Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas laukaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.
Laukaugu un kaitīgo organismu attīstību aizvadītajā sezonā izteikti ietekmēja mainīgie klimatiskie apstākļi. Sējumus jau no marta otrās puses un aprīļa sākumā ietekmēja kailsali naktīs, kas ilgi un negatīvi ietekmēja tieši ziemas rapšu sējumu atkopšanos pavasarī un kopumā arī iegūto ražu. Arī graudaugi vēsajā pavasarī ilgstoši nespēja atgūties no laika apstākļu ietekmes. Vēsais un Aprīļa otrā puse iegadījās ar lietainu, vēsu laiku. Maija sākumā sagaidījām ekstremālu aukstumu līdz pat -11°. Līdz ar to šis laiks laukaugiem bija stresa pilns, daudzi lauki mirka ūdenī un pat virsmēslojuma uzņemšana laukaugiem bija apgrūtināta. Sekojošie mēneši ar karstumu un sausumu, kas mijās ar īsiem lietus brīžiem veicināja vairāk kaitēkļu izplatību, mazāk slimību izplatību. Bet kopumā tas atsaucās uz ražas daudzumu un kvalitāti. Vasaras laika apstākļi bija patīkami kaitēkļiem, to daudzums sausajos periodos laukaugu sējumos bija pietiekoši liels. Rudens periods bija pavēss un iesētajos ziemāju laukos, salīdzinoši ar citiem rudeņiem, kaitīgo organismu nebija daudz un to izplatība bija neliela. Ziema šogad ļoti silta, bez sniega arī Latgales pusē. Tuvojoties pavasarim var sagaidīt arī sala periodus. Tas bezsniega apstākļos var ietekmēt laukaugu izdzīvošanu līdz pavasara veģetācija atsākšanās laikam. Arī sezonas laikā laukaugu attīstību un ražas iznākumu ietekmēs vispirms klimatiskie apstākļi, kā arī dažādu kaitīgo organismu attīstība.
Graudaugu slimības un kaitēkļi
Graudzāļu miltrasa (Blumeria graminis)
Graudzāļu miltrasa inficē visas labības. Biežāk miltrasa novērojama sabiezinātos, ar slāpekļa mēslojumu pārbagātos un nezāļainos sējumos, postīgāka kviešiem un miežiem. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laika apstākļiem (+16-20°, mitrums), graudzāļu miltrasas pazīmes novērojamas maija beigās, jūnija sākumā no graudaugu cerošanas līdz stiebrošanas sākumam (AS 29-30). 2024. gadā pirmās graudzāļu miltrasas pazīmes reģionā konstatētas ziemas tritikāles sējumā (AS 60) un ziemas kviešiem (AS 65) jūnija pirmajā dekādē. Slimības attīstības pieaugums novērots vasaras vidū (jūnija vidus līdz jūlija vidus) stiebrošanas un ziedēšanas laikā (AS 31-65). Tomēr kopumā slimība aizvadītajā sezonā novērota samērā maz, jo pietrūka svarīga faktora slimības izplatībai – mitruma. Miltrasas izplatība un attīstība 2025. gada sezonā būs atkarīga no graudaugu šķirnes izturības pret slimību un slimības attīstībai labvēlīgo laika apstākļu kopuma.
Vāpu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum)
Pārsvarā inficē kviešu sējumus, bet inficē arī rudzus, tritikāli un miežus, tomēr šī slimība šīm kultūrām novērota salīdzinoši retāk. Iepriekšējā sezonā Latgales reģionā pirmās pazīmes uz ziemas kviešu vārpām novērotas ziedēšanas beigu attīstības fāzē (AS 69) jūnija beigās. Kopumā, pietrūkstot mitrumam sezonas laikā, arī šī slimība novērota atsevišķos ziemas tritikāles, vasaras kviešu laukos, intensīvāk izplatījās ziemas kviešos. Slimību veicina lietains periods labības stiebrošanas laikā, arī herbicīdu vai citādi mehāniski bojātu audu esamība augos.
Brūnā rūsa (Puccinia recondita)
2024. gadā veiktajos novērojumos slimības izplatība neliela, tā konstatēta vien atsevišķos laukos ar nelielu intensitāti. Šajā gadā slimības attīstībai labvēlīgos laika apstākļos (galvenais slimību veicinošais faktors ir pilienveida mitrums uz lapām stiebrošanas laikā un gaisa temperatūra līdz +20°), tās izplatība iespējama sējumos, kuros tiek audzētas pret šo slimību neizturīgas šķirnes.
Dzeltenā rūsa (Puccinia striiformis)
Dzeltenā rūsa pārsvarā inficē ziemas un vasaras kviešus, arī miežus, rudzus, tritikāli un atsevišķas graudzāles. Slimība straujāk izplatās, ja ir migla, rasa, lietus, vējš un vēss laiks ap +10-18°. Kaut arī aizvadītajā gadā graudaugu attīstības, augšanas periodā laika apstākļi bija atbilstoši dzeltenās rūsas attīstībai, Latgales reģionā veiktajos novērojumos šī slimība novērota jūlija vidū vasaras kviešu sējumā graudu veidošanās stadijās (AS 73). Audzējot izturīgas labību šķirnes, no šīs slimības iespējams izvairīties.
Stiebrzāļu gredzenplankumainība (Rhynchosporium sp.)
Biežāk novērota rudzu sējumos, bet bīstamāka ziemas miežos, ko Latgales reģionā audzē nelielās platībās. Slimības postīgums atkarīgs no labības šķirnes un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Slimības attīstībai nepieciešams mitrums un gaisa temperatūra ap + 10-18°. Infekcija saglabājas gan sēklas graudos, gan augu atliekās. Aizvadītā gadā slimība ar zemu intensitāti novērota rudzu sējumos jūlija vidū graudu attīstības stadijās, bet augu lapas nokalta un slimība neizplatījās. Slimības izplatīšanās ierobežošanai nepieciešams sēt kodinātu sēklu, veikt augu maiņu laukos, veikt rūpīgu augsnes apstrādi.
Vārpu fuziaroze (Fusarium sp.)
Slimība inficē visas audzētās graudaugu sugas. Aizvadītajā gadā slimība bij maz izplatīta, bet vietām novērojama ziemas un vasaras kviešu sējumos, ziemas tritikāles laukos. Izplatības intensitāte sezonas laikā zema, jo slimības izplatībai nepieciešams paaugstināts gaisa mitrums. Slimības ierosinātājas sēnes izdala toksīnus, kas ir indīgi cilvēkiem un dzīvniekiem. Slimības ierobežošanai nozīmīgs profilaktiskais pasākums ir sēklas kodināšana un augu maiņa laukos.
Melnie graudi (Claviceps purpurea)
Nozīmīga slimība visās graudaugu sugās, biežāk sastopama rudzos. Nozīmīga, jo cieš ražas kvalitāte. Melnie graudi satur indīgas vielas, kas nav izmantojamas pārtikā. Inficēšanos sekmē vēss un mitrs laiks īpaši graudaugu ziedēšanas laikā. Infekcijas avoti ir slimības ierosinātāji, kuri saglabājas augsnē un sēklas materiāla. Ja sēklas materiālu var nokodināt, tad augsnē esošos slimības ierosinātājus ietekmēt nevar. Līdz ar to nav ieteicama atkārtota graudaugu sēja tajā pašā laukā, jāievēro augseka. 2024. gadā slimība novērota gan rudzos, atsevišķos laukos arī kviešos. Rudzu sējumus slimība skāra nedaudz vairāk, īpaši pie lauka malām un tehnoloģiskajiem koridoriem melnos graudus vārpās varēja novērot samērā daudz. Pirmie melnie graudi konstatēti jūlija pirmajā dekādē graudu attīstības sākuma stadijās (AS 73).
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici)
Pirmās slimības pazīmes var novērot jau rudenī uz iesētajiem ziemas kviešiem. Pavasarī, atsākoties augu veģetācijai, rudens infekcijas pazīmes var novērot uz augu vecākām, apakšējām lapām. Pēdējos gados slimības izplatība palielinājusies, tā kļuvusi daudz izplatītāka kā kviešu lapu dzeltenplankumainība. 2024. gadā slimība novērota jau aprīļa vidū lapu attīstības un cerošanās fāzē (AS 19-21). Bija atsevišķi lauki, kuros uz augu lapām slimība bija novērojama, bet, iestājoties siltam, sausam laikam, slimības attīstība apstājās, slimība neizplatījās. Jūnijā un jūlijā daudzos graudaugu laukos bija novērojamas pelēkplankumainības pazīmes, bet ar zemu intensitāti. Rudenī ziemāju sējumu novērojumos slimības izplatība novērota, bet ar nelielu intensitāti, jo arī rudens periods iegadījās sauss, ar nelieliem nokrišņiem. Ja nākamajā sezonā lietains laiks sakritīs ar periodu, kad notiks intensīva stiebrošana, tas var veicināt slimības izplatību. Sēklu kodināšana šo slimību ierobežo tikai daļēji. Nepieciešams laukos veikt augu maiņu un augu atlieku iestrādi augsnē.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis)
Sastopama galvenokārt ziemas un vasaras kviešu sējumos, arī tritikāles un rudzu sējumos, tomēr vislielākos ražas zudumus izraisa kviešiem. Infekcija saglabājas augu atliekās. Primārai infekcijai pietiek ar mitrumu un nedaudz siltāku temperatūru par +10°. Aizvadītā gada sezonā slimība novērota maz. Rudens sējumos slimības pazīmes novērota netika. 2025. gada vasaras klimatiskie laika apstākļi būs noteicošie lapu dzeltenplankumainības attīstībai. Postīgāka atkārtotos sējumos, kur veikta minimāla augsnes apstrāde. Sēklas kodināšana slimību ierobežo tikai daļēji.
