Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas laukaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.
Graudaugu slimības un kaitēkļi
Sārtais sniega pelējums (Fusarium nivale) un pelēkais sniega pelējums (Typhula spp.)
Sniega pelējuma attīstību ietekmē kultūrauga šķirnes izvēle, kā arī graudaugu attīstības fāze rudenī, pirms miera perioda iestāšanās. Šajā ziemošanas periodā laika apstākļi vairāk līdzinājās rudenim, bez ilgstošas un biezas sniega kārtas, bet ar palielinātu mitruma daudzumu tīrumos. Visticamāk, ka 2025. gada pavasaris pienāks bez nopietniem sniega pelējuma bojājumiem ziemāju laukos.
Vārpu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum)
2024. gadā slimība tika konstatēta, tomēr, pateicoties samērā sausajiem laika apstākļiem, inficēšanās pakāpe bija zema. Var prognozēt ka arī šajā, 2025. gadā, šī slimība būs sastopama graudaugu sējumos, tomēr tās attīstības intensitāte un izplatīšanās lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem graudaugu veģetācijas beigu periodā. Tāpat slimības attīstību varētu ietekmēt audzējamā šķirne un lietotie augu aizsardzības līdzekļi.
Graudzāļu miltrasa (Blumeris graminis)
2024. gadā novērotajos laukos miltrasas izplatība tika novērota minimāli, tas varētu būt saistīts ar samērā sausajiem laika apstākļiem. Var prognozēt ka miltrasa būs novērojama arī šī gada sējumos, bet tās izplatība un attīstība būs atkarīga gan no laika apstākļiem, gan sējumu stāvokļa. Lielāks miltrasas attīstības risks būs sabiezinātos, ziemošanas periodā novārdzinātos sējumos, kā sējumos, kuros tiek lietotas paaugstinātas slāpekļa mēslojuma devas. Tāpat inficēšanos ar miltrasu ietekmē audzēšanai izvēlētās šķirnes izturība pret šo slimību.
Miežu pundurrūsa (Puccinia hordei)
2024. gadā atsevišķos vasaras miežu sējumos šī slimība tika novērota, tās parādīšanās tika konstatēta samērā vēlu, graudu piengatavības stadijā. 2025. gadā pastāv risks miežu sējumos novērot pundurrūsu, tas, lielā mērā, būs atkarīgs no laika apstākļiem graudaugu augšanas periodā, lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem un inficēšanās iespējas no iepriekšējā gada augu atliekām. Augstāks inficēšanās risks ir atkārtotos sējumos un šķirnēm kuras nav izturīgas pret šo slimību.
Dzeltenā rūsa (Puccinia striiformis)
Pagājušajā gadā, novērotajos kviešu laukos, netika konstatēta dzeltenās rūsas infekcija. Lai ierobežotu strauju dzeltenās rūsas izplatību, kas var ievērojami samazināt plānotās graudaugu ražas kvantitāti un kvalitāti, jālieto atbilstoši fungicīdi. Ja būs slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad šajā gadā dzeltenā rūsa būs sastopama, bet pārsvarā atsevišķu šķirņu sējumos.
Putošā melnplauka (Ustilago nuda; Ustilago avenae)
Pagājušajā gadā, novērotajos laukos, putošā melnplauka netika konstatēta. Neskatoties uz to, ka sēšanai tiek izmantots ar kodni apstrādāts sēklas materiāls, putošā melnplauka ir sastopama katru gadu. Arī 2025. gadā atsevišķos sējumos pastāv risks inficēties ar putošo melnplauku. Lai no tā izvairītos, vajadzētu sēt kvalitatīvi nokodinātu sēklu, kodināšanai izmantojot kodni, kura spēj ierobežot šīs slimības attīstību, kā arī izvēlēties pret slimību izturīgas šķirnes.
Stiebrzāļu gredzenplankumainība (Rhynchosporium sp.)
