Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas laukaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.
Kurzemes pusē 2024. gada pavasara sākums bija vērojams krietni pirms kalendārā paredzētā datuma. Graudaugiem un rapšiem veģetācija atjaunojās marta vidū, un izlases veidā laukos sākās pavasara darbošanās, ieskaitot sēju. Aprīļa vidū salapoja koki, sākās rapša kaitēkļu ierobežošana. Mēneša otrajā pusē bija vairākas dienas ar vasarīgu siltumu, kā arī vairākas dienas ar kārtīgu sniega segu. Maija sākumā sāka ziedēt rapši, ziemāju sējumos attīstījās pirmās sēņu ierosinātās slimības. Maija otrajā pusē un jūnija sākumā iestājās ļoti vasarīgi karsta gaisa temperatūra, graudaugi attīstījās ļoti strauji, daļā Kurzemes valdīja sausums. Pēc tam karstums atkāpās, un atgriezās pēc Jāņiem, dažviet, kopā ar bagātīgiem nokrišņiem. Šo apstākļu kopums arī ietekmēja laukaugu kaitīgo organismu izplatību un attīstību.
2025. gadā pavasaris sekoja uzreiz pēc rudens, ar plūdiem un ziemas mēnesim neraksturīgi augstām, pozitīvām gaisa temperatūrām janvārī. Arī februārī nebija vērojams noturīgai ziemai raksturīgais dziļais augsnes sasalums, laukaugi turpināja atrasties ne īsti miera periodā, ne attīstības procesā. Graudaugu un rapšu veģetācijas atjaunošanās iespējama agrāka nekā iepriekšējos pavasaros, bet negaidīta sala iestāšanās var ieviest neparedzamas korekcijas. Kaitīgo organismu pārziemošanu arī šogad noteiks pavasara laika apstākļi – pēkšņa sala iestāšanās var kaitēt ne tikai kultūraugiem, bet arī to kaitēkļiem, ja tiem sācies pavasara mošanās process. Protams, ka attīstīsies arī kultūraugu slimības – to attīstības intensitāti, kā vienmēr, noteiks laika apstākļi.
Graudzāļu slimības un kaitēkļi
Graudzāļu miltrasa (Blumeria graminis)
Graudzāļu miltrasa inficē visas labības, arī savvaļas graudzāļu sugas. Pazīmes atrodamas uz visām augu virszemes daļām – stiebriem, lapām un vārpām. Slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās un pabiru asnos. Sekundārā infekcija tālāk izplatās no inficētajām augu daļām. Slimības attīstībai optimālā temperatūra ir +16 - 20°C. Sporu dīgšanai nav vajadzīgs pilienveida mitrums. Miltrasas attīstību veicina nezāļains un sabiezināts sējums, arī bagātīgs slāpekļa mēslojums. 2024. gada pavasarī pirmās jaunās miltrasas pazīmes uz ziemas kviešu lapām konstatētas aprīļa vidū, cerošanas – stiebrošanas attīstības stadijās (AS 21 - 32), bet vasaras kviešos ziedēšanas laikā (AS 65) jūnija beigās. Maijā miltrasa atsevišķos laukos attīstījās uz kviešu stiebriem tuvu augsnei, bet infekcija tālāk neattīstījās. Arī inficētas vārpas netika novērotas, jo miltrasas attīstībai nebija labvēlīgi apstākļi. 2024. gada rudenī apsekotajos ziemāju sējumos miltrasas pazīmes neatrada. 2025. gada sezonā miltrasas izplatība un attīstība, būs atkarīga no slimības attīstībai labvēlīgo faktoru kopuma.
Vārpu plēkšņu planku mainībā (Parastagonospora nodorum)
Slimības pazīmes vērojamas kviešiem, rudziem, tritikālei un miežiem. Izplatītākas tās ir ziemas un vasaras kviešu, kā arī tritikāles sējumos. Slimības agrīna attīstība uz vārpām var izraisīt būtisku 1000 graudu masas samazināšanos. 2024. gada sezonā pirmās pazīmes uz vasaras miežu un vasaras kviešu vārpām novēroja piengatavības attīstības fāzē, graudu veidošanās sākumā (AS 71 - 77), bet laika apstākļi nebija labvēlīgi slimības izplatībai. Ierosinātājs saglabājas augu atliekās, pabiru asnos un sēklās. Tādēļ atkārtotajos sējumos, ja tie bija inficēti, tad 2025. gada sezonā vārpas agrāk inficēsies ar vārpu plēkšņu plankumainību. Ja laika apstākļi būs slimības attīstībai labvēlīgi – lietaini un vējaini, tad attīstības intensitāte būs agrāka un iespējami ražas zudumi.
Brūnā rūsa (Puccinia recondita)
Inficē kviešus, tritikāli un rudzus. Ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām, bet jaunā infekcija iespējama arī no nezālēm – rūsas starpsaimniekiem – vēršmēlēm, aitenēm un pabiru asniem. Rūsas pustulas uz lapām atrodamas gan vēlā rudenī, gan agrā pavasarī, jo attīstība iespējama +2 – 35° C temperatūrā, līdz ar to rūsas attīstība iespējama nosacīti siltajās ziemās. Veģetācijas periodā slimības attīstības sākumā nepieciešams brīvs mitrums, kas, gaisa temperatūrā līdz +20° C, izraisa strauju brūnās rūsas pazīmju veidošanos. 2024. gada vasarā brūnā rūsa inficēja vasaras kviešu lapas augu ziedēšanas laikā, bet ziemas kviešu sējumos to neatrada. Rūsas pazīmes uz ziemāju lapām 2024. gada rudenī bija vērojamas tikai dažos sējumos. 2025. gada sezonā infekcijas riski pastāv, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī platībās, kurās ziemāji iesēti atkārtoti, un būs saglabājušās inficētu augu atliekas.
