Kaitīgo organismu monitoringa mērķis ir:

  1. informācijas iegūšana par dažādu kaitīgo organismu parādīšanos, attīstības sākumu un izplatīšanās dinamiku, ņemot vērā kultūraugu attīstības stadijas,
  2. kaitīgo organismu izplatības un kaitējuma novērtēšana valstī,
  3. brīdināšana par jaunu kaitēkļu ienākšanu Latvijā no citām valstīm.

Lai pieņemtu lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu pamatotu lietošanu kaitīgo organismu ierobežošanai, lauksaimnieks regulāri pārbauda savus kultūraugus, un veic augu attīstības un kaitīgo organismu izplatības dinamikas novērojumus.

Kaitīgo organismu monitorings ir būtiska mūsdienu augu aizsardzības sastāvdaļa, jo tā ļauj laikus konstatēt kaitēkļu un slimību parādīšanos, sekot līdzi to attīstībai un izplatīšanās dinamikai. Tādējādi, ātrāk un efektīvāk, iespējams veikt augu aizsardzības pasākumus, samazināt izmaksas un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomus, iegūt labākas kvalitātes lielāku ražu, ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi.

Savlaicīga kaitīgo organismu ierobežošana - pirms kaitīgais organisms ir savairojies masveidā, ļauj veikt smidzināšanu kaitīgā organisma agrīnā attīstības stadijā, mazinot arī rezistences veidošanās risku.

Lauka apsekošanu veic, sākot no lauka malas, t. i., atkarībā no lauka lieluma, tajā jāieiet 20–30 m dziļumā kur nav laukmalas ietekme, ik pēc 25–50 m pārbaudot vismaz 8–10 lauka vietās 50–100 augus vai stublājus, atkarībā no metodikas. Ja nepieciešams, apsekošana jāveic pa diagonāli vai no diviem pretējiem lauka stūriem, veicot monitoringu noteiktos attālumos, piemēram, ik pēc 50–100 soļiem.

Kaitēkļu monitoringu izmanto, lai konstatētu kaitēkļa parādīšanās laiku, populācijas blīvumu, noteiktu labāko laiku augu aizsardzības pasākumu veikšanai un novērtētu veikto augu aizsardzības pasākumu rezultātus.

Vizuālā novērtēšana ar “neapbruņotu aci” :

  • apskata augu vai auga daļas un novērtē kaitēkļu un to radīto bojājumu pakāpi (piem., laputis, bruņutis, tinēju kāpuri, spradži, mušas, gliemeži, baltblusiņas, vaboles, tīklērces u.c.);
Kāpostu balteņa kāpuri barojas uz kāposta lapas.
Foto: Kāpostu balteņa kāpuri. M. Bērziņa (VAAD)
Zemeņu lapa satiklota ar tīklērču tīklojumu
Foto: Tīklērču tīklojums uz zemenes lapas. M. Bērziņa (VAAD)
Daudz melnas laputis uz lauka pupas kāta.
Foto: Pupu laputis. A. Lasmane (VAAD)
  • uz augiem esošos kaitēkļus nopurina uz baltas papīra lapas (piem., ērces, tīklērces, laputis u.c.);

  • vizuāli saskaita 50 m rādiusā virs kultūrauga lidojošus tauriņus (piem., kāpostu baltenis u.c. tauriņi).

Visizplatītākie monitoringa palīglīdzekļi un ierīces ir:

