Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Zemgales reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Siguldas, Ropažu, Ķekavas, Salaspils, Olaines novados.
Kartupeļu slimības un kaitēkļi
Kartupeļu lakstu puve (Phytophthora infestans)
Slimība sastopama katru gadu, bet īpaši postoša ir siltās, mitrās un lietainās vasarās. 2025. gada vasarā laika apstākļi bija izcili piemēroti kartupeļu lakstu puves attīstībai un straujai izplatībai. Lielais gaisa mitrums veicināja šīs slimības strauju izplatību un nesaudzēja nevienu kartupeļu stādījumu. Dažos laukos šī slimība no lapām pārgāja uz stublāju. Kārtējo reizi pierādījās, ka lakstu puves attīstība ir lielā mērā atkarīga no audzējamās šķirnes ieņēmības pret šo slimību. Pilnīgi droši var prognozēt, ka arī šajā gadā kartupeļu lakstu puve būs novērojama, bet tās attīstība būs atkarīga no laika apstākļiem veģetācijas sezonā un audzējamās šķirnes.
Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria solani)
Pagājušajā gadā sausplankumainība tika konstatēta visos novērotajos kartupeļu stādījumos, tomēr nenotika strauja tās attīstība. Infekcijas attīstībai labvēlīgos apstākļos tā var ļoti būtiski samazināt bumbuļu ražu. Var prognozēt, ka arī šogad šī slimība būs novērojama, bet tas cik strauji tā attīstīsies būs atkarīgs no laika apstākļiem un audzējamās šķirnes izturības pret šo slimību.
Melnais kraupis, rizoktonioze (Rhizoctonia solani)
Plaši sastopama slimība, kas stipras infekcijas gadījumā, var samazināt bumbuļu ražu un kvalitāti. Novērojama katru gadu. Lai ierobežotu slimības izplatību, stādīšanai vajadzētu izmantot veselu stādāmo materiālu, kam bumbuļi ir bez sklerocijiem. Arī pagājušajā gadā novērotajos laukos tika konstatētas šīs slimības pazīmes, bet izplatība bija neliela. Domājams, ka arī 2026. gadā rizoktonioze kartupeļu laukos būs sastopama. Slimības izplatība būs atkarīga no izmantotā sēklas materiāla kvalitātes.
Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata)
Kaitēklis novērojams katru gadu, bet atsevišķos gados, tas var savairoties masveidā. Lielas invāzijas gadījumā, lapgrauži var noēst visu lapu virsmu, atstājot tikai stublājus. Savairošanās gadījumā var lietot reģistrētos augus aizsardzības līdzekļus, bet nelielās platībās var kaitēkli nolasīt ar rokām. 2025. gadā apstākļi bija labvēlīgi lai notiktu kaitēkļa savairošanās, tāpēc vajadzēja veikt pasākumus tā ierobežošanai. Arī šogad, kā jau katru gadu, lapgrauzis būs sastopams. Lielāka šī kaitēkļa izplatība varētu būt novērojama atkārtotos stādījumos un atsevišķām šķirnēm, kuras šim kaitēklim šķiet garšīgākas.
Sprakšķi (drātstārpi) (Agriotes spp.)
Bieži sastopams kaitēklis, galvenokārt slikti iekoptos laukos. Ir novērojams katru gadu. Biežāk var sastapt nezāļainos stādījumos un lauka malās, kas robežojas ar vārpatu un citām daudzgadīgajām stiebrzālēm. Iekoptos un no nezālēm tīros kartupeļu laukos, tas sastopams maz un reti.
Burkānu slimības un kaitēkļi
Burkānu lapu sausplankumainība (Alternari dauci)
Bieži sastopama slimība, bet pārsvarā tā straujāk sāk izplatīties rudens sākumā, neilgi pirms ražas novākšanas. Slimības rezultātā atmirst burkānu lapas. Novērojama katru gadu, bet audzējot pret sausplankumainību izturīgas šķirnes, infekcijas izplatība ir neliela un neietekmē ražas lielumu. Reģistrēto AAL lietošana novērš sausplankumainības attīstību un to izmanto saimniecības, kur ražas novākšana notiek mehanizēti. Var prognozēt, ka atsevišķos burkānu laukos šī slimība būs sastopama arī 2026. gadā, bet pārsvarā tā skars mazos audzētājus, kuri slimības novēršanai neizmanto AAL.
Burkānu muša (Psila rosae)
Kaitēklis novērojams katru gadu. Ja tā izplatība netiek ierobežota, tad var radīt būtiskus zaudējumus ražas kvalitātei. Svarīgi ir ievērot augu maiņu. Arī 2025. gads nebija izņēmums un bija novērojami burkānu mušas kāpuru radītie bojājumi. Šis kaitēklis biežāk ir sastopams un lielākus bojājumus nodara mazdārziņos, kur netiek lietoti AAL. Droši var prognozēt, ka arī 2026. gadā būs novērojama gan burkānu muša, gan tās kāpuru radītie bojājumi.
Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis)
Šī kaitēkļa radītos bojājumus, sačokurojušās lapiņas, var novērot katru gadu. Nelieli lapu blusiņas bojājumi tika novēroti arī 2025. gadā. Ja sējumā ir konstatēti burkānu lapu blusiņas bojājumi, tad savlaicīgi un pareizi lietojot AAL, to izplatību var sekmīgi ierobežot. Lapu blusiņas savairošanās gadījumā burkāni ļoti atpaliek augšanā un būtiski samazinās to kvalitāte. Diezgan droši var paredzēt, ka arī šogad burkānu attīstības sākuma posmā būs novērojami lapu blusiņas radītie bojājumi.
Sīpolu slimības un kaitēkļi
Sīpolu neīstā miltrasa (Perenospora destructor)
Ļoti bieži sastopama slimība, kas bija konstatēta arī pagājušajā gadā veiktajos novērojumos. Agrīna inficēšanās ar šo slimību, var novest pie lieliem ražas zudumiem. 2025. gada vasarā mitrie laika apstākļi bija labvēlīgi neīstās miltrasas attīstībai sīpolu sējumos un stādījumos. Domājams, ka arī 2026. gadā neīstā miltrasa būs sastopama un lielākus zaudējumus šī slimība var nodarīt platībās, kur netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi.
Sīpolu pamatnes puve
Kā katru gadu, slimība bija novērojama arī 2025. gadā apsekotajos stādījumos. Pārmitrais augsnes stāvoklis sekmēja šīs slimības attīstību. Inficētajiem sīpoliem sāk dzeltēt loki un, izraujot sīpolu, var redzēt puvi, kas skar sakņu rajonu. Pārsvarā tiek izplatīta ar inficētu stādāmo materiālu. Slimība būs sastopama arī 2026. gadā, bet tās izplatība būs atkarīga no izmantotā stādāmā materiāla kvalitātes, veiktajiem agrotehniskajiem pasākumiem.
Tripši
Tripši sīpolu stādījumos ir sastopami katru gadu. Bieži var novērot lielu šī kaitēkļa invāziju, pārsvarā gan tas notiek piemājas dārzos un mazdārziņos, kur netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi. Ja kaitēkļa savairošanās nav masveidīga, tad sīpolu augšanas periodā to klātbūtni var pat nepamanīt. Ražas uzglabāšanas laikā tripši sūc auga sulu un virsējās sīpola zvīņas sāk sažūt. Kaitēklis bija sastopams pagājušajā gadā un var prognozēt, ka būs novērojams arī šogad.
Kāpostu slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae)
Slimība ir sastopama katru gadu un bija novērojama arī 2025. gadā. Visbiežāk sausplankumainības pazīmes redzamas uz apakšējām lapām, veģetācijas perioda beigu posmā. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, infekcija var radīt lielus zaudējumus galviņu uzglabāšanas laikā, jo bojātās galviņas var sākt pūt. Var prognozēt, ka arī šogad kāpostu stādījumos šī slimība būs sastopama.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea)
Ļoti plaši izplatīta slimība, kas galviņas inficē augšanas laikā, bet strauji izplatās uzglabāšanas periodā. Šī slimība ir sastopama katru gadu, straujāk attīstās siltos un mitros apstākļos. Arī pagājušajā gadā bija novērojami pelēkās puves radītie bojājumi. Būs novērojama arī šogad, bet infekcijas attīstība būs atkarīga no laika apstākļiem, stādījuma kopšanas un ražas novākšanas apstākļiem.
Dārzeņu slapjā puve (Erwinia carotovora)
2025. gada vasarā novērotie laika apstākļi bija labvēlīgi dārzeņu slapjās puves attīstībai. Šīs slimības skarti un bojāti augi tika konstatēti visos novērojumu laukos. Kā iemesls, šīs slimības attīstībai varēja būt pārlieku lielais mitrums, kas traucēja kalcija uzņemšanu. Esot labvēlīgiem apstākļiem, šo slimību varēs novērot arī šajā gadā. Lai pēc iespējas novērstu slapjās puves attīstību, augi ir jānodrošina ar to augšanai un attīstībai nepieciešamajiem barības elementiem un jāievēro augseka.
Spradži (Phyllotreta sp.)
Nelieli šī kaitēkļa bojājumi bija novērojami 2025. gadā apsekotajos stādījumos. Spradžu attīstībai labvēlīgos apstākļos tie var nodarīt kaitējumu dēstiem pēc to izstādīšanas uz lauka. Visticamāk, spradži un to radītie bojājumi būs novērojami arī šogad, īpaši ja būs sauss un saulains laiks.
Kāpostu baltenis (Pieris brassicae)
2025. gadā varēja novērot gan lidojošus tauriņus, gan kāpurus. Pagājušajā gadā apstākļi bija labvēlīgi kāpostu balteņu attīstībai. Kāpostu baltenis būs sastopams arī šogad. Lielāka šī kaitēkļa savairošanās iespējama stādījumos, kur netiek izmantoti AAL. Savlaicīgi neveicot kaitēkļa ierobežošanas pasākumus, galviņu kvalitāte un ražas lielums strauji samazinās.
Kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis)
Kaitēklis ir novērojams katru gadu un pēdējos gados tas savairojas masveidā. 2025. gada laika apstākļi nebija šī kaitēkļa attīstībai labvēlīgi, tāpēc kāpostu stādījumos šis kaitēklis lielu kaitējumu nenodarīja. Ja būs cekulkodes attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad, kārtējo reizi, varam sagaidīt to masveida savairošanos. Ja netiek veikti šī kaitēkļa ierobežošanas pasākumi, tad to radītie bojājumi būtiski samazina ražas kvalitāti, vai pat raža kļūst nederīga realizācijai.
Rāceņu baltenis (Pieris rapae)
2025. gadā bija novērojama neliela šī kaitēkļa izplatība un līdz ar to arī netika nodarīts jūtams kaitējums kāpostiem, jo atšķirībā no kāpostu balteņa, šie kāpuri bojā arī kāposta galviņu. Var paredzēt, ka arī šogad šis kaitēklis būs sastopams, bet tā izplatības apmēri un attīstības intensitāte būs tieši atkarīga no laika apstākļiem un AAL lietošanas.
Laputis (Aphididae)
2025. gadā apsekotajos kāpostu stādījumos laputis tika konstatētas, tomēr nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmēja to vairošanos, tāpēc masveidīga šo kaitēkļu invāzija netika novērota. Pēdējos gados laputis uz kāpostiem ir novērojamas regulāri, tāpēc diezgan droši var prognozēt, ka arī šajā, 2026. gadā, laputis stādījumos būs sastopamas.