Publicēts: 02.04.2026.

Rezistence ir iedzimta pieaugoša skaita indivīdu adaptācija noteiktā kaitīgo organismu populācijā, lai izdzīvotu ķīmiskās augu aizsardzības apstrādes laikā, kas sākotnēji nodrošināja efektīvu ierobežošanu. 

Kā dabas parādība tā radās dzīvo organismu evolūcijas laikā kā aizsardzības mehānisms pret dabas faktoriem. Rezistence ir universāla parādība, kas mūsdienās ietekmē visas ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu grupas, tostarp herbicīdus, fungicīdus, insekticīdus, akaricīdus, kā arī repelentus. Kaitīgo organismu populāciju rezistences palielināšanās pret noteiktām vielām ir vienas vai vairāku vielu ar vienādu darbības mehānismu ilgstošas lietošanas sekas.

Rezistence rada milzīgus ekoloģiskus un ekonomiskus zaudējumus, ievērojami samazinot ražu un pasliktinot ražas kvalitāti. Ja augu aizsardzībā neizdodas sasniegt vēlamos rezultātus, tiek palielināts ķīmisko apstrāžu skaits un biežums. Tā rezultātā vidē nonāk vairāk ķīmisko vielu, kas veicina tās piesārņojumu. Turklāt tas palielina lauksaimniecības kultūru ražošanas izmaksas, samazinot rentabilitāti. Tāpēc, ir būtiski veikt visus iespējamos rezistences veidošanās ierobežošanas pasākumus.

Kaitēkļu rezistences attīstība pret augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) ir atkarīga no faktoru kompleksa mijiedarbības, tostarp tiem, kas saistīti ar kaitēkli (attīstības cikla ilgums, paaudžu skaits, auglība u.c.) un AAL (fizikālās un ķīmiskās īpašības), kā arī tiem, kas saistīti ar AAL lietošanas apstākļiem (augu maiņa, šķirne, agrotehniskie pasākumi). 

Viens no svarīgākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras mūsdienu augu aizsardzība, ir kaitēkļu, nezāļu un slimību izraisītāju rezistences pret augu aizsardzības līdzekļu darbīgajām vielām novēršana.

Jebkuras agronomiskās darbības, kas palielina kaitīgo organismu populācijas blīvumu, veicina ķīmiskās augu aizsardzības intensifikāciju, kas veicina rezistences attīstību. Savukārt, jebkuras darbības (augu maiņa, izturīgas šķirnes, augsnes apstrāde), kas ierobežo kaitīgo organismu populācijas, samazina nepieciešamo apstrāžu skaitu ar ķīmiskajiem AAL un palēnina rezistences veidošanās ātrumu.

Atsevišķi kaitēkļi var attīstīt rezistenci pret vienu vielu vai vairākām radniecīgām vielām (vielām no vienas grupas ar vienādu vai līdzīgu darbības mehānismu). Kaitēklim ir arī iespējams attīstīt rezistenci pret līdzekļiem no divām vai vairākām grupām ar atšķirīgu darbības mehānismu. Rezistence ātrāk attīstās organismos, kuriem ir vairākas paaudzes gadā (daži kukaiņi, ērces, sēņu ierosinātas slimības), kur nepieciešama biežāka izsmidzināšana. 

Kultūraugos, kuros pieejamo AAL darbīgo vielu skaits ir ierobežots, kas neļauj ievērot rezistences novēršanas pamatprincipu, kas ir vielu ar atšķirīgiem darbības mehānismiem rotācija, īpaši svarīgas kļūst neķīmiskās augu aizsardzības metodes. 

Rezistences veidošanos veicinoši faktori ir:

  1. Augu aizsardzības līdzekļu ar vienādu iedarbības mehānismu ilgstoša lietošana.
  2. Agronomiskie faktori, kas veicina kaitēkļu populācijas blīvuma palielināšanos ir augu maiņas neievērošana, liela kopējā platība, kurā audzē vienu kultūraugu, augsnes apstrādes tehnoloģijas, kur kaitīgajam organismam ir lielāka iespēja atstāt pēcnācējus (piem., bezaršanas “no-till” tehnoloģija).
  3. Klimata pārmaiņas (piemēram, globālā sasilšana, jo var tikt radīti labvēlīgi apstākļi daudzu kaitēkļu sugu attīstībai, piemēram, vairāk kaitēkļa paaudžu sezonā veicina rezistences veidošanos, jo rezistences gēni tiek ātrāk nodoti pēcnācējiem).
  4. Kaitēkļu mobilitāte/migrācija, jo plašs saimnieku loks vai augsta mobilitāte var izplatīt rezistences gēnus dažādās teritorijās un kultūraugos.
  5. Dabisko ienaidnieku trūkums. Dabisko plēsēju un parazītu neesamība vai samazināšanās (bieži vien neselektīvas AAL lietošanas dēļ) ļauj kaitēkļu populācijām, tostarp rezistentajām, ātrāk atjaunoties.
Rezistence pret augu aizsardzības līdzekļiem

Visu AAL lietotāju interesēs ir ievērot stratēģiju rezistences veidošanās ierobežošanai, jo tas ilgāk saglabās AAL efektivitāti, nesamazinot rentabilitāti.

