Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Sēlijas reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Aizkraukles, Jēkabpils un Līvānu novados.
Līdzīgi, kā iepriekšējās sezonās, tā arī 2025. gada pavasarī bija vēss un lietains laiks. Daudzviet pārlieku liels mitrums kavēja stādīšanu un sēšanu. Citviet bija vērojamas arī salnas, kas nesekmēja kaitēkļu pārlieku lielu rosību stādījumos. Iestājoties siltākam laikam vasaras sākumā, kaitēkļu aktivitāte pieauga, sevišķi kartupeļu un kāpostu laukos, tomēr to izplatība salīdzinot ar iepriekšējām sezonām bija nedaudz mazāka. Tāpat kā citus gadus slimību izplatība dārzeņu laukos 2025. gada sezonā vairāk pieauga tikai vasaras otrajā pusē, veģetācijas beigās. Tāpēc arī 2026. gadā lielāku apdraudējumu dārzeņu sējumiem un stādījumiem var radīt ilgstoši sausi un karsti laikapstākļi, kad ir iespējama kaitēkļu masveida savairošanās. Savukārt silts un mitrs laiks arī šogad sekmēs slimību izplatību un attīstību reģiona dārzeņu laukos.
Kartupeļu slimības un kaitēkļi
Kartupeļu lakstu puve (Phytophtora infestans)
Postīga kartupeļu slimība, kas inficē lapas, stublājus un veģetācijas periodā no lakstiem var pāriet uz bumbuļiem. Inficēšanās iespējama arī ražas novākšanas laikā, kad veselie bumbuļi saskaras ar slimajiem lakstiem un bumbuļiem. Lakstu puves izplatība un attīstība atkarīga galvenokārt no laikapstākļiem. Mēreni silts (+15-180 C) un mitrs laiks ir īpaši piemērots slimības attīstībai, savukārt karstā (+250 C) un sausā laikā lakstu puves attīstība kļūst lēnāka un ļoti karstā laikā (+280 C) tā apstājas. Bieži nokrišņi 2025. gada pavasarī, kad lauki daudzviet bija pārmitri, kavēja arī kartupeļu stādīšanu, tā ievilkās, un kartupeļi tika stādīti vēl arī jūnija sākumā. Savukārt mēreni silti un mitri laikapstākļi vasaras sākumā iepriekšējā sezonā sekmēja lakstu puves parādīšanos un pirmās slimības pazīmes reģiona apsekotajos laukos tika novērotas jūnija beigās, ziedpumpuru veidošanās sākumā (AS 51), kas bija ātrāk, kā 2024. gadā. Jūlija otrajā pusē, kartupeļu ziedēšanas laikā, slimības izplatība stādījumos bija vērojama 10-36% apmērā, atsevišķos laukos 46-62%. Straujāka lakstu puves izplatība pieauga pēc kartupeļu ziedēšanas, augļu (ogu) attīstības laikā līdz lapu dzeltēšanas sākumam, kad lielākajā daļā apsekoto lauku slimība skāra gandrīz visus augus un daudzviet bija vērojama 100% apmērā. Lakstu puves infekcijas pazīmes vairāk kā iepriekšējās sezonās tika novērotas arī uz bumbuļiem jau ražas novākšanas laikā. Tāpēc arī 2026. gadā reģiona kartupeļu laukos slimība būs sastopama. Vairāk apdraudēs un ātrāk parādīsies stādījumos, kur kartupeļi audzēti atkārtoti, kā arī stādīšanai izmantoti inficēti bumbuļi. Slimības postīgumu mazinās diedzēto kartupeļu stādīšana, izvēlētā šķirne, augu maiņa, vagu virziens un attālumi starp kartupeļu vagām.
Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria saloni)
Tikpat postoša kā lakstu puve reģiona kartupeļu stādījumos tiek novērota arī kartupeļu lapu sausplankumainība. Slimības attīstībai nepieciešams nedaudz siltāks laiks kā lakstu puvei (+19-230C), taču šo divu slimību attīstība ļoti karstā laikā (+280C) apstājas. 2025. gadā, līdzīgi kā tas bija novērots arī 2024. gadā, kartupeļu lapu sausplankumainības pirmās pazīmes apsekotajos laukos parādījās augu saskaršanās vagās laikā (AS 31-39). Iepriekšējā sezonā sausplankumainība stādījumos izplatījās nedaudz vēlāk nekā lakstu puve un slimības izplatība bija daudz zemāka, vidēji 6-12%. Taču līdzīgi kā citus gadus straujāk kartupeļu lapu sausplankumainība sāka attīstīties un izplatīties pēc kartupeļu ziedēšanas, bumbuļu attīstības laikā, kad bumbuļi sasnieguši 60-70% no paredzamās masas, un bija vērojama 14-34% apmērā. Sausos laikapstākļos sausplankumainība savu attīstību sāks arī šajā sezonā un uz lapām slimības pazīmes – koncentriskie apļi, stādījumos būs novērojamas. Mazāk postīga tā būs izturīgu šķirņu stādījumos. Savukārt augu maiņas ievērošana un optimālo mēslojuma devu lietošana mazinās kartupeļu lapu sausplankumainības izplatību reģiona kartupeļu laukos arī šogad.
Kartupeļu melnkāja (Erwinia carotovora subsp.atroseptica)
Inficē auga virsdaļas un bumbuļus visā veģetācijas periodā. Kartupeļu melnkāja izplatās ražas novākšanas, šķirošanas, kā arī glabāšanas laikā. Var izplatīties arī stādīšanas laikā. Šķirņu izturība pret slimību ir dažāda. Kartupeļu melnkāju ir grūti ierobežot. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, sēklas materiālā, uz citu augu saknēm, kā arī ūdenī kuru izmanto laistīšanai. Infekciju var pārnest arī sūcējkaitēkļi. Noliktavu dezinfekcijas pasākumi pirms bumbuļu ievietošanas glabāšanai, kā arī turpmāko bumbuļu glabāšanas apstākļu nodrošinājums ierobežos slimības izplatību jaunajā sezonā. Ar nelielu izplatību kartupeļu melnkājas pazīmes reģiona apsekotajos laukos 2025.gadā bija novērotas nedaudz vēlāk kā citus gadus, ziedkopu veidošanās sākumstadijās (AS 51). Vēsi laikapstākļi un pārmitra augsne arī 2026. gadā sekmēs slimības izplatību un kādā no apsekotajiem stādījumiem kartupeļu melnkājas pazīmes būs sastopamas. Savlaicīga inficēto ceru izvākšana un iznīcināšana mazinās slimības postīgumu.
Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata)
Katru gadu kartupeļu stādījumos ir novērojama lapgraužu darbība. Nereti vietām tiek nograuztas gandrīz visas lapas, it sevišķi stādījumos, kur kaitēklis netiek laikus pamanīts un veikta tā ierobežošana. Iepriekšējā, 2025. gadā, reģiona apsekotajos kartupeļu stādījumos pirmās lapgraužu vaboles bija sastopamas kartupeļu lapu un sāndzinumu veidošanās no galvenā stublāja zem un virs augsnes virskārtas attīstības fāzēs, vidēji 1-2 vaboles uz viena auga. Drīz vien uz lapām bija vērojami arī lapgraužu olu dējumi. Nedaudz vēlāk, līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, pirmie lapgraužu kāpuri monitoringa laukos bija sastopami augu saskaršanās vagās laikā (AS 31). Kaitēkļa aktivitāte un bojājumi nedaudz pieauga kartupeļu ziedkopu veidošanās un ziedēšanas laikā, kad apsekotajos laukos to izplatība bija vidēji 8-16%. Iepriekšējā sezonā kartupeļu lapgraužu aktivitāte bija neliela arī pēc kartupeļu ziedēšanas, bumbuļu veidošanās laikā. Tomēr siltā, sausā laikā lapgraužu vaboles un kāpuri kartupeļu stādījumos būs sastopami arī 2026. gada sezonā. Savukārt vēss un lietains laiks kaitēkļa darbību kavēs, nereti tas var ietekmēt arī lapgraužu tālāku attīstību, jo daļa kāpuru mitrā laikā var aiziet bojā. Lapgraužu vaboles ziemo augsnē, tāpēc platībās, kur kartupeļi tiks audzēti atkārtoti, kā arī laukos, kur iepriekšējā gadā tika novērota lielāka kaitēkļu aktivitāte un lapgrauži netika ierobežoti, kaitēkļu darbība būs postīgāka.
Sprakšķi (Agriotes spp.)
Ar nelielu izplatību ražas novākšanas laikā atsevišķos apsekotajos kartupeļu stādījumos ir novērojami arī sprakšķu bojājumi. Atsevišķos gados kāpuru kaitnieciskā darbība var ievērojami samazināt kartupeļu bumbuļu kvalitāti. Bojātie bumbuļi bieži inficējas ar sēņu slimībām. Sprakšķu kāpuru attīstībai nepieciešams mitrums augsnē, ja tas ir mazāks par 25%, tad kāpuri iet bojā. Sprakšķi pārziemo augsnē un masveidā savairojas, it sevišķi ar vārpatu piesārņotajos laukos, tāpēc audzējot kartupeļus atkārtoti, kā arī nezāļainos stādījumos, kāpuru bojājumi būs lielāki. Sprakšķiem ir arī dabiskie ienaidnieki kurmji un putni (irbes, strazdi, cielavas, vārnas, cīruļi, kraukļi).
Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)
Ievērojamu kaitējumu ražai un bumbuļu kvalitātei var radīt arī maijvaboļu kāpuru darbība. Atsevišķos reģiona apsekotajos kartupeļu stādījumos kāpuru izgrauztie dziļie dobumi ir novērojami katru gadu. Arī 2026. gadā dažādu paaudžu maijvaboļu kāpuri, kas ziemo augsnē, būs sastopami un radīs bojājumus vairāk atkārtoti audzētos kartupeļu laukos. Maijvaboļu klātbūtni stādījumos mazinās augsnes apstrāde (dziļa aršana) un rušināšana. Aršanas laikā virskārtā nonākušos kāpurus, kā arī koku lapotnē esošās vaboles, iznīcina putni. Arī maijvaboļu nokratīšana no laukmalā augošajiem kokiem, kā arī to salasīšana un iznīcināšana, ierobežos kaitēkļa izplatību.
Burkānu slimības un kaitēkļi
Burkānu lapu sausplankumainība (Alternaria dauci)
Slimība bojā burkānu lapas un stublājus. Burkānu lapu sausplankumainības ierosinātājs saglabājas augsnē un augu atliekās. Agras inficēšanās gadījumā var aizkavēties vai vispār neizveidoties sakne. Slimības bojātās lapas ir trauslas un lūzt, tas savukārt var apgrūtināt sakņu novākšanu, it sevišķi, ja saknes tiek vāktas mehanizēti. Reģiona burkānu sējumos slimības pazīmes biežāk tiek novērotas veģetācijas perioda beigās sakņu attīstības laikā. 2025. gadā ar nelielu izplatību 2-4% sausplankumainības pirmās pazīmes burkānu monitoringa sējumos parādījās sakņu attīstības sākumstadijās (AS 41-43). Līdzīgi kā citus gadus arī iepriekšējā gadā slimības izplatība nedaudz pieauga sakņu attīstības beigās, kad tā bija vērojama 8-10% apmērā, bet atsevišķos sējumos slimības izplatība sasniedza 16%. Arī šogad, iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laikapstākļiem (+17-300C, vējains un mitrs laiks), kādā no sējumiem uz burkānu lapām slimības pazīmes būs novērojamas. Infekcijas izplatību mazinās izturīgu šķirņu un hibrīdu audzēšana, kodinātas sēklas, kā arī optimālo audzēšanas apstākļu nodrošināšana un pareiza augu papildmēslošana. Burkānu lapu sausplankumainības attīstība sākas uz vecākām lapām, tāpēc svarīgi nekavēties ar ražas novākšanu, jo pēc ražas novākšanas slimības attīstība var turpināties noliktavās jau glabāšanas laikā.
