Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.
Līdzīgi, kā iepriekšējās sezonās, tā arī 2024. gada pavasarī bija vēss laiks. Citviet bija vērojamas arī salnas, kas nesekmēja kaitēkļu pārlieku lielu rosību stādījumos. Iestājoties siltākam laikam vasaras sākumā kaitēkļu aktivitāte pieauga, sevišķi kartupeļu un kāpostu laukos, tomēr to izplatība salīdzinot ar iepriekšējām sezonām bija nedaudz mazāka. Tāpat, kā citus gadus arī slimību izplatība dārzeņu laukos 2024.gada sezonā pieauga tikai vasaras otrajā pusē, veģetācijas beigās. Tāpēc arī 2025. gadā lielāku apdraudējumu dārzeņu sējumiem un stādījumiem var radīt ilgstoši sausi un karsti laikapstākļi, kad ir iespējama kaitēkļu masveida savairošanās. Savukārt silts un mitrs laiks arī šogad sekmēs slimību izplatību un attīstību reģiona dārzeņu laukos.
Kartupeļu slimības un kaitēkļi
Kartupeļu lakstu puve Phytophtora infestans
Postīga kartupeļu slimība, kas inficē lapas, stublājus un veģetācijas periodā no lakstiem var pāriet uz jauniem bumbuļiem. Inficēšanās iespējama arī ražas novākšanas laikā, kad veselie bumbuļi saskaras ar slimajiem lakstiem un bumbuļiem. Lakstu puves izplatība un attīstība atkarīga galvenokārt no laikapstākļiem. Mēreni silts (+15-18°C) un mitrs laiks ir īpaši piemērots slimības attīstībai, savukārt karstā (+25°C) un sausā laikā lakstu puves attīstība kļūst lēnāka un ļoti karstā laikā (+28°C) tā apstājas. Līdzīgi kā 2023. gadā, tā arī 2024. gada sezonā pirmās slimības pazīmes apsekotajos stādījumos bija novērojamas tikai jūlija beigās pēc kartupeļu ziedēšanas, augļu (ogu) attīstības sākumstadijās, laikā, kad redzamas pirmās ogas uz cera un pirmās ogas izveidojušās (AS70-71). Straujāka lakstu puves izplatība, līdzīgi, kā citus gadus, notika līdz lapu dzeltēšanas sākumam, kad atsevišķos monitoringa laukos slimība skāra visus augus un bija vērojama 100% apmērā. Katru gadu lakstu puves infekcijas pazīmes kādā stādījumā tiek novērotas arī uz bumbuļiem pēc ražas novākšanas. Tāpēc arī 2025. gadā reģiona kartupeļu laukos slimība būs sastopama. Vairāk apdraudēs un ātrāk parādīsies stādījumos, kur kartupeļi audzēti atkārtoti, kā arī stādīšanai izmantoti inficēti bumbuļi. Slimības postīgumu mazinās diedzēto kartupeļu stādīšana, izvēlētā šķirne, augu maiņa, vagu virziens un attālumi starp kartupeļu vagām.
Kartupeļu lapu sausplankumainība Alternaria saloni
Tikpat postoša, kā lakstu puve reģiona kartupeļu stādījumos tiek novērota arī kartupeļu lapu sausplankumainība. Slimības attīstībai nepieciešams nedaudz siltāks laiks, kā lakstu puvei (+19-23°C), taču šo divu slimību attīstība ļoti karstā laikā (+280C) apstājas. 2024. gadā kartupeļu lapu sausplankumainības pazīmes apsekotajos laukos parādījās augu saskaršanās vagās laikā (AS 31-39), kas bija nedaudz ātrāk, kā tas tika novērots 2023. gadā. Iepriekšējā sezonā sausplankumainība stādījumos izplatījās ātrāk nekā lakstu puve. Taču līdzīgi, kā citus gadus slimības izplatība pieauga pēc kartupeļu ziedēšanas, bumbuļu attīstības laikā, kad bumbuļi sasnieguši 60-70% no paredzamās masas. Sausos laikapstākļos sausplankumainība savu attīstību sāks arī šajā sezonā un uz lapām slimības pazīmes – (koncentriskie apļi) stādījumos būs novērojamas. Mazāk postīga tā būs izturīgu šķirņu stādījumos. Savukārt augu maiņas ievērošana un optimālo mēslojuma devu lietošana mazinās sausplankumainības izplatību reģiona kartupeļu laukos arī šogad.
Kartupeļu melnkāja Erwinia carotovora subsp.atroseptica
Inficē auga virsdaļas un bumbuļus visā veģetācijas periodā. Kartupeļu melnkāja izplatās ražas novākšanas, šķirošanas, kā arī glabāšanas laikā. Var izplatīties arī stādīšanas laikā. Šķirņu izturība pret slimību ir dažāda. Kartupeļu melnkāju ir grūti ierobežot. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, sēklas materiālā, uz citu augu saknēm un arī ūdenī kuru izmanto laistīšanai. Infekciju var pārnest arī sūcējkaitēkļi. Pirms bumbuļu ievietošanas glabāšanai noliktavu dezinfekcijas pasākumi, kā arī turpmāko bumbuļu glabāšanas apstākļu nodrošinājums ierobežos slimības izplatību jaunajā sezonā. Ar nelielu izplatību kartupeļu melnkājas pazīmes reģiona laukos bija novērotas augu saskaršanās vagās laikā (AS 31-39). Tāpēc arī 2025. gadā vēsi laikapstākļi un pārmitra augsne sekmēs slimības izplatību un kādā no apsekotajiem stādījumiem slimības pazīmes būs sastopamas. Savlaicīga inficēto ceru izvākšana un iznīcināšana mazinās melnkājas postīgumu.
Kartupeļu lapgrauzis Leptinotarsa decemlineata
Katru gadu kartupeļu stādījumos ir novērojama lapgraužu darbība. Nereti vietām tiek nograuztas gandrīz visas lapas, it sevišķi stādījumos, kur kaitēklis netiek laikus pamanīts un veikta tā ierobežošana. Iepriekšējā 2024. gadā reģiona apsekotajos kartupeļu stādījumos lapgraužu vaboles bija sastopamas kartupeļu lapu un sāndzinumu veidošanās no galvenā stublāja zem un virs augsnes virskārtas attīstības fāzēs, vidēji 1-2 vaboles uz viena auga. Drīz vien uz lapām bija vērojami arī lapgraužu olu dējumi. Nedaudz vēlāk, augu saskaršanās vagās laikā (AS 31) monitoringa laukos bija sastopami arī pirmie lapgraužu kāpuri. Kaitēkļa aktivitāte un bojājumi pieauga kartupeļu ziedkopu veidošanās un ziedēšanas laikā. Lielāki lapgraužu bojājumi 8-16% bija novērojami pēc kartupeļu ziedēšanas, bumbuļu veidošanās laikā. Siltā, sausā laikā lapgraužu vaboles un kāpuri kartupeļu stādījumos būs sastopami arī 2025. gada sezonā. Savukārt vēss un lietains laiks kaitēkļa darbību kavēs, nereti tas var ietekmēt arī lapgraužu tālāku attīstību, jo daļa kāpuru mitrā laikā var aiziet bojā. Lapgraužu vaboles ziemo augsnē, tāpēc platībās, kur kartupeļi tiks audzēti atkārtoti, kā arī laukos, kur iepriekšējā gadā tika novērota liela kaitēkļu aktivitāte un lapgrauži netika ierobežoti kaitēkļu darbība būs postīgāka.
Sprakšķi Agriotes spp.
Ar nelielu izplatību ražas novākšanas laikā atsevišķos apsekotajos kartupeļu stādījumos ir novērojami arī sprakšķu bojājumi. Atsevišķos gados kāpuru kaitnieciskā darbība var ievērojami samazināt kartupeļu bumbuļu kvalitāti. Bojātie bumbuļi bieži inficējas ar sēņu slimībām. Sprakšķu kāpuru attīstībai nepieciešams mitrums augsnē, ja tas ir mazāks par 25% kāpuri iet bojā. Sprakšķi pārziemo augsnē un masveidā savairojas it sevišķi ar vārpatu piesārņotajos laukos, tāpēc audzējot kartupeļus atkārtoti, kā arī nezāļainos stādījumos kāpuru bojājumi būs lielāki. Sprakšķiem ir arī dabiskie ienaidnieki kurmji un putni (irbes, strazdi, cielavas, vārnas, cīruļi, kraukļi).
Lauka maijvabole Melolontha melolontha
Ievērojamu kaitējumu ražai un bumbuļu kvalitātei var radīt arī maijvaboļu kāpuru darbība. Atsevišķos reģiona apsekotajos kartupeļu stādījumos kāpuru izgrauztie dziļie dobumi ir novērojami katru gadu. Arī 2025. gadā dažādu paaudžu maijvaboļu kāpuri, kas ziemo augsnē būs sastopami un radīs bojājumus vairāk atkārtoti audzētos kartupeļu laukos. Maijvaboļu klātbūtni stādījumos mazinās augsnes apstrāde (dziļa aršana) un rušināšana. Aršanas laikā virskārtā nonākušos kāpurus, kā arī koku lapotnē esošās vaboles iznīcina putni. Arī maijvaboļu nokratīšana no laukmalā augošajiem kokiem, kā arī to salasīšana un iznīcināšana ierobežos kaitēkļa izplatību.