  • Palielināmais stikls (lupa) ar vismaz 10x vai 20x palielinājumu un mikroskops, ko izmanto laputu, ērču, tripšu monitoringam. 
Laboratorijā uz galda stāv mikroskops
Foto: Mikroskops. VAAD
Divas tīklērces palielinājumā
Foto: Tīklērces palielinājumā. A. Gluhovs (VAAD)
  • Siets, ko izmanto augsnes sijāšanai, lai izsijātu un novērtētu augsnē mītošu kaitēkļu klātbūtni un populācijas lielumu (piem., drātstārpi, maijvaboļu un dārza vaboļu kāpuri u.c.).
  • Ēsmas, ko izmanto drātstārpu klātbūtnes un populācijas lieluma noteikšanai augsnē. Kā ēsmu izmanto dīgstošus kviešu graudus, auzu pārslas sajauktas ar ūdeni un medu u.c. Augsnē ierakto ēsmu pārbauda pēc 14 dienām.
  • Entomoloģiskais tīkliņš, ko izmanto, lai savāktu un saskaitītu dažādus kukaiņus (piem., mīkstblaktis, spradži, laputis, smecernieki u.c.). Pārvietojoties pa lauku nejauši izvēlētā virzienā četrās-piecās dažādās vietās, veic 100 entomoloģiskā tīkliņa vēzienus (ETV) virs kultūrauga. Uz katru soli izdara vienu vēzienu, kas aptver taisnu leņķi (90o). Savākto saturu uzmanīgi izber un izanalizē savāktos kukaiņus. 
Gaiši zaļš entomoloģiskais tīkliņš, kuru tur cilvēks labības laukā
Foto: Entomoloģiskais tīkliņš kaitēkļu monitoringam. M. Bērziņa (VAAD)
  • Trīcpiltuve ar augšējo atveri (kvadrātu) 50x50 cm, ko izmanto novietojot to zem zara, augu vai auga daļu kratīšanu veic ar šim nolūkam pielāgotu nūju vai citu priekšmetu. Nosaka trīcpiltuvē notverto kaitēkļu skaitu. Izmanto ābeļu ziedu smecernieka monitoringam. 
Caurspīdīgs maiss, kas piestiprināts divās vietās pie zara, un veido atvērtas piltuves formu
Foto: Trīcpiltuve uz zara. M. Bērziņa (VAAD)
  • Uzskaites rāmītis ir speciāli šim nolūkam paredzēts (vai jebkurš pielāgots rāmītis, kura uzskaites laukuma izmēri 50x50 cm (0,25 m2). Uzskaitei nejauši izvēlas 4 vietas laukā. Uzliek rāmīti iespējami tuvāk augsnes virskārtai, konstatē tajā brīdī rāmīti ietilpstošo vienas sugas kaitēkļu skaitu un dodas uz nākamo izvēlēto vietu, lai turpinātu uzskaiti. Saskaitot visos četros atkārtojumos iegūto vienas sugas kaitēkļu skaitu, konstatē kaitēkļu skaitu uz m2. Izmanto spradžu un smecernieku monitoringam.
Koka rāmis (četrstūrveida) novietots laukā, kur sadīguši graudaugi
Foto: Uzskaites rāmītis graudaugu laukā. M. Bērziņa (VAAD)
  • Slazdi. Slazdus var izmantot kaitēkļu populācijas parādīšanās dinamikas noteikšanai, augu aizsardzības pasākumu optimālā laika noteikšanai un kaitēkļu ierobežošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanai.

Dažādu krāsu līmes vairogus (sauktas arī par lipīgajām lamatām vai līmlapiņām) un lentas (ruļļi, līmlapiņas rullī) ar dažādām krāsām izmanto daudzu kukaiņu sugu pievilināšanai un ķeršanai. Krāsai (dzelteni, balti, zili, sarkani, melni, zaļi) ir būtiska kukaiņu pievilināšanas loma. Vairoga krāsas izvēli nosaka metodika vai citi metodiskie materiāli. Iespējami līmes vairogi, kas apstrādāti ar pievilinātāju konkrētas sugas kaitēkļa notveršanai. Līmes vairoga lietošanai nepieciešams: attiecīgas krāsas vairogs (A5 formāts jeb puse no A4), kas no vienas puses pārklāts ar nežūstošas līmes kārtu, savilcēji līmes vairoga piestiprināšanai (speciāli šim nolūkam paredzētas vai pielāgotas auklas vai stieples) un līmes vairoga turētāji (speciāli šim nolūkam paredzēti vai pielāgoti koka vai cita materiāla balsti).

