Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas laukaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai. Sēlijas reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Aizkraukles, Jēkabpils un Līvānu novados.
2025. gada sezonas sākumā vēss laiks un bieži nokrišņi daudzviet apgrūtināja un aizkavēja sējas darbus. Savukārt sliktie laikapstākļi nebūt nekavēja kaitīgo organismu darbību. Līdzīgi kā citus gadus, arī iepriekšējā gadā pirmās slimības pazīmes graudaugu sējumos parādījās stiebrošanas un vārpošanas laikā, arī kaitēkļu aktivitāte 2025. gadā kopumā labību laukos nebija liela. Mērens siltums un mitrums, kas bija vērojams praktiski līdz sezonas beigām sekmēja straujo slimību attīstību un izplatību graudaugu ziedēšanas un piengatavības laikā. Bieži nokrišņi un vēss laiks nesekmēja arī aktīvu kaitēkļu darbību ziemas un vasaras rapšu sējumos, savukārt slimības tika novērotas līdzīgi kā iepriekšējos gados. Kaitēkļu aktivitāte nebija lielāka kā citus gadus arī lauka pupās, toties pupu slimības sējumos parādījās un izplatījās straujāk salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām. Tāpēc arī šogad kaitīgo organismu parādīšanos un izplatību reģiona graudaugu, rapšu un lauka pupu sējumos noteiks galvenokārt laika apstākļi veģetācijas periodā. Siltums un mitrums sekmēs slimību attīstību un izplatību, savukārt sausā un bezlietus periodā vairāk un postīgāk darbosies kaitēkļi, bet to sastopamība sējumos būs vērojama arī to darbībai ne tik labvēlīgos laikapstākļos.
Graudzāļu slimības un kaitēkļi
Graudzāļu miltrasa (Blumeria graminis)
Slimības pazīmes - balta tīmekļveida apsarme var būt novērojama uz visām augu virszemes daļām - uz lapām, stiebriem, kā arī uz vārpām.Reģiona sējumos slimība ir sastopama katru gadu. Kviešiem un miežiem graudzāļu miltrasa ir postīgāka, bet atsevišķos gados arī rudziem un tritikālei. Iepriekšējā sezonā reģiona apsekotajos ziemas kviešu un ziemas miežu sējumos pirmās slimības pazīmes ar nelielu izplatību (2-4%) tika novērotas stiebrošanas sākumstadijās (AS 31-33). Apsekotajos ziemas tritikāles laukos graudzāļu miltrasa bija sastopama tikai ziedēšanas laikā, savukārt reģiona rudzu monitoringa sējumos slimības pazīmes šogad nav atrastas.
Graudzāļu miltrasas izplatība un attīstība ziemāju laukos nedaudz pieauga (4-8%) stiebrošanas beigās (AS 39), kad attīstīta karoglapa, kā arī graudaugu vārpošanas un ziedēšanas laikā (AS 51-69). Arī vasarāju sējumos miltrasas pirmās pazīmes tika novērotas stiebrošanas laikā, savukārt salīdzinājumā ar 2024. gadu slimības izplatība un attīstība iepriekšējā sezonā bija lielāka, it sevišķi apsekotajos vasaras miežu sējumos no vārpošanas līdz agrai piengatavībai, un bija vērojama ar izplatību 8-16%, bet atsevišķos laukos pat 72-90% apmērā. Mēreni silts un mitrs laiks (+16-200C) būs labvēlīgs graudzāļu miltrasas attīstībai un izplatībai arī 2026. gadā. Ātrāk un biežāk pirmās slimības pazīmes reģiona graudaugu sējumos parādīsies ar slāpekli pārmērīgi mēslotos laukos, kā arī laukos, kur audzēšanai izvēlētā pret miltrasu ieņēmīga šķirne. Postīgāka būs sējumos, kur inficēšanās būs notikusi jau stiebrošanas laikā.
Vārpu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum)
Bojā galvenokārt vārpu plēksnes un slimības pazīmes ir labi saskatāmas uz vārpām piengatavības laikā un vēlāk. Apsekotajos reģiona graudaugu sējumos 2025. gada sezonā vārpu plēkšņu plankumainība uz vārpām ziemas un vasaras kviešu laukos parādījās agrās piengatavības laikā (AS 73), savukārt ziemas un vasaras miežu sējumos pazīmes bija sastopamas vēlās piengatavības laikā (AS 77). Slimības izplatība sējumos nedaudz pieauga (6-12%) dzeltengatavības, jeb nogatavošanās laikā (AS 83-85). Ja inficēšanās notiek agrīnajās attīstības stadijās samazinās graudu skaits vārpās, ja pēc ziedēšanas samazinās 1000 graudu masa. Bieži nokrišņi graudaugu stiebrošanas un ziedēšanas laikā (AS 30-71) sekmēs vārpu plēkšņu plankumainības attīstību un izplatību sējumos arī 2026. gadā. Slimības ierosinātājs augu atliekās saglabājas līdz diviem gadiem, daļēji arī sēklās un citās graudzālēs, tāpēc vārpu plēkšņu plankumainības pazīmes biežāk būs sastopamas un ātrāk parādīsies laukos, kur netiek ievērota augu maiņa, kā arī sējai izmantota nekvalitatīvi kodināta sēkla.
Brūnā rūsa (Puccinia recondita)
Slimības izplatība reģiona graudaugu sējumos katru gadu ir atšķirīga. Biežāk brūnās rūsas pazīmes tiek novērotas rudzu, retāk kviešu un tritikāles apsekotajos laukos. Nozīmīgāki ražas zudumi, kad veidojas sīkāki graudi, būs sējumos, kur inficēšanās notikusi stiebrošanas laikā. Iepriekšējā gadā brūnā rūsa apsekotajos rudzu laukos tika novērota piengatavības laikā (AS 73-75) ar izplatību 4-10%, savukārt ziemas un vasaras kviešu, kā arī tritikāles sējumos brūnās rūsas pazīmes netika novērotas. Mēreni silts (+15-200C) laiks un pilienveida mitrums, kā arī audzēšanai izvēlētā šķirne arī 2026. gada sezonā noteiks brūnās rūsas izplatību un attīstību reģiona graudaugu sējumos.
Dzeltenā rūsa (Puccinia striformis)
Katru sezonu atšķirīga ir arī dzeltenās rūsas sastopamība reģiona graudaugu sējumos. Biežāk novērojama un postīgāka tā ir kviešu sējumos. Ražas zudumi galvenokārt būs atkarīgi no inficēšanās laika un attīstības pakāpes, jo agrāk notiek inficēšanās, jo lielāki ražas zudumi. Straujāku dzeltenās rūsas attīstību sekmē mitri un vēsi laikapstākļi, savukārt sauss un karsts laiks kavē tās tālāku attīstību un izplatību. 2025. gadā dzeltenās rūsas pazīmes reģiona apsekotajos graudaugu sējumos nav novērotas. Slimības ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām un sēklām. Dzeltenās, kā arī brūnās rūsas izplatību šogad mazinās pret šo slimību izturīgu šķirņu audzēšana.
Stiebrzāļu gredzenplankumainība (Phynchosprium sp.)
Slimība postīgāka ir ziemas miežiem, bet inficē arī rudzus un tritikāli. Stiebrzāļu gredzenplankumainību sekmē mitri un vēsi laikapstākļi vasaras sākumā. Ja inficēšanās notiek jau agrās attīstības stadijās, samazinās produktīvo vārpu un graudu skaits. Reģionā slimības pazīmes biežāk vērojamas rudzu sējumos, bet 2025. gadā stiebrzāļu gredzenplankumainība bija sastopama arī apsekotajos ziemas miežu sējumos. Iepriekšējā sezonā stiebrzāļu gredzenplankumainības pirmās pazīmes monitoringa laukos tika novērotas vēlāk kā citus gadus, - rudzu sējumos karoglapas maksts uzbriešanas un atvēršanās stadijās(AS 45-47), bet ziemas miežu sējumos vārpošanas sākumā (AS 52). Līdzīgi kā iepriekšējā sezonā apsekotajos rudzu sējumos slimības izplatība un attīstība pieauga ziedēšanas un piengatavības laikā (12-32%), savukārt ziemas miežu laukos slimības izplatība bija neliela (4-6%). Arī 2026. gadā laikapstākļi un audzēšanai izvēlētā šķirne noteiks stiebrzāļu gredzenplankumainības parādīšanos un tālāko izplatību un attīstību reģiona graudaugu sējumos.
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici)
Slimība bojā tikai lapas un reģiona kviešu un tritikāles sējumos sastopama katru gadu. Atsākoties veģetācijai lielākajā daļā no apsekotajiem laukiem uz vecākajām lapām tiek novērotas kviešu lapu pelēkplankumainības rudens infekcijas pazīmes. Slimības attīstība atkarīga no mitruma un postīgāka tā būs, ja stiebrošanas laikā būs lietaini laikapstākļi (var samazināt graudu skaitu vārpās). Savukārt ja inficēšanās notiek pēc ziedēšanas – 1000 graudu masu. Pirmās slimības pazīmes monitoringa laukos parādījās stiebrošanas laikā, bet līdzīgi kā citus gadus arī 2025. gadā straujāka kviešu lapu pelēkplankumainības izplatība reģiona ziemas kviešu laukos tika novērota pēc ziedēšanas, jau graudu veidošanās un piengatavības laikā. Savukārt reģiona apsekotajos vasaras kviešu sējumos pirmās slimības pazīmes iepriekšējā gadā parādījās vēlāk kā citus gadus un tika novērotas vārpošanas beigās un ziedēšanas sākumā. Kviešu lapu pelēkplankumainības izplatība un attīstība ziemāju un vasarāju sējumos 2025. gada sezonā straujāk pieauga pēc graudaugu ziedēšanas, jau piengatavības laikā, un šajā sezonā bija dominējošā. Slimības izplatību kviešu un tritikāles laukos arī šajā sezonā noteiks galvenokārt laika apstākļi, bieži nokrišņi būs īpaši labvēlīgi slimības attīstībai un labību laukos pazīmes uz lapām būs atrodamas.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis)
Arī kviešu lapu dzeltenplankumainība bojā tikai lapas. Postīgāka un lielākus ražas zudumus rada kviešiem, bet inficē arī tritikāli un rudzus. Slimības attīstība atkarīga no laika apstākļiem un infekcijas avota daudzuma augšanas laikā. Apsekotajos reģiona ziemas kviešu sējumos 2025. gada sezonā pirmās kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes tika novērotas stiebrošanas sākumstadijās (AS 30-31) un pavisam nedaudz pieauga tikai piengatavības beigās. Savukārt vasaras kviešu monitoringa laukos slimības pirmās pazīmes parādījās vēlāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tikai graudaugu vārpošanas beigās un ziedēšanas sākumstadijās (AS 59-65), bet straujāk un ar lielāku izplatību slimība bija vērojama piengatavības laikā. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laika apstākļiem kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes uz lapām būs vērojamas arī šogad un slimība postīgāka būs atkārtoti audzētos kviešu sējumos, kā arī laukos, kur veikta minimālā augsnes apstrāde, jo primārās infekcijas avots ir augu atliekas, kas palikušas augsnes virskārtā.
Kviešu putošā melnplauka (Ustilago tritici)
Reģiona apsekotajos monitoringa laukos kviešu putošā melnplauka pēdējo gadu laikā nav novērota. Slimības ierosinātājs saglabājas graudos dīgļa daļā un vizuāli veselos graudus no inficētajiem nevar atšķirt. Tāpēc arī šogad, 2026. gadā kviešu putošās melnplaukas izplatība kviešu sējumos ir iespējama un, ja sējai tiks izmantota nekodināta, inficēta sēkla, tad slimības pirmās pazīmes var būt novērojamas ziedēšanas un graudu veidošanās laikā. Kviešu putošās melnplaukas izplatību var ietekmēt arī audzēšanai izvēlētā šķirne.
Miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres)
Slimība miežu sējumos sastopama katru sezonu. Nereti miežu lapu tīklplankumainības pazīmes tiek novērotas jau agrīnajās attīstības stadijās. Pēdējo divu gadu laikā pirmās slimības pazīmes uz miežu lapām bija sastopamas stiebrošanas sākumā un nedaudz pieauga vārpošanas beigās līdz ziedēšanas vidum. Straujāka miežu lapu tīklplankumainības izplatība un attīstība reģiona apsekotajos sējumos 2025. gadā bija vērojama pēc graudaugu ziedēšanas - piengatavības laikā (AS 71-77), jūnija otrajā pusē ziemas miežu laukos; savukārt jūlijā - vasaras miežu sējumos. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās un sēklās. Mēreni silts un mitrs laiks sekmēs tīklplankumainības izplatību ziemas un vasaras miežu laukos arī 2026. gada sezonā. Ražas zudumi būs nozīmīgāki sējumos, kur slimība parādīsies jau cerošanas laikā, savukārt, ja inficēšanās notiks vēlāk, tad ietekme uz ražu būs mazāka. Sēklu kodināšana, augu maiņa, izturīgas šķirnes (šķirņu rezistence ir ļoti atšķirīga un nav ilgstoša) var mazināt miežu lapu tīklplankumainības postīgumu.
Miežu pundurrūsa (Puccinia hordei)
Slimība inficē miežus un savvaļas graudzāles. Ražas zudumi lielāki agras un spēcīgas inficēšanās gadījumā (veidojas sīkāki graudi). Savukārt alus miežu šķirnēm var būt zemāka iesala kvalitāte. Iepriekšējā gadā reģiona apsekotajos vasaras miežu sējumos miežu pundurrūsas pirmās pazīmes tika novērotas agrāk kā citus gadus, karoglapas parādīšanās laikā (AS 37). Slimības izplatība un attīstība miežu laukos straujāk pieauga ziedēšanas beigās un piengatavības laikā (AS 69-77). Savukārt ziemas miežu monitoringa sējumos miežu pundurrūsas pazīmes iepriekšējā gadā nav konstatētas. Tomēr arī šajā sezonā mēreni silts un vējains laiks sekmēs slimības izplatību kā ziemas, tā arī vasaras miežu laukos. Ātrāk miežu pundurrūsas pazīmes būs vērojamas arī sējumos, kur audzēšanai izvēlētas pret slimību neizturīgas šķirnes.
Miežu putošā melnplauka (Ustilago nuda)
Reģionā ar nelielu izplatību atsevišķos miežu sējumos slimība ir sastopama gandrīz katru gadu. Tomēr iepriekšējā sezonā miežu putošās melnplaukas pazīmes apsekotajos laukos netika atrastas. Slimības ierosinātājs saglabājas graudos dīgļa daļā un tie vizuāli izskatās veseli. Tāpēc arī 2026. gadā sēklas materiāla kodināšana, šķirnes izvēle, kā arī agra sēja mazinās miežu putošās melnplaukas izplatību miežu laukos, bet ja graudaugu ziedēšanas laikā būs mēreni silts laiks un augsts gaisa mitrums, tad kādā sējumā slimības pazīmes var parādīties.
Auzu lapu brūnplankumainība (Helminthosporium avenae)
Auzu lapu brūnplankumainības pirmās pazīmes 2025. gadā tāpat kā 2024. gadā apsekotajos reģiona auzu sējumos tika novērotas graudaugu cerošanas laikā. Slimības izplatība iepriekšējā sezonā nedaudz pieauga ziedēšanas beigās, bet straujāk auzu lapu brūnplankumainība sāka izplatīties piengatavības laikā, jūlija otrajā pusē. Parasti auzu lapu brūnplankumainība nozīmīgus ražas zudumus nerada. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās un sēklās. Silti un mitri laikapstākļi arī šogad sekmēs auzu lapu brūnplankumainības izplatību un reģiona auzu sējumos slimības pazīmes uz lapām būs vērojamas.
Auzu vainagrūsa (Puccinia coronifera)
Reģiona auzu sējumos bieži sastopama slimība. Auzu vainagrūsas ierosinātājs saglabājas augu atliekās. Slimība var būtiski ietekmēt auzu graudu kvalitāti (samazinās vērtīgu aminoskābju daudzums graudos), ja sējumos parādīsies līdz graudaugu ziedēšanai. 2025. gadā vainagrūsas pirmās pazīmes auzu monitoringa laukos tika novērotas ziedēšanas vidū, tomēr straujāka slimības izplatība un attīstība bija vērojama piengatavības laikā (AS 73-77) . Slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi (mēreni silts (+18-210C), mitrs laiks) sekmēs auzu vainagrūsas izplatību un attīstību auzu laukos arī šajā sezonā. Slimības postīgums būs atkarīgs galvenokārt no audzēšanai izvēlētās šķirnes.
Labību spradzis (Phyllotreta vittula)
Kaitēkļa aktivitāte katru gadu ir mainīga un to sastopamība sējumos galvenokārt atkarīga no laikapstākļiem pavasarī un vasaras sākumā. Savairojoties masveidā var radīt nopietnus bojājumus graudaugiem agrās attīstības stadijās. Labību spradzis lielākajā daļā reģiona apsekotajos vasarāju laukos ar nelielu izplatību 2-4% tika novērots lapu attīstības laikā. Arī šajā sezonā spradži parādīsies graudaugu sējumos un lielāku apdraudējumu radīs, ja augu attīstības sākumā iestāsies ilgstoši sauss un silts laiks.
Rudzu tripsis (Limothrips denticornis)
Tripšu bojātās gaišās, diegveida vārpas biežāk tiek novērotas rudzu sējumos, taču kaitēklis var būt sastopams arī kviešu un miežu laukos. Iepriekšējā sezonā reģiona apsekotajos rudzu sējumos pirmie rudzu tripši bija sastopami stiebrošanas sākumstadijās un to skaits uz viena stiebra bija mazāks salīdzinājumā ar 2024. gadu. Silti un sausi laikapstākļi arī šajā sezonā būs piemēroti kaitēkļa aktīvai darbībai un sējumos tie būs atrodami. Savukārt tripšu ierobežošana būs atkarīga no stiebrošanas laikā veiktās kaitēkļu uzskaites, kad atverot lapu maksti tiek saskaitīti pieaugušie īpatņi. Rudzu tripša kaitīguma slieksnis - ja stiebrošanas sākumā (AS 30), atkarībā no lauka lieluma, uz 100-200 stiebriem ir saskaitīti 1-3 īpatņi un stiebrošanas beigās (AS 39) uz viena stiebra 8-12 tripši.
Ievu-auzu laputs (Rhopalosiphon padi)
Sastopamas uz graudaugiem un savvaļas graudzālēm. Gadā attīstās vairākas laputu paaudzes. Ar nelielu izplatību 2-4% arī 2025. gadā graudaugu sējumos laputis bija sastopamas. Apsekotajos ziemāju sējumos laputis novērotas vārpošanas laikā, savukārt vasarāju laukos kaitēklis bija sastopams lapu attīstības un vēl arī stiebrošanas laikā. Silti un sausi laikapstākļi sekmē laputu straujo savairošanos, kas var radīt apdraudējumu sējumiem īpaši graudaugu attīstības sākumstadijās. Kaitīguma slieksnis ir- ja uz viena stiebra pirms graudaugu stiebrošanas ir 5-10 laputis, bet dažreiz, īpaši labvēlīgos laikapstākļos, pat 2-3 laputis uz viena auga. Laputis sējumos būs vērojamas arī 2026. gada sezonā un to izplatība un bojājumi būs lielāki, ja iestāsies ilgstoši sauss un karsts laiks.
Labību sarkanais un labību zilais lapgrauzis (Qulema melanopus,Lema cynella)
Labību lapgrauži savairojoties masveidā var radīt nozīmīgus bojājumus graudaugu sējumos. Līdzīgi kā citus gadus, arī 2025. gadā ziemājos lielāka lapgraužu aktivitāte bija vērojama stiebrošanas laikā līdz vārpošanai, tomēr to izplatība sējumos bija neliela, tikai 2-4%. Savukārt vasarāju sējumos savu kaitniecisko darbību lapgraužu vaboles veica jau lapu attīstības, cerošanas un stiebrošanas laikā. Apsekotajos ziemas kviešu, miežu, tritikāles un rudzu sējumos pirmie lapgraužu kāpuri tika novēroti vārpošanas beigu stadijās. Kaitēkļa bojājumi tika novēroti līdz ziedēšanas beigām. Savukārt vasarāju sējumos lapgraužu kāpuru pirmie bojājumi iepriekšējā sezonā tika novēroti karoglapas maksts uzbriešanas un karoglapas maksts atvēršanās laikā (AS 45-47). Kaitēkļa bojājumi bija atrodami vēl līdz ziedēšanas beigām. Labību lapgrauži arī šajā sezonā iestājoties siltiem un sausiem laikapstākļiem būs sastopami reģiona labību sējumos. Savukārt vēsi un mitri laikapstākļi kaitēkļa masveida savairošanos un izplatību mazinās.
Rapša slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae,A.Brassicicola)
Slimība uz rapšu lapām un pāksteņiem reģiona apsekotajos sējumos tiek novērota katru sezonu. Krustziežu sausplankumainības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, augsnē un sēklās. Līdzīgi kā citus gadus, arī 2025. gadā krustziežu sausplankumainības pirmās pazīmes ziemas un vasaras rapšu laukos uz lapām bija sastopamas pāksteņu attīstības sākumstadijās, savukārt uz pāksteņiem - pāksteņu attīstības beigās. Slimības izplatība ziemas rapšu sējumos uz pāksteņiem nedaudz pieauga (4-6%) sēklu nogatavošanās laikā. Savukārt, tāpat kā iepriekšējās sezonās, tā arī 2025. gadā slimības izplatība uz pāksteņiem apsekotajos reģiona vasaras rapšu sējumos pieauga sēklu nogatavošanās stadijās sasniedzot vidēji 2-12%. Silts, mitrs un vējains laiks rapšu ziedēšanas un sēklu nogatavošanās laikā arī šogad sekmēs krustziežu sausplankumainības attīstību un izplatību, kā ziemas, tā arī vasaras rapšu sējumos. Lielāki ražas zudumi būs, ja slimība skars pāksteņus.
Rapša neīstā miltrasa (Perenospora brassicae)
Parasti rapša neīstā miltrasa būtiskus ražas zudumus nerada. Biežāk pirmās slimības pazīmes rapšu sējumos parādās jau uz dīgļlapām, bet var būt sastopamas arī uz stublājiem un pākstīm. Līdzīgi kā citus gadus, tā arī 2025. gadā ar nelielu izplatību rapša neīstā miltrasa bija novērota reģiona apsekotajos ziemas (rudenī) un vasaras (pavasarī) rapšu sējumos lapu attīstības laikā. Mēreni silti, mitri un vējaini laikapstākļi sekmēs arī šajā sezonā neīstās miltrasas parādīšanos sējumos. Slimība postīgāka būs, ja inficēšanās notiks dīgšanas un lapu attīstības laikā.
Krustziežu sausā puve (Leptosphaeria maculans)
Biežāk slimības pazīmes vērojamas uz rapšu lapām un stublājiem. Inficēšanos veicina silts un mitrs laiks. Ar nelielu izplatību apsekotajos rapšu sējumos krustziežu sausā puve iepriekšējā sezonā, līdzīgi kā citus gadus, tika novērota pāksteņu attīstības beigās un sēklu gatavošanās sākumstadijās. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, pārziemo un turpina savu attīstību sējumos jaunajā sezonā. Tāpēc arī 2026. gadā kādā no apsekotajiem rapšu laukiem krustziežu sausās puves pazīmes būs atrodamas. Pavasarī, atsākoties veģetācijai slimības rudens infekcijas pazīmes ziemas rapšu sējumos uz lapām ir viegli saskatāmas un atrodamas lielākajā daļā reģiona apsekotajos sējumos.
Baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum)
Reģiona rapšu laukos slimības izplatība katru sezonu ir nedaudz atšķirīga. Baltā puve ir sastopama arī daudziem citiem kultūraugiem, kā arī nezālēm. Slimības izplatību veicina silti, lietaini laikapstākļi rapšu ziedēšanas laikā. Pirmās slimības pazīmes monitoringa laukos biežāk tiek novērotas pēc rapšu ziedēšanas - pāksteņu attīstības laikā, bet sēklu nogatavošanās laikā baltā puve tiek novērota gandrīz katrā no apsekotajiem sējumiem. Iepriekšējā sezonā baltās puves izplatība reģiona apsekotajos ziemas un vasaras rapšu laukos pāksteņu attīstības beigās un sēklu nogatavošanās laikā, kā arī pēc ražas novākšanas un pēc pļaujas uz stublājiem bija neliela. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgajiem laika apstākļiem, baltā puve būs sastopama arī 2026. gada sezonā un vairāk apdraudēs sējumus, kur netiek ievērota augu maiņa, jo ierosinātājs augsnē saglabājas 4 gadus un vairāk, kā arī nezāļainos, sabiezinātos un ar slāpekļa mēslojumu pārbagātos rapšu laukus. Tāpēc lēmumu par baltās puves ierobežošanu pieņem, izvērtējot katra konkrētā sējuma inficēšanās riskus sākot no rapšu ziedēšanas sākuma līdz ziedēšanas vidum (AS 63-65).
Gliemeži (Gasttropoda)
Mitros laikapstākļos, savairojoties masveidā var nodarīt nozīmīgu kaitējumu rapšu sējumiem dīgšanas un lapu attīstības laikā (AS 09-19). Biežāk savairojas laukos pie aizaugušām zemes platībām, novadgrāvjiem, meža masīviem, kā arī laukos, kur veikta minimālā augsnes apstrāde. Ar nelielu izplatību gliemežu bojājumi apsekotajos reģiona rapšu laukos tiek novēroti katru sezonu, biežāk lauka malās. Parasti kaitēkļa ierobežošana rapšu sējumos nepieciešama reti un notiek tikai atsevišķos laukos.
Spradži (Phyllotneta sp.)
Bojājumus vasaras rapšu sējumiem var nodarīt arī masveidā savairojušies spradži. Kaitēkļa aktivitāte būs atkarīga galvenokārt no laikapstākļiem pavasarī. Kā katru gadu, arī iepriekšējā gadā spradžu izplatība biežāk tika novērota vasaras rapšu laukos lapu attīstības stadijās, bet kaitēkļa izplatība un bojājumi bija nelieli, vien atsevišķos vasaras rapšu sējumos spradžu izplatība bija 6-12%. Biežāk nozīmīgākie spradžu bojājumi vērojami uz dīgļlapām, bet augiem strauji augot kaitēkļa darbība uz lapām augu tālāko attīstību būtiski neietekmē. Silti un sausi laikapstākļi pavasarī arī šogad sekmēs spradžu parādīšanos, bet ilgstoši karstā un sausā laikā iespējama arī kaitēkļa masveida savairošanās.
Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus)
Invadē krustziežu dzimtas augus. Rapšu sējumos krustziežu spīdulis ir sastopams katru sezonu. Aktīvi kļūst siltā un sausā laikā, kad iesākumā parādās uz ziedošajiem augiem, bet nedaudz vēlāk uzmeklē krustziežu dzimtas augus. Tāpēc rapšu sējumos tos vispirms var pamanīt uz ziedošām nezālēm vēl pirms rapšu ziedēšanas, bieži jau ziedpumpuru veidošanās sākumā. 2025. gadā pirmās krustziežu spīduļa vaboles ar nelielu izplatību ziemas rapšu sējumos bija sastopamas jau pirms ziedpumpuru veidošanās sākuma. Tomēr kaitēkļu aktivitāte nedaudz palielinājās ziedkopu veidošanās laikā un apsekotajos sējumos spīduļu izplatība, kad redzamas galvenās ziedkopas (), bija vērojama 12-18% (vidēji 1-5 vaboles uz ziedkopas), kas bija mazāka salīdzinājumā ar 2024. gadu. Savukārt uz ziedkopām, tāpat kā citus gadus, spīduļi parādījās retāk ziemas rapšu ziedēšanas laikā (2-4%, vidēji 1-2 vaboles uz ziedkopas). Savukārt, vasaras rapšu ziedkopu veidošanās laikā un ziedēšanas sākumā spīduļu izplatība sējumos bija vērojama līdzīgi kā iepriekšējā, 2024. gadā - 6-18%, bet uz vienas ziedkopas bija sastopamas vidēji 1-3 spīduļu vaboles, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija krietni mazāk. Rapšu audzētājiem arī šajā sezonā, it sevišķi ja iestāsies silts un sauss laiks, būs regulāri jāapseko savi rapšu lauki, lai nepieciešamības gadījumā, ja apskatot 200 augus novēro 1-4 spīduļu vaboles un ņemot vērā arī laikapstākļus, kā arī rapšu attīstības stadiju, varētu savlaicīgi veikt kaitēkļu ierobežošanu.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae)
Krustziežu pāksteņu pangodiņš, tāpat kā krustziežu spīdulis, invadē krustziežu dzimtas augus un ir viens no nozīmīgākajiem rapšu kaitēkļiem. Sējumos biežāk parādās rapšu ziedēšanas laikā. Pangodiņa parādīšanos var noteikt, izvietojot laukā dzeltenos līmes vairogus, feromonslazdus vai Moerikes dzeltenos ūdens ķeramos slazdus. Pirmo pāksteņu attīstības laikā tiek dētas olas. Lielāku kaitējumu rada kāpuri, kas izēd jaunās sēklas un pāksteņu sieniņas. Kaitēkļu bojātās pākstis priekšlaicīgi nogatavojas un atveras jau pirms ražas novākšanas. Pirmie pāksteņu pangodiņa bojājumi apsekotajos rapšu sējumos (ziemas un vasaras) 2025. gada sezonā tika novēroti pāksteņu attīstības laikā, kas bija nedaudz vēlāk salīdzinājumā ar 2024. gadu. Kaitēkļu kāpuri pāksteņos bija atrodami arī vēl pāksteņu veidošanās beigās un sēklu nogatavošanās laikā, bet bojājumu izplatība līdzīgi kā citus gadus bija neliela (2-6%). Krustziežu pangodiņš ziemo augsnes virskārtā, tāpēc arī šajā sezonā kaitēkļa radītie bojājumi būs lielāki laukos, kur netiek ievērota augu maiņa un veikta rudens aršana.
Krustziežu smecernieki (Ceutorhynchus sp.)
Rapšu sējumos bieži sastopams kaitēklis. Stublāju smecernieka kāpuri barojas stublāju iekšpusē un lapu kātos. Katru gadu, agri pavasarī kaitēkļa pārvietošanās pa augiem apsekotajos reģiona sējumos tiek novērota jau rapšu sāndzinumu veidošanās un stublāja pagarināšanās laikā. Pirmie krustziežu smecernieki uz augiem 2025. gadā ar izplatību 2-8% un vidēji 1-2 vaboles uz auga bija sastopami sāndzinumu veidošanās sākumā un arī ziedpumpuru veidošanās un vēl ziedēšanas sākumstadijās sējumos ar nelielu izplatību 2-4% uz augiem tie bija atrodami. Līdzīgi kā iepriekšējos gados ziedēšanas laikā lapu kātos bija atrodami arī pirmie smecernieku kāpuri. Nereti kaitēkļa bojātie augi tiek pakļauti lielākam inficēšanās riskam ar dažādām puvēm. Atsākoties augu veģetācijai smecernieku vaboles uz augiem būs sastopamas arī šogad un kāpuru bojājumi katrā rapšu sējumā būs atšķirīgi.
Krustziežu alotājmuša (Phytomyza rufipes )
Parasti kaitēklis nozīmīgus bojājumus nerada. Tomēr katru gadu ar nelielu izplatību krustziežu alotājmušas kāpuru bojājumi reģiona apsekotajos ziemas rapšu sējumos rudenī tiek novēroti.
Pākšaugu slimības un kaitēkļi
Pupu koncentriskā plankumainība (Didymella fabae )
Slimība inficē lauka pupu lapas, stublājus, pākstis un sēklas. Pupu koncentriskās plankumainības ierosinātājs saglabājas augu atliekās un sēklas materiālā (var saglabāties pat vairākus gadus). Stipras vai agras inficēšanās gadījumā samazinās raža un sēklas kvalitāte (sīkas sēklas un zema dīgtspēja). 2025. gadā reģiona apsekotajos sējumos pupu koncentriskās plankumainības pirmās pazīmes tika novērotas nedaudz ātrāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - pupu ziedkopu veidošanās laikā laikā (AS 55). Slimības izplatība nedaudz pieauga (2-6%) ziedēšanas nobeigumā un pākstu attīstības stadijās (AS 67-75). Katru gadu sēklu nogatavošanās laikā koncentriskās plankumainības pazīmes atrodamas arī uz pākstīm un 2025. gadā apsekotajos lauka pupu sējumos pupu koncentriskās plankumainības izplatība uz pākstīm bija neliela. Silts laiks un nokrišņi arī šajā sezonā sekmēs pupu koncentriskās plankumainības izplatību. Slimības pazīmes agrāk var parādīties atkārtotos sējumos, kā arī lauka pupu laukos, kur sējai izmantota inficēta sēkla.
Pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae)
Reģiona lauka pupu sējumos slimība novērojama katru gadu un iepriekšējā gadā bija dominējošā. Tāpat, kā pupu koncentriskā, tā arī pupu brūnplankumainība sastopama uz lapām, stublājiem un var inficēt arī pākstis un sēklas. Stipras infekcijas gadījumā arī pupu brūnplankumainība var ietekmēt ražu un sēklas kvalitāti. Pirmās slimības pazīmes apsekotajos pupu sējumos iepriekšējā gadā tika novērotas nedaudz ātrāk salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem - jau lapu attīstības beigu stadijās (AS 16-19). Ziedkopu veidošanās un ziedēšanas laikā slimības izplatība nedaudz pieauga (4-12%), tomēr straujāka pupu brūnplankumainības izplatība bija vērojama ziedēšanas beigās un pākstu attīstības laikā (16-42%). Nedaudz vēlāk, pākstu attīstības beigās un sēklu nogatavošanās sākumā, atsevišķos lauka pupu sējumos pupu brūnplankumainības pazīmes bija sastopamas praktiski uz visiem augiem (100%). Vasaras otrajā pusē, sēklu nogatavošanās sākumstadijās, slimības pazīmes bija vērojamas arī uz pākstīm ar izplatību (6-26%), kas bija lielāka, kā citus gadus. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un arī sēklās. Pupu laukā slimība var nokļūt arī ar augsnes apstrādes tehniku (iepriekš apstrādājot inficēto lauku). Mēreni silts (+15-22oC ) un mitrs laiks sekmēs pupu brūnplankumainības attīstību un izplatību lauka pupu sējumos arī 2026. gadā. Postīgāka slimība būs laukos, kur sējai tiks izmantots inficēts sēklas materiāls.
Pupu rūsa (Uromyces viciae-fabae )
Pupu rūsa pēdējo gadu laikā reģionā biežāk tiek novērota veģetācijas beigās. Slimības attīstību sekmē mēreni silti un mitri laikapstākļi. Stipras inficēšanās gadījumā var ievērojami ietekmēt ražu. Iepriekšējā sezonā ar nelielu izplatību apsekotajos lauka pupu sējumos pirmās slimības pazīmes bija sastopamas nedaudz vēlāk kā 2024. gadā - tikai sēklu nogatavošanās sākumā (AS 80). Tomēr 2025. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pupu rūsas izplatība sēklu nogatavošanās laikā nepieauga. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās. Tāpēc arī šogad pupu rūsa būs vairāk sastopama atkārtotos lauka pupu sējumos un tās izplatību un attīstību reģiona laukos noteiks laikapstākļi veģetācijas perioda otrajā pusē.
Zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus)
Kaitēkļa kaitnieciskā darbība tauriņziežu sējumos vērojama katru sezonu. Smecernieku vaboles uz augiem sastopamas no augu sadīgšanas līdz pat pupu ziedēšanai. Pavasarī praktiski visos reģiona apsekotajos lauka pupu un zirņu sējumos ar lielāku vai mazāku izplatību kaitēkļa bojājumi (izrobotās lapu malas) tiek novēroti lapu attīstības laikā. Līdzīgi kā citus gadus, tā arī 2025. gadā lielāka smecernieku aktivitāte bija vērojama agrās pupu attīstības stadijās (AS 11-17). Lielāku apdraudējumu jaunajiem lauka pupu un zirņu sējumiem 2026. gada pavasarī svītrainais smecernieks var radīt, ja pēc augu sadīgšanas iestāsies ilgstoši sauss un silts laiks. Savukārt, ja pavasaris būs vēss un mitrs, kaitēkļa darbība būs mazāk postīga, tomēr arī vēsā laikā smecernieks sējumos būs sastopams un to bojājumi būs ieraugāmi.
Pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus)
Katru sezonu lauka pupu sējumos sastopams arī pupu sēklgrauzis. Biežāk pirmās sēklgraužu vaboles reģiona laukos novērojamas jau lapu attīstības stadijās. Aktīvākas tās ir ziedkopu veidošanās laikā. Iepriekšējo divu gadu vēsie laikapstākļi pavasara sākumā nedaudz kavēja sēklgraužu darbību. Tomēr ar nelielu izplatību uz augiem pirmās vaboles parādījās jau lapu attīstības laikā (AS 15-17), vidēji 1-2 vaboles uz auga. Lielāka kaitēkļu aktivitāte lauka pupu sējumos iepriekšējā sezonā bija vērojama ziedkopu veidošanās un ziedēšanas sākumstadijās (AS 55-62), vidēji 4-8 % un 1-2 vaboles uz auga. Pupu ziedēšanas nobeigumā (AS 63-67) uz jaunajām, pirmā stāva pākstīm, tika novērotas sēklgraužu sadētās oliņas. Pākstu attīstības sākumstadijās (AS 73-75) pākstīs bija atrodami arī pirmie sēklgraužu kāpuri. Līdzīgi kā citus gadus, tā arī 2025.gadā sēklgraužu bojājumi pieauga sēklu nogatavošanās laikā, šajā pat laikā pākstīs bija novērojamas arī sēklgraužu kūniņas. Veģetācijas beigās, kad vairums pupas sausas un cietas, pupu pākstīs tiek novērotas arī sēklgraužu jaunās vabolītes. Kaitēkļa vaboles var pārziemot augsnes virskārtā, daļa kopā ar pupām pēc ražas novākšanas nokļūst noliktavā. Tāpēc arī šajā sezonā, ja sējai tiks izmantots kaitēkļu invadēts sēklas materiāls, kā arī jaunie pupu lauki tiks ierīkoti tuvu laukiem, kur iepriekšējā gadā audzētas pupas, sēklgraužu izplatība un to radītie bojājumi būs nozīmīgāki.
Pupu laputs (Aphis fabae)
Laputis barojas uz lapām un stublājiem sūcot augu sulu, kā arī pārnēsā vīrusslimības. Spēcīgas invāzijas gadījumā var samazināt ražu. 2025. gadā, līdzīgi kā citus gadus, laputu izplatība reģiona monitoringa lauka pupu sējumos bija neliela (2-4%). Arī 2026. gada sezonā laputu savairošanos lielā skaitā sekmēs silts un mitrs laiks vasaras sākumā, kā arī dabīgo ienaidnieku (ziedmušas, mārītes u.c.) attīstība. Savukārt agra pupu sēja, nezāļu ierobežošana, vēss un lietains laiks kaitēkļa masveida savairošanos mazinās. Tomēr sējumos laputis būs sastopamas katru gadu.