Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas laukaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.
Graudzāļu slimības un kaitēkļi
Iepriekšējā gada mitrais, nokrišņiem bagātais pavasara sākums dažviet nedaudz aizkavēja sējas darbus, tomēr kaitīgie organismi sējumos jau veica savu kaitniecisko darbību. Līdzīgi, kā citus gadus, arī 2024. gada sezonā, pirmās slimības pazīmes graudaugu sējumos tika novērotas stiebrošanas un vārpošanas laikā. Straujāk labību laukos slimības sāka izplatīties graudaugu ziedēšanas un piengatavības laikā. Vēss un mitrs laiks sezonas sākumā nedaudz kavēja arī kaitēkļu aktivitāti, tomēr vēlāk,- siltā un sausā laikā to sastopamība sējumos bija vērojama lielāka. Tāpēc arī šogad kaitēkļu un slimību parādīšanos un izplatību reģiona graudaugu, rapšu un lauka pupu sējumos noteiks galvenokārt laika apstākļi veģetācijas periodā. Siltums un mitrums sekmēs slimību attīstību un izplatību, savukārt ilgstoši sausā un karstā laikā iespējama postošāka kaitēkļu aktīvā darbība.
Graudzāļu miltrasa (Blumeria graminis)
Reģiona sējumos bieži sastopama graudzāļu slimība. Miltrasas pazīmes- balta tīmekļveida apsarme var būt vērojama uz visām augu virszemes daļām,-lapām, stiebriem un vārpām. Postīgāka tā ir kviešiem un miežiem, atsevišķos gados arī rudziem un tritikālei. 2024. gada sezonā apsekotajos ziemāju sējumos pirmās miltrasas pazīmes tika novērotas stiebrošanas sākumā. Slimības izplatība pieauga stiebrošanas beigās, kad attīstīta karoglapa un vārpas piebriešanas karoglapas makstī stadijās AS 39-49. Savukārt vārpošanas un ziedēšanas laikā atsevišķos apsekotajos sējumos miltrasas izpatība un attīstība pieauga sasniedzot (12-36%). Vasarāju sējumos miltrasas izplatība iepriekšējā gadā bija neliela un sējumos biežāk bija sastopama vasaras kviešu laukos vārpošanas un ziedēšanas laikā. Mēreni silti un mitri laikapstākļi (+16-20°C), N mēslojuma pārbagātība, kā arī audzēšanai izvēlētā šķirne arī 2025.gadā sekmēs graudzāļu miltrasas parādīšanos reģiona ziemāju un vasarāju sējumos. Ja inficēšanās notiks jau stiebrošanas laikā slimība būs postīgāka.
Vārpu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum)
Vārpu plēkšņu plankumainība bojā galvenokārt vārpu plēksnes un ir labi saskatāma uz vārpām piengatavības laikā un vēlāk. Apsekotajos reģiona graudaugu sējumos 2024. gadā vārpu plēkšņu plankumainības pirmās pazīmes uz vārpām tika novērotas piengatavības vidū (AS 75) ziemāju laukos un vēlās piengatavības laikā (AS 77) vasarāju sējumos. Ar nelielu izplatību slimības pazīmes tika novērotas arī dzeltengatavības laikā. Ja inficēšanās notiek agrīnajās attīstības stadijās samazinās graudu skaits vārpās, ja pēc ziedēšanas samazinās 1000 graudu masa. Vārpu plēkšņu plankumainības attīstību veicina bieži nokrišņi graudaugu stiebrošanas un ziedēšanas laikā (AS 30-71). Arī šogad slimības izplatību graudaugu sējumos sekmēs galvenokārt laikapstākļi. Slimības ierosinātājs augu atliekās saglabājas līdz 2 gadiem, daļēji sēklās un citās graudzālēs. Tāpēc vārpu plēkšņu plankumainība biežāk būs sastopama laukos, kur netiek ievērota augu maiņa, kā arī veikta nekvalitatīva sēklu kodināšana.
Brūnā rūsa (Puccinia recondita)
Brūnās rūsas izplatība reģiona graudaugu sējumos katru gadu ir atšķirīga. Biežāk tā tiek novērota rudzu, retāk kviešu un tritikāles apsekotajos laukos. Nozīmīgāki ražas zudumi (veidojas sīkāki graudi) būs sējumos, kur inficēšanās notikusi agrīnajās attīstības stadijās (stiebrošanas laikā). Iepriekšējā sezonā brūnās rūsas pazīmes apsekotajos rudzu, ziemas kviešu un vasaras kviešu sējumos tika novērotas nedaudz agrāk, kā citus gadus, jau graudaugu ziedēšanas laikā. Slimības izplatība un attīstība pieauga pēc ziedēšanas,-graudu veidošanās un agrās piengatavības stadijās AS 69-73). Mēreni silts (+15-20°C) laiks un pilienveida mitrums, kā arī audzēšanai izvēlētā šķirne arī 2025. gadā noteiks brūnās rūsas izplatību un attīstību reģiona graudaugu sējumos.
Dzeltenā rūsa (Puccinia striformis)
Katru sezonu atšķirīga ir arī dzeltenās rūsas sastopamība reģiona graudaugu sējumos. Biežāk novērojama un postīgāka tā ir kviešu sējumos. Ražas zudumi galvenokārt būs atkarīgi no inficēšanās laika un attīstības pakāpes, jo agrāk notiek inficēšanās, jo lielāki ražas zudumi. Straujāku dzeltenās rūsas attīstību sekmē mitri un vēsi laikapstākļi, savukārt sauss un karsts laiks kavē tās tālāku attīstību un izplatību. 2024. gadā dzeltenās rūsas pazīmes reģiona apsekotajos graudaugu sējumos ar nelielu izplatību tika novērotas tikai atsevišķos vasaras kviešu laukos ziedēšanas vidū un agrās piengatavības laikā, savukārt ziemāju sējumos dzeltenā rūsa nebija konstatēta. Slimības ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām un sēklām. Dzeltenās, kā arī brūnās rūsas izplatību 2025. gadā mazinās pret šo slimību izturīgu šķirņu audzēšana.
Stiebrzāļu gredzenplankumainība (Phynchosprium sp.)
Inficē rudzus un tritikāli, bet postīgāka tā ir ziemas miežiem. Slimības attīstību veicina mitrs un vēss laiks vasaras sākumā. Ja inficēšanās notiek agrākās attīstības stadijās samazinās produktīvo vārpu un graudu skaits. Reģionā biežāk vērojama rudzu sējumos. Iepriekšējā sezonā stiebrzāļu gredzenplankumainības pirmās pazīmes apsekotajos ziemas miežu un rudzu sējumos tika novērotas stiebrošanas laikā. Ziedēšanas un piengatavības laikā slimības izplatība un attīstība pieauga tikai rudzu laukos. Arī šogad laikapstākļi un audzēšanai izvēlētā sķirne noteiks stiebrzāļu gredzenplankumainības izplatību reģiona graudaugu sējumos.
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici)
Slimība bojā tikai lapas un reģiona sējumos novērojama katru gadu. Atsākoties veģetācijai lielākajā daļā no apsekotajiem laukiem tiek novērotas pelēkplankumainības rudens infekcijas pazīmes. Slimības attīstība atkarīga no mitruma un postīgāka tā būs, ja stiebrošanas laikā būs lietaini laikapstākļi (var samazināt graudu skaitu vārpās). Savukārt ja inficēšanās notiek pēc ziedēšanas – 1000 graudu masu. Līdzīgi kā citus gadus, arī 2024 gadā lielāka kviešu lapu pelēkplankumainības izplatība reģiona ziemas kviešu laukos tika novērota ziedēšanas, kā arī vēlāk jau graudu veidošanās un piengatavības laikā. Savukārt reģiona apsekotajos vasaras kviešu sējumos pirmās slimības pazīmes parādījās ātrāk, un tika novērotas jau stiebrošanas laikā. Kviešu lapu pelēkplankumainības izplatība un attīstība ziemāju un vasarāju sējumos pieauga pēc graudaugu ziedēšanas jau piengatavības laikā. Laika apstākļi arī 2025. gada sezonā būs nozīmīgs faktors slimības izplatībai labību laukos.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis)
Arī dzeltenplankumainība bojā tikai lapas. Postīgāka un lielākus ražas zudumus rada kviešiem, bet inficē arī tritikāli un rudzus. Slimības attīstība atkarīga no laika apstākļiem un infekcijas avota daudzuma augšanas laikā. Primārās infekcijas avots ir augu atliekas, citas graudzāles un tuvumā esošie inficēto kviešu lauki. Postīgāka tā būs atkārtoti audzētos kviešu sējumos un laukos, kur veikta minimalizētā augsnes apstrāde. 2024. gadā apsekotajos reģiona ziemas un vasaras kviešu sējumos pirmās dzeltenplankumainības pazīmes tika novērotas stiebrošanas sākumstadijās (AS30-32). Apsekotajos rudzu laukos pirmās slimības pazīmes parādījās ziedēšanas vidū (AS 65). Iepriekšējā gadā slimības izplatība un attīstība sējumos pieauga pēc graudaugu ziedēšanas jau piengatavības laikā. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laika apstākļiem kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes uz lapām būs sastopamas arī šogad.
Kviešu putošā melnplauka (Ustilago tritici)
Kviešu sējumos sastopama reti. Reģiona apsekotajos laukos kviešu putošā melnplauka 2024. gadā nav novērota. Slimības ierosinātājs saglabājas graudos dīgļa daļā un vizuāli nevar atšķirt veselos graudus no inficētajiem. Tāpēc arī šogad kviešu putošās melnplaukas izplatība kviešu sējumos ir iespējama, ja sējai tiks izmantota nekodināta, inficēta sēkla. Slimības izplatību ietekmēs arī audzēšanai izvēlētā šķirne.
Miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres)
Reģiona miežu sējumos slimība sastopama katru gadu. Nereti miežu lapu tīklplankumainības pazīmes tiek novērotas jau lapu attīstības laikā. 2024 gadā uz miežu lapām pirmās slimības pazīmes bija sastopamas stiebrošanas sākumstadijās. Lielāka slimības izplatība un attīstība apsekotajos sējumos bija vērojama pēc ziedēšanas,- graudaugu piengatavības laikā (AS 71-77) jūnija otrajā pusē ziemas miežu sējumos, savukārt jūlijā,- vasaras miežu laukos. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās un sēklās. Mēreni silts un mitrs laiks sekmēs tīklplankumainības izplatību miežu sējumos arī 2025.gada sezonā. Tāpēc ražas zudumi būs nozīmīgāki sējumos, kur slimība parādīsies jau cerošanas laikā, savukārt, ja inficēšanās notiks vēlāk, tad ražu tā ietekmēs mazāk. Sēklu kodināšana, augu maiņa, izturīgas šķirnes (šķirņu rezistence ir ļoti atšķirīga un nav ilgstoša) var mazināt tīklplankumainības postīgumu.
Miežu pundurrūsa (Puccinia hordei)
Slimība inficē miežus un savvaļas graudzāles. Ražas zudumi lielāki agras un spēcīgas inficēšanās gadījumā (veidojas sīkāki graudi). Savukārt alus miežu šķirnēm var būt zemāka iesala kvalitāte. Iepriekšējā gadā reģiona apsekotajos ziemas un vasaras miežu sējumos miežu pundurrūsas pirmās pazīmes tika novērotas vārpošanas beigās (AS59). Slimības izplatība un attīstība miežu laukos pieauga piengatavības laikā (AS73-77). Izturīgu šķirņu audzēšana mazinās miežu pundurrūsas izplatību reģiona miežu sējumos arī šogad.
Miežu putošā melnplauka (Ustilago nuda)
Reģionā ar nelielu izplatību atsevišķos miežu sējumos ir sastopama katru gadu. Pirmās slimības pazīmes iepriekšējā sezonā, līdzīgi, kā citus gadus tika novērotas jūnija otrajā pusē vārpošanas nobeiguma stadijās (AS58). Miežu putošās melnplaukas ierosinātājs saglabājas graudos dīgļa daļā un tie vizuāli izskatās veseli. Tāpēc arī šajā 2025. gadā sēklas materiāla kodināšana, šķirnes izvēle, kā arī agra sēja mazinās miežu putošās melnplaukas sastopamību miežu laukos.
Auzu lapu brūnplankumainība (Helminthosporium avenae)
Auzu lapu brūnplankumainības pirmās pazīmes 2024. gadā apsekotajos auzu sējumos tika novērotas cerošanas attīstības stadijās. Straujāka slimības izplatība un attīstība sējumos pieauga piengatavības laikā (AS 71-77) jūlija sākumā. Parasti auzu lapu brūnplankumainība nozīmīgus ražas zudumus nerada. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās un sēklās. Silti un mitri laikapstākļi arī šogad sekmēs auzu lapu brūnplankumainības izplatību un reģiona auzu sējumos tā būs sastopama.
Auzu vainagrūsa (Pucciniacoronifera)
Reģiona auzu sējumos bieži sastopama slimība. Auzu vainagrūsas ierosinātājs saglabājas augu atliekās. Slimība var būtiski ietekmēt auzu graudu kvalitāti (samazinās vērtīgu aminoskābju daudzums graudos) ja sējumos parādīsies līdz graudaugu ziedēšanai. 2024. gadā vainagrūsas izplatība un attīstība pieauga pēc ziedēšanas graudu veidošanās laikā (AS 69-75) . Slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi ( mēreni silts (+18-21°C), mitrs laiks sekmēs auzu vainagrūsas izplatību un attīstību auzu laukos arī šajā sezonā. Slimības postīgums būs atkarīgs galvenokārt no audzēšanai izvēlētās šķirnes.
Labību spradzis (Phyllotreta vittula)
Kaitēkļa aktivitāte katru gadu ir mainīga un to sastopamība sējumos galvenokārt atkarīga no laikapstākļiem pavasarī un vasaras sākumā. Savairojoties masveidā var radīt nopietnus bojājumus graudaugiem agrās augu attīstības stadijās. Labību spradzis lielākajā daļā reģiona apsekotajos vasarāju laukos tika novērots lapu attīstības un cerošanas sākumstadijās (AS 11-20) ar izplatību 2-6%, atsevišķos sējumos spradžu darbība bija vērojama 8-18% apmērā, tomēr kaitēkļu bojājumi bija nelieli. Arī šajā sezonā spradži parādīsies graudaugu sējumos un lielāku apdraudējumu radīs, ja augu attīstības sākumā iestāsies ilgstoši sauss un silts laiks.
Rudzu tripsis (Limothrips denticornis)
Reģionā tripšu bojātās gaišās, diegveida vārpas biežāk tiek novērotas rudzu sējumos. Taču kaitēklis var būt sastopams arī kviešu un miežu laukos. Iepriekšējā sezonā reģiona rudzu sējumos kaitēklis bija sastopams stiebrošanas sākumā (AS 30-31) un to skaits uz viena stiebra (1-2 tripšu īpatņi) bija mazāks salīdzinājumā ar 2023. gadu. Silti un sausi laikapstākļi būs piemēroti kaitēkļa aktīvai darbībai arī šogad. Savukārt tripšu ierobežošana būs atkarīga no stiebrošanas laikā veiktās kaitēkļu uzskaites, kad atverot lapu maksti tiek saskaitīti pieaugušie īpatņi. Rudzu tripša kaitīguma slieksnis, ja stiebrošanas sākumā (AS 30), atkarībā no lauka lieluma uz 100-200 stiebriem ir saskaitīti 1-3 īpatņi un stiebrošanas beigās AS 39 uz viena stiebra 8-12 tripši.
Ievu - Auzu laputis (Rhopalosiphon padi)
Sastopamas uz graudaugiem un savvaļas graudzālēm. Gadā attīstās vairākas laputu paaudzes. Ar izplatību 2-6% arī 2024. gadā sējumos laputis bija sastopamas. Apsekotajos ziemāju sējumos laputis novērotas stiebrošanas laikā, savukārt vasarāju laukos kaitēklis bija sastopams vēl arī vārpošanas, ziedēšanas un graudu veidošanās sākumā. Silti un sausi laikapstākļi sekmē laputu straujo savairošanos, kas var radīt apdraudējumu sējumiem īpaši graudaugu attīstības sākumstadijās. Kaitīguma slieksnis ir,- ja, uz viena stiebra pirms graudaugu stiebrošanas ir 5-10 laputis, bet dažreiz, īpaši labvēlīgos laikapstākļos pat 2-3 laputis uz viena auga. Laputis sējumos būs vērojamas arī 2025.gada sezonā un to izplatība un bojājumi būs lielāki ilgstoši sausā un karstā laikā.
Labību sarkanais un labību zilais lapgrauzis (Qulema melanopus,Lema cynella)
Labību lapgrauži savairojoties masveidā var radīt nozīmīgus bojājumus graudaugu sējumos. Līdzīgi kā citus gadus, arī 2024. gadā ziemājos lielāka lapgraužu aktivitāte bija vērojama stiebrošanas laikā līdz vārpošanai. Savukārt vasarāju sējumos savu kaitniecisko darbību lapgraužu vaboles veica jau lapu attīstības, cerošanas un stiebrošanas laikā. Apsekotajos ziemas kviešu, miežu, tritikāles un rudzu sējumos pirmie lapgraužu kāpuri tika novēroti vārpas piebriešanas karoglapas makstī laikā un vārpošanas beigu stadijās. Kaitēkļa bojājumi tika novēroti līdz ziedēšanas beigām, atsevišķos ziemas miežu laukos lapgraužu kāpuru bojājumi bija sastopami vēl arī graudu veidošanās sākumstadijās Savukārt vasarāju sējumos lapgraužu kāpuru bojājumi iepriekšējā sezonā, līdzīgi kā citus gadus biežāk tika novēroti stiebrošanas un graudaugu vārpošanas laikā. Labību lapgrauži arī šajā sezonā iestājoties siltiem un sausiem laikapstākļiem būs sastopami reģiona labību sējumos. Savukārt vēsi un mitri laikapstākļi kaitēkļa masveida savairošanos un izplatību mazinās.
Rapša slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae,A.Brassicicola)
Slimības pazīmes uz rapšu lapām un pāksteņiem reģiona apsekotajos sējumos tiek novērotas katru gadu. Krustziežu sausplankumainības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, augsnē un sēklās. Slimības izplatību sekmē silti, mitri un vējaini laikapstākļi rapšu ziedēšanas un sēklu nogatavošanās laikā. Lielāki ražas zudumi būs, ja slimība skars pāksteņus. Līdzīgi, kā citus gadus arī iepriekšējā sezonā sausplankumainības pazīmes ziemas rapšu laukos uz lapām bija sastopamas pāksteņu attīstības laikā, savukārt uz pāksteņiem sēklu nogatavošanās sākumstadijās. 2024. gadā slimības pazīmes apsekotajos laukos biežāk tika novērotas vasaras rapšu sējumos. Ar nelielu izplatību uz lapām ziedēšanas un pāksteņu attīstības sākumstadijās, savukārt uz pāksteņiem pāksteņu attīstības beigās un sēklu gatavošanās laikā (4-12%). Tāpēc laikapstākļi rapšu ziedēšanas un sēklu nogatavošanās laikā arī šogad noteiks krustziežu sausplankumainības parādīšanos un izplatību reģiona ziemas un vasaras rapšu laukos.
Rapša neīstā miltrasa (Perenospora brassicae )
Parasti slimība būtiskus ražas zudumus nerada. Biežāk pirmās slimības pazīmes parādās jau uz dīgļlapām, bet var būt sastopamas arī uz stublājiem un pākstīm. Katru gadu ar nelielu izplatību rapša neīstā miltrasa tiek novērota reģiona apsekotajos ziemas (rudenī) un vasaras (pavasarī) rapšu sējumos lapu attīstības stadijās (AS10-16). Mēreni silts, mitrs un vējains laiks veicinās neīstās miltrasas izplatību rapšu sējumos arī 2025. gada sezonā. Postīgāka tā būs, ja inficēšanās notiks dīgšanas un lapu attīstības laikā.
Krustziežu sausā puve (Leptosphaeria maculans)
Biežāk slimības pazīmes vērojamas uz rapšu lapām un stublājiem. Inficēšanos veicina silts un mitrs laiks. Ar nelielu izplatību (2-4%) apsekotajos rapšu sējumos sausā puve 2024. gadā, tāpat, kā iepriekšējos divās sezonās tika novērota pāksteņu attīstības beigās un sēklu gatavošanās sākumstadijās (AS 79-81). Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, pārziemo un turpina savu attīstību sējumos jaunajā sezonā. Tāpēc arī 2025. gadā kādā no apsekotajiem rapšu laukiem sausā puve būs novērojama. Veģetācijai atsākoties katru pavasari slimības rudens infekcijas pazīmes rapšu sējumos ir atrodamas un uz lapām labi saskatāmas.
Baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum)
Slimības izplatība katru gadu reģiona rapšu laukos ir nedaudz atšķirīga. Baltā puve sastopama arī citiem kultūraugiem, kā arī nezālēm. Slimības izplatību veicina silti, lietaini laikapstākļi rapšu ziedēšanas laikā. Pirmās slimības pazīmes reģiona rapšu sējumos biežāk tiek novērotas pēc rapšu ziedēšanas pāksteņu attīstības beigās un sēklu nogatavošanās sākumā (AS79-81). Iepriekšējā sezonā baltās puves izplatība reģiona apsekotajos ziemas rapšu sējumos pāksteņu attīstības beigās, sēklu nogatavošanās laikā, un pēc ražas novākšanas uz pēcpļaujas stublājiem bija neliela 2-4%. Savukārt apsekotajos vasaras rapšu laukos 2024. gadā baltās puves pazīmes netika konstatētas. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgajiem laika apstākļiem, baltā puve būs sastopama arī 2025. gada sezonā un vairāk apdraudēs sējumus, kur netiek ievērota augu maiņa (ierosinātājs augsnē saglabājas 4 gadus un vairāk), kā arī nezāļainos, sabiezinātos un ar slāpekļa mēslojumu pārbagātos rapšu laukus. Lēmumu par baltās puves ierobežošanu pieņem izvērtējot katra konkrētā sējuma inficēšanās riskus sākot no rapšu ziedēšanas sākuma līdz ziedēšanas vidum (AS 63-65).
Gliemeži (Gasttropoda)
Mitros laikapstākļos, savairojoties masveidā var nodarīt nozīmīgu kaitējumu rapšu sējumiem dīgšanas un lapu attīstības laikā (AS 09-19). Biežāk savairojas laukos pie aizaugušām zemes platībām, novadgrāvjiem, meža masīviem, kā arī laukos kur veikta minimalizētā augsnes apstrāde. Apsekotajos reģiona rapšu sējumos gliemežu bojājumi ar nelielu izplatību tika novēroti vairāk lauka malās. Kaitēkļa ierobežošana rapšu sējumos nepieciešama reti un notiek tikai atsevišķos laukos.
Spradži (Phyllotneta sp.)
Bojājumus vasaras rapšu sējumiem var nodarīt arī masveidā savairojušies spradži. Kaitēkļa aktivitāte būs atkarīga galvenokārt no laikapstākļiem pavasarī. Katru gadu spradžu izplatība vairāk novērota vasaras rapšu laukos lapu attīstības laikā ( AS 10-12). 2024. gadā, tāpat, kā iepriekšējo gadu sezonās apsekotajos sējumos kaitēkļa izplatība un bojājumi bija nelieli, vien atsevišķos vasaras rapšu laukos spradžu izplatība bija 6-8%. Biežāk nozīmīgākie spradžu bojājumi vērojami uz dīgļlapām, bet augiem strauji augot kaitēkļa darbība uz lapām augu tālāko attīstību būtiski neietekmē. Silts un sauss laiks pavasarī arī šogad sekmēs spradžu parādīšanos un savairošanos rapšu laukos.
Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus)
Invadē krustziežu dzimtas augus. Rapšu sējumos kaitēklis ir sastopams katru gadu. Kļūst aktīvi siltā un sausā laikā, kad sākumā parādās uz ziedošajiem augiem, bet vēlāk uzmeklē krustziežu dzimtas augus. Tāpēc rapšu sējumos tos var pamanīt uz ziedošām nezālēm vēl krietni pirms rapšu ziedēšanas, bieži jau ziedpumpuru veidošanās sākumā. 2024. gadā krustziežu spīduļa vaboles ar nelielu izplatību ziemas rapšu sējumos bija sastopamas jau pirms ziedpumpuru veidošanās sākuma. Siltuma periodi ziemas rapšu ziedkopu veidošanās laikā palielināja kaitēkļu aktivitāti un apsekotajos sējumos vislielākā spīduļu izplatība bija vērojama ziedkopu veidošanās laikā, kad redzamas galvenās ziedkopas AS 55 ar izplatību 12-42% (vidēji 1-5 vaboles uz ziedkopas), atsevišķos sējumos ar izplatību 48-62% (1-12 vaboles uz ziedkopas). Ziemas rapšu ziedēšanas laikā spīduļu aktivitāte kritās un spīduļi uz ziedkopām bija sastopami retāk (2-8%), vidēji 1-2 vaboles uz ziedkopas, vien divos rapšu laukos bija vērojama kaitēkļa izplatība 30-38% un 1-5 spīduļi uz ziedkopas. Savukārt, vasaras rapšu ziedkopu veidošanās laikā un ziedēšanas sākumā spīduļu izplatība sējumos bija vērojama 6-16%, kad uz vienas ziedkopas bija sastopamas 1-7 spīduļu vaboles. Rapšu audzētājiem arī šogad būs regulāri jāapseko savi rapšu lauki, lai nepieciešamības gadījumā, (ja apskatot 200 augus novēro 1-4 spīduļu vaboles) un ņemot vērā laikapstākļus, kā arī rapšu attīstības stadiju, varētu savlaicīgi veikt kaitēkļa ierobežošanu.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae)
Krustziežu pāksteņu pangodiņš, tāpat, kā krustziežu spīdulis invadē krustziežu dzimtas augus un ir viens no nozīmīgākajiem rapšu kaitēkļiem. Sējumos biežāk parādās rapšu ziedēšanas laikā. Pangodiņa parādīšanos var noteikt izvietojot laukā dzeltenos līmes vairogus, feromonslazdus vai Moerikes dzeltenos ūdens ķeramos slazdus. Pirmo pāksteņu attīstības laikā tiek dētas olas. Lielāku kaitējumu rada kāpuri, kas izēd jaunās sēklas un pāksteņu sieniņas. Kaitēkļu bojātās pākstis priekšlaicīgi nogatavojas un atveras jau pirms ražas novākšanas. Iepriekšējā gadā apsekotajos reģiona rapšu sējumos pirmie pāksteņu pangodiņa kāpuru bojājumi ar nelielu izplatību tika novēroti ziedēšanas beigās un pāksteņu veidošanās sākumā (AS 69-71), arī vēlāk jau pāksteņu veidošanās un attīstības laikā pangodiņa kāpuru bojājumi bija nelieli (2-6%). Arī 2025. gada sezonā pāksteņu pangodiņa bojājumi būs lielāki laukos, kur netiek ievērota augu maiņa un veikta rudens aršana, jo kaitēklis ziemo augsnes virskārtā.
Krustziežu smecernieki (Ceutorhynchus sp.)
Rapšu sējumos bieži sastopams kaitēklis. Stublāju smecernieka kāpuri barojas stublāju iekšpusē un lapu kātos. Katru gadu agri pavasarī kaitēkļa pārvietošanās pa augiem apsekotajos reģiona sējumos tiek novērota jau rapšu sāndzinumu veidošanās un stublāja pagarināšanās laikā. Pirmie krustziežu smecernieki uz augiem 2024. gadā ar izplatību 2-30% un vidēji 1-3 vaboles uz auga bija sastopami līdz ziedpumpuru veidošanās sākumam. Rapšu laukos tie bija vērojami vēl līdz ziedēšanas vidum, bet jau ar mazāku izplatību, vidēji 2-8% un 1-2 vaboles uz auga. Ziedēšanas laikā lapu kātos atrodami arī pirmie smecernieku kāpuri. Pēdējo gadu laikā smecernieku kāpuru bojājumi tika novēroti ar lielāku izplatību salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Nereti kaitēkļa bojātie augi tiek pakļauti lielākam inficēšanās riskam ar dažādām puvēm. Atsākoties augu veģetācijai smecernieku vaboles uz augiem būs sastopamas arī šogad un kāpuru bojājumi katrā rapšu sējumā būs atšķirīgi.
Krustziežu alotājmuša (Phytomyza rufipes )
Parasti kaitēklis nozīmīgus bojājumus nerada. Ar nelielu izplatību krustziežu alotājmušas kāpuru bojājumi reģionā biežāk tiek novēroti ziemas rapšu sējumos rudenī.
Pākšaugu slimības un kaitēkļi
Pupu koncentriskā plankumainība (Didymella fabae )
Slimība inficē lauka pupu lapas, stublājus, pākstis un sēklas. Pupu koncentriskās plankumainības ierosinātājs saglabājas augu atliekās un sēklas materiālā (var saglabāties pat vairākus gadus). Stipras vai agras inficēšanās gadījumā samazinās raža un sēklas kvalitāte (sīkas sēklas un zema dīgtspēja). 2024. gadā reģiona apsekotajos sējumos pupu koncentriskās plankumainības pirmās pazīmes tika novērotas nedaudz ātrāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,- pupu ziedēšanas laikā pirms pilnzieda (AS65). Katru gadu, arī 2024. gadā sēklu nogatavošanās laikā koncentriskās plankumainības pazīmes bija atrodamas arī uz pākstīm. Silts laiks un nokrišņi arī šajā sezonā sekmēs pupu koncentriskās plankumainības izplatību. Slimības pazīmes var parādīties agrāk atkārtotos sējumos, kā arī laukos, kur sēšanai izmantotas inficētas sēklas.
Pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae)
Reģiona pupu sējumos slimība novērojama katru sezonu. Tāpat kā koncentriskā, tā arī pupu brūnplankumainība sastopama uz lapām, stublājiem un inficē arī pākstis un sēklas. Stipras inficēšanās gadījumā arī brūnplankumainība var ietekmēt ražu un sēklas kvalitāti. Pirmās slimības pazīmes apsekotajos pupu sējumos 2024. gadā tika novērotas nedaudz ātrāk salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,-ziedēšanas sākumstadijās AS 62-65). Pākstu attīstības un sēklu nogatavošanās laikā brūnplankumainības izplatība un attīstība uz lapām iepriekšējā sezonā bija nedaudz zemāka 2-6% , kā citus gadus. Ar nelielu izplatību vasaras otrajā pusē slimības pazīmes bija sastopamas arī uz pākstīm un stublājiem. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un arī sēklās. Pupu laukā brūnplankumainība var nokļūt arī ar augsnes apstrādes tehniku (iepriekš apstrādājot inficēto lauku). Mēreni silts (+15-22°C ) un mitrs laiks sekmēs slimības attīstību un izplatību lauka pupu sējumos arī 2025. gadā. Postīgāka būs laukos, kur sējai tiks izmantots inficēts sēklas materiāls.
Pupu rūsa (Uromyces viciae-fabae)
Pupu rūsa pēdējo gadu laikā reģionā biežāk tiek novērota veģetācijas beigās. Iepriekšējā sezonā ar izplatību 2-6% apsekotajos lauka pupu sējumos tā bija sastopama nedaudz ātrāk,-pākstu attīstības laikā (AS 70-79). Slimības izplatība nedaudz pieauga vēlāk, jau pupu nogatavošanās laikā (AS 80-82) jūlija beigās, kad vienā no monitoringa laukiem tā tika novērota ar izplatību 18% Stipras inficēšanās gadījumā var ievērojami ietekmēt ražu. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās. Pupu rūsas attīstību sekmē mēreni silti un mitri laikapstākļi. Tāpēc arī šogad pupu rūsa būs vairāk sastopama atkārtotos lauka pupu sējumos un slimības izplatību un attīstību reģiona laukos noteiks laikapstākļi veģetācijas perioda otrajā pusē.
Zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus)
Kaitēkļa kaitnieciskā darbība tauriņziežu sējumos vērojama katru gadu. Smecernieku vaboles uz augiem sastopamas no augu sadīgšanas līdz pat pupu ziedēšanai. Pavasarī praktiski visos reģiona apsekotajos lauka pupu un zirņu sējumos ar lielāku vai mazāku izplatību kaitēkļa bojājumi (izrobotās lapu malas) tiek novēroti lapu attīstības laikā. Arī 2024. gadā smecernieku aktivitāte lielāka bija agrās pupu attīstības stadijās (AS 11-17). Lielāku apdraudējumu jaunajiem lauka pupu un zirņu sējumiem 2025. gada pavasarī svītrainais smecernieks radīs, ja pēc augu sadīgšanas iestāsies ilgstoši sauss un silts laiks. Savukārt, ja pavasaris būs vēss un mitrs kaitēkļa darbība būs mazāk postīga.
Pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus)
Katru sezonu lauka pupu sējumos sastopams arī pupu sēklgrauzis. Biežāk pirmās sēklgraužu vaboles reģiona laukos novērojamas jau lapu attīstības stadijās. Aktīvākas tās ir ziedkopu veidošanās laikā. Iepriekšējā gada vēsie laikapstākļi pavasara sākumā nedaudz kavēja sēklgrauzu darbību. Tomēr ar nelielu izplatību uz augiem tie bija sastopami jau lapu attīstības laikā (AS15-17). Lielāka kaitēkļu aktivitāte lauka pupu sējumos bija vērojama ziedkopu veidošanās laikā (AS 50-55) līdz ziedēšanai, vidēji 4-12 % un 1-3 vaboles uz auga. Pupu ziedēšanas nobeigumā uz jaunajām pirmā stāva pākstīm tika novērotas sēklgraužu sadētās oliņas. Pākstu attīstības sākumā (AS 70) pākstīs bija atrodami arī pirmie sēklgraužu kāpuri. Līdzīgi, kā citus gadus,tā arī 2024.gadā sēklgraužu bojājumi pieauga sēklu nogatavošanās laikā, šajā pat laikā pākstīs bija novērojamas arī sēklgraužu kūniņas. Veģetācijas beigās, kad vairums pupas sausas un cietas pupu pākstīs tiek novērotas arī sēklgraužu jaunās vabolītes. Kaitēkļa vaboles var pārziemot augsnes virskārtā, daļa kopā ar pupām pēc ražas novākšanas nokļūst noliktavā. Tāpēc arī šogad, ja sējai tiks izmantots invadēts sēklas materiāls, kā arī pupu lauki tiks ierīkoti tuvu iepriekšējā gadā audzētiem pupu laukiem sēklgraužu izplatība un radītie bojājumi būs nozīmīgāki.
Pupu laputis (Aphis fabae)
Laputis barojas uz lapām un stublājiem sūcot augu sulu, kā arī pārnēsā vīrusslimības. Spēcīgas invāzijas gadījumā var samazināt ražu. 2024. gadā, līdzīgi, kā citus gadus laputu izplatība reģiona apsekotajos lauka pupu sējumos bija neliela (AS 2-4%). Arī 2025. gada sezonā laputu savairošanos lielā skaitā sekmēs silts un mitrs laiks vasaras sākumā, kā arī dabīgo ienaidnieku (ziedmušas, mārītes u.c ) attīstība. Savukārt agra pupu sēja, nezāļu ierobežošana, vēss un lietains laiks kaitēkļa masveida savairošanos mazinās.