  • Dzeltenie līmes vairogi tiek izmantoti, lai novērotu un notvertu dažādus lidojošus kukaiņus, galvenokārt tos, kurus pievelk dzeltenā krāsa. Tos izmanto gan siltumnīcās, gan lauka apstākļos, lai noteiktu kaitēkļu populācijas parādīšanos un populācijas blīvumu. Dzeltenā krāsa pievilina daudzas kukaiņu sugas (piem., baltblusiņas, lapu alotājus, laputis, burkānu mušas, sīpolu mušas, biešu mušas, kāpostu mušas, ķiršu mušas, trūdodiņus, smiltsērkšķu raibspārnmušas u.c.).
dzeltena taisnstūrveida lapa klāta ar līmi, kur pielipusi smiltsērkšķu raibspārnmuša (muša ar raibiem spārniem - melni brūni svītrotiem)
Foto: Dzeltenais līmes vairogs augļu kokā. L.Būcēna (VAAD)
  • Zilie līmes vairogi pievilina dažādas kukaiņu sugas siltumnīcās, augļu dārzos un laukos, piemēram, tripšus un lapu alotājus.
  • Līmes vairogi (dažādu krāsu) ar 50% etanola šķīdumu kā atraktantu pievilina lapu koku nevienādo mizgrauzi. Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti, slazdus pakarina kokos 45–60 cm augstumā agri pavasarī.
Kokam piestiprināta zila taisnstūrveida lapa klāta ar līmi, kur pielipuši dažādi kukaiņi
Foto: Zilais līmes vairogs ar atraktantu etanola šķīdumu. A.Lasmane (VAAD)
  • Sarkanie līmes vairogi pievilina augļu mušiņas (drozofilas), krusteniskie sarkanie līmes vairogi - lapu koku nevienādo mizgrauzi u.c.

Foto: Krusteniskais sarkanais līmes vairogs. M. Bērziņa (VAAD)

  • Melni līmes vairogi pievilina tomātu kodi.

  • Zaļie līmes vairogi pievilina laputis, tripšus.

  • Baltie līmes vairogi pievilina plūmju zāģlapsenes.
Augļu kokā piestiprināta balta taisnstūrveida lapa klāta ar līmi, kur pielipuši dažādi kukaiņi
Foto: Baltais līmes vairogs plūmju stādījumā. VAAD

Ķeramtrauki tiek izmantoti lidojošo kaitēkļu konstatēšanai.

  • Dzeltenie ķeramtrauki (dzelteni ūdens trauki (bļodas vai spainīši), saukti arī par Mērikes lamatam vai Meriokes dzeltenajiem ūdens slazdiem) izmanto rapša kaitēkļu parādīšanās laika noteikšanai (pangodiņi, smecernieki, krustziežu spīduļi u.c.).

    Traukus izvieto augu augstumā, piepilda 2/3 no tilpuma ar ūdeni, kam pievieno dažas piles virsmas aktīvas vielas (samazina virsmas spraigumu) un reizi 5 – 7 dienās veic tajā iekļuvušo kaitēkļu uzskaiti. Regulāri reizi vai divas reizes nedēļā trauks ir jāiztīra un jāmazgā. 

    Ķeramtrauka uzstādīšanai virs augsnes virskārtas nepieciešams speciāli šim nolūkam paredzēts vai pielāgots statīvs. Lai izgatavotu statīvu ķeramtrauka uzstādīšanai, nepieciešami 4-6 balsti, kurus slīpi vienu pret otru (tā lai krustojas) iesprauž augsnē, to krustpunktu vēlams nostiprināt ar stiepli vai auklu.

    Ķeramtrauku izvietošanas augstums atkarīgs no kultūrauga un notveramā kaitēkļa sugas īpatnībām, kā noteikts metodikā vai citos metodiskos materiālos. Ķeramtrauka izvietošanas augstumu jāmaina atkarībā no kultūrauga augstuma izmaiņām veģetācijas periodā.

Sadīguša rapša laukā iestiprināts stienis ar tam piestirpinātu dzeltenu apaļu trauku, kuram virsū siets
Foto: Dzeltenais ķeramtrauks rapša laukā. M.Bērziņa (VAAD)
  • Sarkanie ķeramtrauki ar ielietu etanolu (atšķaidītu ar ūdeni 1:1) tiek izmantoti lapu koku nevienādā mizgrauža monitoringam. Uz hektāra izvieto 8 ‒10 traukus, šķidrumu regulāri atjauno.

Feromonu slazdi (jeb ķeramslazdi) ir dažāda veida un formas slazdi, kuros izvieto sintētiskus, hormonālo vielu smaržai atbilstošus, savienojumus - feromonus, ko izdala kukaiņu mātītes tās pašas sugas tēviņu pievilināšanai. 

Kukaiņu dzimumferomoni  rada viena dzimuma, parasti mātītes, ķīmisku signālu, lai piesaistītu un izraisītu seksuālu reakciju no tās pašas sugas pretējā dzimuma, tēviņiem, kas noved pie to pārošanās. Tie ir sugai specifiski, kas nozīmē, ka vienas sugas feromons piesaistīs tikai tās pašas sugas tēviņus. Kukaiņu tēviņi var būt ļoti jutīgi pret šiem signāliem, un niecīgs daudzums dzimumferemona (piemēram, daži nanogrami) spēj izraisīt reakciju.

Feromonu ķeramslazda lietošanai nepieciešams: ķeramslazds - mājiņa, līmes ieliktnis vai speciāla nežūstoša līme, ķeramslazda turētājs (oriģināls vai paša gatavots koka vai cita materiāla un piemērota izmēra balsts), stiprināmais materiāls (aukla, stieple vai tml.) un pievilinātājs (kapsula ar feromonu). Var būt divu veidu kapsulas - dabiska kaučuka un polietilēna. Polietilēna kapsulām jāatrodas vismaz 2-3 cm virs līmes ieliktņa. Kaučuka kapsulas var tikt piestiprinātas tieši uz līmes virsmas.

Gadījumos, kad tiek strādāts ar dažādu kaitēkļu sugu feromoniem, pirms un pēc darba veikšanas ar feromonu slazdiem, vēlams rūpīgi nomazgāt rokas vai lietot vienreiz lietojamos cimdus.

Feromonu ķeramslazdu izlikšanas laiks ir noteikts metodikā.

Augļu dārzos feromonu ķeramslazdu var nostiprināt ar stiepli tieši pie kāda no zariem. Slazdu piestiprināšanas augstumu izvēlas atkarībā no pievilināmo kaitēkļu lidošanas augstuma vai kā norādīts metodikā. 

Ja nepieciešams izvietot vairākus vienas sugas kaitēkļa uztveršanai paredzētus feromonu ķeramslazdus, ir jāievēro ražotāja ieteikumi par ķeramslazdu blīvumu konkrētā kaitēkļa monitoringam.

Līmes ieliktņa maiņu veic, kad līmes virsma ir noklāta ar kaitēkļiem un paredzams, ka tiks apgrūtināta nākošajā novērojuma periodā lidojošo kaitēkļu kvalitatīva pielipšana vai tā zaudējusi savu kvalitāti citu iemeslu dēļ.

Kultūraugu kaitēkļu sugām specifiskus dzimumferomonus izmanto ābolu tinēja, pīlādžu tīklkodes, plūmju tinēja, jāņogulāju stiklspārņa, zirņu tinēja, kāpostu cekulkodes, pūcītes u.c. kaitēkļu pievilināšanai.

  • Delta feromonu slazdi (lamatas). Slazdos ievieto līmpapīru (tos nomaina, kad tas ir noklāts ar kukaiņiem), un slazda augšējā daļā, nedaudz virs līmpapīra, novieto feromonu konkrētas kukaiņu sugas pievilināšanai.
Daudz mazas kodes pielipušas trijstūrveida lamatā.
Foto: Delta feromonu slazds. M. Bērziņa (VAAD)
  • Piltuves veida (funnel) feromonu lamatā ievieto feromonu konkrētas kukaiņu sugas pievilināšanai. Izmanto dažādu lidojošo kukaiņu monitoringam (piem., ābolu tinējs, salnu sprīžmetis u.c.)
Caurspīdīgs trauks ar zaļu vāku piestiprināts pie metāla konsturkcijas siltumnīcā, kur aug paprikas stādi
Foto: Piltuvveida feromonu slazds. L. Būcēna (VAAD)
  • Slazdi ar novērošanas kamerām ir automatizētas kameras, kas fotografē kukaiņus, lai ilgstoši un ar augstu izšķirtspēju novērotu slazdu.

  • Gaismas slazdi ir slazdi, kas izmanto gaismas avotu, lai pievilinātu nakts kukaiņus. Izmanto naktī lidojošu sugu monitoringam.

  • Slazdus uz zemes dzīvojošiem kaitēkļiem izvieto uz zemes, tajās kukaiņi iekrīt un nevar izkļūt ārā. Izmanto zemesvēžu, kailgliemežu un gliemežu monitoringam un savākšanai.

  • Sūcējslazdi ir ierīces, kas iesūc kukaiņus, lai savāktu tos no gaisa (piem., laputis, pangodiņi, u.c.)
  • Tālizpēte (remote sensing, remote monitoring- Eng.) ar kameru ir paredzēta dārzā vai laukā izvietota slazda novērošanai attālināti ar kameras palīdzību.

  • Tālizpēte ar satelīta vai aerofoto attēlu un sensoru izmantošanu tiek izmantota, lai novērotu lielas lauksaimniecības zemes platības, lai noteiktu kultūraugu veselību, kaitēkļu un slimību bojājumus un citus vides faktorus.

  • Bezpilota lidaparāti (droni), kas aprīkoti ar kamerām un sensoriem, tiek izmantoti, lai iegūtu reāllaika datus par kultūraugu veselību, kaitēkļu populācijām un apstākļiem uz lauka, kas dod iespēju iegūt detalizētus aerofoto attēlus, kas palīdz agrīni atklāt problēmas un veikt attiecīgos pasākumus savlaicīgi.

  • Lietotnes. Var izmantot dažādas kaitīgo organismu lietotnes ko izmanto, lai noteiktu (pest identification apps- Eng.) un uzskaitītu (pest scouting apps- Eng.) kaitēkļus un lemtu par piemērotāko kaitēkļu ierobežošanas laiku. Tas ļauj lauksaimniekiem apkopot datus reāllaikā un pieņemt pamatotus lēmumus par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.

Vizuālā novērtēšanas metode

  • Vizuālā novērtēšana ar “neapbruņotu aci”, apskatot augu vai auga daļas, ir slimību radīto bojājumu vai citu pazīmju novērošana (piem., plankumainības, miltrasa, kraupis, puves, rūsas u.c.)
Graudzāļu miltrasas punktiņi uz kviešu lapām
Foto: Graudzāļu miltrasa. I. Liepiņa (VAAD)

Palīglīdzekļi slimību monitoringam

Visizplatītākie monitoringa rīki un ierīces ir:

  • palielināmais stikls (lupa) (piem., plankumainības, miltrasa, rūsas u.c.);

  • mikroskops (piem., plankumainības, ābeļu kraupis, rūsas u.c.);

  • sporu slazdi ir dažādu veidu slazdi (piem., tilpuma, ciklona), ko izmanto, lai no gaisa savāktu tajā esošās dažādu patogēnu sporas un novērtētu sporu koncentrāciju gaisā. Lai noteiktu konkrētu patogēnu klātbūtni, sporu tvertni nosūta uz laboratoriju analizēšanai. Sporu slazdus var izmantot kā agrīnās brīdināšanas sistēmu. Sporu koncentrācijas analizēšana gaisā pirms un pēc apstrādes var palīdzēt audzētājiem novērtēt fungicīda smidzinājuma efektivitāti. Šādus slazdus var izmantot dažādu patogēnu sporu klātbūtnes noteikšanai, piemēram, kartupeļu lakstu puves, dažādu rūsu, īstās miltrasas u.c.

Molekulārā noteikšanas metode

Izmanto polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) vai dezoksiribonukleīnskābes (DNS) sekvencēšanas metodi, lai molekulārā līmenī noteiktu patogēnus vai to ģenētiskās pazīmes. Šī metode nodrošina precīzu un agrīnu slimību noteikšanu, ļaujot veikt mērķtiecīgus un efektīvus augu aizsardzības pasākumus.

Digitālās noteikšanas metode

  • Lietotnes. Var izmantot dažādas lietotnes, lai noteiktu dažādas augu parazitārās un neparazitārās slimības (plant disease identification apps - Eng.) un uzskaitītu (pest scouting apps- Eng.) slimības izplatību un lemtu par piemērotāko slimību ierobežošanas laiku. Tas ļauj lauksaimniekiem apkopot datus reāllaikā un pieņemt pamatotus lēmumus par augu aizsardzības pasākumu veikšanu. Lietotāji var uzņemt attēlu no slimā auga vai auga daļas un saņemt tūlītēju diagnozi un ieteikumus augu aizsardzības pasākumiem konkrētās slimības ierobežošanai.