Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas laukaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai. Zemgales reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Siguldas, Ropažu, Ķekavas, Salaspils, Olaines novados.
Graudzāļu slimības un kaitēkļi
Sārtais sniega pelējums (Fusarium nivale) un pelēkais sniega pelējums (Typhula spp.)
Sniega pelējuma attīstību ietekmē kultūrauga šķirnes izvēle, kā arī graudaugu attīstības fāze rudenī, pirms miera perioda iestāšanās. Šī ziemošanas perioda sākumā, laika apstākļi bija ļoti rudenīgi, bez sala un sniega kārtas, bet ar ļoti palielinātu mitruma daudzumu tīrumos. 2026. gada janvāra sākumā uzsniga sniegs uz nesasalušas zemes, sniega sega palielinājās, un gaisa temperatūras pazeminājās. Šāds salikums, diezgan bieza sniega sega uz nesasalušas augsnes, rada augstu riska pakāpi sniega pelējuma attīstībai graudaugu sējumos. Sniega pelējumu attīstība un izplatība būs atkarīga arī no laika apstākļiem otrā ziemas pusē un pavasarī. Neizturīgākas šķirnes, sabiezināti sējumi, lielākas slāpekļa mēslojuma devas var sekmēt šo slimību attīstību 2026. gada pavasarī.
Vārpu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum)
2025. gadā slimība tika konstatēta visos novērotajos graudaugu sējumos. Samērā mitrie laika apstākļi sekmēja vārpu plēkšņu plankumainības attīstību un izplatību. Var prognozēt, ka arī šajā, 2026. gadā, šī slimība būs sastopama graudaugu sējumos, tomēr tās attīstības intensitāte un izplatīšanās lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem graudaugu veģetācijas beigu periodā. Tāpat slimības attīstību varētu ietekmēt audzējamā šķirne un lietotie augu aizsardzības līdzekļi.
Graudzāļu miltrasa (Blumeris graminis)
2025. gada pavasara ilgstošais lietus sekmēja graudzāļu miltrasas attīstību un izplatību. Slimība tika novērota daudzos novērotajos labību laukos. Var prognozēt, ka miltrasa būs novērojama arī šī gada sējumos, bet tās izplatība un attīstība būs atkarīga gan no laika apstākļiem, gan sējumu stāvokļa. Lielāks miltrasas attīstības risks būs sabiezinātos, ziemošanas periodā novārdzinātos sējumos, kā arī sējumos, kuros tiek lietotas paaugstinātas slāpekļa mēslojuma devas. Inficēšanos ar miltrasu ietekmē arī audzēšanai izvēlētās šķirnes izturība pret šo slimību.
Miežu pundurrūsa (Puccinia hordei)
2025. gadā miežu pundurrūsa tika novērota gan ziemas miežu, gan vasaras miežu sējumos. Slimības attīstību un izplatību veicināja lietainie laika apstākļi. 2026. gadā saglabājas risks miežu sējumos novērot pundurrūsu. Tas būs atkarīgs no laika apstākļiem graudaugu augšanas periodā, lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem un inficēšanās iespējas no iepriekšējā gada augu atliekām. Augstāks inficēšanās risks ir atkārtotos sējumos un šķirnēm, kuras nav izturīgas pret šo slimību.
Dzeltenā rūsa (Puccinia striiformis)
Pagājušajā gadā novērotajos kviešu laukos netika konstatēta dzeltenās rūsas infekcija. Lai ierobežotu strauju dzeltenās rūsas izplatību, kas var ievērojami samazināt plānotās graudaugu ražas kvantitāti un kvalitāti, jālieto atbilstoši fungicīdi. Ja būs slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad šajā gadā dzeltenā rūsa būs sastopama, bet pārsvarā atsevišķu šķirņu sējumos.
Putošā melnplauka (Ustilago nuda; Ustilago avenae)
2025. gadā putošā melnplauka tika konstatēta atsevišķos vasaras miežu un vasaras kviešu laukos, bet tās izplatība bija neliela. Neskatoties uz to, ka sēšanai tiek izmantots ar kodni apstrādāts sēklas materiāls, putošā melnplauka ir sastopama katru gadu. Arī 2026. gadā atsevišķiem sējumiem pastāv risks inficēties ar putošo melnplauku. Lai no tā izvairītos, vajadzētu sēt kvalitatīvi nokodinātu sēklu, kodināšanai izmantojot kodni, kura spēj ierobežot šīs slimības attīstību, kā arī izvēlēties pret slimību izturīgas šķirnes.