Dzeltenā rūsa (Puccinia striiformis)
Inficē kviešus, rudzus, tritikāli, miežus un savvaļas graudzāles. Infekcija izplatās no inficētiem augiem veģetācijas periodā, bet primārā infekcija iespējama arī no inficētām augu atliekām un sēklām. Sporu dīgšana iespējama no 0° C, tādēļ rūsas pazīmes dažkārt atrodamas jau aprīļa otrajā pusē, graudaugu cerošanas laikā (AS 21 - 29). 2024. gada vasarā slimība inficēja tikai dažus ziemas kviešu sējumus, agrajā piengatavībā (AS 71). Miežu, vasaras kviešu un rudzu sējumos dzeltenā rūsa neizplatījās. 2025. gada sezonā slimības pazīmes būs sastopamas graudaugu sējumos, kuros no iepriekšējiem gadiem uzkrājies pietiekošs infekcijas fons – tādi lauki varētu nebūt daudz. Slimību ierosinošās sporas ar lietus šļakstiem pārvietojas no auga uz augu, bet ar vēja palīdzību pārlido lielus attālumus, inficējot sējumus valdošā vēja virzienā. Attīstībai optimālā temperatūra ir vasarām raksturīgā +10 – 18° C kopā ar nokrišņiem. Iestājoties karstumam un sausumam, dzeltenās rūsas attīstība apstājas, bet inficētās lapas tāpat priekšlaicīgi nokalst no slimības bojājumu un laika apstākļu iedarbības kopuma, un, tādēļ iespējami ražas zudumi.
Stiebrzāļu gredzenplankumainība (Rhynchosprium sp.)
Slimība inficē rudzu, tritikāles, kā arī ziemas un vasaras miežu lapas. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās, pabiru asnos, sēklās un savvaļas graudzālēs. No minētajiem infekcijas avotiem slimības ierosinātāji visātrāk inficēs lapas mitrā laikā un gaisa temperatūrā +10 - 18° C. Arī pēc primārās infekcijas parādīšanās, sekundārā infekcija no stiebrzāļu gredzenplankumainības plankumiem, straujāk izplatīsies uz veselajām lapām vēsākā un mitrākā laikā. Visbiežāk veģetācijas periodā tā atrodama uz ziemas miežu lapām, bet 2024. gadā tikai jūnija vidū, agrās piengatavības attīstības stadijas (AS 71). Rudzu sējumos, pirmās pazīmes apsekotajos laukos konstatētas maija sākumā, attīstītas karoglapas stadijā (AS 39), bet vasaras miežu sējumos tā tiek konstatēta samērā reti. 2024. gada rudenī iesētajos ziemājos, slimības pazīmes nekonstatēja. 2025. gada pavasarī un vasarā gredzenplankumainība, iespējams, inficēs graudaugu lapas, bet izplatības un attīstības intensitāte kopumā, visticamāk, būs zema, jo pēdējo gadu sējumu novērojumos, tā nav bieži sastopama.
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici)
Kviešu lapu pelēkplankumainība inficē un turpina attīstību gan uz kviešu, gan tritikāles lapām. Infekcijas ierosinātāji saglabājas augu atliekās, dzīvos augos, arī sēklās. Slimības pirmās pazīmes novērojamas rudenī uz augu apakšējām lapām. 2024. gada rudenī iesētajos ziemas kviešu laukos infekcijas pazīmes bija vērojamas vidējā līmenī, bet jāņem vērā, ka slimība spēj lēnām attīstīties arī siltās ziemās. Inficēšanās iespējama jau +5° C temperatūrā, optimālā temperatūra attīstībai ir +20° C, bet ierosinātāji vairs nespēj dīgt +35° C karstumā. Pavasarī, pēc sniega nokušanas, vai bezsniega ziemās arī janvārī, februārī un martā uz lapām labi saskatāmas rudens infekcijas pazīmes. Veģetācijai atjaunojoties, jauno slimības pazīmju attīstība uz lapām atkarīga no nokrišņu daudzuma un intensitātes. Jebkurā temperatūrā attīstībai nepieciešams daudz mitruma. Saulainā, sausā un vējainā laikā inficētās lapas sakaltīs un pelēkplankumainības izplatība būs minimāla. 2024. gadā pirmās jaunās infekcijas pazīmes atrastas jau sākot no aprīļa vidus cerošanas beigās (AS 29). 2025. gadā, iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, pelēkplankumainību ierosinošās sporas izplatīsies uz kviešu lapām, jo pateicoties siltajai ziemai, infekcijas fons būs ievērojams.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis)
Slimība inficē kviešu, tritikāles un rudzu lapas. Kā viena no izplatītākajām lapu slimībām, vislielākos ražas zudumus tā izraisa kviešiem. Infekcija saglabājas augu atliekās, kas ir ļoti svarīgi sējot atkārtotus sējumus. Primārai infekcijai pietiek ar mitrumu un nedaudz siltāku gaisa temperatūru par +10° C. Vasaras kviešos dzeltenplankumainības pirmās pazīmes uz lapām, gadu no gada sāk parādīties aizvien agrākā augu attīstības stadijā – cerošanas beigās – stiebrošanas sākumā. Ziemas kviešos 2024. gadā pirmās slimības pazīmes atrada jūnijā, ziedēšanas attīstības stadijā (AS 65), bet vasaras kviešu sējumā jūnija otrajā pusē, karoglapas parādīšanās laikā (AS 37). 2025. gada sezonā slimība sējumos noteikti izplatīsies, bet izplatības un attīstības intensitāte būs cieši saistīta ar konkrētā lauka infekcijas fonu, laika apstākļiem un agrotehniku.