Burkānu lapu brūnplankumainība (Cercospora carotae)
Arī ar burkānu lapu brūnplankumainību stipri inficētie laksti var kavēt sakņu attīstību un apgrūtināt ražas novākšanu. Brūnplankumainības attīstībai nepieciešama augstāka gaisa temperatūra (+23-280C) kā sausplankumainībai. Iepriekšējā sezonā no lapu plankumainībām sējumos vēlāk parādījās burkānu lapu brūnplankumainības pazīmes, kas monitoringa burkānu sējumos tika novērotas sakņu briešanas laikā veģetācijas nobeigumā. Lielāka slimības izplatība biežāk tiek novērota nelielās platībās audzēto burkānu sējumos, kā arī atkārtoti audzētos laukos, jo slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, augsnē, sēklās un uz savvaļas čemurziežu dzimtas augiem. Brūnplankumainība kādā no apsekotajiem reģiona sējumiem būs sastopama arī 2026. gadā un slimības izplatību noteiks galvenokārt laikapstākļi veģetācijas periodā (karsts, mitrs un vējains laiks). Savukārt slimības postīgumu mazinās profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi, kā arī kodinātās sēklas izmantošana.
Čemurziežu melnā puve (Alternaria radicina)
Postīga, it sevišķi glabāšanas laikā, jo var radīt ievērojamus sakņu zudumus. Melnā puve biežāk parādās jau veģetācijas beigās, bet, ja inficēšanās notiek jau agrīnajās burkānu attīstības stadijās, tad slimība izraisa melnkāju. 2025. gadā čemurziežu melnās puves pazīmes līdz ražas novākšanai apsekotajos burkānu sējumos nav konstatētas. Iespējams, ka nevienmērīgais nokrišņu sadalījums reģiona teritorijā atsevišķos sējumos varēja veicināt slimības attīstību gan uz lauka, gan arī vēlāk noliktavās uzglabāšanas periodā. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un augu atliekās līdz 8 gadiem. Karsti (+ 20-250C) un mitri laikapstākļi var sekmēt melnās puves attīstību, tāpēc arī šogad, 2026.gada sezonā, slimības pazīmju parādīšanās burkānu sējumos ir iespējama. Profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi (augu seka, kodināta sēklas materiāla izmantošana, kā arī izturīgu šķirņu izvēle) mazinās slimības izplatību. Savukārt glabāšanai paredzēto sakņu šķirošana (bojāto sakņu atlasīšana), kā arī labas ventilācijas nodrošināšana uzglabāšanas laikā neizraisīs lielus ražas zudumus noliktavās.
Burkānu muša (Psila rosae)
Laukā sastopama visu veģetācijas periodu, bet apsekotajos reģiona burkānu sējumos nozīmīgus bojājumus parasti nerada. Arī iepriekšējā gadā burkānu monitoringa laukā mušas bojājumi bija nelieli. Mušas kāpuri bojā saknes, zem mizas izēdot ejas, kas atsevišķos, biežāk nelielo platību (mazdārziņu) sējumos var ietekmēt ražas kvalitāti. Arī šogad burkānu muša vairāk apdraudēs sējumus, kuri ierīkoti blakus iepriekšējā gada čemurziežu laukiem, jo kaitēklis pārlido nelielus attālumus. Mušas kaitniecisko darbību mazinās vēlīna burkānu sēja, vai agro sējumu apklāšana (nelielās platībās), dzelteno līmes vairogu izlikšana (novērošanai), kā arī nezāļu ierobežošana burkānu laukos.
Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis)
Kaitēkļa maznozīmīgi bojājumi reģiona burkānu sējumos novērojami katru gadu. Stipras invāzijas gadījumā var būtiski pasliktināt produkcijas kvalitāti, radot saknēmrūgtu garšu. 2025. gada sezonā reģiona apsekotajos burkānu laukos lapu blusiņas bojājumi nav novēroti. Lapu blusiņa pārziemo uz skujkokiem un augu atliekām, tāpēc arī 2026. gadā vairāk bojās burkānu sējumus, kuru tuvumā aug egles, kā arī atkārtotos sējumos. Daļēji burkānu lapu blusiņas sākotnējo savairošanos var mazināt ar insekticīdiem kodinātas sēklas izmantošana.
Sīpolu slimības un kaitēkļi
Sīpolu neīstā miltrasa (Peronospora destructor)
Pie agrīnās inficēšanās var radīt ievērojamus ražas zudumus un ietekmēt ražas kvalitāti. Vairāk bojā sīpolu virszemes daļas, bet var inficēties arī pats sīpols. Iepriekšējā gadā pirmās neīstās miltrasas pazīmes uz lokiem apsekotajos monitoringa sīpolu stādījumos parādījās lapu attīstības laikā (AS 18). Slimības izplatība pieauga sīpola veidošanās sākumstadijās (6-18%). Savukārt sīpola attīstības beigu stadijās, kad lapas noliekušās (10-50%), neīstā miltrasa pārņēma gandrīz visus augus un apsekotajos laukos bija vērojama ar izplatību 86% apmērā. Slimības ierosinātājs saglabājas uz augu atliekām augsnē un taras kastēm, tāpēc tā postīgāka būs laukos, kur sīpoli tiek audzēti atkārtoti, kā arī stādīšanai izmantots jau inficēts stādāmais materiāls. Savukārt arī šajā, 2026. gada sezonā, mēreni silti (+15-220C), mitri laikapstākļi, migla un pārmērīgs augsnes mitrums būs īpaši labvēlīgi neīstās miltrasas izplatībai, un kādā no reģiona sīpolaugu sējumiem vai stādījumiem slimība iespējams var parādīties.
Sīpolu kakla puve (Botrytis spp.)
Inficēšanās notiek galvenokārt veģetācijas beigās, pirms ražas novākšanas. Sīpolu kakla puve postīgāka ir sīpolu uzglabāšanas laikā noliktavās. Biežāk slimības pazīmes novērojamas pēc pāris mēnešiem uzglabāšanas, sevišķi tad, ja sīpoli nebija pietiekami labi apžāvēti. Ar nelielu izplatību 2025. gada sezonā, līdzīgi, kā citus gadus, puves bojāti sīpoli apsekotajos laukos bija atrodami sīpola attīstības laikā (AS 47-48). Vēss, ilgstoši mitrs laiks un paaugstināts augsnes mitrums sīpolu nobriešanas un novākšanas laikā arī šogad sekmēs puves izplatību sīpolaugu laukos. Sīpolu žāvēšana un bojāto sīpolu atlase pirms ievietošanas noliktavās mazinās tālāko inficēšanos jau uzglabāšanas laikā. Savukārt vesels stādāmais materiāls, šķirnes izvēle, sīpolu audzēšanai paredzētās vietas izvēle (mitrās un zemās vietās sīpolus neaudzēt), kā arī augu biezība un piemērota laistīšanas izvēle puves izplatību uz lauka mazinās.
Sīpolu muša (Delia antigua)
Iesākumā kaitēkļa kāpuri iegraužās saknēs, vēlāk bojātie sīpoli sapūst. Reģiona apsekotajos laukos sīpolu mušas bojājumi parasti ir nelieli. Arī iepriekšējā sezonā, līdzīgi kā citus gadus, ar nelielu izplatību tie novēroti sīpolu veidošanās laikā. Sīpolu mušas pupāriji pārziemo augsnē, tāpēc arī 2026. gadā sīpolu mušas laukos būs sastopamas un kāpuru invadētie sīpoli, it sevišķi atkārtoti audzētās sīpolu platībās, būs atrodami.
Sīpolu lakstu puskode (Acrolepiopsis assectella)
Reģiona sīpolu stādījumos bieži novērojams kaitēklis. Sīpolu lakstu puskodes kāpuri bojā sīpolu lokus, kā arī citus sīpolaugus. Lielāku kaitējumu var radīt siltās un sausās vasarās. Biežāk sīpolu lakstu puskodes kāpuru bojāti loki apsekotajos laukos novērojami lapu attīstības (AS 15-19) un sīpolu veidošanās laikā (AS 41-48). Gadā attīstās vairākas sīpolu lakstu puskodes paaudzes, tāpēc nelieli kāpuru bojājumi uz lauka atrodami visā veģetācijas periodā. Pēdējo divu gadu laikā reģiona monitoringa laukos sīpolu lakstu puskodes kāpuru bojājumi nav konstatēti. Optimālo augšanas apstākļu nodrošināšana, kā arī bojāto augu izraušana un iznīcināšana (nelielās platībās),mazinās kaitēkļa izplatību sīpolaugu laukos. Tomēr siltā un sausā laikā lakstu puskode kādā sīpolaugu sējumā vai stādījumā iespējams būs sastopama un lokus bojās arī šajā sezonā.
Kāpostu slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria spp.)
Biežāk slimības pazīmes parādās uz vecākām lapām kāpostu galviņas attīstības laikā veģetācijas perioda beigās. Stipras inficēšanās gadījumā, kad uz bojātām lapām veidojas tumša apsarme, slimība turpina attīstīties arī uzglabāšanas laikā noliktavās. No lauka glabātuvēs nonākušās slimības bojātas kāpostgalviņas nereti inficējas arī ar citām slimībām. Reģiona apsekotajos kāpostu stādījumos krustziežu sausplankumainība novērojama katru gadu. Līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, tā arī 2025. gadā slimības pazīmes kāpostu laukos novērotas galviņas veidošanās laikā (AS 45), vasaras otrajā pusē. Lietains un vējains laiks arī šogad sekmēs krustziežu sausplankumainības izplatību kāpostlaukos un slimības pazīmes uz lapām veģetācijas beigās būs sastopamas. Infekcijas avots ir augu atliekas un sēklas, tāpēc vesela sēklas materiāla izmantošana, augu maiņa, kā arī savlaicīga nezāļu ierobežošana mazinās slimības postīgumu.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea)
Arī pelēkā puve kāpostu laukos ir izplatīta un bieži sastopama slimība. Sākumā inficēšanās notiek uz lauka, vēlāk slimība bojā kāpostus jau uzglabāšanas laikā. Agras inficēšanās gadījumā var radīt nozīmīgus ražas zudumus. Reģiona apsekotajos monitoringa stādījumos 2025.gadā, līdzīgi kā tas bija arī 2024. gadā, pirmās pelēkās puves pazīmes ar nelielu izplatību tika novērotas kāpostu galviņas attīstības sākuma stadijās. Slimības izplatība nedaudz pieauga galviņas attīstības beigās, kad galviņa sasniegusi šķirnei raksturīgu lielumu un nobriedusi (AS 48-49). Arī šogad laukos, kurosveģetācijas periodā augiem netiks nodrošināti optimāli augšanas apstākļi, veikta savlaicīga kaitēkļu ierobežošana, kā arī stādījumos, kur augi mehāniski bojāti, pelēkās puves izplatība būs novērojama. Slimības attīstību galvenokārt sekmēs laikapstākļi (mēreni silts un mitrs laiks) un pelēkās puves pirmās pazīmes iespējams būs sastopamas jau kāpostu galviņas attīstības laikā. Savukārt slimības izplatību glabāšanas laikā mazinās saudzīga ražas novākšana un šķirošana, atlasot slimību un kaitēkļu bojātās galviņas pirms ievietošanas noliktavās, kā arī optimālu glabāšanas apstākļu nodrošināšana jau no paša uzglabāšanas sākuma.
Krustziežu fuzariālā puve (Fusarium oxysporum f.sp.conglutinans)
Reģiona kāpostu stādījumos ir novērojama arī krustziežu fuzariālā puve. Biežāk parādās jau veģetācijas beigās. 2025. gadā fuzariālās puves pazīmes monitoringa laukos tika novērotas kāpostu galviņas attīstības beigu stadijās. Slimības ierosinātājs augsnē var saglabāties ilgus gadus,pat līdz 20. Tāpēc arī šajā, 2026. gada sezonā, it sevišķi karstā laikā, fuzariālās puves attīstība uz augiem būs iespējama. Slimība postīgāka būs laukos, kur netiek ievērota augu maiņa, kā arī sabiezinātos un nezāļainos stādījumos. Savukārt izturīgu šķirņu izvēle mazinās inficēšanās riskus uz jau inficētiem laukiem.
Kāpostu baltenis (Pieris brassicae)
Pēdējo gadu laikā, it sevišķi lielākās platībās audzēto kāpostu laukos, balteņu kāpuru bojājumi ir maznozīmīgi. Lielāku postīgumu tie rada kāpostaugiem nelielos piemājas dārzos, it sevišķi tad, ja netiek veikta kaitēkļa ierobežošana. Mēreni siltā un sausā laikā kāpostu baltenis arī 2026. gadā stādījumos būs sastopams un atsevišķos laukos, kaitēkļa savairošanās gadījumā, kāpuru darbība var ievērojami ietekmēt arī ražas kvalitāti. Savukārt karsti laikapstākļi nebūs labvēlīgi kāpostu balteņa attīstībai. Kaitēkļa izplatību mazinās arī krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana stādījumā un lauka malās.
Kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis)
Katru gadu kāpostaugu lapas bojā arī kāpostu cekulkode. Siltā laikā un stipras invāzijas gadījumā var radīt nozīmīgus bojājumus, izgraužot ziedaizmetņus un jauno lapu augšanas punktus, kas var būtiski ietekmēt gan augu attīstību, gan ražas kvalitāti. Reģiona apsekotajos kāpostu monitoringa laukos cekulkodes taureņu lidošana novērojama jau lapu attīstības laikā (AS 13-19). Tomēr postīgāka kaitēkļa darbība biežāk tiek vērota vēlāk, kāpostu galviņas veidošanās laikā, jo gadā attīstās vairākas paaudzes. 2025. gadā cekulkodes kāpuru bojājumi kāpostu galviņas attīstības laikā (AS 41-43) apsekotajos kāpostu stādījumos bija ne tik postīgi kā iepriekšējo gadu sezonās. Kāpostu laukos izvietotajos feromonu slazdos un uz līmes vairogiem cekulkodes tauriņi skaitliski vairāk tika notverti lapu attīstības un galviņas veidošanās sākumstadijās (AS 18-42), kad feromonu slazdos tika notvertas 42-128 kāpostu cekulkodes, kas ir nedaudz mazāk kā 2024. gadā, un 9-94 cekulkodes saskaitītas uz līmes vairogiem. Kāpostu cekulkodes izplatību jaunajā sezonā mazinās augu maiņas ievērošana, krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana, augsnes dziļaršana pēc ražas novākšanas, kā arī jauno krustziežu dzimtas dārzeņu lauku ierīkošana tālāk no vasaras rapšu sējumiem. Tomēr, arī 2026. gadā, iestājoties ilgstoši siltiem un sausiem laikapstākļiem, iespējama kaitēkļa masveida savairošanās un cekulkodes kāpuru bojājumi atsevišķos stādījumos var būt ļoti nozīmīgi.
Kāpostu agrā muša (Delia brassicae)
Kaitēkļa kāpuru bojātie augi reģiona laukos tiek novēroti katru sezonu. Taču pēdējo gadu laikā apsekotajos monitoringa laukos kāpostu mušas bojājumu izplatība ir neliela. Biežāk un vairāk mušas darbība tiek novērota mazdārziņos. Kaitēkļa konstatēšanai un daļēji arī ierobežošanai kāpostu stādījumos var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Arī šogad lielāki mušas bojājumi būs vērojami siltā laikā (+15-250C), savukārt karsti un sausi laikapstākļi mušas attīstību kavēs. Augu maiņas ievērošana, sekla rušināšana veģetācijas periodā, kā arī nezāļu ierobežošana mušas kaitniecisko darbību kāpostu stādījumos ievērojami mazinās.
Biešu slimības un kaitēkļi
Biešu lapu sīkplankumainība (Cercospora beticola)
Katru gadu biešu sējumos sastopama un izplatīta slimība. Ražas zudumi (30-70%) lielāki, ja inficēšanās notikusi agrīnajās augu attīstības stadijās. Biešu lapu sīkplankumainības pazīmes biežāk novērojamas uz lapām, retāk arī uz lapu kātiem vasaras otrajā pusē. 2025 gadā apsekotajos reģiona biešu laukos pirmās slimības pazīmes parādījās lapu attīstības laikā (AS 15), jūnija sākumā. Straujāka slimības izplatība monitoringa sējumos pieauga saknes attīstības laikā, vidēji 12-26% apmērā. Arī šogad siltā laikā, it sevišķi ja būs novērojama rasa, kā arī bieži nokrišņi, biešu lapu sīkplankumainība reģiona sējumos uz augu lapām būs vērojama. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, tāpēc ātrāk parādīsies laukos, kur galda bietes tiek audzētas atkārtoti.
Biešu joslainā plankumainība (Pleospora betae)
Biešu sējumos ir novērojama arī joslainā plankumainība, bet tās izplatība biežāk ir neliela un nozīmīgus ražas zudumus pagaidām reģiona apsekotajos sējumos nerada. Līdzīgi kā sīkplankumainība, tā arī joslainā plankumainība vairāk bojā lapas un novērojama uz vecākām lapām veģetācijas beigās. Tomēr pie stipras infekcijas var bojāt arī saknes. Galvenais infekcijas avots ir augu un inficēto sakņu atliekas, tāpēc biežāk slimības pazīmes var būt vērojamas atkārtotos sējumos, kā arī laukos, kur nav ievērota augu maiņa. Vēss laiks un bieži nokrišņi iepriekšējā sezonā nebija labvēlīgi slimības attīstībai un monitoringa laukos slimības pazīmes netika novērotas. Tomēr silti un sausi laikapstākļi 2026. gadā var sekmēt joslainās plankumainības izplatību un slimības pazīmes kādā no reģiona biešu sējumiem iespējams būs sastopamas.
Biešu spradzis (Chaetocnema concinna)
Katru sezonu biešu sējumos novērojams kaitēklis. Siltā un sausā laikā iespējama masveida savairošanās, kad var radīt nozīmīgus bojājumus, it sevišķi agrīnajās attīstības stadijās. 2026. gadā vēsi un lietaini laikapstākļi nesekmēja spradžu aktivitāti un kaitēkļa bojājumi apsekotajos biešu sējumos ar nelielu izplatību 2-6% bija vērojami jūnija sākumā, lapu attīstības laikā (AS 11-13). Tomēr arī šogad vasaras sākumā spradžu klātbūtne sējumos būs vērojama un lielāku kaitējumu tie radīs ilgstoši siltā un sausā laikā līdz biešu 4-5 lapu attīstības stadijai (AS 14-15). Savukārt mehāniskie, bioloģiskie un agrotehniskie pasākumi - nezāļu ierobežošana, sējas termiņu ievērošana, augsnes irdināšana, arī jaunajā sezonā mazinās spradžu kaitniecisko darbību sējumos.