  1. Audzējiet izturīgas kultūraugu šķirnes, lai mazāk ir jāpielieto ķīmiskie AAL.
  2. Nodrošiniet kultūraugiem optimālus augšanas apstākļus, jo veselīgi augi ir konkurētspējīgāki ar nezālēm un mazāk uzņēmīgi pret slimībām un labāk pārvar kukaiņu uzbrukumus.
  3. Ievērojiet aug maiņu, rotējiet īpaši tos kultūraugus, kuriem ir vienādi kaitīgie organismi.
  4. Veiciet regulāru kaitīgo organismu monitoringu, lai savlaicīgi veiktu AAL smidzinājumu pamatojoties uz kaitīguma sliekšņiem un, kad kaitīgie organismi ir visuzņēmīgākie/visjutīgākie, tādējādi samazinot ķīmisko AAL lietošanas reižu skaitu. 
  5. Lai novērstu rezistentu īpatņu izdzīvošanu un vairošanos, veiciet kaitīgo organismu ierobežošanu agrīnās to attīstības stadijās. Vēlīnās attīstības stadijās kaitīgie organismi (piemēram, lielas nezāles, vēla kukaiņu kāpuru attīstības stadija vai stipra slimības attīstība) bieži vien ir izturīgāki un novēlota apstrāde var veicināt rezistentu īpatņu izdzīvošanu, attiecīgi, veicinot rezistences attīstību 
  6. Nezāļu ierobežošanai veiciet augsnes aršanu (ja augsnes erozija nav aktuāla).
  7. Ja iespējams, izmantojiet bioloģiskās augu aizsardzības metodes.
  8. Ja iespējams, izvēlieties selektīvus AAL.
  9. Ja iespējams, apstrādi ar AAL veiciet tikai atsevišķās lauka vietās, kur kaitīgie organismi ir konstatēti vai pa lauka/dārza perimetru, nevis visā platībā. 
  10. Ja AAL ir jālieto vienam un tam pašam kultūraugam vai vietai, rotējot ir jālieto AAL ar atšķirīgu iedarbības mehānismu. AAL marķējumā ir norādīta informācija par darbīgo vielu (vai vielām) un rezistences veidošanās ierobežošanas stratēģija.
  11. Veidojot tvertnes maisījumus ar AAL ar atšķirīgu iedarbības veidu tiek samazināta kaitīgo organismu iespēja pielāgoties un nodrošināta to ierobežošanas pasākumu ilgtermiņa efektivitāte. Teorētiski jebkura tvertnes maisījuma kombinācijas atkārtota lietošana var izraisīt rezistences veidošanos, ja rezistences mehānismi pret katru AAL maisījumā rodas kopā, bet šāda varbūtība ir ļoti zema. Veidojot tvertnes maisījumus ir jāņem vērā, ka atsevišķiem produktiem var būt atšķirīga jaukšanas secība, tāpēc pirms AAL jaukšanas obligāti ir jāizlasa lietošanas instrukcija.
  12. Ievērojiet uz AAL marķējuma norādīto maksimāli atļauto smidzinājumu skaitu sezonā.
  13. Ievērojiet uz AAL marķējuma norādītās devas konkrētajam kaitīgajam organismam un kultūraugam, augu attīstības stadiju un stingri ievērojiet visus lietošanas nosacījumus. Lietojot samazinātas devas, kas ir zemākas par reģistrētajām konkrētajam kaitīgajam organismam, tiek veicināta spēcīgāko īpatņu izdzīvošana kaitīgo organismu populācijā un to vairošanās. 
  14. Ievērojiet uz AAL marķējuma norādīto darbīgo vielu saderību, kas nodrošina, ka AAL maisījumā esošās darbīgās vielas negatīvi nemijiedarbojas viena ar otru, kā rezultātā var samazināties efektivitāte vai rasties fitotoksicitāte (augu bojājumi). Nesaderīgi maisījumi var samazināt kaitīgo organismu ierobežošanas efektivitāte vai kaitēt kultūraugiem, tāpēc ir svarīgi pārliecināties, ka visas sastāvdaļas darbojas sinerģiski.
  15. Pirms pārvietošanās no laukiem, kas invadēti ar rezistentām sugām, notīriet augsnes apstrādes un ražas novākšanas tehniku.

Datus par kaitēkļu rezistences rašanos pret AAL apkopo un apstrādā starptautiskās komitejas FRAC (Fungicīdu rezistences rīcības komiteja), IRAC (Insekticīdu rezistences rīcības komiteja) un HRAC (Herbicīdu rezistences rīcības komiteja). Tās novērtē rezistences risku atsevišķās AAL grupās, izveido to organismu sarakstus, kuriem ir izveidojusies rezistence, un AAL sarakstus ar iedarbības veida aprakstu uz kaitīgajiem organismiem, ar rezistences riska līmeņiem un kodiem, kas palīdz samazināt AAL lietošanas risku. Darbīgajām vielām ar vienādu kodu ir vienāds vai ļoti līdzīgs darbības veids, un starp tām var rasties arī krusteniskā rezistence. Tas nozīmē, ka, attīstoties rezistencei pret vienu no šīm vielām, organisms ir izturīgs arī pret citām vielām no grupas ar tādu pašu marķējumu, pat ja tas nekad iepriekš nav bijis saskarē ar šo vielu.

Ja vielas ar vienādu darbības mehānismu tiek lietotas secīgi un atkārtoti, rezistences risks ievērojami palielinās. Tāpēc AAL grupās, kurās pastāv risks, ir jāizvēlas vielas no dažādām grupām (ar dažādiem kodiem) vai jāizmanto darbīgo vielu kombinācijas. Nepietiek mainīt AAL ar dažādiem tirdzniecības nosaukumiem (jo dažādiem AAL var būt viena un tā pati darbīgā viela), bet, pirmkārt, ir jāzina, kādas ir darbīgās vielas ir konkrētā AAL sastāvā un kādi ir to kodi. AAL ražotāji cenšas novērst rezistences rašanos, un, izstrādājot preparātus noteiktu kaitīgo organismu ierobežošanai, ņem vērā ne tikai efektivitāti, bet arī rezistences aspektu.

Vairāk informācijas skatīt brošūrā “Rezistence pret augu aizsardzības līdzekļiem”, 2018.