēsturē iekļauj šādu informāciju:
- lauka nosaukums vai numurs un platība – var izmantot Lauku atbalsta dienesta lauka bloka vai kadastra numuru;
- audzētā kultūrauga suga un šķirne un priekšaugs;
- veiktie sēklas vai stādāmā materiāla sagatavošanas pasākumi. Ja izmantota kodne, norāda tās nosaukumu, devu, apstrādāto daudzumu un apstrādes datumu – šis pasākums tiek fiksēts gadījumos, kad sēklu kodina saimniecībā uz vietas;
- sējas vai stādīšanas datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība – optimālo šo rādītāju ievērošana ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu. Piemēram, ja izsējas norma ir zemāka par optimālo, sējumi būs izretināti un tādos sējumos vairāk augs nezāles, jo tām ir labvēlīgāki apstākļi attīstībai, attiecīgi to ierobežošanai ir jāpievērš lielāka uzmanība. Un pretēji – ja optimālā izsējas norma būs pārsniegta, sējumi būs pārāk sabiezināti un tādos sējumos būs slikta gaisa cirkulācija, attiecīgi labvēlīgāka vide slimību un kaitēkļu attīstībai (piemēram, graudaugu miltrasas, laputu);
- agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datums – fiksē augsnes pamatapstrādes pasākumus (aršanu, diskošanu, frēzēšanu, šļūkšanu, kultivēšanu u. c.) un agrotehniskos pasākumus kultūraugu augšanas laikā (vagošanu, rindstarpu rušināšanu u. tml.);
- mēslošanai izmantoto līdzekļu veids un devas fiziskajās vienībās, minerālmēslu pamatsastāvs un iestrādes datums;
- kaļķošanai vai ģipšošanai izmantoto materiālu deva fiziskajās vienībās un to iestrādes datums (ja šāds pasākums veikts);
- lauka novērojumi (monitorings) ir nepieciešami, lai novērtētu saimniecībā lietoto pasākumu lietderību, efektivitāti un sasniegtos rezultātus. Novērojuma laikā jāfiksē feromonu slazdu un līmes vairogu izlikšanas laiku, kaitīgā organisma (nezāles, kaitēkļi, slimības) sastopamība, bet sezonas griezumā šie ieraksti parāda kaitīgo organismu attīstības dinamiku;
- izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos augu aizsardzības pasākumus:
- izmantotos “neķīmiskos” kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumus (piemēram, mehāniska kaitēkļu nolasīšana ar rokām, saslimušo augu izraušana un izvākšana no sējuma/stādījuma, bojāto zaru izgriešana, trihogrammu izlaišana ābeļu stādījumā vai zirņu sējumā u.c.).
- izmantotos ķīmiskos augu aizsardzības pasākumi, norādot lietotā AAL nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu (ļauj precīzi sekot atļautajam nogaidīšanas laikam) un apstrādes pamatojumu – pirms katra ķīmiskā AAL lietojuma nepieciešams lauka novērojuma ieraksts, kas apliecina šī lietojuma nepieciešamību, balstoties uz kaitīgo organismu attīstības pieaugumu un attiecīgi reālo apdraudējumu ražai.
- svarīgi ir ierakstīt ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu – šie dati nepieciešami lauksaimniekam, lai pārliecinātos par sezonas laikā veikto pasākumu efektivitāti, un gadījumos, ja nav sasniegts iecerētais ražas līmenis, pamatojoties uz uzskaites sistēmas ierakstiem, izanalizētu, kurā posmā ir pieļautas kļūdas.
Lauku vēstures datus var uzturēt dažādos formātos: elektroniskās sistēmās (piemēram, “eAgronom”, “Mans lauks”, “GeoFace”, “Next Farming”, VAAD LIZ pārvaldības sistēmā u.c.), MS Excel vai Word, vai arī papīra formātā.
Kam jākārto lauka vēsture?
Likumdošana nosaka, ka lauka vēsture/uzskaites sistēma šobrīd obligāta visās saimniecībās, kas lieto 2. reģistrācijas klases AAL , saimniecībās, kas atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, kā arī tādās saimniecībās, kas nelieto AAL, bet ir reģistrējušās Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.