Kviešu putošā melnplauka (Ustilago tritici)
Kviešu sējumos teorētiski sastopama graudaugu slimība. Kurzemes pusē pēdējos gados nav konstatēta. Slimības ierosinātājs saglabājas graudos dīgļa daļā. Ja sējai izmanto kodinātu sēklas materiālu, tad infekcija iespējama tikai no inficētiem un sadīgušiem, iepriekšējā gada ražas zudumiem. Lielāka iespēja, ka melnplaukas infekcija spēs attīstīties, ir, ja gaisa mitrums kviešu ziedēšanas (AS 65) laikā, būs 55 -85%, gaisa temperatūra +22 - 27° C.
Miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres)
Inficē gan vasaras, gan ziemas miežus. Infekcijas ierosinātāji saglabājas sēklas materiālā, augu atliekās, bet veģetācijas periodā infekcijas avots ir slimās lapas. Tīklplankumainības infekcijas pirmās pazīmes vasaras miežos, bija atrodamas jau maija vidū, divu lapu līdz cerošanas sākuma attīstības stadijā (AS 12 - 21). Tomēr šajās stadijās parasti nenotiek postoša slimības tālāka attīstība. Noteicošais faktors attīstībai ir augsts gaisa relatīvais mitrums, un gaisa temperatūra līdz +20° C. 2024. gada maija vidū ziemas miežiem, attīstoties karoglapai (AS 37 - 39), bija gan vērojamas pirmās pazīmes, gan diezgan strauja attīstība. 2025. gada sezonā slimība attīstīsies, sējot nekvalitatīvi kodinātu sēklu, neievērojot augu maiņu un, izvēloties, slimības ierobežošanai nepiemērotu augsnes apstrādes tehnoloģiju.
Miežu pundurrūsa (Puccinia hordei)
Inficē gan vasaras, gan ziemas miežus. Uz vasaras miežu lapām pēdējos gados atrodama reti. Rudenī pundurrūsas ierosinātāji saglabājas pabiru asnos, inficēto augu lapās. 2024. gada veģetācijas periodā rūsas pazīmes ziemas miežu sējumos bija, sākot no maija vidus, bet vasaras miežos tikai jūlija otrajā pusē, graudu piengatavības attīstības stadijā (AS 71 – 75). 2025. gada pavasarī slimība turpinās attīstību, ar vēja palīdzību inficējot arī vasaras miežu, un 2025. gada rudenī sētos ziemas miežu sējumus.
Miežu putošā melnplauka (Ustilago nuda)
Sastopama vasaras miežu sējumos. Slimības ierosinātājs saglabājas grauda dīgļa daļā – inficēti graudi var tikt iesēti, un tie var saglabāties no iepriekšējā gada ražas. Melnplaukas inficēti augi sastopami salīdzinoši reti, tomēr tie katru gadu kādā novada laukā atrodami. Lielāka iespējamība, ka 2025. gadā melnplaukas infekcija attīstīsies, būs, ja gaisa mitrums miežu ziedēšanas laikā pieturēsies >80%, bet gaisa temperatūra ap +20° C, un pats galvenais nosacījums, ka tīrumā iesēs nekodinātu sēklu.
Auzu lapu brūnplankumainība (Helminthosporium avenae)
Inficē auzas. Sastopama bieži, un pēdējās sezonās dažkārt sasniedz ekonomiski nozīmīgu izplatību un slimības attīstību. 2024. gada vasarā brūnplankumainību, kā visas sēņu ierosinātās slimības, negatīvi ietekmēja karstums un mitruma trūkums augu attīstības sākumā, jo inficēšanās ir iespējama, ja gaisa temperatūra nokrišņiem bagātās dienās ir ap +20°C. Pirmās pazīmes atrada jūnija sākumā, karoglapas parādīšanās laikā (AS 37). Ja infekcija sāk izplatīties karoglapas stadijā slimības nozīmība pieaug. Kurzemes pusē bieži novērots, ka slimības pirmās pazīmes uz lapām parādās stiebrošanas laikā (AS 31-37), bet ārējie apstākļi ietekmē tālāko attīstību. Pērn bija vērojama inficēšanās līdz 54% apjomam jūlija vidū, kad raža vēl tikai veidojas. 2025. gadā iespējams, ka pieaugs slimības izplatība un, līdz ar to arī nozīmība, jo slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās un sēklās, pie nosacījuma, ja veidosies labvēlīgi laika apstākļi.
Auzu vainagrūsa (Puccinia coronifera)
Inficē auzas, slimības pazīmes biežāk vērojamas uz lapām, bet dažkārt arī uz skarām. Graudu kvalitāti negatīvi ietekmē infekcija līdz ziedēšanai un tās laikā (AS 61 - 69). 2024. gadā vainagrūsas pazīmes atrada daudzos sējumos 6 – 100% izplatībā. 2025. gadā vainagrūsas izplatības iespēja lielāka būs atkārtotos sējumos, vai iepriekš inficēto platību tuvumā. Inficēšanās notiek no augu atliekām. Optimālā temperatūra attīstībai ir +18 – 21° C un brīvs ūdens uz auzu lapām. Ievērojamāka izplatība parasti vērojama vasaras otrajā pusē graudu briešanas laikā – tad lapu fotosintezējošās virsmas samazinājumam vairs nav tik būtiska ietekme uz ražas iznākumu.
Auzu putošā melnplauka (Ustilago avenae)
Atsevišķos Kurzemes puses sējumos slimības bojāti augi atrodami katrā sezonā. 2024. gadā auzu ziedēšanas laikā (AS 65) melnplauku apsekotajos laukos neatrada, bet tas nenozīmē, ka tā nebija vispār, jo visus laukus nav iespējams apsekot. Attīstībai piemērotas karstas vasaras, jo optimālā attīstības temperatūra ir +22 – 25° C, bet tā iespējama arī augstākā temperatūrā nekā + 30° C. 2025. gada vasarā melnplauka būs atrodama auzu sējumos, kuros izsēta nekodināta, inficēta sēkla, jo sporas saglabājas aiz grauda plēksnēm – tātad slimību pavasarī iesēj.
Labību spradzis (Phyllotreta vittula)
Augu attīstības sākumā visām vasarāju graudaugu sugām var nodarīt nopietnus bojājumus. Kaitīgā stadija ir spradžu sīkās vabolītes - pieaugušie īpatņi – imago. Rudenī arī ziemāju sējumos mēdz būt atsevišķi bojājumi, bet tie augu attīstību neietekmē. Ziemāju sējumos daži īpatņi turpina baroties arī pavasarī un vasarā, bet būtiski bojājumi tādēļ nav novēroti. Svarīgi pievērst uzmanību kaitēkļa klātbūtnei vasarāju labību sējumos, jo spradžu barošanās var negatīvi ietekmēt augu attīstību. Ja 2025. gada pavasarī, labībām dīgstot (AS 10), laika apstākļi ilgāku laiku pieturēsies sausi un karsti, spradži barosies sējumos, radot bojājumus. Lietainā un vēsā laikā bojājumi būs nebūtiski, jo augi straujāk attīstīsies, bet spradži mazāk intensīvi barosies.
Rudzu tripsis (Limothrips denticornis)
Bojājumus rada pārziemojušie pieaugušie īpatņi un to kāpuri pirms graudaugu vārpošanas. To darbības rezultātā veidojas gaišas, diegveida vārpas bez graudiem. Nozīmīgākie bojājumi parasti ir rudzu vārpām, bet pēdējos gados kaitēkļa izplatība palielinās arī kviešu un miežu laukos. Izplatība šajā sezonā būs atkarīga no augsnē pārziemojušo īpatņu daudzuma katrā konkrētā sējumā, to, savukārt, ietekmē augsnes apstrādes tehnoloģija. Sausi laika apstākļi vasarā un rudenī – tieši tādi bija 2024. gadā, veicina tripšu otrās, ziemojošās paaudzes attīstību. Šī paaudze ķersies pie postījumu veikšanas 2025. gada pavasarī.
Ievu - auzu laputs (Rhopalosiphon padi)
Laputis barojas, sūcot graudaugu sulu no to lapām, stiebriem un arī vārpām. Pārziemo olu stadijā pie ievu vai citu kokaugu pumpuriem. Daļa no tām ziemā aiziet bojā, bet no pārziemojušām olām pavasarī šķiļas kāpuri. Maijā, pieturoties siltam un sausam laikam, laputīm strauji attīstītās vairākas paaudzes. Tādēļ atsevišķiem sējumiem 2025. gada veģetācijas periodā nav izslēgts apdraudējums no pārliekas ievu-auzu laputu invāzijas, tomēr tas nebūs masveidīgs.
Labību sarkanais un labību zilais lapgrauzis (Oulema melanopus, Lema cynella)
Lapgraužu pieaugušās vaboles un to kāpuri bojā visas labību sugas, svītrveidā izgraužot lapas virsējo plātni. Nopietni bojājumi netiek novēroti uz ziemāju labību lapām. 2024. gada veģetācijas periodā pirmie pieaugušie īpatņi konstatēti maija pirmajā pusē, bet pirmie, izšķīlušies un baroties uzsākušie kāpuri, atrasti jūnija sākumā. Lapgraužu kāpuru masveida bojājumi tiek novēroti dažos pēdējos gados. Vairākos vasaras kviešu un vasaras miežu sējumos, lapgraužiem būtiski savairojoties un barojoties, lapu plātnes sakalst un aiziet bojā, būtiski samazinot auga fotosintezējošo virsmu. Ja 2025. gada maija beigās – jūnija sākumā pieturēsies karsts un sauss laiks, tad ir iespējama kaitēkļa pārlieka savairošanās atsevišķās vasarāju lauka vietās vai visā sējumā.
