Patlaban, pieturoties karstiem un sausiem laikapstākļiem, kaitēkļi turpinās strauji izplatīties. VAAD aicina lauksaimniekus apsekot sējumus un stādījums un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.
LAUKAUGU SĒJUMOS
Daudzviet, agrāk kā citus gadus, lauka pupu (AS 12-15) un zirņu (AS 14-17) laukos tauriņziežu smecernieku (Sitona sp.) izplatība ir sasniegsi 100 % ar invāzijas pakāpi vidēji 7 (no 5 līdz 10). Smecernieka bojājumus var labi atpazīt, vaboles lapu malās izgrauž pusapaļus robus. Vaboles maija beigās un jūnija sākumā dēj olas uz augsnes, kad no tām šķiļas kāpuri, tie ielien augsnē un barojas ar gumiņiem uz tauriņziežu saknēm. Bojājumu rezultātā tiek traucēta auga apgāde ar slāpekli.
Spradžu (Phyllotreta spp.) izplatība vasaras kviešos (AS 12) dažos laukos Kurzemē ir sasniegusi pat 30 %, bet vasaras rapša (AS 11) sējumos spradžu izplatība dažviet ir sasniegusi 20 % izplatību un vasaras miežos (AS 11) ir konstatēti jau izšķīlušies laputu (Aphididae) kāpuri ar izplatības pakāpi 10 %.
Ziemas kviešu (AS 37-41) un miežu (AS 43-47) sējumos visos Latvijas novados novērotas laputis (Aphididae) ar vidējo izplatību 4-6 %.
Rudzu sējumos (AS 53-55) tripšu (Thysanoptera) izplatība konstatēta vidēji 6%.
AUGĻU UN OGULĀJU DĀRZOS
Zemgalē feromonu slazdā noķerti pat 45 plūmju augļu tinēja (Cydia funebrana) tauriņi. Plūmju dārzos (AS 71) turpina izplatīties zāģlapsenes (Hoplocampa sp.) un laputis (Aphididae). Laputīm siltos un sausos gados Latvijā gadā attīstās 8 – 12 paaudzes. Ziemo olas uz jaunajiem saimniekaugu zariem. Kāpuri šķiļas pumpuru plaukšanas laikā. Izšķīlušies kāpuri sūc sulu no plaukstošiem pumpuriem, vēlāk no lapām un jaunajiem dzinumiem. Katra mātīte dzemdē 30 - 50 kāpuru. Pēc 2 - 3 paaudzēm laputu kolonijās veidojas spārnotās mātītes, kas pārlido uz citiem augiem un tur turpina vairoties.
Upeņu stādījumos (AS 67) novērotas laputis (Aphididae) ar izplatību 6-8 % un ogulāju lapu tinējs ar izplatību vidēji 4 %.
Zemeņu (AS 60) un aveņu (AS 55) stādījumos izplatās aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi) ar izplatību vidēji 4%.
JĀUZMANA ARĪ DĀRZEŅU PLATĪBAS
Sēlijā galviņkāpostu (AS 14) stādījumā feromonu slazdā jau ir noķerti 47 kāpostu cekulkodes (Plutella xylostella) pieaugušie īpatņi. Tas ir par nedēļu agrāk kā citus gadus. Cekulkodes kāpuri barojas ar visiem krustziežiem, tādēļ jāseko līdzi kaitēkļa izplatībai, lai laikus pieņemtu lēmumu par augu aizsardzības pasākumiem.
VAAD aicina audzētājus rūpīgi un regulāri apsekot savus sējumus un stādījumus, un nepieciešamības gadījumā, lemt par augu aizsardzības pasākumu pielietošanu.
VAAD ATGĀDINA
- Kukaiņu un ērču attīstībai labvēlīgi apstākļi ir sauss un silts laiks, tāpēc šādos apstākļos kultūraugus jānovēro biežāk.
- No temperatūras ir atkarīgs kukaiņu attīstības ātrums un mirstība: augstākā temperatūrā kukaiņu attīstība norisinās ātrāk un to aktivitāte ir lielāka, jo organisma vielmaiņa notiek straujāk, līdz ar to, siltā sezonā var attīstīties vairāk paaudzes. Augstākā temperatūrā kukaiņi arī barojas intensīvāk un sadēj vairāk olu nekā, ja ir vēsi laika apstākļi.
- Dažas kaitēkļu sugas savairojas masveidā tikai atsevišķos laukos, kam par iemeslu visbiežāk ir pielietotā agrotehnika un kaitēkļu izplatības iespējas ir lielākas, ja netiek ievērota augu maiņa – t.i., to pašu kultūraugu atkārtoti audzē vienā un tajā pašā laukā vairākus gadus pēc kārtas.
LAI LEMTU PAR AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU LIETOŠANU
- Vispirms precīzi jākonstatē kaitēkļa suga, īpatņu skaits (izplatība, attīstība) un nodarīto bojājumu pakāpi;
- pēc tam ir jāizvērtē kultūrauga attīstības stadija (jo kaitīguma slieksnis mainās līdz ar kultūrauga attīstības stadiju), augšanas un attīstības stāvoklis (stipri un veselīgi augi strauji aug un attīstās), laika apstākļu prognoze tuvākajām dienām (vai tiek prognozēti labvēlīgi laika apstākļi konkrētā kaitēkļa attīstībai), dabisko ienaidnieku sastāvs un populācijas lielums, kā arī sava iepriekšējo gadu pieredze.
Kultūraugu attīstības stadijas var apskatīt sadaļā “Kultūraugu fenoloģija”.
Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu KARTĒ.
Reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus var apskatīt augu aizsardzības līdzekļu datu bāzē.
Informāciju sagatavoja:
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļa