Kaitīguma slieksnis ir tāds kaitēkļu daudzums vai kultūrauga bojājumu pakāpe, kas turpmākās attīstības gaitā nodara ekonomiski nozīmīgus zaudējumus. Kaitīguma slieksnis nav konstants lielums, bet dažādos apstākļos tas ir mainīgs. Piemēram, ābeļu ziedu smecernieka kaitīguma slieksnis mainās atkarībā no paredzamās ziedēšanas intensitātes u.c.
Kaitēkļu un slimību sastopamība katru gadu atšķiras ne tikai atsevišķos reģionos, bet arī atsevišķos laukos. Tādēļ būtisks ir regulārs lauku monitorings un visiem pieejami zinātniski pamatoti kaitīguma sliekšņi, kuri palīdzētu zemniekiem pieņemt lēmumu par pamatotu AAL lietošanu aktuālas gadījumos.
Kaitīguma sliekšņi augļaugiem, kas ir apkopoti tabulā „Kaitīguma sliekšņi kaitēkļiem Latvijā - Augļaugi” un ir izmantojami papildinformācijai.
Lai lemtu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu:
vispirms precīzi jākonstatē kaitēkļa suga, īpatņu skaits (izplatība, attīstība) un/vai nodarīto bojājumu pakāpi;
pēc tam ir jāizvērtē kultūrauga attīstības stadija (jo kaitīguma slieksnis mainās līdz ar kultūrauga attīstības stadiju), augšanas un attīstības stāvoklis (stipri un veselīgi augi strauji aug un attīstās), laika apstākļu prognoze tuvākajām dienām (vai tiek prognozēti labvēlīgi laika apstākļi konkrētā kaitēkļa attīstībai), dabisko ienaidnieku sastāvs un populācijas lielums, kā arī sava iepriekšējo gadu pieredze un novērojumi.
Jāatceras, ka kultūraugu kaitēkļu savairošanās gaitai ir periodisks raksturs. Dažas sugas savairojas masveidā tikai atsevišķos laukos, kam par iemeslu visbiežāk ir pielietotā agrotehnika. Kaitēkļu masveida savairošanās bieži ir saistīta ar temperatūras režīmu un nokrišņiem, no kuriem būtiskāko lomu spēlē temperatūra. Kukaiņi ir aukstasiņu dzīvnieki, kuru ķermeņa temperatūra mainās līdz ar apkārtējās vides temperatūru, tāpēc mēdz būt tā, ka, sasniedzot zināmu temperatūru, kaitēklis jau iznāk no ziemošanas vietām, bet kultūraugs vēl nav sasniedzis to attīstības stadiju, kad kaitēklis var radīt tam būtiskus bojājumus. Var būt arī otrādi: kad kaitēklis no ziemošanas vietām iznāk vēlāk, bet kultūraugs jau ir sasniedzis tādu attīstības stadiju, kad kaitēklis vairs nevar radīt ražas zudumus, piem., ābeļziedu smecernieks dēj oliņas, kad ābeles jau ir sasniegušas sārto pumpuru stadiju (58).
No temperatūras ir atkarīgs kukaiņu attīstības ātrums un mirstība: augstākā temperatūrā kukaiņu attīstība norisinās ātrāk un to aktivitāte ir lielāka, jo organisma vielmaiņa notiek straujāk, līdz ar to siltā sezonā var attīstīties vairāk paaudzes. Augstākā temperatūrā kukaiņi arī barojas intensīvāk un sadēj vairāk olu nekā, ja ir vēsi laika apstākļi.
Ja kaitīguma slieksnis ir sasniegts un jāpieņem lēmums par augu aizsardzības pasākumu veikšanu, ir jāizvērtē, vai tuvākajās dienās tiek prognozēti konkrētā kaitēkļa izplatībai un attīstībai labvēlīgi laika apstākļi. Kukaiņu un ērču attīstībai labvēlīgi apstākļi ir sauss un silts laiks, tāpēc šādos apstākļos kultūraugus jānovēro biežāk. Ja tiek prognozēti nelabvēlīgi (auksti un mitri) laika apstākļi, ar AAL smidzināšanu var nogaidīt. Piemēram, pēkšņas salnas vai spēcīgas lietusgāzes var iznīcināt kukaiņus, īpaši laputis u.c. sīkus kukaiņus. Pēc šāda perioda lauks ir jāapskata atkārtoti, jo, visdrīzāk, smidzinājums vairs nav nepieciešams.
Novērtējot kaitēkļu izplatību, uzmanība ir jāpievērš dārza malām un jānovērtē kaitēkļu daudzums gan dārza malā, gan dziļāk dārzā, jo daži kukaiņi, piem., pīlādžu tīklkode, ienāk dārzā tieši no mežmalām, bet dziļāk dārzā ir sastopami niecīgā skaitā. Prakse rāda, ka bieži vien pietiek ar insekticīda smidzinājumu tikai pa dārza perimetru vai kādā dārza daļā, kur kaitīguma slieksnis jau ir sasniegts, bet pārējā dārzā vēl nē.
Jāatceras, ka, veicot vienlaidu smidzinājumu ar neselektīviem insekticīdiem (piemēram, sintētiskajiem piretroīdiem), tiek iznīcināti arī visi tajā brīdī laukā esošie derīgie kukaiņi (mārītes, zeltactiņas, skrejvaboles, ziedmušas, spožlapsenes, tumšlapsenes u.c.). Pat būdami nelielā skaitā, derīgie kukaiņi palīdz cīnīties ar nelielu kaitēkļu invāziju laukā.
VAAD Integrētās Augu aizsardzības daļa pateicas sadarbības partneriem, ar kuriem kopā sagatavots šis materiāls: APP "Dārzkopības institūts", SIA „Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, biedrības “Latvijas Dārznieks”, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, SIA “Integrētās Audzēšanas Skola”, SIA “AKPC” un SIA “Bayer CropScience” pārstāvjiem, kas ieguldīja savu laiku un zināšanas dienesta apkopoto Latvijā pieejamo kaitīguma sliekšņu pārskatīšanā un pielāgošanā šī brīža agroklimatiskajai situācijai Latvijas lauksaimniecībā.