Kviešu putošā melnplauka (Ustilago tritici)
Slimības izplatība ir atkarīga no audzētajām šķirnēm, pastāv ļoti liela varbūtība, ka reģiona sējumos 2025. gadā tā neparādīsies, jo arī aizvadītajā gadā šī slimība netika konstatēta. Veicot ierobežošanas (sēklas kodināšana, sertificētas sēklas sēšana) pasākumus, var sekmīgi izvairīties no slimības, jo infekcijas ierosinātājs saglabājas graudos.
Miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres)
Slimība inficē gan vasaras, gan ziemas miežus. Tīklplankumainības infekcijas pirmās pazīmes ziemas miežu sējumos novērotas cerošanas beigu stadijās (AS 29) aprīļa vidū, bet vasaras miežu sējumos augu stiebrošanas stadijās (AS 37) jūnija sākumā. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laika apstākļiem (mitrums, +10-15o), audzējot pret šo slimību neizturīgas šķirnes, pastāv risks tīklplankumainības attīstībai arī nākamajā sezonā. Slimības izplatību mazina augu maiņa un augu atlieku iestrāde augsnē, kā arī sēklas kodināšana. Kopumā šīs slimības izplatība gadu laikā nedaudz pieaug.
Miežu lapu brūnplankumainība (Cochliobolus sativus)
Slimība veģetācijas perioda laikā inficējot augu lapas var radīt ievērojamus ražas zudumus. Stipri inficētos sējumos zaudējumi var sasniegt pat līdz 25%. Lielākoties inficējas vasaras mieži, kuru veģetācijai nepieciešamas augstākas temperatūras. Slimības patogēns par saimniekaugiem izmanto arī kviešus un rudzus. Pēdējos gados novērojama slimības izplatīšanās. Aizvadītajā sezonā slimība ziemas miežu sējumos novērota maija vidū augu cerošanas stadijās (AS 39), bet vasaras miežu sējumos slimība novērota vien jūnija beigās augu stiebrošanas laikā (AS 43). Sezonas laikā slimības izplatība pieauga. Inficēšanās notiek ar slimām sēklām, vai ar inficētu augu daļām, kas pārnēsā slimību izraisītājus. Apstrādājot sējumus ar fungicīdu un iznīcinot citus miežu slimību ierosinātājus, sekmīgi tiek iznīcināta arī miežu lapu brūnplankumainība. Infekcijas izplatību īpaši veicina krasas gaisa temperatūras svārstības un periodiski nokrišņi. Slimību ierobežot var veicot augu maiņas platībās, augu atlieku iestrādāšanu augsnē, kvalitatīvi kodināta sēkla un ietiekams un sabalansēts mēslojums.
Miežu putošā melnplauka (Ustilago nuda)
Novērojumu laukos Latgales reģionā 2024. gadā slimība novērota uz atsevišķiem augiem, atsevišķos laukos. Pirmās pazīmes novērotas ziemas miežu sējumā jūnija sākumā augu ziedēšanas sākuma stadijās (AS 61). Slimības ierosinātājs saglabājas grauda dīgļa daļā. Veicot ierobežošanas pasākumus (sēklu kodināšanu), slimību var pilnībā ierobežot. Slimības izplatība ir atkarīga no audzētās šķirnes, tāpēc pastāv liela varbūtība, ka sējumos tā neparādīsies. Slimības izplatībai labvēlīgi mēreni silti (ap +20°) un mākoņaini laika apstākļi augu ziedēšanas laikā (AS 60 –69).
Miežu pundurrūsa (Puccinia hordei)
Slimība inficē tikai miežus. Slimība veicina ražas zudumu un ietekmē graudu kvalitāti. 2024. gadā slimība konstatēta atsevišķos laukos ar nelielu intensitāti augu ziedēšanas nobeiguma stadijās (AS 69) jūlija vidū. Slimības attīstībai optimālā gaisa temperatūra ap +20°, vējains laiks, brīvs ūdens uz auga lapām. Infekcija saglabājas augu atliekās. Profilaktiskai augu aizsardzībai nepieciešams izvēlēties izturīgas šķirnes.
Auzu lapu brūnplankumainība (Helminthosporium avenae)
Slimība sastopama visos reģionā apsekotajos auzu sējumos. Auzas sējot atkārtoti vienā tīrumā, palielinās iespēja slimības izplatībai, jo slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās. Neliels daudzums infekcijas var uzglabāties arī sēklas materiālā. Slimības attīstību veicina silti (+ 20°) un mitri laika apstākļi. 2024. gadā slimības pirmās pazīmes novērotas vien augu vāropšanas stadijās (AS 41-43) jūnija vidū. Slimība sastopama bieži, aizvadītajā sezonā konstatēta visos laukos, kur veikti novērojumi.
Auzu vainagrūsa (Puccinia coronifera)
Slimībā inficē tikai auzas. Auzu sējumos Latgales reģionā slimība sastopama katru gadu, bet ar zemu izplatības pakāpi. Tā ietekmē auzu graudu kvalitāti, tāpēc tā ir nozīmīga slimība auzu sējumos. Slimības attīstībai vajadzīga temperatūra ap +18-21° un nepārtraukts mitrums uz lapām, tādēļ tā var inficēt augus vasaras vidū, kad auzas sasniegušas vārpošanas stadiju (AS 55). 2024. gadā novērota sējumos jūlija sākumā augu ziedēšanas laikā (AS 65) atsevišķos laukos. Iestājoties auzu vainagrūsas attīstībai labvēlīgiem laika apstākļiem, slimības pazīmes auzu sējumos būs vērojamas arī šogad. Infekcija saglabājas augu atliekās. Lielāka iespēja slimību novērot arī šajā vasarā būs uz augiem atkārtotos sējumos. Audzējot izturīgas labību šķirnes, no šīs slimības iespējams izvairīties.
Auzu putošā melnplauka (Ustilago avenae)
Šī ir izplatītākā melnplauku suga. Inficētai vārpai neveidojas graudi, to vietā ir tumši sporu maisiņi, kuriem attīstoties un sairstot, inficējas arī blakus esošo veselo augu vārpas. Slimība 2024. gadā netika novērota. Slimības izplatībai optimāla gaisa temperatūra +22-25° un paaugstināts mitruma līmenis. Slimības ierosinātājs saglabājas graudos, tāpēc kodinot sēklu, to var sekmīgi ierobežot. Nozīme arī šķirnes izvēlei.
Foto. Auzu putošā melnplauka. Māra Bērziņa.
Rudzu lapu pelēkplankumainība (Septoria secalis)
Slimība bojā tikai augu lapas. Optimālā temperatūra slimības attīstībai ir +15° līdz 25° un pietiekošs mitrums. Tā kā aizvadītais pavasaris nelutināja ar mitrumu, tad 2024. gadā apsekotajos laukos dažviet pirmās slimības pazīmes novērotas stiebrošanas periodā (AS 37) maija vidū, bet slimības izplatība neturpinājās. Tā kā infekcijas avoti saglabājas augu atliekās un sēklās, tad slimības izplatība iespējama arī nākamajā sezonā.
Labību spradzis (Phyllotreta vittula)
Uz graudaugiem un graudzālēm katru gadu sastopams kaitēklis ir labību spradzis. Īpaši bīstams auga attīstības sākumā. Nozīmīgākus postījumus rada agrās augu attīstības stadijās lapu attīstības un cerošanas fāzē (AS 10-29). Aizvadītajā gadā ziemāju sējumos novērots aprīļa vidū cerošanas stadijā (AS 23), maija sākumā novērots uz vasaras kviešiem lapu attīstības sākumā (AS 12), bet mēneša vidū uz citām vasarāju kultūrām lapu attīstības sākuma stadijās. Apsekotos laukos tā sastopamība katru sezonu ir mainīga un galvenokārt atkarīga no laika apstākļiem agri pavasarī. Kaitēkļa savairošanos labvēlīgi ietekmē sausi un silti laika apstākļi.
Rudzu tripsis (Limothrips denticornis)
Sējumos sastopamas dažādas tripšu sugas, bet visbiežāk rudzu tripsis. Tripši bojā gan rudzus, gan kviešus un miežus. Sējumos novērots katru sezonu labības stiebrošanas, vārpošanas laikā (AS 30-59) vasaras sākumā. Silts, sauss laiks 2024. gadā sekmēja kaitēkļa savairošanos. Tripša bojātās bālās diegveida vārpas bija novērojamas gan rudzu, gan ziemas un vasaras kviešu laukos. Kaitēkļa izplatību ierobežo rudens aršana.
Ievu - Auzu laputs (Rhopalosiphon padi)
Kaitēklis sastopams uz visu sugu graudaugiem un savvaļas graudzālēm. Pavasara siltie un sausie laika apstākļi sekmēja laputu savairošanos. Īpaši postīgas laputis ir graudaugu agrākās attīstības stadijās. Biežāk tās novērotas vasaras sākumā (maijā, jūnija sākumā) lapu attīstības un cerošanas laikā (AS 10-29). Kāpuri izšķiļas jau agri pavasarī un ir novērojami, barojoties augu lapām apakšpusē. Jūnija beigās un jūlijā laputis pārlido uz graudaugiem, kur barojas ar augu sulu. Laputis ziemo olu stadijā. Rudens apsekojumu dati liecina, ka, uz kviešu laukiem blakus augošām ievām, novērotas 1-7 laputu olas uz 200 ievu pumpuriem. Šis rādītājs nav noteicošais, lai prognozētu laputu attīstību 2025. gadam, jo kaitēkļi labvēlīgos apstākļos vairojas ļoti ātri. Ja jūnija beigās iestāsies silts laiks, laputis pārlidos uz graudaugiem un strauji vairosies.
Labību sarkankakla un labību zilais lapgrauzis (Qulema melanopus, Lema cynella)
Lapgraužu pieaugušās vaboles un to kāpuri bojā visas labību sugas, tāpēc graudaugu sējumos šis ir bieži sastopams kaitēklis. Silts un sauss laiks veicina kukaiņu masveida savairošanos. Biežāk novērots vasaras sākumā (maijā) cerošanas-stiebrošanas fāzē (AS 20-32). Arī aizvadītajā gadā atbilstošie meteoroloģiskie apstākļi veicināja lapgraužu savairošanos un tie novēroti maija otrajā pusē. Lapgraužu svītroti sagrauztās lapas labību sējumos bija vērojamas visu sezonu. Tomēr būtiskus kaitējumus labībām šie kaitēkļi nenodarīja.
Rapša slimības un kaitēkļi
Krustziežu sasplankumainība (Alternaria brassicae, A.brassicicola)
Rapšu sējumos sastopama slimība, kura dažkārt novērojama jau rudenī iesētos ziemas rapšos. Krustziežu sausplankumainība izplatās siltos, mitros un vējainos laikapstākļos, ziedēšanas un sēklu nogatavošanās laikā, sākot no jūnija otrajās nedēļas. Iepriekšējās sezonas siltais un sausais laiks neveicināja šīs slimības attīstību un tās ietekme uz sējumiem bija maznozīmīga. Latgales reģionā slimība aizvadītajā sezonā nepārsniedza 5% izplatību. Slimības attīstības novērtēšanai jāveic novērojumi konkrētā laukā, jo slimības izplatību veicina sabiezināti sējumi. Ierobežošanā nozīme ir nezāļu iznīcināšanai, augu maiņas ievērošanai un augsnes apstrādes veidam. Slimības ierobežošanai nepieciešamības gadījumā jāveic fungicīdu smidzinājumi.
Rapša neīstā miltrasa (Peronospora brassicae)
Var inficēt ziemas un vasaras rapšu sējumus jau uzreiz pēc sadīgšanas, parādoties dīgļlapām. Rapša neīstās miltrasas izplatību veicina mēreni silts (+10° līdz +15°), mitrs (migla vai ilgstošs rasas periods) un vējains laiks. Izplatītāka ziemas rapšu sējumos. Pirmās slimības pazīmes parādās rudenī drīz pēc sadīgšanas. Slimības ierosinātāji saglabājas augsnē, arī augu atliekās un dzīvos augos, tāpēc jāveic augu maiņa laukā. Latgales reģiona rapšu sējumos neīstās miltrasas klātbūtne rudenī novērota atsevišķos laukos ar nelielu izplatību. Pavasara sējumos slimības izplatība daudz mazāka, jo arvien pietrūkst mitruma slimības attīstībai.
Krustziežu sausā puve (Leptosphaeria maculans)
Sausā puve bojā visas ziemas un vasaras rapša auga daļas. Biežāk novērojama uz lapām un stublājiem. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, tas ziemo inficētajos augos un pavasarī turpina izplatīties. Sausās puves attīstībai piemērotāks ir lietains laiks, paaugstināts gaisa mitrums, gaisa temperatūra līdz +15°. Rudens infekcijas pazīmes uz auga apakšējām lapām novēro arī agri pavasarī, atsākoties augu veģetācijai. Aizvadītās vasaras jūlija mēnesis ar vēso un lietaino laiku bija labvēlīgs slimības attīstībai. Jūlija otrā pusē slimība bija novērojama uz rapšu stublājiem gan ziemas, gan vasaras rapšu laukos, atsevišķos laukos pat ar ievērojamu izplatību. 2024. gada rudenī slimības pazīmes uz lapām netika konstatētas, līdz ar to pavasarī, augu attīstībai turpinoties, masveida infekcija nebūs novērojama. Inficētos laukos jāplāno augu maiņa un augsne jāuzar, iestrādājot augu atliekas.
Baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum)
Baltās puves pazīmes novērojamas gan ziemas, gan vasaras rapsim. Baltās puves ierosinātājs spēj inficēt arī citus kultūraugus un nezāles. Ierosinātājs pārziemo augsnē, saglabājot tur dzīvotspēju vismaz 4 gadus un ilgāk, augu atliekās un uz inficētajiem augiem. Slimību veicina meteoroloģiskie apstākļi, kad pirms augu ziedēšanas un ziedēšanas laikā ir daudz nokrišņu, arī ja sējums ir sabiezināts, vai nezāļains. 2024. gadā Latgales reģionā rapša sēklu nogatavošanās sākuma stadijā slimība novērota atsevišķos laukos, bet tās izplatība nebija liela. Jaunajā sezonā, ja tiks ievērota augu maiņa, nebūs sabiezināti sējumi un netiks dots pārāk liels slāpekļa mēslojums, baltās puves attīstība nebūs liela.
Gliemeži (Gasttropoda)
Vairāk apdraud rapšus lapu attīstības periodā (AS 9-19), bojājumi pārsvarā ir gar lauka malām. Vairāk apdraudēti ir sējumi, kas sēti pēc graudaugiem, kur ir daudz salmu atlieku, kā arī grāvju un ūdens tilpņu malās esošie lauki, vai arī nekoptas lauku malas. Gliemežu barošanos veicina lietaini un mēreni silti laika apstākļi. Nereti gliemežu barošanos var novērot uz stublājiem sēklu nogatavošanās laikā. Latgalē rapšu sējumos gliemeži sastopami reti, vien atsevišķos gados un atsevišķos laukos. Aizvadītais gads nebija īpaši labvēlīgs masveidīgai gliemežu izplatībai, novērotie bojājumi bija nelieli.
Spradži (Phyllotreta sp.)
Spradžu bojājumi vairāk apdraud vasaras rapšus agrīnajās attīstības stadijās (AS 9–11). Iestājoties saulainiem un siltiem laika apstākļiem maija otrajā pusē, spradžu barošanās var būt īpaši aktīva, tā rezultātā postījumi var būt ievērojami. Iepriekšējā gadā pirmie spradžu bojājumi konstatēti maija otrajā pusē vasaras rapša pirmā lapu pāra attīstības stadijā (AS 9-13) ar nelielu izplatību un bojājuma pakāpi. Vien atsevišķos laukos izplatība bija lielāka, bet, veicot insekticīdu smidzinājumu, to izplatība tika ierobežota. Tāpēc pēc rapša sējas lauki regulāri jāapseko, lai konstatētu spradžu izplatību un izlemtu par aizsardzības pasākumu nepieciešamību.
Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus)
Aizvadītajā sezonā spīduļi konstatēti jau no rapša stublāju pagarinšānās sākuma stadijas (AS 30) līdz ziedēšanas fāzei. Pēdējos gados šie kaitēkļi novērojami lielos apmēros, jo laika apstākļi kļūst arvien siltāki un sausāki. Kaitēkļi izturīgi arī ne tik labvēlīgos laika apstākļos, jo prot paslēpties no lietus zem augu lapām. Silti un saulaini laika apstākļi (gaisa temperatūra virs +9°C), veicina spīduļu barošanos un vairošanos. Spīduļi jāierobežo gan vasaras, gan ziemas rapsim gandrīz katru gadu, kad to skaits uz ziedkopas sasniedzis kritisko slieksni. Liela nozīme ir nezāļu ierobežošanai labības lauku tuvumā, jo nereti spīduļi lielā skaitā barojas arī uz krustziežu nezālēm. Šīs ziemas siltie laika apstākļi labvēlīgi ietekmē kaitēkļu pārziemošanu, līdz ar to prognozējams, ka pavasarī spīduļu skaits varētu būt ievērojams.