Rapša slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae, A. Brassicicola)
Slimība attīstās gan uz kultūraugu lapām un pāksteņiem, gan krustziežu nezālēm. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās, pēcpļaujas dīgstos un sēklās. Lielāka slimības izplatība uz pāksteņiem būs vērojama, ja ziedēšanas un sēklu nogatavošanās laikā gaisa temperatūra būs +17 – 25° C robežās, un uz lapām būs pilienveida mitrums sporu dīgšanai. 2024. gada vasarā nenozīmīga slimības izplatība uz pāksteņiem bija vērojama jūlija sākumā, sākot nogatavoties sēklām (AS 80), bet neizraisot ražas zudumus. 2024. gada rudenī iesēto rapšu laukos slimības pazīmes uz lapām neatrada. 2025. gadā krustziežu sausplankumainības pazīmes, iespējams, būs novērojamas, gan ziemas rapšu sējumos pavasarī, gan vasaras rapsī, gan rudenī sētos laukos jau 2026. gada ražai. Iespēja, ka slimība izplatīsies postoši ir maz ticama, jo to nepieļauj sējumos pielietotās audzēšanas tehnoloģijas.
Rapša neīstā miltrasa (Peronospora brassicae)
Izplatītāka ziemas rapša sējumos sējas gada rudenī, bet sastopama arī vasaras rapša sējumos, visbiežāk, sākot ar ziedēšanu (AS 61). Ziemas rapsī pirmās pazīmes jāmeklē rudenī drīz pēc sadīgšanas – dīgļlapu un pirmās īstās lapas attīstības stadijā (AS 10 - 12). Slimības ierosinātāji saglabājas augsnē, arī augu atliekās un dzīvos augos. 2024. gada rudenī neīstās miltrasas pazīmes bija atrodama lielākajā daļā sējumu. Tomēr, slimībai labvēlīgo apstākļu kopums, nekad nav izveidojies tāds, ka augi aizietu bojā slimības ietekmē. Izplatība 2025. gadā vasaras rapsī un rudenī sētajos ziemas rapša laukos būs lielāka, ja laika apstākļi pieturēsies mitri, miglaini, vējaini, uz augu lapām ilgi turēsies rasa un gaiss sasils +10 – 15° C, kā arī netiks ievērota augu maiņa.
Krustziežu sausā puve (Leptosphaeria maculans)
Sausā puve inficē gan ziemas, gan vasaras rapsi. Tā novērojama uz lapām un stublājiem. Slimības ierosinātājs saglabājas ne tikai augu atliekās, bet tas ziemo arī inficētajos augos, lai pavasarī turpinātu izplatīties. Piemērotāks sausās puves attīstībai ir lietains laiks, paaugstināts gaisa mitrums un gaisa temperatūra līdz +15o C. 2024. gada rudens vasarīgais laiks nebija piemērots slimības attīstībai, tādēļ nenozīmīgas slimības pazīmes uz lapām bija atrodamas tikai atsevišķos sējumos. 2025. gada pavasarī, augu attīstībai turpinoties, masveida infekcija, visticamāk, nebūs novērojama.
Baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum)
Baltās puves pazīmes novērojamas gan ziemas, gan vasaras rapsim. Tās ierosinātājs spēj inficēt arī citus krustziežu, tauriņziežu, čemurziežu, kurvjziežu un citu dzimtu kultūraugus un nezāles. Ierosinātāji – melnie sklerociji, pārziemo augu atliekās un uz inficētajiem augiem, augsnē tie saglabā dzīvotspēju 4 gadus un ilgāk. Kā infekcijas attīstību veicinošs faktors ņemams vērā nokrišņu daudzums pirms augu ziedēšanas, arī kultūraugu biezība un nezāļainība. Baltās puves sklerociju daudzums, kas paliks uz lauka, un kalpos kā jaunas infekcijas avots, viegli konstatējams, aplūkojot pēcpļaujas atliekas. Slimības masveida izplatība 2024. gadā netika novērota, bet atsevišķi slimi augi vai inficētu augu laukumi, bija atrodami vairākos sējumos. 2025. gadā augu infekcija iespējama, jo tā atkarīga no iepriekš minēto faktoru kopuma, kuri izvērtējami katru gadu un katrā iesētajā laukā atsevišķi.
Gliemeži (Gastropoda)
Gliemeži rapsi nopietni apdraud dīgšanas fāzes beigu un lapu attīstības sākuma stadijās (AS 08 - 11). Augi, gliemežu barošanās rezultātā visbiežāk aiziet bojā. Rapsim attīstoties, gliemežu klātbūtne kļūst augiem mazāk bīstama. 2024. gada siltajā un sausajā septembrī ievērojamu bojājumu nebija. 2025. gada rudenī gliemeži bojās ziemas rapša dīgstus, pie tam lielāka iespēja to postījumiem ir tiešās sējas laukos, arī sējumos, kuri robežojas ar gliemežu dabīgajām dzīves vietām. Lapu attīstības vēlākajās stadijās (AS 12 - 19), ja laiks mitrs, gliemeži, turpinot baroties, bojā lapas, bet augi neaiziet bojā.
Spradži (Phyllotreta sp.)