Stiebrzāļu gredzenplankumainība (Rhynchosporium sp.)
2025. gadā veiktajos novērojumos gredzenplankumainība tika konstatēta ziemas miežu sējumos, gan pavasarī, pēc ziemošanas perioda beigām, gan rudenī, pirms ziemošanas perioda sākuma. Slimības attīstībai nelabvēlīgu apstākļu dēļ, vai arī AAL lietošanas ietekmē, tā strauji neizplatījās. Ņemot vērā rudens periodā un iepriekšējos gados novēroto, kā arī šī gada ziemošanas perioda apstākļus, jāsecina, ka arī šogad, kā jau katru gadu, pavasarī graudaugu sējumos būs novērojama stiebrzāļu gredzenplankumainības attīstība. Ievērojot augu maiņu un kvalitatīvi iestrādājot augsnē augu atliekas, var samazināt inficēšanās risku. Līdz šim veiktie novērojumi liecina, ka parasti šīs slimības izplatība ir neliela.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis)
Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos slimības pazīmes tika novērotas visos kviešu sējumos. Slimības izplatības lielums, katrā laukā bija ļoti atšķirīga. To varēja ietekmēt lokālie laika apstākļi, pielietotie AAL un audzētās šķirnes izturība pret šo patogēnu. Kviešu lapu dzeltenplankumainība ir plaši izplatīta un sastopama katru gadu, tāpēc var prognozēt, ka no šīs slimības izplatības nevarēs izvairīties arī 2026. gadā. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, augsts gaisa mitrums un optimāla temperatūra (+20-280C), dzeltenplankumainība var būt postoša. Slimības izraisītājs saglabājas uz ražas paliekām. Augu maiņas ievērošana, kvalitatīva ražas atlieku un pabiru iestrāde augsnē samazina inficēšanās risku.
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici)
2025. gada pavasarī slimības bojājumi tika novēroti visos novērojumu laukos. Sākotnējā inficēšanās bija notikusi rudenī no ražas atliekām un pabirām, ar ūdens pilienu palīdzību nokļūstot uz jaunajām lapām. Šīs slimības straujai attīstībai un izplatībai ir nepieciešams mitrs, lietains laiks. Pagājušajā gadā, iestājoties mitrākam laikam, visos apsekotajos laukos tika novērota pelēkplankumainības attīstība un strauja izplatība. Slimības izplatīšanos sējumos ietekmē audzētās šķirnes īpašības un lietotie AAL. Ņemot vērā laika apstākļus šajā ziemā, var prognozēt, ka arī 2026. gada pavasarī šī slimība būs sastopama kā rudens infekcijas, kas saglabājas uz auga lapām. Kviešu lapu pelēkplankumainības izplatība un attīstība, vasaras periodā, būs atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem kultūrauga augšanas laikā, un lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres)
Iepriekšējā gadā, miežu lapu tīklplankumainības pirmās pazīmes tika novērotas gan ziemas miežu, gan vasaras miežu sējumos, cerošanas fāzē un stiebrošanas sākuma fāzēs. Pārsvarā miežu lapu tīklplankumainību novēro sējumos, kur aug šīs slimības ieņēmīgas šķirnes. Inficēšanās ar šo slimību ir iespējama, ja vairākas dienas pēc kārtas saglabājas ļoti augsts gaisa mitrums. 2025. gada pirmā puse bija nokrišņiem bagāta un tas veicināja tīklplankumainības attīstību un izplatīšanos. Var prognozēt, ka arī 2026. gadā miežu sējumos būs novērojama šī slimība, ja būs tīklplankumainības attīstībai un izplatībai labvēlīgi apstākļi. Ierobežot to var, sējot izturīgas šķirnes un lietojot atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus.
Auzu lapu brūnplankumainība (Helminthosporium avenae)
Visos 2025 gadā apsekotajos auzu sējumos tika novērota auzu lapu brūnpkankumainības attīstība. Tā kā veģetācijas periodā laika apstākļi bija lietaini, ar augstu mitruma daudzumu, tie bija labvēlīgi apstākļi šīs slimības attīstībai un izplatībai. Auzu lapu brūnplankumainība ir novērojama katru gadu un var droši prognozēt, ka arī 2026. gadā auzu sējumos būs vērojama šīs slimības klātesamība.
Auzu vainagrūsa (Puccinia coronifera)
2025. gada meteoroloģiskie apstākļi bija ļoti labvēlīgi auzu vainagrūsas attīstībai un izplatībai. Ne īpaši augstās gaisa temperatūras un lielais nokrišņu daudzums, nodrošināja šīs slimības attīstību visos novērotajos auzu sējumos. Var prognozēt, ka auzu sējumos vainagrūsa būs sastopama arī 2026. gadā, bet tās izplatību ietekmēs tas, vai būs slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi.
Laputis (Aphididae)
2025. gadā novērotajos sējumos tika konstatēta neliela, epizodiska šī kaitēkļa klātbūtne. Var prognozēt, ka arī šajā, 2026. gadā, kaitēkļa attīstībai labvēlīgos apstākļos, labību sējumos laputis būs sastopamas.
Labību spradzis (Phyllotreta vittula)
Kā jau katru gadu, arī pērn, šis kaitēklis tika novērots vasarāju graudaugu sējumos līdz kultūrauga cerošanas stadijai. Kaitēkļa izplatība nebija liela un tādējādi tā klātbūtne lielu skādi kultūraugiem nenodarīja. Noteikti arī šajā gadā vasarāju sējumos, to dīgšanas periodā, būs novērojami gan spradža radītie bojājumi, gan arī pats kaitēklis, tomēr tā nodarītais kaitējums, visticamāk, būs nebūtisks.
Labību sarkankakla lapgrauzis un Labību zilais lapgrauzis (Oulema melanopus; Lema cyanella)
2025. gadā lapgrauži bija sastopami visos novērotajos graudaugu sējumos, tomēr nozīmīgs kaitējums kultūraugiem netika nodarīts. Visticamāk, ka lapgrauži labību laukos būs sastopami arī 2026. gadā, bet to izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem veģetācijas periodā. Pēdējos gados šis kaitēklis tiek konstatēts katru gadu, bet tā masveida savairošanās, kas varētu būtiski ietekmēt potenciālo graudaugu ražu, nav novērota.
Rapša slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae, A. brassicicola)
Slimība bija sastopama 2025. gadā veiktajos novērojumos. Izplatība bija neliela, galvenokārt uz apakšējām lapām stublāja pagarināšanās fāzē. Atsevišķos laukos bija novērojama neliela slimības izplatība uz pāksteņiem. Krustziežu sausplankumainības attīstībai piemēroti laika apstākļi rapšu augšanas periodā var veicināt slimības izplatību šogad. Augu maiņas ievērošana un piemērotu augu aizsardzības līdzekļu lietošana var samazināt slimības attīstības risku.
Baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum)
2025. gadā novērotajos rapša sējumos tika konstatēta neliela baltās puves izplatība. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos lielāks inficēšanās risks ir laukos, kur ir sabiezināts sējums, liela nezāļainība, nav ievērota augu seka, kā arī lietotas palielinātas slāpekļa mēslojuma devas. Var prognozēt, ka arī 2026. gadā rapša sējumos baltā puve būs novērojama, bet tās izplatība būs atkarīga no vairākiem blakus faktoriem.
Krustziežu sausā puve (Leptosphaeria maculans)
Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos slimība tika konstatēta tikai uz atsevišķiem augiem. Rudenī veiktie fungicīdu smidzinājumi ir samazinājuši šīs slimības izplatību. Lielāks risks šīs slimības attīstībai ir sējumos, kur nav veikts rudens fungicīda - augšanas regulatora, smidzinājums un nav ievērota augu maiņa. Visticamāk, ka arī šogad, atsevišķos laukos, uz atsevišķiem augiem, varēs novērot sausās puves pazīmes.
Rapša neīstā miltrasa (Perenospora brassicae)
Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos tika konstatēta neīstās miltrasas izplatība. Tam par iemeslu varētu būt slimības attīstībai labvēlīgie laika apstākļi. Neīstās miltrasas izplatība 2026. gadā varētu būt atkarīga no mitruma daudzuma gaisā un temperatūras. Šīs slimības izplatību veicina mitrs, miglains laiks. Ir iespējams, ka mitra rudens gadījumā, uz jaunajām rapša lapām, būs novērojamas neīstās miltrasas pazīmes.
Krustziežu alotājmuša (Phytomyza rufipes)
2025. gada novērojumu laukos, rapša rozetes stadijā, tika konstatēti nelieli kaitēkļa radītie bojājumi. Kaitēklis ir sastopams katru gadu, tomēr ekonomiski nozīmīgu kaitējumu tas nenodara. Tāpēc, var prognozēt, ka arī 2026. gada sezonā varēs novērot krustziežu alotājmušas kāpuru nodarītos bojājumus.
Krustziežu stublāju spradzis (Psylliodes chrysocephala)
Rudenī aizvien biežāk un lielākus postījumus ziemas rapša sējumos nodara krustziežu stublāja spradzis. Kāpuri attīstās stublājos, tādējādi apgrūtinot auga augšanu. Šis kaitēklis, un tā radītie bojājumi, tika konstatēti arī 2025. gadā veiktajos novērojumos gan pavasarī, gan rudenī. Visticamāk, ka arī 2026. gadā, ziemas rapša sējumos, varēs konstatēt gan šos kaitēkļus, gan to radītos bojājums.
Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus)
Kā katru gadu, arī 2025. gadā šis kaitēklis bija sastopams visos novērotajos rapša laukos, un var prognozēt, ka arī 2026. gadā krustziežu spīdulis būs sastopams visos sējumos. Svarīgi ir nenokavēt kaitēkļa barošanās sākumu uz ziedpumpuriem un savlaicīgi veikt nepieciešamos ierobežošanas pasākumus. Kaitēklim savairojoties masveidā, tas nodara lielus bojājumus ziedkopām un tādējādi tiek būtiski samazināta iespējamā sēklu raža.
Krustziežu stublāju smecernieks (Ceutorhynchus sp.)
2025. gada pavasarī, uzspīdot saulītei un laikam paliekot siltākam, visos rapša laukos, kur tika veikti novērojumi, bija sastopams stublāju smecernieks. Apstākļi bija labvēlīgi to pārziemošanai un attīstībai. Ar katru gadu stublāja smecernieki ir sastopami aizvien vairāk un aizvien biežāk. Lai novērstu šī kaitēkļa radītos zaudējumus, savlaicīgi ir jāveic piemērota augu aizsardzības līdzekļa smidzinājums. Var droši paredzēt, ka arī šī gada pavasarī, kad saule būs sasildījusi augsnes virskārtu, stublāju smecernieks būs sastopams ziemas rapša sējumos. Vasaras otrajā pusē varēs novērot šī kaitēkļa jauno paaudzi un to nodarīto kaitējumu rapša stublājos.
Krustziežu sēklu smecernieks (Ceutorhynchus obstrictus)
2026. gadā, tāpat kā arī citos gados, šis kaitēklis un tā radītie bojājumi bija sastopami visos novērotajos laukos. Šis kaitēklis kļūst aizvien vairāk izplatīts un tā nodarītie bojājumi kļūs ekonomiski nozīmīgāki. Var prognozēt, ka arī 2026. gadā rapšu sējumos būs novērojama pieaugušo īpatņu rosība un rapša pāksteņos būs novērojami sēklu smecernieka nodarītie bojājumi.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae)
Pagājušajā gadā tika konstatēti pāksteņu pangodiņa radītie bojājumi, tomēr to izplatība bija neliela. Pāksteņu pangodiņš ir sastopams katru gadu, tāpēc ir pamats prognozēt, ka arī 2026. gadā rapša sējumos to varēs sastapt un novērot tā radītos bojājumus. Attīstībai labvēlīgos apstākļos, šis kaitēklis var savairoties masveidā. Masveida savairošanās gadījumā, lai nezaudētu lielu daļu potenciālās sēklas ražas, jālieto reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi.
Pākšaugu slimības un kaitēkļi
Pupu koncentriskā plankumainība (Didymella fabae)
2025. gadā tika novērota neliela pupu koncentriskās plankumainības izplatība. Ja 2026. gada vasarā būs infekcijas attīstībai labvēlīgi apstākļi - ilgstošā periodā paaugstināts gaisa mitrums, tad ir liela iespējamība šīs slimības izplatībai. Arī ar patogēnu inficēts sēklas materiāls rada papildus risku slimības attīstībai.
Pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae)
Pagājušajā gadā visos veiktajos novērojumos tika konstatēta inficēšanās ar pupu brūnplankumainību, jo bija šīs slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi. Slimības attīstība un izplatīšanās ir atkarīga no gaisa mitruma, jo patogēna attīstībai ir nepieciešams augsts gaisa mitrums, ap 90%. Ja 2026. gadā būs brūnplankumainības attīstībai labvēlīgi meteoroloģiskie un citi apstākļi, tad varam prognozēt šīs slimības attīstību un izplatīšanos. Augstāks slimības attīstības risks būs laukos, kur iesēts inficēts sēklas materiāls, un, kur nav ievērota augu optimālā biezība.
Pupu rūsa (Uromyces viciae-fabae)
Dažos 2025. gadā novērotajos laukos tika konstatēta šīs slimības izplatība. Var prognozēt, ka arī 2026. gadā, atsevišķos laukos, varēs novērot šo slimību, ja būs tās attīstībai labvēlīgi apstākļi.
Zirņu īstā miltrasa (Erysiphe pisi)
2025. gadā bija labvēlīgi laika apstākļi zirņu īstās miltrasas attīstībai, tāpēc šī slimība tika konstatēta novērotajos zirņu laukos. Ja šogad būs patogēna attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad pastāv iespēja šīs slimības attīstībai arī 2026. gadā. Lielāka iespēja miltrasas attīstībai ir sabiezinātos sējumos un šķirnēm, kuras ir neizturīgas pret šo slimību.
Zirņu gaišplankumu iedega (Didymella pisi)
2025. gada vasarā ilgstošais paaugstinātais gaisa mitrums radīja labvēlīgus apstākļus zirņu gaišplankumu iedegas attīstībai. Šī slimība tika konstatēta vairākos sējumos, bet tās izplatība bija neliela. Var prognozēt, ka slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, zirņu gaišplankumu iedegu varēs novērot arī 2026. gadā. Pret šo slimību izturīgu šķirņu audzēšana un piemērotu AAL lietošana var samazināt risku gaišplankumu iedegas straujai izplatībai.
Zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus)
Pagājušajā, 2025. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, šis kaitēklis bija sastopams visos novērotajos pākšaugu laukos. Lai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos un novērstu ražas zudumus, var veikt atļautos ierobežošanas pasākumus. Var prognozēt, ka arī šajā gadā šo kaitēkli un tā radītos bojājumus varēs novērot pākšaugu sējumos.
Zirņu tumšais tinējs (Cydia nigricana)
Pagājušajā gadā kaitēklis tika noķerts visos novērotajos zirņu sējumos. Pagājušā gada laika apstākļi bija labvēlīgi šī kaitēkļa attīstībai. Var apgalvot, ka arī 2026. gadā varēs novērot šī kaitēkļa klātbūtni zirņu laukos, bet to izplatība un attīstība būs atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem, sējumu kopšanas un veiktajiem kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem.
Pupu laputs (Aphis fabae)
Pagājušajā gadā šis kaitēklis tika konstatēts visos novērotajos laukos. Lai arī laika apstākļi bija labvēlīgi kaitēkļa attīstībai, tomēr masveida savairošanās netika novērota. Var prognozēt, ka šis kaitēklis būs sastopams arī 2026. gadā. Tā izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem. Pupu laputu masveida savairošanās gadījumos, to ierobežošanai izmanto reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus.
Pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus)
Kaitēklis konstatēts visos 2025. gadā novērotajos pupu laukos. Kā jau katru gadu pirmie īpatņi bija sastopami pupu agrīnajās attīstības stadijās. Šogad novērotajos pupu laukos netika konstatēta kaitēkļa masveida savairošanās. Varētu būt, ka to ietekmēja augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Diezgan droši var prognozēt, ka arī 2026. gadā lauku pupu sējumos būs novērojams pupu sēklgrauzis un tā radītie bojājumi.