2024. gadā veiktajos novērojumos gredzenplankumainība tika konstatēta ziemas miežu sējumā. Slimības attīstībai nelabvēlīgu apstākļu dēļ, vai arī AAL lietošanas ietekmē, tā strauji neizplatījās. Ņemot vērā iepriekšējos gados novēroto, jāsecina, ka kā jau katru gadu, arī šogad pastāv ļoti liela iespējamība šīs slimības attīstībai. Samazināt inficēšanās risku var ievērojot augu maiņu un kvalitatīvi iestrādājot augsnē augu atliekas. Līdz šim veiktie novērojumi liecina, ka šīs slimības izplatība ir neliela.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis)
Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos, slimības pazīmes tika novērota visos kviešu sējumos. Slimības izplatība laukos bija ļoti atšķirīga, ko varēja ietekmēt lokālie laika apstākļi, pielietotie AAL un audzētās šķirnes izturība pret šo patogēu. Kviešu lapu dzeltenplankumainība ir plaši izplatīta un sastopama katru gadu, tāpēc var prognozēt, ka no šīs slimības izplatības nevarēs izvairīties arī 2025. gadā. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, augsts gaisa mitrums un optimāla (+20-28OC) temperatūra, dzeltenplankumainība var būt postoša. Slimības izraisītājs saglabājas uz ražas paliekām. Augu maiņas ievērošana, kvalitatīva ražas atlieku un pabiru iestrāde augsnē, samazina inficēšanās risku.
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici)
2024. gada pavasarī slimības bojājumi tika novēroti visos novērojumu laukos. Sākotnējā inficēšanās bija notikusi rudenī, no ražas atliekām un pabirām, ar ūdens pilienu palīdzību nokļūstot uz jaunajām lapām. Šīs slimības straujai attīstībai un izplatībai ir nepieciešams mitrs, lietains laiks. Pagājušajā gadā, vasaras vidū iestājoties mitrākam laikam, dažos apsekotajos laukos tika novērota pelēkplankumainība. Slimības izplatīšanos sējumos ietekmē audzētās šķirnes īpašības un lietotie AAL. Ņemot vērā siltos laika apstākļus šajā ziemā, var prognozēt, ka arī 2025. gada pavasarī šī slimība būs sastopama kā rudens infekcijas, kas saglabājas uz auga lapām. Tās izplatība un attīstība būs atkarīga no mitruma apstākļiem kultūrauga augšanas laikā, un lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres)
Iepriekšējā gadā, atsevišķos laukos, tīklplankumainības pirmās pazīmes tika novērotas cerošanas fāzē un stiebrošanas sākuma fāzēs. Pārsvarā miežu lapu tīklplankumainību novēro sējumos, kur aug šīs slimības ieņēmīgas šķirnes. Inficēšanās ar šo slimību ir iespējama, ja vairākas dienas pēc kārtas saglabājas ļoti augsts gaisa mitrums, bet iepriekšējais gads bija ļoti sauss, kas neveicināja tīklplankumainības attīstību un izplatīšanos. Var prognozēt, ka arī 2025. gadā atsevišķos sējumos būs novērojama šī slimība, ja būs tīklplankumainības attīstībai un izplatībai labvēlīgi apstākļi. Ierobežot to var sējot izturīgas šķirnes un lietojot atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus.
Laputis
2024. gadā novērotajos sējumos tika konstatēta neliela, epizodiska šī kaitēkļa klātbūtne. Var prognozēt, ka arī šajā, 2024. gadā, kaitēkļa attīstībai labvēlīgos apstākļos, labību sējumos laputis būs sastopamas.
Labību spradzis (Phyllotreta vittula)
Kā jau katru gadu, arī pērn, šis kaitēklis tika novērots vasarāju graudaugu sējumos līdz kultūrauga cerošanas stadijai. Kaitēkļa izplatība nebija liela un tādējādi to klātbūtne lielu skādi kultūraugiem nenodarīja. Noteikti arī šajā gadā, vasarāju sējumos to dīgšanas periodā, būs novērojami gan spradža radītie bojājumi, gan arī pats kaitēklis, tomēr tā nodarītais kaitējums, visticamāk, būs nebūtisks.
Labību sarkankakla lapgrauzis un Labību zilais lapgrauzis (Oulema melanopus; Lema cyanella)
2024. gadā lapgrauži bija sastopami visos novērotajos graudaugu sējumos, tomēr nozīmīgs kaitējums kultūraugiem netika nodarīts. Visticamāk, ka lapgrauži labību laukos būs sastopami arī šogad, bet to izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem veģetācijas periodā. Pēdējos gados šis kaitēklis tiek konstatēts katru gadu, bet tā masveida savairošanās, kas varētu būtiski ietekmēt potenciālo graudaugu ražu, nav novērota.
Rapša slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae, A. brassicicola)
Slimība bija sastopama 2024. gadā veiktajos novērojumos. Izplatība bija neliela, galvenokārt uz apakšējām lapām stublāja pagarināšanās fāzē. Atsevišķos laukos bija novērojama neliela slimības izplatība uz pāksteņiem. Silti un mitri laika apstākļi rapšu augšanas periodā var veicināt slimības attīstību šogad. Augu maiņas ievērošana un piemērotu augu aizsardzības līdzekļu lietošana var samazināt slimības attīstības risku.
Baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum)
2024. gadā novērotajos rapša sējumos tika novērota neliela baltās puves izplatība. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos lielāks inficēšanās risks ir laukos, kur ir sabiezināts sējums, liela nezāļainība, nav ievērota augu seka, kā arī lietotas palielinātas slāpekļa mēslojuma devas. Var prognozēt, ka arī 2025. gadā baltā puves būs novērojama, bet tās izplatība būs atkarīga no vairākiem blakus faktoriem.
Krustziežu sausā puve (Leptosphaeria maculans)
Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos slimība tika konstatēta uz atsevišķiem augiem. Rudenī veiktie fungicīdu smidzinājumi ir samazinājuši šīs slimības izplatību. Lielāks risks šīs slimības attīstībai ir sējumos, kur nav veikts rudens fungicīda- augšanas regulatora smidzinājums un nav ievērota augu maiņa. Pastāv iespēja. ka arī šogad, atsevišķos laukos, uz atsevišķiem augiem, varēs novērot sausās puves pazīmes.
Rapša neīstā miltrasa (Perenospora brassicae)
Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos neīstā miltrasa tika konstatēta pavisam nedaudz. Tam par iemeslu varētu būt slimības attīstībai nelabvēlīgie laika apstākļi. Neīstās miltrasas izplatība 2025. gadā varētu būt atkarīga no mitruma daudzuma gaisā un temperatūras. Šīs slimības izplatību veicina mitrs, miglains laiks. Ir iespējams, ka mitra rudens gadījums, uz jaunajām rapša lapām, būs novērojamas neīstās miltrasas pazīmes.
Krustziežu alotājmuša (Phytomyza rufipes)
2024. gadā novērojumu laukos, rapša rozetes stadijā, tika konstatēti nelieli kaitēkļa radītie bojājumi. Kaitēklis ir sastopams katru gadu, tomēr ekonomiski nozīmīgu kaitējumu tas nenodara. Tāpēc, var prognozēt, ka arī 2025. gada sezonā varēs novērot krustziežu alotājmušas kāpuru nodarītos bojājumus.
Krustziežu stublāju spradzis (Psylliodes chrysocephala)
Rudenī aizvien biežāk un lielākus postījumus ziemas rapša sējumos nodara krustziežu stublāja spradzis. Kāpuri attīstās stublājos, tādējādi apgrūtinot auga augšanu. Šis kaitēklis tika konstatēts 2024. gadā veiktajos novērojumos gan pavasarī, gan rudenī, tāpēc likumsakarīgi, ka arī 2025. gadā, ziemas rapša sējumos, varēs konstatēt gan šos kaitēkļus, gan to radītos bojājums.
Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus)
Pagājušajā gadā šis kaitēklis bija sastopams visos novērotajos rapša laukos, un var prognozēt, ka arī šogad krustziežu spīdulis būs sastopams visos sējumos. Svarīgi ir nenokavēt kaitēkļa barošanās sākumu uz ziedpumpuriem un savlaicīgi veikt nepieciešamos ierobežošanas pasākumus. Kaitēklim savairojoties masveidā, tas nodara lielus bojājumus ziedkopām un tādējādi tiek būtiski samazināta iespējamā sēklu raža.
Krustziežu stublāju smecernieks (Ceutorhynchus sp.)
2024. gada pavasarī, uzspīdot saulītei un laikam paliekot siltākam, visos rapša laukos, kur tika veikti novērojumi, bija sastopams stublāju smecernieks. Apstākļi bija labvēlīgi to pārziemošanai un attīstībai. Ar katru gadu stublāja smecernieki ir sastopami aizvien vairāk un aizvien biežāk. Lai novērstu šī kaitēkļa radītos zaudējumus, savlaicīgi ir jāveic piemērota augu aizsardzības līdzekļa smidzinājums. Var droši paredzēt, ka arī šī gada pavasarī, kad saule būs sasildījusi augsnes virskārtu, stublāju smecernieks būs sastopams ziemas rapša sējumos. Vasaras otrajā pusē varēs novērot šī kaitēkļa jauno paaudzi un to nodarīto kaitējumu rapša stublājos.
Krustziežu sēklu smecernieks (Ceutorhynchus obstrictus)
2024. gadā šis kaitēklis un tā radītie bojājumi bija sastopami visos novērotajos laukos. Šis kaitēklis kļūst aizvien vairāk izplatīts un tā nodarītie bojājumi kļūs ekonomiski nozīmīgāki. Var prognozēt, ka arī šogad, rapšu sējumos, būs novērojama pieaugušo īpatņu rosība un rapša pāksteņos būs novērojami sēklu smecernieka nodarītie bojājumi.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae)
Pagājušajā gadā tika konstatēti pāksteņu pangodiņa radītie bojājumi, tomēr to izplatība bija neliela. Pāksteņu pangodiņš ir sastopams katru gadu, tāpēc ir pamats prognozēt, ka arī 2025. gadā rapša sējumos to varēs sastapt un novērot tā radītos bojājumus. Attīstībai labvēlīgos apstākļos, šis kaitēklis var savairoties masveidā. Masveida savairošanās gadījumā, lai nezaudētu lielu daļu potenciālās sēklas ražas, jālieto reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi.
Pākšaugu slimības un kaitēkļi
Pupu koncentriskā plankumainība (Didymella fabae)
2024. gadā netika novērota intensīva pupu inficēšanās ar šo slimību. Ja 2025. gada vasarā, būs infekcijas attīstībai labvēlīgi apstākļi, ilgstošā periodā paaugstināts gaisa mitrums, tad ir liela iespējamība šīs slimības izplatībai. Arī ar patogēnu inficēts sēklas materiāls rada papildus risku slimības attīstībai.
Pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae)
Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos tika konstatēta inficēšanās ar brūnplankumainību. Slimības attīstība un izplatīšanās ir atkarīga no gaisa mitruma, jo optimāli patogēna attīstībai ir nepieciešams augsts gaisa mitrums, ap 90%. Ja 2025. gadā būs brūnplankumainības attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad varam prognozēt šīs slimības attīstību un izplatīšanos. Augstāks slimības attīstības risks būs laukos, kur iesēts inficēts sēklas materiāls, un kur nav ievērota augu optimālā biezība.
Pupu rūsa (Uromyces viciae-fabae)
2024. gadā novērotajos laukos šīs slimības pazīmes netika novērotas. Var prognozēt, ka šogad atsevišķos laukos varēs novērot šo slimību, ja būs tās attīstībai tam labvēlīgi apstākļi.
Zirņu īstā miltrasa (Erysiphe pisi)
2024. gadā veiktajos novērojumos īstā miltrasa netika konstatēta. To varēja ietekmēt ilgstošais sausums un sējumos lietie AAL. Ja šogad būs patogēna attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad pastāv iespēja šīs slimības attīstībai. Lielāka iespēja miltrasas attīstībai ir sabiezinātos sējumos un šķirnēm, kuras ir neizturīgas pret šo patogēnu.
Zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus)
Pagājušajā, 2024. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, šis kaitēklis bija sastopams visos novērotajos pākšaugu laukos. Lai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos un novērstu ražas zudumus, var veikt atļautos ierobežošanas pasākumus. Var prognozēt, ka arī šajā gadā šo kaitēkli un tā radītos bojājumus varēs novērot pākšaugu sējumos.
Zirņu tumšais tinējs (Cydia nigricana)
Pagājušajā gadā kaitēklis tika noķerts visos novērotajos zirņu sējumos. Pagājušā gada sausie un siltie laika apstākļi bija labvēlīgi šī kaitēkļa attīstībai. Visticamāk, ka arī 2025. gadā varēs novērot šī kaitēkļa klātbūtni zirņu laukos, bet to izplatība un attīstība būs atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem, sējumu kopšanas un veiktajiem kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem.
Pupu laputs (Aphis fabae)
Pagājušajā gadā šis kaitēklis tika konstatēts visos novērotajos laukos, uz atsevišķiem augiem. Lai arī laika apstākļi bija labvēlīgi kaitēkļa attīstībai, tomēr masveida savairošanās netika novērota. Var prognozēt, ka šis kaitēklis būs sastopams arī 2025. gadā. Tā izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem. Pupu laputu masveida savairošanās gadījumos, to ierobežošanai izmanto reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus.
Pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus)
Kaitēklis konstatēts visos 2024. gadā novērotajos pupu laukos. Kā jau katru gadu pirmie īpatņi bija sastopami pupu agrīnajās attīstības stadijās. Šogad, novērotajos pupu laukos, netika konstatēta kaitēkļa masveida savairošanās. Varētu būt, ka to ietekmē augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Diezgan droši var prognozēt, ka arī 2025. gadā, lauku pupu sējumos būs sastopams pupu sēklgrauzis un tā radītie bojājumi.