Spradži barojas ar rapšu lapām un citiem krustziežu dzimtas kultūraugiem, arī nezālēm. Pieaugušie īpatņi izgrauž lapās piltuvveida robus, ja lapu plātnes mazas, kaitēkļu daudz, tad vasaras rapša sējums var neizdzīvot. Spradžu bojājumi sastopami katru pavasari, vairāk gar lauku malām. Retāk novērots, ka sējums iznīkst, jo spradžu darbošanos iespējams ierobežot. 2025. gada pavasarī spradži rapša sējumos parādīsies, jo to pārziemošanai grāvmalās un laukmalās ziemas sākumā bija pietiekami piemēroti apstākļi – pozitīvas temperatūras. Protams kailsals, kas var iestāties arī martā, kā arī krasas un ilgstošas temperatūras svārstības, kaitēkļu populācijas rindas izretinātu. Gaisa temperatūrai paaugstinoties, virs +10o C, izdzīvojušie īpatņi masveidā pārvietosies uz sējumiem meklēt barību - dīgstošos vasaras rapšus.
Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus)
Bieži masveidā sastopamais un, atbilstošos laika apstākļos, arī ražas zudumus radošais, kaitēklis rapšu sējumos. 2024. gada pavasarī pirmie īpatņi tika atrasti aprīļa otrajā pusē, rapša ziedkopu veidošanās laikā (AS 50). Siltajā maijā, kad ziedkopas bija izveidojušās vasaras rapsim, spīduļi intensīvi tajās barojās. 2025. gada pavasarī spīduļu invāzija būs, jo ziemošanas apstākļi ir pietiekami labvēlīgi, bet postījumu apjomi būs atkarīgi no laika apstākļu un rapšu attīstības sakritībām. Spīduļi iznāk no ziemošanas vietām augsnes virskārtā un no slēptuvēm zem augu atliekām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +9o C.
Stublāju smecernieki (Ceutorhynchus sp.)
Stublāju smecernieki rapšu sējumos parasti atrodami agrāk nekā krustziežu spīduļi. Tie ir pietiekami salizturīgi, lai neaizietu bojā arī pavasara sniegotajos aukstuma periodos. Sējumos sastopami 5 dažādi smecernieki, kuri izraisa līdzīgus bojājumus – no stublājos un lapu kātos iedētajām oliņām izšķiļas kāpuri, un turpina baroties, tos izalojot. Jūnija vidū kāpuri barošanās vietas pamet, lai iekūņotos augsnē līdz nākamajam pavasarim. Savukārt bojājumi pievilina sēņu slimību ierosinātājus, bet bojātie augi kalst, neveidojot iespējamo ražas apjomu. Kurzemes novados smecernieki sastopami katru pavasari, 2024. gadā pirmie īpatņi atrasti aprīļa sākumā, kad augiem izveidojusies lapu rozete (AS 19). 2025. gada pavasarī smecernieki iznāks no ziemošanas vietām augsnē iepriekšējā gada rapšu laukos, un invāzija būs atkarīga no augu maiņas un lauka atrašanās vietas. Ja arī pavasarī turpināsies pavasarīgie laika apstākļi, tad uzsākt kaitēkļu novērošanu, un, līdz ar to lemt par ierobežošanas pasākumiem, šopavasar nebūs par agru.
Krustziežu alotājmuša (Phytomyza rufipes)
Alotājmušas klātbūtne visvieglāk pamanāma rudenī, kad ziemas rapši sasnieguši otrā lapu pāra attīstības stadiju (AS 13). Pagaidām alotājmušu kāpuri nepieder pie ekonomiski nozīmīgiem kaitēkļiem. 2024. gada rudenī alotājmušas kāpuru maza un vidēja izplatība bija vērojama gandrīz visos apsekotajos laukos, jo bija attīstībai piemēroti laika apstākļi. Alotājmušu kāpuru darbības sekas pamanāmas arī vasarā uz rapšu lapām, bet salīdzinoši sīko alojumu un lielās lapu masas dēļ, nav nozīmīgas. 2025. gada rudenī alotājmušas kāpuri barosies rapšu lapās, jo nosacītajā miera periodā augsnē, pupārijos esošiem kāpuriem, ir pietiekami labi apstākļi ziemošanai. Protams korekcijas populācijas attīstībā var ieviest arī laika apstākļi vasaras periodā.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae)
Kaitēkļi pamet ziemošanas vietas zemsedzē rapša ziedēšanas laikā (AS 61 – 65). Veidojoties pirmajiem pāksteņiem, pangodiņi tajos iedēj oliņas, bet izšķīlušies kāpuri barojas ar veidoties sākušajām rapšu sēklām. Pāksteņos sēklas priekšlaikus nogatavojas, pākstis atveras un sēklas izbirst. Pangodiņu bojājumi bieži vērojami kopā ar krustziežu sēklu smecernieka bojājumiem – vienā pākstī izšķiļas abu kaitēkļu sugu kāpuri. Šādas bojātas pākstis vērojamas katru gadu – sējumos, kuros kaitēkļi netiek pietiekami ierobežoti ar agrotehniskajiem vai ķīmiskajiem paņēmieniem. 2025. gada sezona nebūs izņēmums.
