Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas laukaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai. Vidzemes reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Limbažu, Valmieras, Valkas, Smiltenes, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Madonas, Cēsu, Saulkrastu un Ādažu novados.
Graudzāļu slimības un kaitēkļi
Sārtais sniega pelējums (Fusarium nivale) un pelēkais sniega pelējums (Typhula spp.)
Sniega pelējuma attīstību ietekmē kultūrauga šķirnes izvēle, graudaugu attīstības fāze rudenī pirms miera perioda iestāšanās, kā arī protams agra sēja, sabiezināti sējumi, bieza sniega sega uz nesasalušas augsnes, lieks augsnes mitrums un zemas temperatūras pavasarī. Šī ziema iesākās ar rudenīgiem laikapstākļiem, ar ilgstošām lietavām, bez biezas sniega kārtas, bet ar palielinātu mitruma daudzumu tīrumos. Jauno gadu sagaidot jau ar sniega segu, bet vēl nesasalušu zemi. Visticamāk, ka 2026. gada pavasaris pienāks bez nopietniem sniega pelējuma bojājumiem ziemāju laukos.
Graudzāļu miltrasa (Blumeria graminis)
Prognozējams, ka miltrasa būs novērojama arī šogad. Slimības attīstību un izplatību galvenokārt veicinās sabiezināts sējums un augstas slāpekļa normas. 2025. gadā novērotajos laukos miltrasas izplatība tika novērota minimāli. Iepriekšējā sezonā apsekotajos sējumos netika novērota. Iespējams, jaunajā sezonā būs sējumi, kur daļa slimības ierosinātāju būs saglabājušies uz augu atliekām. Laukos, kur graudu izsējas normas būs lielas un slāpekļa devas netiks kontrolētas, pieturoties mitriem laika apstākļiem, iespējama miltrasas parādīšanās. Protams, kā galvenais noteikums slimības ierobežošanai, būs savlaicīgi atklāt pirmās slimības pazīmes.
Vārpu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum)
Apsekotajos Vidzemes reģiona graudaugu sējumos 2025. gadā vārpu plēkšņu plankumainības pirmās pazīmes uz vārpām tika novērotas gan ziemāju sējumos, gan vasarāju sējumos vienādās attīstības stadijās(piengatavības stadijā AS73) - gan tikai 1% robežās. Taču tika novērots, ka lielāka izplatība bija vairāk vasarāju sējumos līdz pat AS83. Vārpu plēkšņu plankumainība bojā galvenokārt vārpu plēksnes un ir labi saskatāma uz vārpām piengatavības laikā un vēlāk. Vārpu plēkšņu plankumainības attīstību veicina bieži nokrišņi graudaugu stiebrošanas un ziedēšanas laikā. Protams, ka arī šajā, 2026. gadā, šī slimība būs sastopama graudaugu sējumos, tomēr tās attīstības intensitāte un izplatīšanās būs ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Ja laika apstākļi būs slimības attīstībai labvēlīgi – lietaini un vējaini, tad attīstības intensitāte būs agrāka un iespējami ražas zudumi.
Brūnā rūsa (Puccinia recondita)
2025. gadā veiktajos novērojumos slimības izplatība neliela, vairāk novērota rudzu sējumos. Konstatēta vien atsevišķos laukos ar nelielu intensitāti. Galvenais infekcijas avots ir inficēti ziemāji, pabiru asni, augu atliekas. Slimības veicinoši faktori- ieņēmīgu šķirņu audzēšana, labvēlīgi, mitri laika apstākļi. Nosacīti siltā ziema iespējams vairāk attīstīs brūnās rūsas izplatību, tieši tāpēc būs nepieciešama savlaicīga slimības atklāšana.
Dzeltenā rūsa (Puccinia striiformis)
2025. gada sezonā augi ar dzeltenās rūsas pazīmēm netika atrasti. Slimība inficē kviešus, rudzus, tritikāli, miežus un savvaļas graudzāles. Infekcija izplatās no inficētiem augiem veģetācijas periodā, bet primārā infekcija iespējama arī no inficētām augu atliekām un sēklām. Straujāku dzeltenās rūsas attīstību sekmē mitri un vēsi laikapstākļi. Lai ierobežotu strauju dzeltenās rūsas izplatību, jālieto atbilstoši fungicīdi. Ja būs slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi (mitri un vēsi), tad šajā gadā dzeltenā rūsa būs sastopama. Izplatību, protams, var mazināt pret šo slimību izturīgu šķirņu audzēšana.
