Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas laukaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.
Graudaugu slimības un kaitēkļi
VAAD Graudzāļu miltrasa
Slimības attīstību un izplatību galvenokārt veicina sabiezināts sējums un augstas slāpekļa normas. Iepriekšējā sezonā apsekotajos sējumos netika novērota.
Jaunajā sezonā būs sējumi, kur daļa slimības ierosinātāju būs saglabājušies uz augu atliekām. Laukos, kur graudu izsējas normas būs lielas un N devas netiks kontrolētas, pieturoties mitriem laika apstākļiem, iespējama miltrasas parādīšanās. Sējumos, kuros būs liels īpatsvars nezāles, īpaši ložņu vārpata un sārņaugi, iespējama slimības parādīšanās. Galvenais noteikums savlaicīgi atklāt pirmās slimības pazīmes.
Vārpu plēkšņu plankumainība
Šajā sezonā vārpas ar vārpu plēķšņu plankumanības pazīmēm tika konstatētas vasaras miežos, jūlija otrajā pusē, gan tikai 1% robežās.
Vadoties pēc iepriekšējās sezonas, paredzams, ka tajos laukos, kur infekcija bija, tā būs arī šajā sezonā, jo sēne spēj izdzīvot pat 2. gadus. Lietains periods stiebrošanas laikā, inficēts sēklas materiāls būs priekšnoteikumi slimības izplatībai. Visstraujāk attīstīsies novājinātos un kukaiņu bojātos augos.
Brūnā rūsa
Brūnā rūsa iepriešējā sezonā apsekotajos laukos netika atrasta. Mēdz būt bīstama atseviškos gados.
Galvenais infekcijas avots ir inficēti ziemāji, pabiru asni, augu atliekas. Slimības veicinoši faktori- ieņēmīgu šķirņu audzēšana, labvēlīgi, mitri laika apstākļi. Savlaicīga slimības atklāšana.
Dzeltenā rūsa
Iepriekšējā sezonā augi ar dzeltenās rūsas pazīmēm netika atrasti.
Slimību veicinās labvēlīga gaisa temperatūra,sporu dīgšanai sākot no + 7°C.
Pabiru asni, augu atliekas, sēklas materiāls, sadīguši ziemāji, būs infekcijas avoti.
Stiebrzāļu gredzenplankumainība
Biežāk novērota rudzu sējumos, bīstamāka ziemas miežos. Ziemas rudzu, ziemas miežu sējumos augi ar slimības pazīmēm netika atrasti.
Slimības postīgums būs atkarīgs no šķirnes ieņēmības un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Biežs lietus stipri kaitēs, jo ar lietus šļakatu palīdzību slimība strauji izplatās. Paaugstinātas N devas.
Kviešu lapu pelēkplankumainība
Iepriekš biežāk bija sastopama laukos, kur tika audzēti kvieši pēc kviešiem un netika ievērota augseka. Pēdējos gados strauja izplatība nav novērota. Iepriekšējā sezonā apsekotajos sējumos netika konstatēta. Pozitīva ietekme uz slimības ierobežošanu kodinātas sēklas izsēja.
Graudzālēs un augu atliekās slimības ierosinātāji saglabājas 2. gadus.
Ja sezonā lietains laiks sakritīs ar periodu, kad notiks intensīva stiebrošana ,tas būs kritiskais periods slimības izplatībai. Un protams-augu sekas ievērošana.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība
Viena no visbiežāk izplatītākajām slimībām. Pirmās slimības pazīmes vasaras kviešos parādījās ziedēšanas vidū. Ziemas kviešos uz lapām simptomi novēroti karoglapas parādīšanās laikā. Ne visos novērotajos laukos tika konstatēta kviešu lapu dzeltenplankumainība. Lapas bojājumu raksturs salīdzinoši neliels, 1 - 5% robežās.
Ja saimniecība piemēros bezaršanas tehnoloģiju, ja tikai daļēji iestrādās vai atstātas virspusē augu atliekas, tas būs paaugstināts infekcijas avots mitros laika apstākļos.
Tāpat vasaras klimatiskie laika apstākļi, bieži lietus periodi, būs noteicošie lapu slimības attīstībai.
Kviešu putošā melnplauka
Ar kviešu putošās melnplaukas pazīmēm slimi augi sezonas laikā netika konstatēti. Rūpīga sēklas materiāla tīrīšana pirms kīmiskās apstrādes, sēklas kodināšana ar sistēmas preparātiem, jo slimība saglabājas grauda iekšienē, pasargās no postošās slimības.
Miežu lapu tīklplankumainība
Novērota gandrīz visos apsekotajos ziemas miežu sējumos. Pirmās slimības pazīmes novērotas cerošanas sākumā, 1% robežās no lapas virsmas. Vasaras miežos pirmās slimības pazīmes parādījās divu lapu stadijā, 1% no lapas virsmas. Sezonas laikā tikai vienā no apsekotajiem laukiem slimība izplatījās. Sējumā slimība netika ierobežota(nelietoja AAL).
Ja sezonā būs mitri laika apstākļi, miežu lapu tīkplankumainības infekcija parādīsies agrāk. Paaugstināts N daudzums un nekodināts sēklas materiāls ir viens no priekšnosacījumiem slimības ierosināšanai. Savlaicīgi konstatējot slimības pirmos simptomus, slimību varēs ierobežot veicot savlaicīgus miglojumus, bet ne simtprocentīgi apturēt.
Miežu putošā melplauka
Sezonā apsekotajos sējumos slimības bojāti augi netika novēroti.
Saimniecības izvēlas audzēt slimību izturīgas šķirnes.
Pamatojoties uz to, ka regulāri tiek veikti ierobežošanas pasākumi (kodināšana), slimība var tikt pilnībā apturēta. Riska faktors pastāv saimniecībās, kuras nekodina sēklas materiālu. Vēss, mākoņains un mitrs laiks būs veicinošie slimības izplatības faktori.
Auzu lapu brūnplankumainība
Sastopama atsevišķos reģionā apsekotajos auzu sējumos. Pirmie slimību simptomi tika novēroti piecu lapu stadijā. Bojātās lapas virsma inficēta 1 % robežās. Infekcijas izplatība novērota pāris novērojuma laukos. Pirmās infekcijas pazīmes tika novērotas bioloģiskās saimniecības sējumā. Iepriekšējās sezonās pierādījās, ka saimniecībā, kurā netiek ievērota augu seka, slimības izplatība ir salīdzinoši augsta.
Sējot auzas atkāŗtoti vienā tīrumā, palielinās iespēja slimības izplatībai, jo tā jau būs augu atliekās.
Neliels daudzums infekcijas var uzglabāties sēklas materiālā.
Auzu vainagrūsa
Šajā sezonā vairākos novērojuma laukos tika konstatēta auzu vainagrūsa. Pirmās slimības pazīmes parādījās agrās piengatavības stadijā. Lapu bojājuma pakāpe atsevišķās vietās bija pat 25% apmērā. Kvalitatīvs sēklas materiāls būs garants slimības ierobežošanā. Jāņem vērā, ka šai slimībai starpniekaugs ir pabērzs. Būtiskus kaitējumus parasti nenodara.
Labību spradzis
Labības spradža bojājumi sezonā apsekotajos laukos netika novēroti.
Būs vietas sējumos, kur labību spradzis parādīsies arī šajā sezonā, bet tā kā būtiskus kaitējumus nenodara, tad nebūs bīstami. Ja iepriekšējā sezonā spradža bojājumi uz lapām konstatēti, regulāri jāseko sējuma stāvoklim. Savairošanos sekmēs silts un sauss laiks.
Rudzu tripsis
Atsevišķos laukos sastopams katru gadu, vairāk novērots uz augiem tīruma malās. Pirmie īpatņi tika atrasti karoglapas uzbriešanas stadijā. Atrasto kaitēkļu skaits uz auga – 1.
Savlaicīgi apkarojot kaitēkli, sējumos būs mazāk redzamas diegveida bālās vārpas. Laika apstākļi -silts un sauss laiks būs noteicoši labvēlīgai kaitēkļu izplatībai. Arī nekvalitatīva augsnes apstrāde.
Ievu-auzu laputs
Ievu auzu laputs no apsekotajām kultūrām sezonā netika atrastas. Var secināt, ka kaitēkļu skaits pēdējos gados samazinās. Par cēloņiem grūti spriest. Iespējams, ka saimniecības regulāri tīra apaugumus. Un ievas ziemā ir mājvieta laputīm.
Pagaidām nekas neliecina, ka kaitīgo organismu skaits strauji palielināsies.
Labību sarkankakla un labību zilais lapgrauzis
Regulāri katru sezonu labību laukos kāpuri bojā lapas. Reģionā vieni no biežāk sastaptajiem labību kaitēkļiem. Pirmie lapgrauži uz labībām konstatēti jau divu lapu attīstības stadijā. Lapgraužu kāpuru bojājumu raksturs apsekotajos laukos salīdzinoši neliels - 1% robežās.
Ja sezonā būs vēss un lietains laiks, kaitēkļu skaits būs neliels.
Rapša slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība
Sastopama katru gadu kādā no apsekotajām platībām. Pirmās slimības pazīmes gan ziemas, gan vasaras rapsim novērotas uz pāksteņiem, nogatavošanās sākuma fāzē. Slimības attīstības pakāpe salīdzinoši neliela, līdz 1% robežām. Vairāk novērota uz pāksteņiem, mazāk uz stublājiem.
Ja gaisa temperatūra un mitrums būs paaugstināti, liela iespēja, ka slimība parādīsies, jo tai būs radīti labvēlīgi apstākļi. Ievērojot augu seku, tiks samazināts infekcijas risks.
Rapša neīstā miltrasa
Biežāk novērota rudenī uz ziemas rapša sējumiem. Sezonā lapas ar neīstās miltrasas pazīmēm netika atrastas. Būtiskus kaitējumus laukos nenodara.
Rudens lietavas un liels vējš sezonas laikā būs priekšnoteikums slimības izplatībai. Sējas laikam un atrašanās vietai būs izšķiroša nozīme rapša dīgstu infekcijā ar neīsto miltrasu.
Krustziežu sausā puve
Sezonā apsekotajos rapša sējumos netika novērota.
Ja sezonā būs ilgs, silts un mitrs laiks, tad iespējama izplatība. Augsnes kvalitatīva apstrāde, slimību neieņēmīgas šķirnes audzēšana būs priekšnoteikumi slimības ierobežošanai.
Baltā puve
Reģionā sezonas laikā apsekotajos sējumos netika atrasts neviens inficēts augs.
Novērota tendence slimībai strauji samazināties.
Slimības atjaunošanos atkal noteiks laika apstākļi, šoreiz pavasaris, ja būs sauss un vēss, sklerociji nedīgs vai dīgs slikti, līdz ar to neveidosies sporas. Pareiza augseka, izvairīšanās no tīrumiem, kur uzkrājas liekais mitrums, būs priekšnoteikumi slimības ierobežošanai.
Gliemeži
Bojātos augus vairāk var novērot lauka malās. Iepriekšējās sezonas laika apstākļi nebija piemēroti straujai gliemežu izplatībai. Bojāti augi novēroti salīdzinoši maz.
Izplatību ietekmēs laika apstākļi. Pieturoties siltam un mitram laikam tiks veicināta gliemežu savairošanās. No lauku atrašanās vietas būs atkarīgs, vai gliemeži parādīsies sējuma tuvumā. Ja lauka tuvumā būs mitras un nesakoptas vietas, droši varēs apgalvot, ka drīzumā gliemeži būs klāt. Papildus veicinošs faktors gliemežu pieaugumam būs rapša tiešā sēja, neveicot augsnes apvēršanu.
Spradži
Sezonā novērota tendence- kaitēkļu skaita samazināšanās. Vasaras rapsī atrasts tikai viens īpatnis.
Joprojām daļa saimniecības lauku robežojas ar grāvjiem, mežmalām, kas ir spradžu ziemošanas vietas. Tas nozīmē, ja rapša lauki tiks izvietoti tuvumā, tad noteikti tie būs pārziemojuši un būs klāt.
Krustziežu spīdulis
Reģionā tika konstatēts visos apsekotajos laukos. Pirmie spīduļi vasaras rapsī parādījās jau 5 lapu stadijā. Novērots, ka pirmie īpatņi ziemas rapsī parādījās ziedkopu veidošanās stadijā. Svarīgi savlaicīgi atrast pirmos spīduļus un uzsākt apkarošanu. Ar katru sezonu palielinās to sējumu platības, kurās spīduļi parādās aizvien agrāk. Ir tendence strauji samazināties vasaras rapša platībām.
Patreiz šķirnes izvēle būs viena no iespējām kaitēkļa izplatības ierobežošanai. Pareiza augu seka.
Krustziežu alotājmuša
Pagājušajā sezonā novērota atsevisķos laukos un vietās. Septembra sākumā uz ziemas rapša trīs lapu stadijā redzami pirmie kāpuri. Bojājumu pakāpe neliela, līdz 1% no auga lapas virsmas.
Kādā no reģiona laukiem noteikti tiks atrasti alotājmušas kāpuru bojāti augi. Kaitēklis izdara maznozīmīgus bojājumus un tādēļ arī netiek speciāli apkarots. Būs nepieciešama augsnes dziļaršana rudenī.
Pākšaugu slimības un kaitēkļi
Pupu koncentriskā plankumainība
Iepriekšējā sezonā atrasti pāris augi ar slimības pazīmēm uz lapām. Slimība bija sastopama apsekotajā laukā, tās infekcija nebija lielāka par 1% no lapas virsmas.
Tomēr neskatoties uz iepriekšminēto, slimības riski pastāv gan augsnē uz augu atliekām, gan arī sēklas materiālā.
Pupu brūnplankumainība
Apsekotajos laukos slimība parādījās kad jau 80% pākstu bija izveidojušās. Sējumā uz vairākām auga lapām tika novērota neliela slimības izplatība. Slimības infekcija skāra 1% no lapas virsmas. Sezonas laikā slimo augu skaits nepalielinājās.
Slimības ierosinātāja sēne saglabājas sēklā un tas nozīmē, ka iesējot pupas tīrumā, izsēsim arī infekciju. Ja šī sezona būs mitra, tad slimības attīstībai būs labvēlīgi apstākļi. Labvēlīgāks rezultāts būs pareiza augsnes apstrāde.
Pupu rūsa
Pupu rūsa apsekotajos sējumos sezonā netika atrasta. Ja sezonā būs slimības attīstībai labvēlīgs relatīvais gaisa mitrums 90% un gaisa temperatūra līdz +22°C, slimība progresēs.
Pareiza augu seka un aršana samazinās slimības izplatību.
Zirņu svītrainais smecernieks
Maija sākumā, zirņiem un pupām virs augsnes parādoties pirmajām lapām, varēja saskatīt pirmos lapu bojājumus. Bojājumu lielums nepārsniedza piecu procentu robežu no lapas virsmas. Pupu sējumā tika uzskaitīti gan pieaugušie īpatņi, gan to bojājumi. Bojāto augu un lapu intensitāte bija ar tendenci palielināties.
Kaitēklis novēŗojams katru sezonu un katrā apsekotajā laukā. Izplatības intensitāte un bojājumu raksturs būs atkarīgs no laika apstākļiem. Ja sauss un silts laiks būs dīgstu parādīšanās laikā, bojājumu būs daudz. Zirņu īpatsvars sējumu platībās strauji samazinās, nepastāv iespēja kaitīgā organisma masveida izplatībai.
Zirņu tumšais tinējs
Sējumā, kur bija izlikti feremonu slazdi, tika noķerti 7 tauriņi. Pirmie īpatņi parādījās ziedēšanas sākumā. Vēlāk pārbaudot pākstis, kāpuri un to bojājumi tika atrasti vienā no apsekotajiem sējumiem. Otrs lauks tika novākts un nebija iespēja pārliecināties par kāpuru esamību. Sezonā bija labvēlīgi laika apstākļi kaitēkļa izplatībai.
Daļa kaitēkļu parādīsies, ja būs sekmīgi pārziemojuši. Ja jūnija beigās, jūlijā būs siltas un bezvējainas naktis, tauriņi intensīvi izlidos un dēs daudz olu. Jāizvēlas agrīnākas šķirnes.
Pupu sēklgrauzis
Īpaša uzmanība pievērsta iepriekšējās sezonās. Novērotajā laukā atrasti 2 pieaugušie īpatņi. Sējumos, kur pielietoti AAL kaitēklis nav konstatēts. Tendence kaitēkļu īpatsvaram samazināties. Apskatot augustā, septembrī pākstis, paši kāpuri netika konstatēti. Pāris pākstīs atrasti tikai kāpuru bojājumi. Ja netiks ievērota augseka, sēts invadēts sēklas materiāls, vaboles turpinās izplatīties.
Pupu laputs
Reģionā apsekotajos laukos sezonā netika atrastas. Nebūtisks kaitēklis saimniecību sējumos. Liela savairošanās nav paredzama.