Pākšaugu slimības un kaitēkļi
Pupu koncentriskā plankumainība (Didymella fabae)
Inficē lauka pupu stublājus, lapas un pākstis. Ierosinātāji saglabājas gan augu atliekās, gan sēklas materiālā. Kurzemes reģionā masveidā sastopama retāk nekā pupu brūnplankumainība, bet infekcijas pazīmes līdz lapu nokalšanai parasti atrodamas vairākos sējumos. 2024. gada sezonā slimības attīstībai laika apstākļi nebija sevišķi labvēlīgi. 2025. gadā koncentriskās plankumainības izplatība būs atkarīga no mitruma apstākļiem – paaugstinātā mitrumā tā attīstīsies agrāk, ar lielāku slimības attīstības pakāpi, sevišķi tas iespējams, iesējot inficētu sēklas materiālu.
Pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae)
Inficē lauka pupu stublājus un lapas. Ierosinātāji saglabājas augsnē un sēklās. 2024. gads laika apstākļu ziņā nebija labvēlīgs slimības postošai izplatībai. To ierobežo arī audzēšanas tehnoloģijas. Tomēr, pie apstākļu sakritības, tā var iznīcināt auga lapas jau pākstu veidošanās laikā. 2025. gada sezonā slimība būs izplatītāka laukos, kuros iesēs inficētu sēklas materiālu, nebūs ievērota augu maiņa, pieturoties mitram laikam un +15 – 22oC gaisa temperatūrai.
Pupu rūsa (Uromyces viciae-fabae)
Inficē lauka pupu stublājus, lapas un lapu kātus. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās. 2024. gadā apsekotajos sējumos, pupu rūsu neatrada. Attīstībai nepieciešami mēreni mitrs un silts, bet ne karsts laiks - gaisa temperatūra ap +20o C – kā vidējā Latvijas vasarā. 2025. gada sezonā slimība izplatīsies, bet, visticamāk, kā liecina iepriekšējo gadu novērojumi – jūlija beigās – augusta sākumā.
Zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus)
Tauriņziežu sējumos kaitēklis bieži novērojams katru pavasari. Vaboles no lapu malas izgrauž pusapaļus robus. Robotas lapas katrā pavasarī kādā no apsekotajiem sējumiem konstatētas līdz 100% lauka pupu vai zirņu augiem. Kaitēklis nopietnākus bojājumus rada lapu attīstības fāzes sākuma stadijās (AS 10 - 14), sevišķi siltā un sausā laikā. Mitrākos un nosacīti vēsākos laika apstākļos augi straujāk attīstās, kaitēkļu aktivitāte ir zemāka un bojājumi nav tik izteikti. 2025. gada pavasarī noteikti būs vērojama kaitēkļa darbība kā zirņu, tā lauka pupu sējumos, bet bojājumu intensitāte būs atkarīga no kaitēkļu daudzuma sējumā un laika apstākļiem.
Tumšais zirņu tinējs (Cydia nigricana)
Bojā zirņu graudus. Zirņu tinēja pieaugušā stadija ir tauriņš, bet kaitīgā kāpurs. 2025. gada pavasarī, kokonos pārziemojušie kāpuri, iekūņosies, bet jūnijā izlidos tauriņi. Izlidot būs kam, jo 2024. gada vasarā feromonu slazdos ilgstoši ielidoja liels skaits pieaugušo kaitēkļu – tas norāda, ka kaitēkļu sējumā bija daudz – tie šobrīd ziemo. 2025. gada zirņu sējumos to izplatība būs atkarīga no sējumu izvietojuma, pārziemojušo īpatņu blīvuma, un laika apstākļiem oliņu dēšanas periodā - pirms zirņu ziedēšanas un ziedēšanas laikā – vēsos, vējainos un lietainos apstākļos tie būs mazaktīvāki, nekā siltā bezvēja laikā.
Pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus)
Kaitīgākā stadija ir kāpuri, kuri izgrauž pupu iekšieni, liela kāpuru darbības intensitāte pazemina graudu dīgtspēju. Sēklgrauzis ir pupu sējumos izplatīts kaitēklis, kura darbība sākas ar pieaugušo īpatņu klātbūtni uz augiem, pupu ziedēšanas laikā (AS 61-69), - vabolītes barojas ar ziedputekšņiem, un, pākstu veidošanās laikā, dēj oliņas uz pākstīm. No tām izšķīlušies kāpuri, pākstu iekšienē sabojā briestošos graudus. 2025. gada sezonā liela daļa sēklgrauža vaboļu būs pārziemojušas augsnē, daļu kaitēkļu iesēs pavasarī kopā ar invadētu sēklas materiālu. Kaitēkļa populācijas attīstība noteikti turpināsies. Attīstību ietekmēs laika apstākļi – lietainā laikā oliņu būs mazāk, bet lielā karstumā daļa uz pākstīm sadēto oliņu ies bojā.
Pupu laputs (Aphis fabae)
Bojā pupas, bietes un vīķus. Laputis sūc augu sulu no pupu lapām un stublājiem, dažkārt kaitēkļi novēroti, barojoties uz pākstīm. 2024. gadā lauka pupu sējumos ekonomiski nozīmīga laputu invāziju nekonstatēja. Vairāk tās sastopamas piemājas dārzu pupu sējumos. 2025. gadā kaitēkļa attīstība, un, tai sekojošie augu bojājumi, iespējami jau jūnija sākumā.
Kartupeļu slimības un kaitēkļi
Kartupeļu lakstu puve (Phytophtora infestans)
Inficē kartupeļu lapas, stublājus un bumbuļus. Ierosinātājs saglabājas inficētajos bumbuļos un augsnē. Slimības attīstība sākas mitrā laikā jau +12o C temperatūrā, bet vispostošāk tā attīstās mitrā laikā +20o C. Pēdējos gados infekcija sākas vēlu 2024. gada vasarā labvēlīgie apstākļi izveidojās tikai augusta vidū. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, ķīmiski neaizsargātos vai nepareizi aizsargātos stādījumos, izplatība bieži sasniedz 100% izplatību. No auga uz augu infekcija pārvietojas ar vēju. Slimībai attīstoties, laksti iet bojā, bet slimības ierosinātāji, lietus ietekmē, inficē bumbuļus. 2025. gadā slimība stādījumos attīstīsies, tikai no iepriekš minētajiem faktoriem atkarīgs lakstu puves attīstības sākums un intensitāte.
Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria saloni)
Izplatīta slimība kartupeļu stādījumos, kuras pazīmes attīstās uz lapām +19 – 23oC. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās un bumbuļos, bet pēdējo gadu siltajās ziemās arī augsnē. Pirmie vienmēr inficēsies stresa apstākļos augoši augi, dažkārt arī vīrusslimo ceru lapas. 2024. gada vasarā slimība izplatījās no jūlija sākuma, kartupeļu ziedēšanas laikā (AS 61). Gaisa temperatūrai pārsniedzot +27oC, slimības attīstība apstājas. 2025. gadā slimība izplatīsies, bet izplatības intensitāte būs atkarīga no laika apstākļiem, augu maiņas un iestādītā sēklas materiāla kvalitātes konkrētajā stādījumā.
Kartupeļu melnkāja (Erwinia carotovora subsp. Atroseptica)
Inficē kartupeļus ražas vākšanas, pārvietošanas un stādīšanas laikā. Ierosinātājs – baktērija, kura saglabājas augu atliekās, sēklas materiālā, vēsā laikā arī augsnē. Atsevišķos stādījumos atrodama katru vasaru. Ar melnkāju inficēti kartupeļu ceri būs atrodami arī 2025. gadā, jo ne viss stādāmais materiāls vienmēr ir brīvs no infekcijas. Veģetācijas periodā slimības attīstībai piemērotāka mēreni silta gaisa temperatūra.
Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata)
Kaitīgākā stadija ir kāpuri, kuri masveidā barojas ar kartupeļu lapām. Nenozīmīgi lapas grauž arī pieaugušās vaboles, bet rudenī vaboles barojas ar virszemē esošiem bumbuļiem, tādējādi uzkrājot barības vielu rezerves izdzīvošanai ziemas periodā. 2025. gada maijā no augsnes iznāks pārziemojušie pieaugušie īpatņi (imago) un turpināsies attīstības cikls, jo kaitēkļa ziemošana, kā vienmēr, būs veiksmīga. Postošāka kāpuru darbība sagaidāma siltā, un sausā laikā – vēsos un ilgstoši mitros laika apstākļos daļa kaitēkļa oliņu iet bojā, bet jaunie kāpuri cieš no infekcijām.
Sprakšķi (Agriotes spp)
Kaitēkļa kaitīgā stadija ir kāpuri, kuru attīstība līdz pieaugušai sprakšķa vabolei ilgst 5 gadus. Kāpuri pirmajos dzīves gados kartupeļus nebojā, tie pārtiek no sīkām, dažādu augu saknītēm. Paaugoties, tie meklējot mitrumu un barojoties, mehāniski sabojā kartupeļu bumbuļus, izgraužot tievas, dziļas ejas. Ieteicams kartupeļiem paredzētajā laukā 2025. gada pavasarī pārliecināties par kāpuru klātbūtni – vairāk tie būs rudenī uzartos zālājos, ar vārpatu piesārņotos laukos, bet gadiem iekoptās aramzemēs, sprakšķu kāpuru augsnē tikpat kā nav. Tādēļ 2025. gada bumbuļu ražā kāpuru izplatība būs atkarīga no kaitēkļu blīvuma konkrētā laukā, bet bojājumu pakāpe no kāpuru vecuma – vecāki un lielāki sprakšķu kāpuri rada nozīmīgākus bojājumus.
Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)
Kaitēkļa attīstība ilgst 4 - 5 gadus, kaitīgā stadija kāpuri, tie dzīvo augsnē, un kā polifāgs kaitēklis barojas arī ar kartupeļiem, tos izgraužot. Vietās, kurās Kurzemes reģionā, maijvaboles gan kā pieaugušie īpatņi, gan kā kāpuri bija sastopami iepriekšējos gados, kaitēkļi noteikti būs izplatīti arī 2025. gadā, jo maijvaboles masveidā apdzīvo konkrētas teritorijas, izvēloties tās pēc sev vien zināmiem kritērijiem. Ja lauka malā augoša ozola, kļavas vai kastaņas vainagā vasaras sākumā novēroti pieaugušo vaboļu tūkstoši, tad velti gaidīt, ka tuvākās platībās augiem nekaitēs maijvaboļu kāpuri, jo jaunās, no augsnes izlidojušās vaboles dēs olas augsnē. Arī kāpuri, kuri jau augsnē ziemo, 2025. gada vasarā būs kaitīgākā stadija, jo, visticamāk, silto ziemu pārdzīvos bez zaudējumiem.