Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Kurzemes reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Dienvidkurzemes, Saldus un Tukuma novados.
Kaitīgo organismu izplatība dārzeņu sējumos ir ļoti cieši saistīta ar laika apstākļiem pavasarī. Siltos un saulainos laika apstākļos kaitēkļi parasti intensīvāk invadē dīgstošos vai pavasarī iestādītos kultūraugus. Savukārt, augi pārmērīga karstuma un sausuma ietekmē attīstīsies lēnāk, tādējādi kļūstot par kaitēkļu aktivitātēm piemērotu mērķi. Turpretī nokrišņiem bagātās sezonās virsroku pār kaitēkļu izplatību dārzeņu sējumos pārņems sēņu ierosinātās slimības. 2026. gada dārzeņu audzēšanas sezonā kaitīgo organismu izplatība vēl būs atkarīga no augu maiņas, lauka apstrādes un pārziemojušo kaitēkļu daudzuma.
Kartupeļu slimības un kaitēkļi
Kartupeļu lakstu puve (Phytophtora infestans)
Inficē kartupeļu lapas, stublājus un bumbuļus. Ierosinātājs saglabājas inficētajos bumbuļos un augsnē. Slimības attīstība sākas mitrā laikā jau +120 C temperatūrā, bet vispostošāk tā attīstās mitrā laikā +200 C. Pēdējos gados infekcija sākas vēlu, bet 2025. gada vasarā labvēlīgi apstākļi izveidojās jau jūlija sākumā. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, ķīmiski neaizsargātos vai nepareizi aizsargātos stādījumos, izplatība bieži sasniedz 100% izplatību. No auga uz augu infekcija pārvietojas ar vēju. Slimībai attīstoties, laksti iet bojā, bet slimības ierosinātāji lietus ietekmē, inficē bumbuļus. 2026. gadā slimība stādījumos attīstīsies, bet no iepriekš minētajiem faktoriem atkarīgs lakstu puves attīstības sākums un intensitāte.
Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria saloni)
Izplatīta slimība kartupeļu stādījumos, kuras pazīmes attīstās uz lapām +19-230 C. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās un bumbuļos, bet pēdējo gadu siltajās ziemās arī augsnē. Pirmie vienmēr inficēsies stresa apstākļos augoši augi, dažkārt arī vīrusslimo ceru lapas. 2025. gada vasarā slimība izplatījās jūnija beigās, kartupeļu ziedēšanas laikā (AS 61). Gaisa temperatūrai pārsniedzot +27o C, slimības attīstība apstājas. 2026. gadā slimība izplatīsies, bet izplatības intensitāte būs atkarīga no laika apstākļiem, augu maiņas un iestādītā sēklas materiāla kvalitātes konkrētajā stādījumā.
Kartupeļu melnkāja (Erwinia carotovora subsp. Atroseptica)
Inficē kartupeļus ražas vākšanas, pārvietošanas un stādīšanas laikā. Ierosinātājs – baktērija, kura saglabājas augu atliekās, sēklas materiālā, vēsā laikā arī augsnē. Atsevišķos stādījumos izplatīta katrā vasarā. Ar melnkāju inficēti kartupeļu ceri būs atrodami arī 2026. gadā, jo ne viss stādāmais materiāls visiem audzētājiem ir brīvs no infekcijas. Veģetācijas periodā slimības attīstībai piemērotāka mēreni silta gaisa temperatūra.
Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata)
Kaitīgākā stadija ir kāpuri, kuri masveidā barojas ar kartupeļu lapām, nenozīmīgi lapas grauž arī pieaugušās vaboles. Rudenī vaboles barojas ar virszemē esošiem bumbuļiem, tādējādi uzkrājot barības vielu rezerves izdzīvošanai ziemas periodā. 2026. gada maijā no augsnes iznāks pārziemojušie pieaugušie īpatņi (imago) un turpināsies attīstības cikls, jo kaitēkļa ziemošana, kā vienmēr, būs veiksmīga. Postošāku darbību varēs sagaidīt siltā, un sausā laikā, jo vēsos un ilgstoši mitros laika apstākļos daļa kaitēkļa oliņu iet bojā, bet jaunie kāpuri cieš no infekcijām.
Sprakšķi (Agriotes spp)
Kaitēkļa attīstība ilgst 5 gadus, kaitīgā stadija ir kāpuri, kuri savos pirmajos dzīves gados kartupeļus nebojā, bet pārtiek no sīkām saknītēm. Vēlāk tie mehāniski sabojā kartupeļu bumbuļus, izgraužot tievas, dziļas ejas. Lai nebūtu pārsteigumu 2026. gada kartupeļu ražā, tad pirms stādīšanas ieteicams pārliecināties par kāpuru klātbūtni – vairāk tie būs rudenī uzartos zālājos, ar vārpatu piesārņotos laukos, bet gadiem iekoptās aramzemēs, sprakšķu kāpuri augsnē tikpat kā nav. Kāpuru izplatība 2026. gada bumbuļu ražā būs atkarīga no kaitēkļu blīvuma konkrētā laukā, bet bojājumu pakāpe no kāpuru vecuma – vecāki un lielāki sprakšķu kāpuri rada nozīmīgākus bojājumus.
Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)
Kaitēkļa attīstība ilgst 4 - 5 gadus, kaitīgā stadija kāpuri, tie dzīvo augsnē un kā polifāgs kaitēklis barojas arī ar kartupeļiem, tos izgraužot. Vietās, kurās Kurzemes reģionā maijvaboles gan kā pieaugušie īpatņi, gan kā kāpuri bija sastopami iepriekšējos gados, tās noteikti būs izplatītas arī 2026. gadā, jo maijvaboles masveidā apdzīvo konkrētas teritorijas, izvēloties tās pēc sev vien zināmiem kritērijiem. Piemēram, ja lauka malā augoša ozola, kļavas vai kastaņas vainagā vasarā novēroti pieaugušo vaboļu tūkstoši, tad nav pamata cerēt, ka tuvākās platībās augiem nekaitēs maijvaboļu kāpuri.
Burkānu slimības un kaitēkļi
Burkānu lapu sausplankumainība (tumšplankumainība) (Alternaria dauci)
Slimības pazīmes uz burkānu lakstiem novērojamas katru gadu. 2025. gadā pirmās pazīmes konstatētas septembra sākumā, burkānu sakņu briešanas laikā (AS 48). Arī 2026. gada sezonā, sevišķi atkārtotu sējumu platībās, no augsnes un augu atliekām vispirms inficēsies burkānu vecākās lapas. Slimība izplatītāka lielāka būs mazdārziņos, kuros mazāka iespēja ievērot augu maiņu. Ja 2026. gada jūlija beigās – augusta sākumā ilgstoši pieturēsies mitri laika apstākļi un gaisa temperatūra +17 – 30˚ C, tad sausplankumainības infekcijas izplatība būs intensīvāka, nekā sausā laikā.
Burkānu lapu brūnplankumainība (Cercospora carotae)
Burkānu sējumos bieži sastopama slimība, kuras pazīmes var parādīties agrāk nekā sausplankumainība. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās un augsnē, tādēļ slimības inficēti burkānu laksti biežāk novērojami atkārtotos sējumos. 2025. gada sezonā Kurzemes reģionā slimība netika novērota. 2026. gada sezonā slimība aktīvāk attīstīsies, ja lakstu aktīvas augšanas laikā būs augsts gaisa mitrums un gaisa temperatūra +23 – 28˚ C.
Burkānu muša (Psila rosae)
Kaitēkļa izplatība biežāk novērota nelielās burkānu sējumu platībās, komercplatībās burkānu mušas kāpuru invadētas saknes atrodamas reti. Ja 2026. gada sējums atradīsies tuvu iepriekšējā gada čemurziežu dzimtas augu laukam, kur kaitēklis izplatījies, tad iespējama burkānu mušas lidošana un kāpuru invāzija burkānu saknēs. Audzējot šķirnes, kurām pieres daļa neatrodas augsnes virspusē, kāpuru attīstība kļūst apgrūtināta.
Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis)
Kaitēklis vairāk izplatīts nelielās burkānu sējumu platībās. Komercplatībās pēdējos gados nav novērota ekonomiski nozīmīga kaitēkļa savairošanās. 2026. gada sezonā kaitēklis būs sastopams atkārtotos sējumos, arī laukos, kuri robežojas ar eglēm, jo egles ir pieaugušo lapu blusiņu īpatņu ziemošanas vieta.
Laputis (Aphididae)
Dažkārt laputis iespējams novērot burkānu sējumos gan uz burkānu saknēm, gan lapām augsnes tuvumā. Laputu izplatība nav uzskatāma par ekonomiski nozīmīgu masveida parādību burkānu sējumos. 2026. gada sezonā tās, iespējams, būs atrodamas atkārtotos sējumos. Laputis ziemo oliņu stadijā augsnē – bargā, ilgstošā salā tās ietu bojā.
Kāpostu slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae)
Ekonomiski nenozīmīga slimības izplatība kāpostu stādījumos novērota katru gadu. Bojājumu nozīmība atkarīga no laika, kad novērotas pirmās pazīmes, bet turpmākās slimības spējas attīstīties atkarīgas no laika apstākļiem. Visbiežāk novērots, ka sausplankumainības izraisītie lapu bojājumi uz galviņkāpostu lapām sāk izplatīties augustā. Kāposti tad jau ir pietiekami lieli, lai slimība negatīvi neietekmētu galviņu briešanu. Intensīvāku izplatību 2026. gada sezonā veicinās lietains, vējains un silts laiks. Lielāka iespēja, ka slimība inficēs kāpostaugus, ir atkārtotos stādījumos, jo infekcijas ierosinātāji saglabājas augu atliekās.
Pelēkā puve (Bortytis cinerea)
Izplatītākā puve, kuras pirmās pazīmes vērojamas kāpostgalvu briešanas laikā katru rudeni. Bojājumi turpinās rudens – ziemas periodā kāpostu uzglabāšanas vietās. 2026. gadā pelēkā puve noteikti būs sastopama kāpostu stādījumos, jo tās attīstība notiek ļoti plašā temperatūras diapazonā no +3-31˚ C. Attīstībai vajadzīgs mitrums, bet to veicina visi mehāniski bojājumi uz lauka.
Kāpostu baltenis (Pieris brassicae)
Kāpostu balteņa tauriņi pārziemo kūniņas attīstības stadijā. Ja ziemā ilgstoši temperatūra zemāka par -20˚ C, tad kūniņas nepārziemo, bet Kurzemes reģionā tās, visticamāk, būs pārziemojušas, jo ziemā tik negatīvas gaisa temperatūras ir reģistrētas maz. 2026. gadā ievērojamāka kāpuru izplatība kāpostu stādījumos būs kaitēkļa otrās un trešās paaudzes attīstības laikā – vasaras otrajā pusē, pie nosacījuma, ja iestāsies piemēroti laika apstākļi – mēreni silts, mēreni mitrs, bez ilgstošām lietavām un stipriem vējiem.
Kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis)
Jau vairākus gadus visos kāpostu stādījumos plaši izplatīts kaitēklis. Galviņkāpostu un ziedkāpostu platībās, kurās cekulkodes savairojas masveidā, tās rada ekonomiski nozīmīgus ražas zudumus. 2026. gada sezonā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, cekulkožu nekontrolēta izplatība visbīstamākā var izrādīties kāpostaugu attīstības sākumā. Kaitēkļa kāpuri sabojā kāposta augšanas punktu, līdz ar to galviņa nespēj attīstīties. Kāpuri, protams, barosies arī ar vecākām lapām un satīklos ziedkāpostu galviņas, padarot tās nederīgas realizācijai. Kaitēkļa klātbūtne ir aktuāla visas vasaras garumā, jo veģetācijas periodā cekulkodēm veidojas vairākas paaudzes. 2025. gada sezonā pirmie cekulkožu pieaugušie īpatņi feromonu slazdā ielidoja maija beigās. Rapšu sējumu un nezāļainu platību tuvums ir uzskatāms par papildus riska faktoru cekulkožu intensīvai izplatībai, jo tajos kaitēkļi pārziemo.
Sīpolu slimības un kaitēkļi
Sīpolu kakla puve (Botrytis sp.)
Mitros gados atsevišķi bojāti sīpoli sastopami jau pirms ražas vākšanas, bet tas parasti nav ekonomiski nozīmīgi. Sīpolu kakla puve vispostīgākā ir sīpolu glabāšanas laikā. No bojātā sīpola veidojas puves perēkļi, jo infekcija ātri pāriet no slimajiem sīpoliem uz veselajiem. Raksturīgi, ka sīpoli, kas inficēti noliktavā, sāk pūt no sāniem vai pamatnes, bet uz lauka inficētajiem pūst kakls. 2026. gadā slimības bojājumi parādīsies jau uz lauka, ja sīpolu briešanas laikā būs ilgstoši slapjš laiks un gaisa temperatūra +15-20˚ C.
Neīstā miltrasa (Peronospora destructor)
Neīstā miltrasa sīpolu stādījumos ir izplatītākā slimība, kura katru gadu sabojā sīpolaugus, sākot ar lokiem. Parasti pirmās pazīmes uz lokiem tiek novērotas laikā, kad sīpoli vēl nav pilnīgi nobrieduši - jūlija pirmajās dienās. 2025. gada vasara nebija izņēmums miltrasas izplatībai. Ja 2026. gada sezonā jūnijā un jūlijā bieži iestāsies miglains un lietains laiks, kas veidos pārmitru augsni, un gaisa temperatūra pieturēsies tikai līdz +20˚ C, tad šo faktoru rezultātā slimība sāks izplatīties agrāk. Sevišķi agra tās attīstība būs iespējama nezāļainākos stādījumos un platībās, kurās sīpoli stādīti atkārtoti - ierosinātāji saglabājas augu atliekās.
Sīpolu muša (Delia antiqua)
Sīpolu mušas kāpuri bojā ne tikai sīpolus, bet arī ķiplokus, puravus, narcises un tulpes. Komercplatībās kāpuru bojāti sīpoli pēdējās sezonās nav sevišķi izplatīti. Vairāk tie ir novēroti mazdārziņos, kuros netiek ievērota augu maiņa. 2026. gadā kāpuru barošanās sīpolos būs novērojama, ja ziemā būs bijuši atbilstoši apstākļi, lai kāpuri pupārijos pārziemotu. Pavasarī izlidos mušas, kuras dēs olas un jūnijā šķilsies kāpuri.
Biešu slimības un kaitēkļi
Biešu lapu sīkplankumainība (Cercospora beticola)
Kurzemes reģiona galda biešu sējumos bieži sastopama slimība. Plankumi, kas veģetācijas periodā izveidojās uz lapām, attīstoties saplūst kopā, lapas dzeltē un priekšlaikus nokalst. Slimības ekonomiskais nozīmīgums ir atkarīgs no infekcijas sākšanās laika un auga attīstības stadijas inficēšanās brīdī. Slimība mēdz būt postīgāka siltās, mitrās vasarās, kad vidējā gaisa temperatūra ir virs +15˚ C. Ja 2026. gada vasarā būs atbilstoši laika apstākļi, bietes būs iesētas atkārtoti tajā pašā laukā, sējumā būs daudz balandu dzimtas nezāļu, tad biešu lapu sīkplankumainība uz lapām izplatīsies straujāk un, iespējams, ietekmēs ražu.
Biešu spradzis (Chaetocnema concinna)
Biešu spradži par nopietnu draudu kļūst pavasaros, galda bietēm nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Bietēm strauji augot un sasniedzot 4-5 lapu attīstības stadiju, spradžu vaboļu bojājumi kļūs nebūtiski. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2026. gadā kaitēkļiem attīstīsies viena paaudze un atbilstošos laika apstākļos - karstumā un sausumā - spradži biešu dīgstiem radīs ievērojamus bojājumus.
Biešu muša (Pegomya hyoscyami)
Kaitēklis katrā sezonā ir sastopams galda biešu sējumos, bet nav konstatēti ekonomiski nozīmīgi postījumi, jo kaitēklim jau daudzus gadus ir būtiski samazinājusies barības bāze. Izplatītāks tas bija laikā, kad lielās platībās audzēja lopbarības bietes un cukurbietes. Biešu mušai gadā attīstās līdz 3 paaudzēm, bet kaitīgākā sējumos ir pirmā paaudze, tādēļ ka augiem ir salīdzinoši neliela lapu virsma – tas ir vēlais sējums vai arī sausums ir ietekmējis biešu attīstību. 2026. gada sezonā kaitēkļa attīstība un postījumi ir iespējamāki sējumos, kuri izvietoti tuvu iepriekšējā gada galda biešu platībām un nezāļainos laukos. Kaitēkļa attīstībai piemērotākie laika apstākļi - pietiekami daudz nokrišņu, un ne pārāk augsta gaisa temperatūra – sausā un karstā laikā oliņas sažūst un kāpuri neizšķilsies.