Krustziežu alotājmuša (Phytomyza rufipes)
Bieži satopams kaitēklis ziemas rapša sējumos rudens periodā. Pamanāmi arī uz vasaras rapša lapām. Kaitēkļa bojājumi nav tik nozīmīgi, lai ietekmētu rapša attīstību. 2024. gada rudenī ziemas rapša sējumos alotājmušas bojājumi novēroti visos laukos, bet ar nelielu izplatības pakāpi. Alotājmušu kāpuru bojājumi būs sastopami arī šajā veģetācijas periodā, ja būs sauss un silts laiks.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae)
Viens no nozīmīgākajiem rapša kaitēkļiem, jo kāpuri barojas ar jaunām rapša sēklām, samazinot ražas iznākumu. Pagājušajā gadā visos novērojumu laukos konstatēti pāksteņu pangodiņa radītie bojājumi, tomēr kaitēkļa masveida savairošanās netika konstatēta. Pāksteņu pangodiņš ir sastopams katru gadu gan ziemas, gan vasaras rapša sējumos. Siltā ziema labvēlīgi ietekmē kaitēkļa pārziemošanu, līdz ar to prognozējams, ka sezonā būs jāseko līdzi tā izplatībai un bojājumu intensitātei.
Pākšaugu slimības un kaitēkļi
Pupu koncentriskā plankumainība (Didymella fabae)
Izplatīta un sastopama slimība gandrīz katru gadu. Paaugstināta gaisa temperatūra (+15-22 °) un auga mitrums, arī inficēta sēkla veicina slimības attīstību. Infekcija saglabājas augu atliekās un sēklas materiālā. Parasti pupu koncentriskās plankumainības pirmās pazīmes var novērot jūnija vidū ziedu veidošanās fāzē (AS 55). Biežāk slimības izplatība nedaudz palielinās jūlija beigās, augusta sākumā pākstu attīstības laikā (AS 71-78). Iepriekšējās sezonas laika apstākļu ietekmē augi ar slimības pazīmēm reģionā konstatēti jau maija beigās lapu attīstības stadijā (AS 14), bet nopietnāka slimības izplatība novērota jūlija sākumā pākstu attīstības laikā (AS 71). Pupu nogatavošanās periodā slimības izplatībai nebija intensīva attīstība.
Pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae)
Pupu brūnplankumainība novērojama katru gadu. Inficēšanos veicina silts (+15-22°) un mitrs laiks vasaras sākumā. Slimības pirmās pazīmes ir mazi, koši, šokolādes brūni plankumi uz lapām. Slimības pazīmes novērotas jūnija vidū ziedēšanas sākuma fāzē (AS 60). Straujāka slimības izplatība vērojama no jūnija beigām ziedēšanas nobeiguma stadijā (AS 67), kā arī jūlijā pākstu attīstības laikā, kad iestājās mitrāks laiks un slimības attīstībai labvēlīgāki apstākļi. Veģetācijas beigās pupu brūnplankumainības pazīmes vērojamas arī uz stublājiem un pākstīm sēklu nogatavošanās fāzē (AS 81-85). Infekcijas avoti saglabājas augsnē un arī sēklas materiālā, tāpēc jāievēro augu maiņa laukos.
Pupu rūsa (Uromyces viciae-fabae)
Iepriekšējā sezonā laika apstākļi nebija ļoti labvēlīgs slimības attīstībai. Atsevišķos laukos pirmās slimības pazīmes novērotas augusta sākumā, bet slimības izplatība bija niecīga. Labvēlīgos laika apstākļos pirmās slimības pazīmes var pamanīt pavasarī, kad lapu apakšpusē veidojas dzelteni plankumi. Slimības attīstību un izplatību veicina ilgstoši silts (+20° līdz +25°) un mitrs laiks. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās. Iesējot inficētu sēklas materiālu, slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, iespējama tās strauja izplatīšanās.
Zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus)
Kaitēklis bieži novērojams tauriņziežu sējumos. Arī aizvadītajā gadā laika apstākļi bija labvēlīgi šī kaitēkļa attīstībai un izplatībai. Tas konstatēts visos apsekotajos tauriņziežu sējumos, parādoties pirmajai lapai (AS 11), šis kaitēklis bija novērojams lielā daudzumā. Jūnija sākumā, turpinoties siltumam un sausumam, smecernieku bojājumi sējumos novēroti lielākajai daļai augu, apgrauztas līdz pat 25% lapu. Smecernieka barošanās pazīmes bija novērojamas līdz jūnija beigām. Labvēlīgos laika apstākļos var savairoties masveidā, tie ietekmē augu augšanu un nodara postījumus sējumiem. Lielu kaitējumu augiem var nodarīt kaitēkļa kāpuri, kas noēd uz augu saknēm esošās gumiņbaktērijas, kas savukārt var aizkavēt augu attīstību. Izplatības intensitāte un bojājumu raksturs nākamajā sezonā būs atkarīgs no laika apstākļiem. Ja lapu attīstības laikā meteoroloģiskie apstākļi būs sausi un silti, bojājumu būs daudz. Izplatību ierobežo augu maiņas ievērošana un sēklas agra sēja.
Pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus)
Bieži sastopams kaitēklis tauriņziežu sējumos ir pupu sēklgrauzis, kura vaboles labvēlīgos apstākļos var savairoties masveidā. To aktivitāte vērojama, līdzko iestājas silts laiks, parasti vasaras sākumā jau pirms pupu ziedēšanas. Apsekotajos sējumos pupu sēklgraužu vaboles novērotas maija beigās lapu attīstības līdz ziedkopas veidošanās laikā (AS 14-55). Pupu sēklgraužu noēstie ziedi novēroti jūnija otrajā pusē ziedlapu atvēršanās sākumā (AS 60). Jūlija sākumā ziedēšanas nobeiguma stadijās (AS 65-69) uz pākstīm konstatētas sēklgraužu sadētās olas. Veģetācijas beigās, sēklu nogatavošanās laikā (AS 81-85) augusta sākumā un vidū pākstīs konstatēti sēklgraužu kāpuri. Vērtējot gatavās pupu sēklas, jākonstatē, ka aizvadītajā sezonā daudzas pupas bija ar kāpuru bojājumiem. Ja ziedēšanas laikā gaisa temperatūra būs +15-20°, sēklgrauzis būs novērojams arī 2025. gada pavasarī. Kaitēkļa ierobežošanai svarīgi sēt neinvadētu sēklas materiālu.
Tumšais zirņu tinējs (Cydia nigricana)
Bojā zirņus un citus tauriņziežus. Kaitēkļu attīstībai optimālā temperatūra ir +21-25°. Tauriņi izlido jūnija beigās, jūlijā. Ja vakaros un naktīs ir silts, nav vēja un lietus, tauriņi intensīvi lido. Zirņu ziedēšanas laikā (AS 61) tie uz lapām un pielapēm dēj olas. Kāpuri zirņos izgrauž robus, pāksts iekšpusi satīklo, to piepilda ar ekskrementiem. Izgrauztās sēklas nav derīgas lietošanai pārtikā un arī sēšanai. Aizvadītajā sezonā Latgalē zirņu sējumos pirmie tauriņi feromonu slazdā parādījās jau jūnija vidū zirņu ziedlapu atdalīšanās fāzē (AS 59), tie bija novērojami līdz jūlija otrai pusei zirņu nogatavošanās sākuma fāzei (AS 81), bet ar dažādu postījumu intensitāti dažādos laukos. Ziemošanas apstākļi kaitēkļiem ir labvēlīgi, līdz ar to laika apstākļi šajā sezonā būs noteicošie kaitēkļa kāpuru izplatībai zirņos. Augu maiņa laukos, agrīnāku šķirņu izvēle, agra sēja un agra ražas novākšana ietekmē šī kaitēkļa nodarīto bojājumu apjomu.
Pupu laputs (Aphis fabae)
Kaitēklis uz lauka pupām sastopams jau no jūnija sākuma no ziedkopu veidošanās sākuma (AS 50) līdz pat ražas novākšanai. Siltā un sausā laikā var savairoties un būtiski kaitēt lauku pupu sējumiem. 2024. gada novērojumos kaitēklis konstatēts nelielā daudzumā. Kaitēkļa attīstībai labvēlīgos apstākļos pastāv iespēja to invāzijai arī jaunajā sezonā, līdz ar to jāseko līdzi laputu attīstībai. Izplatību ietekmē augu maiņa, agra sēja, ziemošanas un papildus barošanās vietu iznīcināšana lauku tuvumā, nopļaujot nezāles.