Pēdējās nedēļas laikā novērojama maijvaboļu masveida pulcēšanās dažādu sugu kokos, kas nozīmē, ka šogad ir to izlidošanas gads. Izlidojot no savām ziemošanas vietām, pieaugušās vaboles maijā barojas uz lapu kokiem, bet, kad barošanās pabeigta, tās augsnē meklē piemērotas vietas olu dēšanai.
Masveida savairošanās gadījumos lielus postījumus var izdarīt augļu dārzos un stādaudzētavās. Barošanās laikā notiek pārošanās process, apmēram pēc divām nedēļām sākas olu dēšana. Viena vabole izdēj aptuveni 25-30 oliņu, no kurām izšķīlušies kāpuri augsnē turpina attīstību un nodara bojājumus augu sakņu sistēmai. Kopumā viens attīstības cikls ilgst 4 gadus. Pirmajā otrajā gadā kāpuri vēl ir augumā nelieli, tādēļ barojas ar mazām saknītēm un būtisku kaitējumu nenodara. Visbīstamākie kāpuri ir trešajā un ceturtajā attīstības gadā, kad var nodarīt būtiskus bojājumus dārzeņu, zemeņu stādījumos un citiem laukā stādītiem kultūraugiem.
Maijvaboļu ierobežošana nav viegls process, un pilnībā tās ierobežot nav iespējams. To izplatību ietekmē vēsi lietaini pavasari, kas var traucēt pārlidojumus, arī vējains laiks un dažādas sēņu vai baktēriju slimības, ar ko vaboles slimo. To dabiskie ienaidnieki ir skrejvaboles, kurmji, mežacūkas kā arī veiksmīgi no lauka tos nolasa dažādi putni (strazdi, vārnas, kaijas u.c). Vairākkārtēja augsnes mehāniska apstrāde arī var veicināt kāpuru skaita samazināšanos.
Metodes ar, kurām vaboļu daudzumu ierobežot ir dažādas:
- Ievērojot pieaugušo maijvaboļu barošanos tuvējos kokos, to notveršanai var izmantot ultravioletās gaismas slazdus. Iestājoties tumsai, koku tuvumā izliek gaismas ķermeni, to aizsedz ar stiklu vai izveido šķērsli, kur vabolēm atsisties, kad tās lidos uz gaismu. Nokritušos kaitēkļus salasa un likvidē. Vieglākai nokritušo vaboļu uztveršanai pie šķēršļa var novietot piemērota izmēra trauku ar ūdeni, kur lidotājām iekrist. No nelieliem kokiem maijvaboles var nopurināt un savākt agri no rīta, kamēr tās vēl ir mazkustīgas.
- Apmēram ap saules lēktu, purināt kokus, kuros vaboles pa dienu manītas, un salasīt nokritušās. Šim nolūkam zem koka jānoklāj plēve vai gaiša auduma gabals, kur nokritušās vaboles vieglāk pamanāmas un savācamas.
- Pirms vēlamā kultūrauga stādīšanas augsne jāpārbauda un jāpārliecinās, vai tajā nav masveidā savairojušies maijvaboļu kāpuri. Kāpurus atbaidīt iespējams, iesējot zaļmēslojuma augus - griķus, lupīnu, eļļas rutku, baltās sinepes.
- Maijvaboļu mehāniskai izķeršanai var izveidot dārzā slazdus. Ik pēc neliela attāluma izrok 10-15cm dziļu bedrīti, kuru piepilda ar sagrieztiem kartupeļiem, burkāniem, kas piesaistīs kāpuru klātbūtni. Slazdus apseko 1-2 reizes nedēļā un savāc tur esošos kāpurus.
Vasarīgie laikapstākļi ir ļoti labvēlīgi kaitēkļu izplatībai un attīstībai, tāpēc VAAD aicina lauksaimniekus rūpīgi un regulāri apsekot savus kultūraugus un, nepieciešamības gadījumā, lemt par augu aizsardzības pasākumu pielietošanu.
Aktuālā informācija par novērojumiem Latvijā.
Reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus var apskatīt augu aizsardzības līdzekļu datu bāzē.
Informāciju sagatavoja:
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļa