Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas laukaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai. Latgales reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Rēzeknes, Ludzas, Preiļu, Krāslavas un Augšdaugavas novados.
Graudzāļu slimības un kaitēkļi
Graudzāļu miltrasa (Blumeria graminis)
Slimība inficē visas graudaugu sugas un var būtiski ietekmēt ražu, samazinot to līdz pat 50% stipras slimības infekcijas gadījumā. Iepriekšējā sezonā pirmie novērojumi bijuši jūnija sākumā, ziemas kviešu (AS 58) un ziemas tritikāles (AS 58) laukos, ar mazu intensitāti. Intensīva izplatība atsevišķos laukos novērota jūlija vidū. Šajā sezonā slimības izplatību un intensitāti noteiks izvēlētās graudaugu šķirnes izturības pret slimību un slimības attīstībai labvēlīgo laika apstākļu kopums.
Vārpu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum)
Slimība inficē kviešu, rudzu, tritikāles un miežu sējumus. 2025. gadā slimība tika konstatēta jūlija vidū ziemas kviešu (AS 83) un ziemas miežu (AS 87) sējumos. Ziemas kviešos atsevišķos laukos sasniedzot plašu izplatību (līdz 60%). Vēlāk, jūlija beigās un augusta sākumā, konstatēta arī vasaras kviešos (AS 87), miežos (AS 77), kur inficēšanās pakāpe bija zema un ievērojami nepalielinājās arī turpmāk. Tritikālē slimība novērota augusta vidū, vēlīnā pilngatavības fāzē (AS 77), kad izplatība pakāpeniski pieauga sasniedzot 38%, un nogatavošanās fāzē (AS 85). Izplatību visticamāk ietekmēja lietavas un mitrā vasara Latgales reģionā. Var prognozēt, ka arī 2026. gadā šī slimība būs sastopama. Slimības attīstības intensitāte un izplatīšanās būs atkarīga no laika apstākļiem graudaugu veģetācijas beigu periodā.
Dzeltenā rūsa (Puccinia striiformis)
Pagājušajā sezonā, Latgales reģionā, netika konstatēta dzeltenās rūsas infekcija. Slimība var izplatīties, ja ir mitrs laiks (migla, rasa, lietus), vējš un vēss laiks (+10 - 18o). Ja būs slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad šajā sezonā dzeltenā rūsa varētu būt sastopama. Lai samazinātu riskus ieteicams izvēlēties šķirnes, kas izturīgas pret slimībām.
Brūnā rūsa (Puccinia recondita)
Slimība inficē rudzus, kviešus un tritikāli. Iepriekšējā sezonā novērota tikai atsevišķā ziemas kviešu sējumā nelielā intensitātē. Pirmo reizi konstatēta jūlija vidū, ziedēšanas laikā (AS 65). Visticamāk, šīs slimības izplatība 2026. gadā būs atsevišķos sējumos. Tās izplatības intensitāte būs atkarīga no laikapstākļiem un izvēlētās šķirnes izturības pret šo slimību.
Stiebrzāļu gredzenplankumainība (Rhynchosporium sp.)
Slimība inficē rudzus, miežus un tritikāli. Slimība var būtiski ietekmēt ražas apjomu, ja inficēšanās notiek agrā attīstības fāzē. 2025. gadā veiktajos novērojumos gredzenplankumainība tika konstatēta tritikāles un rudzu sējumos. Pirmie novērojumi bija rudzos vārpošanas laikā (AS 56), zemā intensitātē. Sezonas laikā slimība turpmāk novērota lielākajā daļā rudzu lauku, tomēr nevienā laukā ievērojami neizplatījās, saglabājot tikai 2% izplatību. Tritikāles sējumos pirmie novērojumi jūlija vidū, vārpošanas laikā (AS 55), bet atšķirībā no rudziem izplatība bija lielāka un sezonas laikā sasniedza 20%. Rūpīga augsnes apstrāde, kodināts sēklas materiāls un augu maiņa samazina slimības izplatības riskus.
Melnie graudi (Claviceps purpurea)
Nozīmīga slimība, kas ietekmē ražas kvalitāti, sastopama visās graudaugu sugās, bet biežāk rudzos. Melnie graudi satur indīgas vielas, kas nav izmantojamas pārtikā. Šī slimība 2025. gada sezonā novērota atsevišķos rudzu laukos jūlija vidū, vēlīnā pilngatavības fāzē (AS 77). Bet ievērojama intensitātes palielināšanās netika konstatēta. Var prognozēt, ka slimība graudaugu sējumos tiks novērota arī šajā sezonā. Inficēšanos sekmē vēss un mitrs laiks, īpaši graudaugu ziedēšanas laikā. Lai samazinātu tās izplatību, ieteicama lauku maiņa - nesēt graudaugus laukos, kur slimība novērota iepriekšējā sezonā, jo slimība, saglabājas augsnē.
Vārpu fuzarioze (Fusarium sp.)
Slimība inficē visas audzētās graudaugu sugas un ietekmē iegūstamās ražas kvalitāti un apjomu. 2025. gada sezonā slimība konstatēta tikai atsevišķos rudzu un vasaras kviešu sējumos, augusta sākumā, nelielā intensitātē. Slimība ir bīstama, jo ierosinātājas sēnes izdala toksīnus, kas ir kaitīgi cilvēkiem un dzīvniekiem. Slimības ierobežošanai būtiski profilaktiskie pasākumi - lauku maiņa un sēklas materiāla kodināšana.
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici)
Šī slimība inficē un bojā lapas kviešu un tritikāles sējumos. Iepriekšējā sezonā slimība novērota lielākajā daļā vasaras un ziemas kviešu sējumu un atsevišķos tritikāles sējumos. Tritikāles sējumos izplatība konstatēta niecīga. Ziemas kviešu sējumos slimība novērota aprīļa otrajā pusē, augu stiebrošanās sākumā (AS 31). Sezonas laikā netika konstatēta ievērojama slimības izplatīšanās līdz pat jūlija vidum, kad atsevišķos laukos strauji pieauga izplatība kviešu nogatavošanās fāzes laikā (AS 83). Vasaras kviešu sējumos pirmie novērojumi maija sākumā, cerošanās laikā (AS 21), vēlāk slimības bojājumi tika novēroti visos novērojumu laukos, sasniedzot lielu izplatības intensitāti jūlija beigās un augusta sākumā, graudu veidošanās sākumā (AS 71). Šīs slimības straujo attīstību un izplatību ietekmēja mitrs, lietains laiks. Ierobežot slimības izplatību var izvēloties noturīgākas šķirnes un lietojot augu aizsardzības līdzekļus. Šajā sezonā izplatība un attīstība būs atkarīga no mitruma apstākļiem kultūrauga augšanas laikā.
Kviešu putošā melnplauka (Ustilago tritici)
Slimības ietekme uz ražu ir atkarīga no bojāto vārpu intensitātes. Iepriekšējā sezonā slimība nelielā intensitātē tika konstatēta atsevišķos vasaras kviešu sējumos jūlija vidū, ziedēšanas laikā (AS 65). Tālāka izplatība vairs netika novērota. Var prognozēt, ka slimība vietām tiks novērota arī šajā sezonā. Lai samazinātu risku, ieteicams izmantot kodinātu sēklas materiālu.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis)
Slimība izplatās ziemas un vasaras kviešu sējumos, reizēm var skart arī tritikāles sējumus. 2025. gada sezonā Latgales reģionā slimība konstatēta ziemas un vasaras kviešu sējumos. Pirmie novērojumi ziemas kviešos bija aprīļa beigās, cerošanās beigu fāzē (AS 29). Turpmāk slimība konstatēta līdz maija vidum, tikai atsevišķos laukos un nepārsniedzot 6% izplatību. Vasaras kviešu sējumos izplatība lielāka, bet tikai atsevišķos laukos. Pirmie novērojumi jūlija vidū, ziedēšanas sākumā (AS 61). Konstatētajos laukos izplatība pakāpeniski palielinājās līdz augusta sākumā, pilnbrieda fāzē, sasniedza 80%. Slimības izplatīšanas ierobežošanā svarīga loma ir augsnes apstrādei ar auga daļu iestrādi augsnē, kā arī lauku maiņas ievērošanai.
Miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres)
Šī slimība inficē gan vasaras, gan ziemas miežus. Slimības pazīmes iepriekšējā gadā ziemas miežu sējumos novērotas sākot no aprīļa beigām (AS 30), nelielā intensitātē, nepārsniedzot 4%, saglabājās visas sezonas garumā. Vasaras miežu sējumos pirmās pazīmes konstatētas jūnija sākumā (AS 25) nelielā intensitātē, bet jūlija beigās vietām sasniedza 80% izplatību. Arī šajā sezonā slimība būs sastopama. Tās izplatībai būtisks ir mitrums un periodiski nokrišņi. Slimības ierobežošanai jāizvēlas kodināts sēklas materiāls un šķirnes, kas izturīgas pret šo slimību.
Miežu pundurrūsa (Puccinia hordei)
Slimība iepriekšējā sezonā konstatēta atsevišķos vasaras miežu laukos. Pirmie novērojumi vēlu sezonā, jūlija vidū, augļu attīstības fāzē (AS 75), intensitāte šajos laukos jūlija beigās sasniedza 10% un tālāk neattīstījās. Slimības attīstībai optimālos apstākļos, kas ir silts un vējains laiks ar nokrišņiem, tā tiks novērota arī jaunajā sezonā.
Auzu lapu brūnplankumainība (Helminthosporium avenae)
Slimības ietekmē lapas pakāpeniski nobrūnē un atmirst. Slimības pazīmes reģionā konstatētas lielā daļā sējumu. Pirmās slimības pazīmes novērotas jūnija sākumā, lapu attīstības fāzē (AS 14). Plašāka izplatība novērota jūlija otrajā pusē, pilngatavības fāzē (AS 71- 77), atsevišķos laukos sasniedzot pat 62% izplatību. Slimības attīstību veicina silti un mitri laika apstākļi. Slimība saglabājas augu atliekās, līdz ar to šogad vairāk apdraudēs laukus ar atkārtotiem auzu sējumiem.
Auzu vainagrūsa (Puccinia coronifera)
Slimība inficē tikai auzas un var būtiski pasliktināt iegūstamās ražas kvalitāti. 2025. gada sezonā pirmie novērojumi bija jūlija vidū, auzu vārpošanas beigās (AS 59). Kopumā slimība konstatēta atsevišķos laukos ar dažādu intensitāti, smagāk skartajos laukos pat sasniedzot 62%. Auzu sējumos Latgales reģionā slimība sastopama katru gadu, bet tās intensitāte un izplatība šajā sezonā būs atkarīga no laikapstākļiem. Slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi ir mēreni silts (+18-210C) un mitrs laiks. Slimība saglabājas augu atliekās, līdz ar to vēlama audzēšanas lauku maiņa. Slimības intensitāti būtiski ietekmē arī izvēlētā šķirne.
Laputis (Aphididae)
Plaši izplatīts kaitēklis, kas sastopams visu sugu graudaugiem. Nozīmīgus postījumus var nodarīt masveidīgi savairojoties graudaugu agrās augšanas fāzēs. 2025. gadā kaitēklis novērots epizodiski, praktiski visu kultūru sējumos. Visticamāk, arī šajā sezonā labību sējumos laputis būs sastopamas, bet to izplatību ietekmēs silti laikapstākļi.
Labību spradzis (Phyllotreta vittula)
Kaitēklis bojā visu sugu graudaugus. Nozīmīgus postījumus rada savairojoties agrās auga attīstības stadijās. 2025. gada sezonā kaitēklis novērots vasaras kviešu sējumos maijā, lapu attīstības fāzē (AS 12-14). Kaitēkļa izplatība bija neliela un pēc maija vidus vairs netika novērota. Pagājušajā sezonā pavasaris Latgales reģionā bija vēss un ar lieliem nokrišņiem, kas samazināja kaitēkļa izplatību. Šajā sezonā tā izplatība arī galvenokārt būs atkarīga no laikapstākļiem.
Rudzu tripsis (Limothrips denticornis)
Graudaugu sējumos var būt sastopamas dažādas tripšu sugas, bet visbiežāk tas ir rudzu tripsis. Bojā rudzus, kviešus un miežus. Pagājušajā sezonā tripsis rudzu sējumos konstatēts maija otrajā pusē, vārpošanas laikā (AS 56). Izplatība saglabājās neliela līdz pat jūnija vidum. Ziemas miežu sējumos pirmie novērojumi maija vidū, stiebrošanās beigās (AS 39), kaitēkļa izplatība bija neliela un tikai atsevišķos laukos līdz jūnija vidum. Ziemas kviešu sējumos novērots jūnija vidū, vārpošanās laikā (AS 58), nelielā izplatībā un vēlāk nav konstatēts. Var prognozēt, ka šis kaitēklis būs sastopams arī šajā sezonā, bet, visticamāk, arī turpmāk tā izplatība nebūs plaša, tomēr apsekojot laukus jāvēro tā izplatības tendence, ja skaits palielinās, tad ieteicams lietot augu aizsardzības līdzekļus.
Labību sarkankakla lapgrauzis un Labību zilais lapgrauzis (Oulema melanopus; Lema cyanella)
Kaitēkļi bojā visas graudaugu sugas. Kaitēkļa savairošanos sekmē silts un sauss laiks. Pagājušā gadā laikapstākļi nebija kaitēklim labvēlīgi, līdz ar to tas bija novērojams atsevišķos kviešu un tritikāles sējumos nelielā intensitātē. Būtiskus kaitējumus labībām šie kaitēkļi nenodarīja. Visticamāk, kaitēklis būs sastopami arī šajā sezonā, bet tā izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem veģetācijas periodā.
Rapša slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae, A. brassicicola)
Rapšu sējumos sastopama slimība, kas inficē dīgstus un lapas. 2025. gada sezonā izplatība konstatēta atsevišķos ziemas rapša laukos jūlija vidū, sēklu gatavošanās fāzē (AS 80-82), un progresēja sasniedzot 34% izplatību jūlija beigās. Līdzīga situācija konstatēta arī vasaras rapša laukos, kur pirmie novērojumi konstatēti jūlija otrajā pusē, augļu veidošanās fāzē (AS 75), un pakāpeniski progresēja līdz augusta vidum sasniedzot 14%.
Rapša neīstā miltrasa (Perenospora brassicae)
Slimība, kas var inficēt rapšu sējumus jau attīstības sākumā. Slimības izplatību veicina mēreni silti un mitri laikapstākļi (migla vai ilgstošs rasas periods). Slimības pazīmes parādās rudenī drīz pēc sadīgšanas. 2025. gada sezonā slimība novērota atsevišķos laukos ar nelielu izplatību ziemas rapša sējumos septembra vidū un beigās. Šī slimība vairāk skar ziemas rapsi, bet var parādīties arī pavasara sējumos, ja būs pietiekams mitrums un labvēlīgi apstākļi attīstībai.
Baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum)
Slimība var inficēt ziemas un vasaras rapsi, nodarot ievērojamus ražas zudumus. Iepriekšējā sezonā slimība konstatēta atsevišķos ziemas rapša laukos nelielā izplatībā jūlija otrajā pusē, sēklu gatavošanās stadijā (AS 80-82). Šajā sezonā slimība būs atkarīga no vairākiem faktoriem - silta laika, palielināta mitruma, biežiem nokrišņiem. Risku palielina, arī sabiezināti sējumi un liels nezāļu daudzums.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea)
Slimības rezultātā auga pumpuri, ziedi, pāksteņu aizmetņi novīst, dzeltē un priekšlaikus atmirst, ietekmējot iegūstamo ražu. Slimība iepriekšējā sezonā novērota lokāli un nelielā 2% izplatībā jūlija vidū ziemas rapša sējumā (AS 81). Neizturīgāki pret šo slimību var būt novājināti sējumi, kas cietuši no sala vai citiem nelabvēlīgiem apstākļiem, ir nezāļaini vai nav ievērota lauku maiņa. Papildus izplatību veicina augsts gaisa mitrums un mērena gaisa temperatūra.
Krustziežu sausā puve (Leptosphaeria maculans)
Šī slimība var inficēt gan ziemas, gan vasaras rapsi. Pagājušajā sezonā slimība reģionā nav konstatēta, to, visticamāk, ietekmējusi augu apstrāde ar fungicīdu. Šajā sezonā risks attīstīties slimībai ir lielāks laukos, kas nav rudenī apstrādāti ar fungicīdiem, un, ja nav ievērota augu maiņa.
Krustziežu alotājmuša (Phytomyza rufipes)
Kaitēklis sastopams ziemas rapša sējumos rudens periodā. Pagājušajā sezonā tas konstatēts ar nelielu izplatības pakāpi septembra beigās. Šādi bojājumi būtiski neietekmē rapša attīstību un iegūstamo ražu. Šis kaitēklis tiks novērots arī šajā sezonā un tā izplatība būs atkarīga no siltiem un sausiem laikapstākļiem.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae)
Šie kaitēkļi var radīt lielus bojājumus masveida savairošanās gadījumā, jo kāpuri barojas ar jaunajām rapša sēklām. Pagājušajā sezonā kaitēkļa radītie bojājumi konstatēti, tomēr to izplatība bija neliela (līdz 2%). Pāksteņu pangodiņš ir sastopams katru gadu, tāpēc ir pamats prognozēt, ka arī šajā sezonā tas būs sastopams. Tā izplatība būs atkarīga no laikapstākļiem. Ja tie būs labvēlīgi kaitēklis var savairoties masveidā un nopietni ietekmēt iegūstamo ražu.
Spradži (Phyllotreta sp.)
Kaitēkļi, kas biežāk apdraud vasaras rapšus, īpaši lapu attīstības fāzē. Tā izplatību sekmē silts un sauss laiks. 2025. gadā laikapstākļi Latgales reģionā pavasarī un vasaras sākumā nebija labvēlīgi kaitēkļa izplatībai. Kaitēklis konstatēts jūnija sākumā, (AS 11-12), atsevišķos vasaras rapša laukos ar intensitāti līdz 40%. Tiek prognozēts, ka šis kaitēklis būs sastopams arī šogad, bet tā intensitāte un izplatība būs atkarīga no laikapstākļiem. Ja tie būs labvēlīgi - lauki regulāri jāapseko, lai konstatētu spradžu izplatību un izlemtu par aizsardzības pasākumu nepieciešamību.
Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus)
Kaitēklis pārsvarā izplatās krustziežu ziedēšanas laikā, tā bojājumu rezultātā ziedi novīst un nokrīt, kas attiecīgi samazina iegūstamo ražu. 2025. gada sezonā šis kaitēklis konstatēts visos ziemas un atsevišķos vasaras rapša sējumos. Pirmie novērojumi ziemas rapsī konstatēti aprīļa otrajā pusē, ziedkopu veidošanās sākumā (AS 50). Intensitāte tikai atsevišķos laukos pārsniedza 10%. Vasaras rapsī pirmie novērojumi jūnija sākumā nelielā intensitātē (līdz 5%) atsevišķos laukos. Var prognozēt, ka šajā sezonā šis kaitēklis būs sastopams praktiski visos rapša sējumos, tā savairošanās intensitāte būs atkarīga no laikapstākļiem. Lai mazinātu ietekmi, liela nozīme nezāļu ierobežošanai labības lauka tuvumā, jo kaitēklis no savvaļas krustziežu augiem pāriet uz rapša sējumiem.
Krustziežu stublāju smecernieks (Ceutorhynchus sp.)
Rapšu sējumos bieži sastopams kaitēklis. 2025. gada sezonā kaitēkļa bojājumi konstatēti gandrīz visos laukos, nelielā intensitātē (līdz 5%). Kaitēkļa ierobežošana ir sarežģīta, jo tas atrodas rapša stublājā, līdz ar to jāvēro lauki, vaboļu izplatība un jāveic nepieciešamie augu aizsardzības pasākumi tās ierobežošanai. Droši var prognozēt, ka šis kaitēklis būs sastopams arī šajā sezonā, bet intensitāte būs atkarīga no tā, vai rudenī tika apkarota vaboļu izplatība un cik veiksmīgi kāpuri būs pārziemojuši.
Pākšaugu slimības un kaitēkļi
Pupu koncentriskā plankumainība (Didymella fabae)
Pupu koncentriskā plankumainība skar pākstis, retāk lapas un stublājus, bet inficējot sēklas var izplatīties nākamā gada sējumos. Pazīmes inficētajām sēklām ir tumši, iegrimuši plankumi. Slimība attīstās plašā temperatūru diapazonā no +15 - 25 ºC, tās attīstībai nepieciešams augsts gaisa mitrums – virs 90%. Lai gan mitrie laikapstākļi, it sevišķi pavasarī un vasaras sākumā, būtu bijuši labvēlīgi slimības izplatībai, 2025. gada sezonā reģionā praktiski nav konstatēti slimības novērojumi. Slimība novērota jūlija beigās, augļu un sēklu nogatavošanās stadijā (AS 80), un izplatība nedaudz palielinājās augusta vidū (AS 85). Izplatību 2026. gadā ietekmēs laikapstākļi. Riskus rada arī sēklas materiāls, jo inficētu sēklu sējumos pazīmes izpaužas ātrāk un var būtiskāk ietekmēt ražu.
Pupu rūsa (Uromyces viciae-fabae)
Iepriekšējā sezonā novērota neliela 2% izplatība vasaras otrajā pusē (AS 80). Pupu rūsas pazīmes parasti novērojamas uz lapām un stublājiem. Augu atliekās tā saglabājas līdz nākamajai sezonai, tāpēc, lai samazinātu izplatību šajā sezonā, ieteicama lauku maiņa.
Pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae)
Pirmās pazīmes nelielā apmērā (2%) tika konstatētas jūlija vidū, ziedēšanas beigās un pākstu attīstības sākumā (AS 69-70), izplatība palielinājās (līdz 12%) augusta beigās (AS 79-80). Slimības izplatībai būtisks ir augsts mitruma daudzums (virs 90%) un nokrišņu ūdens uz auga daļām. Slimības attīstības straujāka izplatība ir raksturīga ziedēšanas beigās, līdz pat pupu gatavībai. Šajā sezonā izplatību būtiski ietekmēs laikapstākļi un mitrums jūlijā un augustā. Saslimstības risks palielinās sējumos ar inficētu sēklas materiālu, kā arī pārāk blīvos sējumos, kuros saglabājas augstāks mitrums.
Pupu laputs (Aphis fabae)
Siltā un sausā laikā var savairoties un būtiski ietekmēt pupu ražu. 2025. gada sezonā šis kaitēklis nav novērots. Kaitēklis var ievērojami savairoties tam labvēlīgos apstākļos, bet vēsu un lietainu apstākļu gadījumā, tā savairošanās visticamāk būs neliela. Kaitēkļa ierobežošanā var palīdzēt agra pupu sēja, nezāļu ierobežošana.
Pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus)
Pupu sēklgrauzis ir plaši pazīstams kaitēklis, tas atstāj tiešu ietekmi uz iegūstamo ražu un tās kvalitāti. Kaitēkļa attīstību tieši ietekmē lauka pupu attīstības stadija, īpaši ziedēšanas, pākstu veidošanās un sēklu nobriešanas laikā. Kaitēklis pirmo reizi konstatēts jūlija vidū, ziedēšanas beigās un augļu attīstības sākumā ( AS 69-70). Tā savairošanās līdz 16% konstatēta septembra sākumā (AS 85) un tas saglabāja 8-10% izplatība visos konstatētajos laukos līdz septembra vidum, pupu pilnīgai gatavībai (AS 89). Lai samazinātu iespēju kaitēkļa izplatībai pupu sējumos, ieteicams izvēlēties lauku maiņu. Svarīga arī sēklas materiāla kvalitāte, ja tas būs invadēts, tad pastāv riski uz ātrāku un plašāku kaitēkļa izplatību.
Zirņu tumšais tinējs (Cydia nigricana)
Konstatēts nelielā intensitātē 2-4% augusta sākumā, augļu attīstības un nogatavošanās fāzē (AS 72 un 84). Masveida savairošanās netika konstatēta. Lai šis kaitēklis savairotos, nepieciešami sausi un silti laikapstākļi, tāpēc jaunajā sezonā tas visticamākais būs sastopams, taču tā intensitāte būs atkarīga no laikapstākļiem.
Tauriņziežu smecernieki (Sitona sp.)
Iepriekšējā sezonā tauriņziežu smecernieki konstatēti visos lauku pupu un zirņu laukos. Pirmie novērojumi zirņos aprīļa beigās un maija sākumā, lapu attīstības sākumā (AS 10). Pupās pirmie novērojumi maija vidū, lapu attīstības sākumā (AS 10-11). Vēlāk, iestājoties siltākam laikam, ievērojami palielinājās izplatība zirņu sējumos, vietām sasniedzot pat 56%, maija beigās un jūnija sākumā, lapu attīstības beigu fāzē (AS 15). Lauka pupās tendence līdzīga, savairošanās no 50-90% notikusi maija beigās un jūnija sākumā, lapu attīstības fāzē (AS 12-15). Prognozējams, ka šo kaitēkli 2026. gadā varēs novērot praktiski visos tauriņziežu laukos, tikai tā bojājumu intensitāte būs atkarīga no laikapstākļiem. Intensitāti iespējams mazināt ar agrāku sēju un lauku maiņu.
