Kaitēkļu un slimību sastopamība katru gadu atšķiras ne tikai atsevišķos reģionos, bet arī atsevišķos dārzos. Tādēļ būtisks ir regulārs dārza monitorings, kas palīdzētu audzētājiem pieņemt lēmumu par pamatotu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu.
Lai lemtu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu:
vispirms precīzi jākonstatē kaitēkļa suga, īpatņu skaits (izplatība, attīstība) un/vai nodarīto bojājumu pakāpi;
pēc tam ir jāizvērtē kultūrauga attīstības stadija, augšanas un attīstības stāvoklis (stipri un veselīgi augi strauji aug un attīstās), laika apstākļu prognoze tuvākajām dienām (vai tiek prognozēti labvēlīgi laika apstākļi konkrētā kaitēkļa attīstībai), dabisko ienaidnieku sastāvs un populācijas lielums, kā arī sava iepriekšējo gadu pieredze un novērojumi.
Vairums kaitēkļu pārziemo augsnē, tāpēc kaitēkļu izplatības iespējas ir lielākas, ja netiek ievērota augu maiņa – t.i., to pašu vai radniecīgu kultūraugu audzē vienā un tajā pašā vietā vairākus gadus pēc kārtas.
Jāatceras, ka kultūraugu kaitēkļu savairošanās gaitai ir periodisks raksturs. Dažas sugas savairojas masveidā tikai atsevišķos dārzos, kam par iemeslu visbiežāk ir pielietotā agrotehnika. Kaitēkļu masveida savairošanās bieži ir saistīta ar temperatūras režīmu un nokrišņiem, no kuriem būtiskāko lomu spēlē temperatūra. Kukaiņi ir aukstasiņu dzīvnieki, kuru ķermeņa temperatūra mainās līdz ar apkārtējās vides temperatūru, tāpēc mēdz būt tā, ka, sasniedzot zināmu temperatūru, kaitēklis jau iznāk no ziemošanas vietām, bet kultūraugs vēl nav sasniedzis to attīstības stadiju, kad kaitēklis var radīt tam būtiskus bojājumus. Var būt arī otrādi: kad kaitēklis no ziemošanas vietām iznāk vēlāk, bet kultūraugs jau ir sasniedzis tādu attīstības stadiju, kad kaitēklis vairs nevar radīt būtiskus bojājumus.
No temperatūras ir atkarīgs kukaiņu attīstības ātrums un mirstība: augstākā temperatūrā kukaiņu attīstība norisinās ātrāk un to aktivitāte ir lielāka, jo organisma vielmaiņa notiek straujāk, līdz ar to siltā sezonā var attīstīties vairāk paaudzes. Augstākā temperatūrā kukaiņi arī barojas intensīvāk un sadēj vairāk olu nekā, ja ir vēsi laika apstākļi.
Ja kaitēkļi jau ir konstatēti un jāpieņem lēmums par augu aizsardzības pasākumu veikšanu, ir jāizvērtē, vai tuvākajās dienās tiek prognozēti konkrētā kaitēkļa izplatībai un attīstībai labvēlīgi laika apstākļi. Kukaiņu un ērču attīstībai labvēlīgi apstākļi ir sauss un silts laiks, tāpēc šādos apstākļos kultūraugus jānovēro biežāk. Ja tiek prognozēti nelabvēlīgi (auksti un mitri) laika apstākļi, ar AAL smidzināšanu var nogaidīt. Piemēram, pēkšņas salnas vai spēcīgas lietusgāzes var iznīcināt kukaiņus, īpaši laputis u.c. sīkus kukaiņus. Pēc šāda perioda stādījums ir jāapskata atkārtoti, jo, visdrīzāk, smidzinājums vairs nav nepieciešams.
Novērtējot kaitēkļu izplatību, uzmanība ir jāpievērš dārza malām un jānovērtē kaitēkļu daudzums gan dārza malā, gan dārza vidū, jo kailgliemeži, laputis, spradži, u.c. kukaiņi ienāk stādījumā tieši no dārza malām, grāvmalām, mežmalām, bet dārzā bieži vien ir sastopami niecīgā skaitā. Prakse rāda, ka bieži vien pietiek ar insekticīda smidzinājumu tikai pa dārza perimetru, kur kaitēkļi ir sastopami visvairāk.
Jāatceras, ka, veicot vienlaidu smidzinājumu ar neselektīviem insekticīdiem (piemēram, sintētiskajiem piretroīdiem), tiek iznīcināti arī visi tajā brīdī laukā esošie derīgie kukaiņi (mārītes, zeltactiņas, skrejvaboles, ziedmušas, spožlapsenes, tumšlapsenes u.c.). Pat būdami nelielā skaitā, derīgie kukaiņi palīdz cīnīties ar nelielu kaitēkļu invāziju laukā.