Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Latgales reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Rēzeknes, Ludzas, Preiļu, Krāslavas un Augšdaugavas novados.
Kartupeļu slimības un kaitēkļi
Kartupeļu lakstu puve (Phytophthora infestans)
Plaši izplatīta un postīga kartupeļu slimība, kas mitros, lietainos laika apstākļos var radīt lielus ražas zudumus. Iepriekšējā sezonā kartupeļu lakstu puve pirmo reizi konstatēt jūlija vidū, kartupeļu pilnziedā (AS 65). Sākotnēji izplatība nebija liela, bet lietaino laikapstākļu ietekmē slimības skartie lauki, jau augusta sākumā bija ar slimības plašu, 44% izplatību, un augusta vidū sasniedza 100% izplatību. Veicot fungicīdu smidzinājumus, bija lauki, kuros sākotnēji slimība netika konstatēta, tā arī vēlāk neizplatījās virs 2%. Slimības attīstībai būtiski ir silti un mitri apstākļi. Ļoti svarīgi arī izvēlēties stādāmo materiālu, jo slimība pārziemo uz bumbuļiem gan noliktavā, gan augsnē. Ja lauks un raža bijusi stipri inficēta, ieteicams sēklas materiālu mainīt. Ieteicams nesabiezināt stādījumu un izvēlēties noturīgākas šķirnes.
Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria solani)
Kartupeļu lapu sausplankumainības ir slimība, kas karstās un sausās vasarās var ievērojami ietekmēt ražu. Slimība bojātās auga lapas nobrūnē, priekšlaicīgi nokalst, tad slimība pāriet uz lakstiem. Dažreiz skar arī bumbuļus, ierosinot plankumus uz to mizas. Iepriekšējā sezonā nebija slimības izplatībai piemēroti apstākļi, lielā nokrišņu daudzuma dēļ, tomēr reģionā tā novērota gandrīz visos apsekotajos laukos. Pirmie novērojumi jūlija vidū, ziedkopu veidošanās fāzes sākumā (AS 51). Slimības izplatība visas sezonas laikā bija neliela, līdz 10%. Kā galvenais slimības izplatības veicinošais faktors šajā sezonā būs laikapstākļi. Slimības izplatību samazina izturīgu šķirņu audzēšana, augu maiņas ievērošana, jo slimība pārziemo augu atliekās. Stādījumos, kur nav izmantots kvalitatīvs sēklas materiāls, šī slimība biežāk sastopama.
Kartupeļu melnkāja (Erwinia carotovora subsp. Atroseptica)
Slimība plaši izplatīta un var ietekmēt ražas kvalitāti. Iepriekšējā sezonā reģionā slimība apsekotajos laukos nav novērota. Ļoti ticams, ka kādos kartupeļu laukos reģionā slimība tomēr bija sastopama ar nelielu izplatību. Lai gan mitrums bija liels un apstākļi kopumā bija atbilstoši slimības izplatībai (mitrums, gaisa temperatūra ap +18-20 grādiem), stādījumos tā tomēr neparādījās. Slimība bojā kartupeļu lakstus un bumbuļus. Agra saslimšana būtiskāk ietekmē ražu, jo bumbuļi nemaz neattīstās. Ja šī slimība bijusi kādā laukā, vēlama sēklas materiāla maiņa, jo slimības ierosinātāji var saglabāties sēklas materiālā. Slimības ierosinātāji saglabājas arī augu atliekās un augsnē, līdz ar to slimība sagaidāma arī šajā sezonā. Lai risku mazinātu ieteicama lauku maiņa.
Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata)
Kartupeļu lapgrauzis ir plaši izplatīts kartupeļu kaitēklis, kas stādījumos sastopams katru gadu. Kāpuri un vaboles barojas ar kartupeļu lapām, izgraužot tajās robus, stipras invāzijas gadījumos tās nograužot pilnīgi. Silts un sauss laiks labvēlīgi ietekmē kartupeļu lapgraužu attīstību un izplatību. Iepriekšējā sezonā kartupeļu stādījumos lapgrauzis dažādās attīstības stadijās bija novērojams visu sezonu. Pirmie novērojumi jūnija sākumā, sāndzinumu veidošanās sākumā (AS 21). Jūlija beigās atsevišķos laukos jau bija konstatēta masveida savairošanās ar 100% izplatību. Vaboles ziemo augsnē līdz 1 m dziļumā. Pavasarī, iestājoties siltam laikam, izlien no ziemošanas vietām un sāk baroties ar kartupeļu lakstiem. Arī šajā sezonā šis kaitēklis tiks novērots praktiski visos reģiona kartupeļu laukos. Ja laikapstākļi nav tām labvēlīgi, var veikt vaboļu nolasīšanu pirms tās masveidā savairojas. Bet pie lieliem stādījumu apjomiem un lielākas izplatības, to ierobežošanai lieto insekticītus.
Sprakšķi (Agriotes spp.)
Kaitēkļa attīstībai paiet 5 gadi. Kaitēkļa bojātie kartupeļi novērojami katru sezonu ražas novākšanas laikā. Kāpuri var radīt nozīmīgus bojājumus un ietekmēt kartupeļu ražas kvalitāti. Pirmajās attīstības stadijās kāpuri barojas ar augsnē esošām trūdvielām, tikai vēlākās attīstības stadijās tie bojā kartupeļus. Lai mazinātu kaitēkļa izplatību stādījumos, jāizvēlas no daudzgadīgām nezālēm tīrus laukus.
Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)
Kaitēkļa kāpuru attīstība augsnē notiek 4 - 5 gadus. Lauka maijvaboļu kāpuri bojā kartupeļu bumbuļus, izgraužot tajos dziļus dobumus. Lielu kaitējumu ražai var radīt savairojoties masveidā. Aizvadītajā sezonā maijvaboles kāpuru bojājumi novēroti atsevišķos kartupeļu stādījumos. Kaitēkļu ierobežošanā palīdz dziļa augsnes aršana un rušināšana, pieaugušo vaboļu un kāpuru savākšana un likvidēšana. Arī šogad dažādu paaudžu maijvaboļu kāpuri, kas ziemo augsnē, būs sastopami un radīs bojājumus. Lielāki bojājumi varētu būt laukos, kur atkārtoti audzēs kartupeļus.
Burkānu slimības un kaitēkļi
Burkānu lapu sausplankumainība (Alternaria dauci)
Katru gadu burkāni inficējas ar šo slimību, tomēr tikai atseviškos gados tā nodara būtiskus bojājumus ražai. Pastiprināta inficēšanās notiek, ja gaiss ir mitrs un silts (+17-300 C), un notiek mitruma uzkrāšanās uz lapām. Slimības pazīmes vispirms var novērot uz vecākajām auga lapām. Stipras infekcijas gadījumā izplatās arī uz auga stublājiem un var samazināt ražu. Slimību ierobežo izvēloties izturīgu hibrīdu audzēšanu, sēklas kodināšanu, kā arī nodrošinot optimālos audzēšanas apstākļus.
Burkānu lapu brūnplankumainība (Cercospora carotae)
Slimības attīstībai nepieciešams mitrums uz lapām ilgāk par 12 stundām diennaktī un gaisa temperatūra +23-280 C. Pie atbilstošiem apstākļiem inficēšanās ar slimību notiek dažu dienu laikā. Jo agrīnākā kultūrauga attīstības stadijā notiek inficēšanās, jo vairāk tā ietekmē sakņu veidošanos. Slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās un augsnē. Lai samazinātu slimības risku, svarīga lauku maiņa. Slimības ierobežošanā palīdz kodināta sēklas materiāla izmantošana, savlaicīga nezāļu ierobežošana, optimālo audzēšanas apstākļu nodrošināšana.
Čemurziežu melnā puve (Alternaria radicina)
Slimība, kas būtiski bojā ražu tās uzglabāšanas laikā. Melnā puve biežāk parādās jau veģetācijas beigās, bet ja inficēšanās notiek jau agrīnajās burkānu attīstības stadijās, tad slimība izraisa melnkāju. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un augu atliekās līdz 8 gadiem. Karsti (+20-25o C) un mitri laikapstākļi var sekmēt melnās puves attīstību. Lai samazinātu slimības izplatību, jānodrošina lauku maiņa un kvalitatīva sēklas materiāla izmantošana. Savukārt glabāšanai paredzēto sakņu šķirošana un labas ventilācijas nodrošināšana uzglabāšanas laikā, samazinās slimības izraisītos zudumus noliktavās.
Burkānu muša (Psila rosae)
Plaši izplatīts kaitēklis, kas var savairoties masveidā. Kaitēkļa kāpuri grauž burkānu malējos audus. Bojāto augu lapas kļūst sarkanīgi violeti vai dzelteni. Bojātās vietas inficē sēnes un baktērijas. Stipras infekcijas gadījumā augi iet bojā. Iepriekšējā sezona konstatēta atsevišķos stādījumos augustā, sakņu briešanas fāzes beigās (AS 49). Izplatība pagājušajā sezona maza, nepārsniedza 2%, to, visticamāk, ietekmēja aukstais pavasaris un mitrais laiks. Šajā sezonā izplatību ietekmēs laikapstākļi. Ja tie būs labvēlīgi, kaitēklis var savairoties. Novērošanai var lietot dzeltenos līmes vairogus. Vēlīna burkānu sēja vai agro sējumu apklāšana ar agrotīklu, aizsargā sējumus no mušas vairošanās.
Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis)
Kaitēklis ietekmē augu augšanu, būtiski maina burkānu ražas kvalitāti, pasliktina garšu. Kaitēklis sastopams, kad gaiss iesilst līdz +160 C. Mātītes olas dēj visu vasaru, sākot no maija beigām līdz augustam. Jo siltāks kļūst gaiss, jo ātrāk notiek olu attīstība, sākoties vēsākam laikam, kaitēkļa bojājumi sējumos samazinās. Kaitēkļu ierobežošanai ieteicams lietot kodinātas sēklas. Kaitēklis pārziemo uz skujkokiem un burkānu augu atliekām uz lauka, tāpēc kaitēkļa izplatības ierobežošanai, svarīgi ievērot augu maiņu un sējumus ieteicams ierīkot tālāk no skuju kokiem. Kaitēkļa novērošanai var lietot dzeltenos līmes vairogus.
Sīpolu slimības un kaitēkļi
Sīpolu neīstā miltrasa (Peronospora destructor)
Slimība sīpolu stādījumos parādās praktiski katru gadu, taču tās izplatību lielā mērā nosaka laika apstākļi. Slimības attīstībai labvēlīgos laika apstākļos (mitrs, lietains, vējains, mēreni silts laiks +15-220 C, arī pārmērīgs augsnes mitrums Pie agrīnas inficēšanās var radīt ievērojamus ražas zudumus un ietekmēt ražas kvalitāti. Slimība vairāk bojā sīpolu virszemes daļas, bet stipras infekcijas gadījumā var inficēties arī pats sīpols. Iepriekšējā sezonā slimība novērota sākot ar jūlija vidu (AS 41). Izplatība sākumā neliela, bet pakāpeniski palielinājās līdz augusta beigās, kad ražai vācamie sīpoli nogatavojušies (AS 49), sasniedza 24% izplatību. Lai mazinātu slimības izplatību, jāievēro lauku maiņa, jo slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās. Slimības izplatību veicina pārmērīgs augsnes un gaisa mitrums, nezāļains stādījums, kur ilgstoši saglabājas rasa.
Sīpolu kakla puve (Botryotinia sguamosa)
Slimība glabāšanas laikā noliktavās ir nozīmīgākais sīpolu sapūšanas iemesls. Bojātie sīpoli inficē veselos, glabāšanas vietā veidojas puves perēkļi. Slimība straujāk izplatās, ja noliktavās ievietoti nepietiekami labi apžāvēti sīpoli. Slimība uz lauka pārsvarā novērojama veģetācijas perioda beigās. Slimības izplatību veicina vēss (+12-240 C) un ilgstoši mitrs laiks, paaugstināts augsnes mitrums sīpolu nobriešanas un novākšanas laikā. Ierosinātājs saglabājas augu atliekās un augsnē, līdz ar to, lai mazinātu izplatību jaunajā sezonā, svarīga lauku maiņa. Slimība vairāk novērojama sabiezinātos stādījumos, kad sīpoli sasnieguši vākšanas gatavību. Sīpolu kakla puves izplatību stādījumā mazina vesela stādāmā materiāla izmantošana, arī izturīgāku šķirņu izvēle.
Melnplankumainība (Stemphylium vesicarium)
Slimība īpašus postījumus nerada, bet vairāk apdraud stādījumus, kurus audzē sēklu ieguvei. Sākumā redzami nelieli, dzeltenīgi plankumi ar gaiši dzeltenu vidu un tumšākām malām, kas vēlāk pagarinās un kļūst ūdeņaini, un iegūst melnu nokrāsu. Iepriekšējā sezonā novērota augustā, kad sīpoli praktiski nogatavojušies (AS 47-49). Slimības izplatība neliela, nepārsniedza 4%. Slimības ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām un augsnē. Vēlama lauku maiņa.
Sīpolu muša (Delia antigua)
Kaitēkļa mušas izlido agri pavasarī, barojas un gaida piemērotus laika apstākļus olu dēšanai. Labprātāk izvēlas citu kaitēkļu vai slimību bojātus augus. Kaitēkļa attīstībai labvēlīgi laika apstākļi olu dēšanas periodā ir +13-29 Cun pietiekami mitra augsne. Sausa vai pārlieku mitra augsne nelabvēlīgi ietekmē olu attīstību. Bojājumi vairāk iespējami platībās, kur netiek ievērota augu maiņa, jo mušas kāpuri bojā arī ķiplokus un puravus. Savairojoties masveidā, var radīt ievērojamus bojājumus un samazināt ražu. Svarīga lauku maiņas ievērošana. Sīpolu agra izstādīšana mazinās kaitēkļa klātbūtni.
Sīpolu lakstu puskode (Acrolepiopsis assectella)
Sīpolu stādījumos sīpolu lakstu puskode ir bieži sastopams kaitēklis. Bojā sīpolu lokus, arī ķiplokus un puravus. Kāpuri izgrauž loku iekšējos audus, veidojot līkumotas ejas. Lielāku kaitējumu rada siltās un sausās vasarās. Lai mazinātu kaitēkļa izplatību un radītos bojājumus, svarīga augu sekas ievērošana, augiem optimālu augšanas apstākļu nodrošināšana, iespējami agra sīpolu stādīšana, nelielās platībās arī bojāto augu izraušana un iznīcināšana.
Kāpostu slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae)
Bieži sastopama slimība kāpostaugu stādījumos. Veģetācijas periodā parasti būtiskus zaudējumus nenodara, bet stipras inficēšanās gadījumā slimība turpina attīstīties uzglabāšanas laikā noliktavās. Vairāk bojā ārējās, vecākās lapas. Iepriekšējā sezonā sausplankumainība reģionā novērota vēlu, augusta beigās, kad kāpostu galvas jau nobriedušas (AS 49), bet slimības izplatība maza. Var prognozēt, ka arī šajā sezonā slimība būs novērojama. Lai mazinātu slimības izplatību jaunajā sezonā, svarīga lauku maiņa, kvalitatīva sēkla vai stādi.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea)
Izplatīta puve kāpostu stādījumos. Rudenī uz galviņām veidojas pūstošu audu plankumi. Bojājumi turpinās ziemas periodā kāpostu uzglabāšanas vietās. Slimība attīstību veicina visi mehāniska rakstura bojājumi uz augiem. Slimības ierosinātājs saglabājas uz augu atliekām, augsnē, līdz ar to ieteicama lauku maiņa. Slimības ierobežošanai augu augšanas laikā jānodrošina optimāli augšanas apstākļi, aizsardzība pret kaitēkļiem. Glabātavā ievietojamas tikai veselas galviņas, pēc iespējas jāuztur optimāli glabāšanas apstākļi.
Kāpostu baltenis (Pieris brassicae)
Kāpostu baltenis sastopams kāpostu stādījumos katru gadu. Kāpostu balteņi attīstības sākumā pavasarī barojas uz savvaļas krustziežu nezālēm, pēc tam uz kultivētiem krustziežiem. Bīstamāki ir kaitēkļa postījumi vasaras otrajā pusē, kad olas tiek dētas uz briestošajām galviņām un bojājumi pasliktina ražas kvalitāti. Iepriekšējā sezonā, kaitēklis konstatēts jūlija vidū, galviņas attīstības fāzē (AS 42). Masveida savairošanās sezonas laikā netika novērota. Arī jaunajā sezonā kāpostu baltenis būs novērojams stādījumos, tā izplatību ietekmēs tas, kā tas būs pārziemojis, kā arī laika apstākļi sezonas laikā. Kaitēkļa izplatību mazina krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana stādījumā un lauka malās.
Kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis)
Plaši izplatīts kaitēklis. Kaitēkļa kāpuri apdraud visas krustziežu kultūras, īpaši masveida savairošanās gadījumā radot ražas zudumus. Kaitēkļa attīstībai labvēlīgas ir sausas un karstas vasaras. Reģionā cekulkodes novērotas jūlija vidū ( AS 42). Kode dažādās attīstības stadijās bija novērojama visu vasaru. Maksimālais tauriņu skaits, kas feromonu slazdā ielidoja 1 nedēļas laikā, ir 37. Intensīva lidošana kopumā sezonas laikā netika novērota, visticamāk vēsā un lietainā laika dēļ. Jaunajā sezonā, ja kāpuru šķilšanās laikā temperatūra būs virs +200 C, tie var ātrāk izšķilties un ātrāk sākt bojāt kāpostaugus. Cekulkožu savairošanās visbīstamākā ir kāpostaugu attīstības sākumā, jo kāpuri var bojāt augšanas pumpuru un neļaut veidoties galviņai. Kaitēkli ierobežo nezāļu iznīcināšana, lauku aršana rudenī.
Kāpostu pūcīte (Mamestra brassicae)
Kāpostu pūcīte bojā visas krustziežu kultūras. Kaitēkļa izplatība nav liela, bet nodarītie bojājumi ir ievērojami. Jo vecāki kļūst kāpuri, jo tie kļūst ēdelīgāki. Kāpuri izgrauž caurumus lapās un galviņās līdz kacenam, piesārņojot tos ar ekskrementiem. Bojājumu vietās attīstās puves. Kaitēkļa taureņi izlido jau maijā un lido visu vasaru, aktīvāki tie ir vakaros un naktīs. Kaitēkļa ierobežošanai nepieciešama augsnes apstrāde rudenī un pavasarī, nezāļu apkarošana laukos un to tuvumā.
Biešu slimības un kaitēkļi
Biešu lapu sīkplankumainība (Cercospora beticola)
Bieži sastopama slimība, kas var būt ļoti postīga. Stipras infekcijas rezultātā var nokalst augu lapas, inficējas arī lapu kāti, kā rezultātā auga attīstība apstājas, raža nepieaug, īpaši samazinās cukura daudzums bietē. Iepriekšējā sezonā slimība konstatēta jūlija vidū (AS 39). Stipri skārusi apsekotos laukus. Slimības attīstībai optimālā temperatūra +25C un paaugstināts gaisa mitrums. Nākamajā gadā slimība var attīstīties, ja relatīvais gaisa mitrums būs lielāks par 70% un vidējā gaisa temperatūra augstāka par +15 C. Slimības ierobežošanai rudenī, pēc ražas novākšanas no lauka, būtu jānovāc augu atliekas un jāveic augsnes uzaršana, jāievēro lauku maiņa, it sevišķi, ja slimība bija novērota iepriekšējā sezonā.
Biešu joslainā plankumainība (Pleospora betae)
Slimība attīstās galvenokārt uz auga vecākajām lapām. Stipras invadēšanās gadījumā veģetācijas perioda otrajā pusē var inficēties biešu sakņu kakls, izraisot puvi. Slimības attīstību veicina augsta gaisa temperatūra un sausi laika apstākļi. Slimības pazīmes biežāk novērojamas sezonas beigās. Aizvadītajā gadā slimība nav konstatēta. Slimības ierosinātājs pārziemo uz augu atliekām un sēklām, tādēļ svarīgi ievērot lauku maiņu un iegādāties kvalitatīvu sēklas materiālu.
Biešu lapu sarmplankumainība (Ramularia beticola)
Slimība sastopama lielos mitruma apstākļos, kad gaisa mitrums >95%, var ietekmēt ražu, ja spēcīgi bojā lapas, it sevišķi auga attīstības sākumā. Iepriekšējā sezonā slimība novērota augusta beigās, sakņu attīstības fāzes vidū (AS 45), izplatība neliela 4%. Slimība pārziemo augsnē un augu atliekās, lai izvairītos no slimības ieteicama lauku maiņa.