Miežu pundurrūsa (Puccinia hordei)
Slimība inficē miežus un savvaļas graudzāles. Ražas zudumi lielāki agras un spēcīgas inficēšanās gadījumā (veidojas sīkāki graudi). 2025. gadā slimība Vidzemē tika konstatēta atsevišķos laukos ar nelielu intensitāti. Slimības attīstībai optimālā gaisa temperatūra ap +20°, vējains laiks, brīvs ūdens uz auga lapām. Infekcija saglabājas augu atliekās. Nepieciešams izvēlēties izturīgas šķirnes.
Stiebrzāļu gredzenplankumainība (Rhynchosporium sp.)
Biežāk tika novērota rudzu sējumos, tomēr bīstamāka tā ir ziemas miežos. Aizvadītajā gadā Vidzemē slimība ar augstu intensitāti tika novērota vairāk rudzu sējumos sākot no jūlija sākuma (AS75-77). 2026. gadā slimības postīgums būs atkarīgs no šķirnes ieņēmības pret slimību un laikapstākļiem. Biežs lietus stipri kaitēs un veicinās strauju slimības izplatību.
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici)
Pirmās slimības pazīmes Vidzemē tika novērotas jau rudenī, cerošanas sākumā (AS21-AS22). Atsākoties augu veģetācijai, rudens infekcijas pazīmes varēja novērot uz augu vecākām, apakšējām lapām. 2025. gadā slimības uzskaite veikta jau aprīļa vidū un lielāka kviešu lapu pelēkplankumainības izplatība reģionā ziemas kviešu laukos tika novērota ziedēšanas, kā arī vēlāk jau graudu veidošanās un piengatavības laikā. Laika apstākļi arī 2026. gada sezonā būs nozīmīgs faktors slimības izplatībai labību laukos un postīgāka tā būs, ja stiebrošanas laikā būs lietaini laikapstākļi (var samazināt graudu skaitu vārpās). Kodinātas sēklas izsējai ir pozitīva ietekme uz slimības ierobežošanu.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis)
Viena no visbiežāk izplatītākajām slimībām. 2025. gadā Vidzemes reģiona ziemas un vasaras kviešu sējumos pirmās dzeltenplankumainības pazīmes tika novērotas jau cerošanas vidū (AS25). Lielāka kviešu lapu dzeltenplankumainības izplatība reģionā ziemas kviešu laukos tika novērota no ziedēšanas sākuma (AS61), taču lapas bojājumu raksturs salīdzinoši neliels (1 - 5%). Infekcija saglabājas augu atliekās un 2026. gada vasaras klimatiskie laika apstākļi būs noteicošie lapu dzeltenplankumainības attīstībai. Postīgāka atkārtotos sējumos, kur veikta minimāla augsnes apstrāde. Sēklas kodināšana slimību ierobežo tikai daļēji.
Foto. Kviešu lapu dzeltenplankumainība. Inese Liepiņa.
Putošā melnplauka (Ustilago nuda; Ustilago avenae)
Pagājušajā gadā Vidzemē novērotajos laukos, putošā melnplauka netika konstatēta. 2026. gadā pastāv risks inficēties ar putošo melnplauku, ja gaisa mitrums graudaugu ziedēšanas laikā pieturēsies virs 80%. Lai no tā izvairītos, vajadzētu sēt kvalitatīvi nokodinātu sēklu, kodināšanai izmantojot kodni, kura spēj ierobežot šīs slimības attīstību, kā arī izvēlēties pret slimību izturīgas šķirnes.
Vārpu fuziaroze (Fusarium sp.)
Slimība inficē visas audzētās graudaugu sugas. Aizvadītajā gadā Vidzemē slimība bija maz izplatīta, bet tomēr tika novērota ziemas un vasaras kviešu sējumos (AS77-AS87). Izplatības intensitāte sezonas laikā nebija augsta, jo slimības izplatībai nepieciešams paaugstināts gaisa mitrums. Slimības ierosinātājas sēnes izdala toksīnus, kas ir indīgi cilvēkiem un dzīvniekiem. Slimības ierobežošanai nozīmīgs profilaktiskais pasākums ir sēklas kodināšana un augu maiņa laukos.
Miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres)
Slimība inficē gan vasaras, gan ziemas miežus. Novērota gandrīz visos apsekotajos ziemas miežu sējumos. Pirmās slimības pazīmes Vidzemē novērotas cerošanas sākumā, 1% robežās no lapas virsmas. Vasaras miežos pirmās slimības pazīmes parādījās jau divu lapu stadijā, 1% no lapas virsmas. 2026. gada sezonā slimība attīstīsies, ja neievēros augu maiņu un augu atlieku iestrādi augsnē, kā arī sēklas kodināšanu.
Auzu lapu brūnplankumainība (Helminthosporium avenae)
Parasti auzu lapu brūnplankumainība nozīmīgus ražas zudumus nerada. Vidzemē pirmie slimību simptomi tika novēroti jau vienas (AS11) līdz divu lapu (AS12) stadijā. Bojātās lapas virsma inficēta 1 % robežās. Straujāka slimības izplatība un attīstība sējumos pieauga no piengatavības līdz agrai dzeltengatavības fāzei (AS 75-83) Aizvadītajā sezonā konstatēta visos laukos, kur veikti novērojumi. Sējot auzas atkāŗtoti vienā tīrumā, palielinās iespēja slimības izplatībai, jo tā jau būs augu atliekās. Neliels daudzums infekcijas var uzglabāties arī sēklas materiālā.
Auzu vainagrūsa (Puccinia coronifera)
Vairākos auzu novērojuma laukos tika konstatēta auzu vainagrūsa. Pirmās slimības pazīmes parādījās agrās piengatavības stadijā (AS73). Kvalitatīvs sēklas materiāls būs garants slimības ierobežošanā. 2026. gadā vainagrūsas izplatības iespēja lielāka būs atkārtotos sējumos, vai iepriekš inficēto platību tuvumā. Slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi (+18-21°C, mitrs laiks) sekmēs auzu vainagrūsas izplatību un attīstību auzu laukos. Slimības postīgums būs atkarīgs galvenokārt no izvēlētās šķirnes.
Auzu putošā melnplauka (Ustilago avenae)
Inficētai vārpai neveidojas graudi, to vietā ir tumši sporu maisiņi, kuriem attīstoties un sairstot, inficējas arī blakus esošo veselo augu vārpas. Šī ir izplatītākā melnplauku suga. Vidzemē 2025. gadā slimība netika novērota. Slimības izplatībai optimāla gaisa temperatūra ir +22-25° un paaugstināts mitruma līmenis. Slimības ierosinātājs saglabājas graudos, tāpēc kodinot sēklu, to var sekmīgi ierobežot. Liela nozīme arī šķirnes izvēlei.
Labību spradzis (Phyllotreta vittula)
Augu attīstības sākumā visām vasarāju graudaugu sugām var nodarīt nopietnus bojājumus. Vidzemē labības spradža bojājumi 2025. gada sezonā apsekotajos laukos tika novēroti salīdzinoši maz. Ja 2026. gada pavasarī, labībām dīgstot (AS 10), laika apstākļi pieturēsies sausi un karsti, spradži barosies sējumos, radot bojājumus.
Rudzu tripsis (Limothrips denticornis)
Vairāk novērots uz augiem tīruma malās. Pirmie īpatņu bojājumi tika atrasti vārpošanas sākuma stadijā (AS51) ar izplatību 2%. Arī 2026.gadā silti un sausi laikapstākļi būs piemēroti kaitēkļa aktīvai darbībai. Savukārt tripšu ierobežošana būs atkarīga no stiebrošanas laikā veiktās kaitēkļu uzskaites.
Labību sarkankakla un labību zilais lapgrauzis (Oulema melanopus; Lema cyanella)
Lapgraužu pieaugušās vaboles un to kāpuri bojā visas labību sugas, tāpēc graudaugu sējumos šis ir bieži sastopams kaitēklis. Biežāk Vidzemē tika novērots vasaras sākumā (maijā) stiebrošanas fāzē (AS 30-37). Lapgraužu svītroti sagrauztās lapas labību sējumos bija vērojamas līdz pat jūlija beigām. Tomēr būtiskus kaitējumus labībām šie kaitēkļi nenodarīja. Arī 2026. gadā silti un sausi laikapstākļi veicinās kukaiņu masveida savairošanos.
Rapša slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae, A.brassicicola)
Slimības pazīmes gan ziemas, gan vasaras rapsim 2025 gadā vairāk tika novērotas tomēr uz pāksteņiem, to nogatavošanās sākuma fāzē, mazāk uz stublājiem. Tomēr arī 2025. gada rudenī iesētos ziemas rapša sējumos Vidzemē tā tika novērota. Slimības attīstības pakāpe salīdzinoši bija neliela, no 1% līdz 5% robežās. Krustziežu sausplankumainība izplatās siltos, mitros un vējainos laikapstākļos, ziedēšanas un sēklu nogatavošanās laikā. Slimības izplatību veicina arī sabiezināti sējumi. Liela nozīme ir nezāļu iznīcināšanai un augu sekas ievērošanai. Slimības ierobežošanai nepieciešamības gadījumā jāveic fungicīdu smidzinājumi. 2026. gadā, ja gaisa temperatūra un mitrums būs paaugstināti, būs ļoti liela iespēja, ka slimība parādīsies, jo tai būs radīti labvēlīgi apstākļi.
Rapša neīstā miltrasa (Peronospora brassicae)
Vairāk tika novērota rudenī uz ziemas rapša sējumiem, ka arī vēlāk uz stublājiem un pākstīm ar 1% slimības attīstības pakāpi. Vidzemē apsekotajos vasaras rapša sējumos netika konstatēta. Būtiskus kaitējumus laukos nenodara. 2026. gadā lietavas un liels vējš sezonas laikā būs priekšnoteikums slimības izplatībai.
Baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum)
2025. gadā novērotajos rapša sējumos tika novērota neliela baltās puves izplatība ar slimības attīstības pakāpi 1%, vairāk rapša sēklu nogatavošanās stadijā (AS79-AS87). Baltās puves pazīmes tika novērotas gan ziemas, gan vasaras rapsim. Ierosinātājs pārziemo augsnē, saglabājoties ilgus gadus augu atliekās un uz inficētajiem augiem. Lielāks inficēšanās risks tomēr ir laukos, kur ir sabiezināts sējums, liela nezāļainība un nav ievērota augu seka, kā arī lietotas palielinātas slāpekļa mēslojuma devas. Visticamāk, ka arī 2026. gadā baltā puve būs novērojama.
Krustziežu sausā puve (Leptosphaeria maculans)
Sausā puve bojā visas ziemas un vasaras rapša auga daļas. Vairāk novērojama uz lapām un stublājiem. Sausās puves attīstībai piemērotāks silts un mitrs laiks. 2025. gada rudenī Vidzemē slimības pazīmes uz lapām tika konstatētas (AS16-AS18) ar izplatību 2%, līdz ar to pavasarī, augu attīstībai turpinoties, infekcija iespējams būs novērojama. Inficētos laukos jāplāno augu maiņa un kvalitatīva augsnes apstrāde, iestrādājot augu atliekas.
Krustziežu alotājmuša (Phytomyza rufipes)
2025. gadā novērojumu laukos vairāk tika konstatēti kaitēkļa radītie bojājumi (AS15-AS18). Bojājumu pakāpe no 1% līdz 5% no auga lapas virsmas. Kaitēklis ir sastopams katru gadu, tomēr ekonomiski nozīmīgu kaitējumu tas nenodara. Domājams, ka arī 2026. gada sezonā varēs novērot krustziežu alotājmušas kāpuru nodarītos bojājumus.
Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus)
Vidzemes reģionā 2025.gadā tika konstatēts visos apsekotajos laukos. Pirmie īpatņi ziemas rapsī atsevišķos sējumos parādījās jau agri - stublāju pagarināšanās fāzē (AS 30) un ziedkopu veidošanās stadijā. Savukārt, vasaras rapšu sējumos - ziedkopu veidošanās laikā un līdz pat ziedlapiņu nobiršanai, spīduļu izplatība bija vērojama 8-16%, kad uz vienas ziedkopas bija sastopamas 1-4 spīduļu vaboles. 2026.gadā svarīgi būtu nenokavēt kaitēkļa barošanās sākumu uz ziedpumpuriem un savlaicīgi veikt visus nepieciešamos ierobežošanas pasākumus. Kaitēklimsavairojoties masveidā, tas spēj nodarīt lielus bojājumus ziedkopām un tādējādi tiek būtiski samazināta iespējamā sēklu raža. Šīs ziemas sākuma siltie laika apstākļi labvēlīgi ietekmē kaitēkļu pārziemošanu, līdz ar to prognozējams, ka pavasarī spīduļu skaits varētu būt ievērojams.
Krustziežu stublāju smecernieks (Ceutorhynchus sp.)
Vidzemes reģionā 2025.gada pavasarī, kad saule jau bija sasildījusi augsnes virskārtu, stublāju smecernieks bija sastopams ziemas rapša sējumos. Vasaras otrajā pusē varēja novērot šī kaitēkļa jauno paaudzi un to nodarīto kaitējumu rapša stublājos. Stublāju smecernieka kāpuri barojas stublāju iekšpusē un lapu kātos. 2025. gadā pirmie krustziežu smecernieki uz augiem bija sastopami līdz ziedpumpuru veidošanās sākumam ar izplatību 2-16% un vidēji 1-2 vaboles uz auga. Ziedēšanas laikā lapu kātos tika atrasti smecernieku kāpuri. 2026. gadā invāzija lielākoties būs atkarīga no augu maiņas un lauka atrašanās vietas. Izskatās, ka arī šī gada ziema būs labvēlīga to pārziemošanai un attīstībai. Lai novērstu šī kaitēkļa radītos zaudējumus, savlaicīgi ir jāveic piemērota augu aizsardzības līdzekļu lietošana.
Spradži (Phyllotreta sp.)
Spradžu bojājumi vairāk apdraud vasaras rapšus agrīnajās attīstības stadijās (AS 9–AS11). 2025.gadā Vidzemē pirmie spradžu bojājumi tika konstatēti maija otrajā pusē vasaras rapša otrā lapu pāra attīstības stadijā (AS13) ar izplatību 8-10%. Rapša sējas lauki būtu regulāri jāapseko, lai konstatētu spradžu izplatību un lemtu par aizsardzības pasākumu nepieciešamību. Kaitēkļa aktivitāte būs atkarīga no laikapstākļiem pavasarī. Silts un sauss laiks sekmēs spradžu parādīšanos un savairošanos rapšu laukos.
Gliemeži (Gasttropoda)
Biežāk savairojas laukos pie aizaugušām zemes platībām, meža masīviem, kā arī laukos, kur veikta minimāla augsnes apstrāde. Apsekotajos Vidzemes reģiona rapšu sējumus gliemežu bojājumi ar izplatību līdz 6% tika novēroti vairāk lauka malās jūnija pirmajā pusē. 2025. gada rudenī jaunajos rapšu sējumos ievērojamu bojājumu nebija.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae)
2025. gadā Vidzemes reģionā rapšu sējumos tika konstatēti pāksteņu pangodiņa radītie bojājumi (AS74-AS80) ar izplatību 2-12%. Siltā ziema labvēlīgi ietekmēs kaitēkļa pārziemošanu, līdz ar to prognozējams, ka 2026.gada sezonā būs jāseko līdzi tā izplatībai un bojājumu intensitātei. Kāpuri barojas ar jaunajām rapša sēklām, samazinot ražas iznākumu. Masveida savairošanās gadījumā, lai nezaudētu lielu daļu potenciālās sēklas ražas, būs jālieto reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi.
Pākšaugu slimības un kaitēkļi
Pupu koncentriskā plankumainība (Didymella fabae)
Slimība inficē lauka pupu lapas, stublājus, pākstis un sēklas. Paaugstināta gaisa temperatūra, auga mitrums un inficēta sēkla veicina slimības attīstību. Infekcija saglabājas augu atliekās un sēklas materiālā. Pupu koncentriskās plankumainības pirmās pazīmes Vidzemes reģionā varēja novērot jūnija beigās, ziedēšanas sākuma fāzē (AS61-AS62). Slimības izplatība palielinājās jūlija beigās, augusta sākumā, pākstu attīstības laikā (AS70-AS80). Stipras vai agras inficēšanās gadījumā samazinās raža un sēklas kvalitāte.
Pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae)
Inficēšanos veicināja silts un mitrs laiks vasaras sākumā. Slimības pirmās pazīmes ir mazi, koši, šokolādes brūni plankumi uz lapām. Vidzemes reģionā pirmās pazīmes tika novērotas jau maija beigās, jūnija sākumā, no deviņām īstām lapām līdz ziedpumpuru veidošanās sākumam (AS19-AS50). Straujāka slimības izplatība tika novērota no augusta sākuma, augļu un sēklu nogatavošanās stadijā (AS 80), kad pazīmes tika vērojamas arī uz stublājiem un pākstīm. Slimības ierosinātāja sēne saglabājas sēklā, tāpēc slimības attīstībai ļoti būtiski tas, kāds sēklas materiāls būs iesēts. Arī 2026. gadā silti un mitri laikapstākļi būs slimības attīstībai labvēlīgi. Labvēlīgāks rezultāts gaidāms, ja būs pareiza augsnes apstrāde.
Pupu rūsa (Uromyces viciae-fabae)
Inficē lauka pupu stublājus, lapas un lapu kātus. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās. 2025. gadā apsekotajos Vidzemes sējumos, pupu rūsa tika konstatēta salīdzinoši nedaudz, pupu sēklu nogatavošanās fāzē (AS80) ar izplatību 2-6%, ko ietekmēja vasaras mitrais un siltais laiks. Arī 2026. gadā, ja būs slimības attīstībai labvēlīgs gaisa mitrums un silti laika apstākļi, slimība progresēs. Jāievēro pareiza augu seka un augsnes apstrāde.
Zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus)
Vaboles no lapu malas izgrauž pusapaļus robus. Kaitēklis nopietnākus bojājumus rada lapu attīstības fāzes sākuma stadijās (AS 10 - 14), sevišķi siltā un sausā laikā. Mitrākos un nosacīti vēsākos laika apstākļos augi straujāk attīstās, kaitēkļu aktivitāte ir zemāka un bojājumi nav tik izteikti. 2026. gadā zirņu svītrainā smecernieka bojājumu intensitāte būs atkarīga no kaitēkļu daudzuma sējumā un laika apstākļiem. Ja pavasaris būs vēss un mitrs, kaitēkļa darbība būs mazāk postīga.
Pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus)
Pirmās sēklgraužu vaboles reģionā tika novērojamas jau lapu attīstības stadijās. Lielāka kaitēkļu aktivitāte lauka pupu sējumos Vidzemē bija vērojama ziedkopu veidošanās laikā (AS 50-65) līdz pilnziedam, vidēji ar izplatību 2-12 % un 1vabole uz auga. Sēklgraužu bojājumi pieauga sēklu nogatavošanās laikā (AS 80), kad pākstīs bija novērojamas arī sēklgraužu kūniņas. Vaboles pārziemo augsnes virskārtā, kā arī daļa kopā ar pupām pēc ražas novākšanas nokļūst noliktavā. Tāpēc arī 2026.gadā, ja izmantos invadētu sēklas materiālu, kā arī pupu lauki tiks ierīkoti tuvu iepriekšējā gadā audzētiem pupu laukiem, sēklgraužu izplatība un to radītie bojājumi būs.
Pupu laputs (Aphis fabae)
Iepriekšēja sezonā Vidzemē kaitēklis uz lauka pupām tika novērots no jūnija vidus, no pirmo ziedpumpuru parādīšanās sākuma (AS 51), taču masveida savairošanās netika novērota. Izplatību ietekmēs augu maiņa, agra sēja un lauku malu kopšana (nopļaujot nezāles). To ierobežošanai jāizmanto reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus.
Zirņu tinējs (Cydia sp.)
Sējumos, kur izlikti feremonu slazdi, tika noķerti vairāki tauriņi. Pirmie īpatņi Vidzemes reģionā parādījās jūnija vidū, astoņu stublāju posmu attīstības fāzē (AS 38) Vēlāk, pārbaudot pākstis, arī kāpuri un to bojājumi tika atrasti ar izplatību 2-8%. Visticamāk, arī 2026.gadā, siltās ziemas dēļ kaitēkļi parādīsies. Jāizvēlas agrīnākas šķirnes un pareiza augu maiņa.
