Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Vidzemes reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Limbažu, Valmieras, Valkas, Smiltenes, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Madonas, Cēsu, Saulkrastu un Ādažu novados.
Kartupeļu slimības un kaitēkļi
Kartupeļu lakstu puve (Phytophthora infestans)
Apsekotajos kartupeļu stādījumos lakstu puves bojāti augi 2025. gadā tika atrasti ar izplatību 2 - 8% no jūlija vidus. Slimības izplatību veicina silts un mitrs laiks, tieši tāpēc arī šinī sezonā slimības attīstība būs cieši saistīta ar laika apstākļiem. Nepieciešams ievērot augu seku un izvēlēties pret šo slimību neuzņēmīgākas šķirnes, tā samazinot infekcijas risku. Slimība pārziemo augsnē, kā arī noliktavās.
Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria solani)
Kartupeļu lapu sausplankumainība pagājušajā sezonā Vidzemes reģionā novērota jūnija beigās - jūlija sākumā, attīstības stadijā - augu saskaršanās vagās (AS 31 - 32), un sezonas laikā bija novērojama visos monitoringa laukos. Arī nākamajā sezonā infekcijas attīstība un izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem, slimības attīstībai īpaši labvēlīga būs karsta un sausa vasara. Slimības izplatību iespējams mazināt, audzējot izturīgākas šķirnes, izvēloties kvalitatīvu sēklas materiālu un augu maiņas ievērošana.
Kartupeļu melnkāja (Erwinia carotovora)
Reģionā aizvadītajā gadā slimība vienā no monitoringa laukiem tomēr tika novērota ar pavisam nelielu izplatību. Slimība bojā kartupeļu stublājus un bumbuļus. Liela iespēja, ka bumbuļi nemaz neattīstās, radot ievērojamus ražas zudumus. Slimības ierosinātāji var saglabāties sēklas materiālā, augu atliekās un augsnē. Inficēšanās iespējama gan stādīšanas laikā, gan arī ražas novākšanas laikā. Visticamāk, ka arī šinī sezonā vēsi laikapstākļi un pārmitra augsne sekmēs šīs slimības izplatību.
Kartupeļu lapgrauzis (Kolorado vabole) (Leptinotarsa decemlineata)
Lapgrauža parādīšanās novērojama katru sezonu. Visos reģiona novērotajos stādījumos tika konstatēti lapgrauža bojājumi, vaboles un kāpuri. Pirmie lapgrauži parādījās jūlija sākumā ar 8 - 10% izplatību, 1 - 2 vabolēm uz auga un ļoti strauji izplatījās. Kāpuri un vaboles barojas ar kartupeļu lapām, izgraužot tajās robus, stipras invāzijas gadījumos tās nograužot pilnīgi. Silts, sauss laiks un augu sekas neievērošana labvēlīgi ietekmēs kartupeļu lapgraužu attīstību arī jaunajā sezonā.
Sprakšķi (Agriotes spp.)
Apsekotajos kartupeļu stādījumos Vidzemē tika novēroti kaitēkļa bojāti bumbuļi. Kāpuri var radīt nozīmīgus bojājumus un ietekmēt kartupeļu ražas kvalitāti. Kāpuru attīstību labvēlīgi ietekmē mitrums augsnē. Sprakšķi pārziemo augsnē un savairojas vairāk nezāļainos laukos. Noteikti arī jāievēro augu seka.
Burkānu slimības un kaitēkļi
Burkānu lapu sausplankumainība (Alternari dauci)
Straujāk izplatās rudens sākumā, kad ir silts. Pie liela gaisa mitruma vispirms slimībai parādoties uz vecākajām lapām. Slimības rezultātā atmirst burkānu lapas. Novērojama katru gadu. Audzējot pret sausplankumainību izturīgas šķirnes, kodinot sēklas un lietojot reģistrētos AAL, infekcijas izplatība ir neliela un neietekmē ražas lielumu. Ja sezonas laikapstākļi būs silti un mitri, var prognozēt, ka šī slimība būs sastopama arī 2026. gadā.
Burkānu lapu brūnplankumainība (Cercospora carotae)
Slimības attīstību veicina pārlieku liels mitrums uz lapām un paaugstināta gaisa temperatūra. Iepriekšējā sezonā brūnplankumainības pazīmes monitoringa burkānu sējumā netika novērota. Slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās un augsnē, tāpēc, lai izvairītos no slimības, svarīgi ievērot augu seku un izmantot kodinātu sēklas materiālu.
Burkānu muša (Psila rosae)
2025. gadā apsekotajā sējumā burkānu muša, tās kāpuri un to bojājumi netika atrasti. Burkānu mušas mātītes dēj olas pie augu saknēm. Kāpuri grauž burkānu malējos audus un jau sakņu veidošanās sākumā var redzēt pirmos kāpuru bojājumus. Bojāto augu lapas kļūst sarkanīgi violetas vai dzeltenas. Burkānu bojātās vietas inficē sēnes un baktērijas un stipras infekcijas gadījumā augi var iet bojā, tādejādi ietekmējot ražas kvalitāti..Ja netiks ievērota augu seka, nezāļu ierobežošana un rindstarpu rušināšana, tad šinī sezonā iespējams novērosim burkānu mušas kaitniecisko darbību.
Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis)
Aizvadītajā gadā Vidzemē apsekotajā sējumā burkānu lapu blusiņa un tās bojājumi netika novēroti. Kāpuri un jau pieaugušie īpatņi sūc sulu no burkānu lapām, tā ietekmē lapas deformējas, veidojas lapu sačokurojumi. Mātītes olas dēj sākot no maija beigām līdz pat augustam. Kaitēkļa darbība ietekmē augu augšanu, burkāni atpaliek augšanā un maina burkānu kvalitāti. Pie vēsākiem laikapstākļiem kaitēkļu bojājumi samazinās. Lielāka iespēja, ka blusiņa parādīsies arī jaunajā sezonā, ja netiks lietotas kodinātas sēklas un ievērota augu maiņa.
Kāpostu slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae)
2025. gada sezonā Vidzemes monitoringa laukā krustziežu sausplankumainība tika novērota (AS 45 - 49) ar izplatību 2 - 12%. Visbiežāk sausplankumainības pazīmes redzamas uz apakšējām lapām, vairāk bojā ārējās, vecākās lapas, veģetācijas perioda beigu posmā. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, infekcija var radīt lielus zaudējumus galviņu uzglabāšanas laikā, jo bojātās galviņas var sākt pūt. Var prognozēt, ka arī šogad šī slimība būs sastopama. Izvēloties veselu sēklas materiālu, ievērojot augu maiņu un savlaicīga nezāļu ierobežošana iespējams mazinās slimības izplatību.
Krustziežu sausā puve (Phoma lingam)
Aizvadītajā sezonā sausā puve Vidzemes monitoringa stādījumā netika novērota. Optimāli apstākļi slimības izplatībai - paaugstināts gaisa mitrums un gaisa temperatūra līdz +15 grādi, vējš, nekopti, nezāļaini stādījumi. Slimības izplatību ierobežo augu atlieku iestrāde augsnē, augu maiņa, vesels stādāmais materiāls, nezāļu ierobežošana, izturīgu šķirņu audzēšana.
Pelēkē puve (Botrytis cinerea)
Reģiona apsekotajos monitoringa kāpostu stādījumos 2025. gadā pirmās pelēkās puves pazīmes ar izplatību 4 - 8% tika novērotas augusta sākumā, kāpostu galviņas attīstības beigu stadijās (AS 46 - 49). Arī šogad, visticamāk, slimības attīstību sekmēs laikapstākļi, ja pieturēsies mēreni silts un mitrs laiks, tad pelēko puvi, iespējams, varēs novērot jau kāpostu galviņu veidošanās sākumā. Glabāšanas laikā pelēko puvi varam mazināt, saudzīgi novācot ražu un rūpīgi šķirojot.
Kāpostu baltenis (Pieris brassicae)
Pieaugušie balteņi kāpostu stādījumos pagājušajā sezonā bija redzami daudz, līdz pat 4 tauriņiem 50 m rādiusā 15 min. Īpaši bīstami ir kaitēkļa postījumi vasaras otrajā pusē, kad olas tiek dētas uz briestošajām galviņām un bojājumi pasliktina ražas kvalitāti. Kāpuri parādījās augusta otrā pusē, novērojot 1 - 9 kāpurus uz auga. Jācer, ka šī gada bargā ziema samazinās balteņu izdzīvošanu un to izplatību. Laika apstākļiem būs ietekme arī sezonas laikā, ja laikapstākļi pieturēsies karsti, var prognozēt mazāku balteņu parādīšanos. Balteņa izplatību mazinās arī krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana stādījumā un lauka malās.
Spradži (Phyllotreta sp.)
Lielus kaitējumus var nodarīt jauniem augiem, apgraužot lapas un augšanas pumpuru, līdz ar to augi var aiziet bojā. Aizvadītajā sezonā reģionā spradžu bojājumi apsekotajos stādījumos konstatēti jūnija vidū ar izplatību 2 - 8%, vēlāk kaitēkļu sastopamība bija zema. Spradži barojas uz visiem savvaļas un kultivētiem krustziežu dzimtas augiem un pārziemo tieši nezālēs. Kaitēkļu samazināšanai ieteicama rindstarpu irdināšana un stādījuma laistīšana sausā laikā, jo mitrumā spradži kļūst mazkustīgi. Visticamāk, spradži un to radītie bojājumi būs novērojami arī šogad, īpaši, ja būs sauss un saulains laiks.
Kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis)
Kaitēkļa kāpuri ir postīgi visām krustziežu kultūrām, īpaši masveida savairošanās gadījumā, radot ražas zudumus. Cekulkodes attīstībai labvēlīgs ir sauss un karsts laiks. Gadā spēj attīstīties vairākas paaudzes. Pagājušajā sezonā apsekotajos kāpostu stādījumos no jūnija sākuma līdz jūlija vidum bija ievērojama šī kaitēkļa masveidīga klātesamība. Reģionā pirmās cekulkodes novērotas jūnija pirmajā dekādē, kad kāpostiem bija attīstījušās astošas lapas (AS 18). Kodes intensīvi barojās un bojāja kāpostu augšanas pumpuru. Tauriņu skaits, kas feromonu slazdā ielidoja 1 nedēļas laikā, bija līdz pat 82. Mazāk tie tika novēroti uz dzeltenajiem līmes vairogiem, 16 - 40 tauriņu nedēļas laikā. Cekulkožu savairošanās visbīstamākā ir kāpostaugu attīstības sākumā, jo kāpuri bojā augšanas pumpuru un neļauj veidoties galviņai. Augu maiņas ievērošana, lauku aršana rudenī un nezāļu iznīcināšana, var mazināt cekulkodes izplatību jaunajā sezonā. 2026. gada sezonā, iestājoties sausiem un karstiem laikapstākļiem, arī iespējama cekulkodes masveida savairošanās, tāpēc, lietojot dzeltenos līmes vairogus un feremonu slazdus, jāseko līdzi kaitēkļu attīstībai.
Galda biešu slimības un kaitēkļi
Biešu lapu sīkplankumainība (Cercospora beticola)
Sīkplankumainība pagājušajā sezonā monitoringa laukā pirmo reizi novērota jūnija sākumā, četru līdz piecu lapu stadijā (AS 14 - AS 15), ar izplatību 6 - 18% un lapu bojājumu 1 - 5% no lapu virsmas. Jūlija otrajā pusē un augusta sākumā slimības izplatība līdz rudenim pieauga līdz pat 34%. Ārī šinī sezonā slimība varēs attīstīties, ja būs liels gaisa mitrums un vidējā gaisa temperatūra virs +15 grādiem. Ievērojot augu seku, novācot rudenī augu atliekas un veicot rudenī augsnes uzaršanu, slimību var ierobežot.
Biešu joslainā plankumainība (Pleospora betae)
Aizvadītajā sezonā Vidzemes apsekotajā sējumā slimība netika novērota. Slimības pazīmes izteiktāk novērojamas vasaras beigās. Slimības attīstībai labvēlīga augsta gaisa temperatūra un sausi laika apstākļi un tā attīstās galvenokārt uz auga vecākajām lapām. Svarīgi ievērot augu seku, augu atlieku iestrādi augsnē un iegādāties kvalitatīvu sēklas materiālu, jo tieši augu atliekas un sēklas materiāls ir slimību ierosinātāji.
Biešu spradzis (Chaetocnema concinna)
Reģionā aizvadītajā gadā biešu spradža bojājumi tika novēroti jūnija sākumā, četru līdz piecu lapu attīstības stadijā (AS 14 - 15), ar procentuāli mazu izplatību. Ja biešu dīgšanas laikā iestājas silts un sauss laiks, kaitēklis var būs īpaši postīgs. Pavasarī, iestājoties siltākam laikam, vaboles atstāj ziemošanas vietas un barojas ar balandas un sūreņu dzimtas augiem, graužot to lapas. Vaboles pārziemo mežmalās, grāvmalās un zem augu atliekām. Sēšana labi sagatavotā un mēslotā augsnē, optimālu sējas laiku ievērošana, augsnes irdināšana un nezāļu iznīcināšana ir pasākumi, kuri jāveic šī kaitēkļa ierobežošanai.