Burkānu slimības un kaitēkļi
Burkānu lapu sausplankumainība Alternaria dauci
Bojā burkānu lapas un stublājus. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un augu atliekās. Agras inficēšanās gadījumā var aizkavēties vai vispār neizveidoties sakne. Slimības bojātās lapas ir trauslas un lūzt, tas savukārt var apgrūtināt sakņu novākšanu, it sevišķi, ja saknes tiek vāktas mehanizēti. Reģiona burkānu sējumos slimības pazīmes biežāk tiek novērotas veģetācijas perioda beigās sakņu attīstības laikā. 2024.gadā ar nelielu izplatību 2-4% sausplankumainības pirmās pazīmes burkānu monitoringa sējumos parādījās sakņu attīstības sākumstadijās (AS 41-43). Līdzīgi, kā citus gadus arī iepriekšējā gadā slimības izplatība nedaudz pieauga sakņu attīstības beigās, kad tā bija vērojama 8-10% apmērā. Arī šogad, iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laikapstākļiem (+17-30°C,vējains un mitrs laiks) kādā no sējumiem uz burkānu lapām slimības pazīmes būs novērojamas. Infekcijas izplatību mazinās izturīgu šķirņu un hibrīdu audzēšana, kodinātas sēklas, kā arī optimālo audzēšanas apstākļu nodrošināšana un pareiza augu papildmēslošana. Sausplankumainības attīstība sākas uz vecākām lapām, tāpēc svarīgi nekavēties ar ražas novākšanu, jo pēc ražas novākšanas slimības attīstība var turpināties noliktavās jau glabāšanas laikā.
Burkānu lapu brūnplankumainība Cercospora carotae
Arī ar burkānu lapu brūnplankumainību stipri inficētie laksti var kavēt sakņu attīstību un apgrūtināt ražas novākšanu. Brūnplankumainības attīstībai nepieciešama augstāka gaisa temperatūra (+23-28°C), kā sausplankumainībai. Iepriekšējā sezonā no plankumainībām brūnplankumainības pazīmes monitoringa burkānu sējumos nav novērotas. Lielāka slimības izplatība biežāk tiek novērota nelielās platībās audzēto burkānu sējumos, kā arī atkārtoti audzētos laukos, jo slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, augsnē, sēklās un uz savvaļas čemurziežu augiem. Brūnplankumainība kādā no apsekotajiem reģiona sējumiem būs sastopama arī 2025. gadā un slimības izplatību noteiks galvenokārt laikapstākļi veģetācijas periodā (karsts, mitrs un vējains laiks). Savukārt slimības postīgumu mazinās profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi, kā arī kodinātās sēklas izmantošana.
Čemurziežu melnā puve Alternaria radicina
Postīga, it sevišķi glabāšanas laikā, jo var radīt ievērojamus sakņu zudumus. Melnā puve biežāk parādās jau veģetācijas beigās, bet ja inficēšanās notiek jau agrīnajās burkānu attīstības stadijās tad slimība izraisa melnkāju. 2024. gadā čemurziežu melnās puves pazīmes līdz ražas novākšanai apsekotajos burkānu sējumos nav konstatētas. Bet, iespējams, ka nevienmērīgais nokrišņu sadalījums reģiona teritorijā atsevišķos sējumos varēja veicināt slimības attīstību gan uz lauka, gan arī vēlāk noliktavās uzglabāšanas periodā. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un augu atliekās līdz 8 gadiem. Karsti (+ 20-25°C) un mitri laikapstākļi var sekmēt melnās puves attīstību, tāpēc arī šogad, 2025. gada sezonā slimības pazīmju parādīšanās burkānu sējumos ir iespējama. Profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi (augu seka, kodināta sēklas materiāla izmantošana, kā arī izturīgu šķirņu izvēle) mazinās slimības izplatību. Savukārt glabāšanai paredzēto sakņu šķirošana (bojāto sakņu atlasīšana), kā arī labas ventilācijas nodrošināšana uzglabāšanas laikā neizraisīs lielus ražas zudumus noliktavās.
Burkānu muša Psila rosae
Laukā sastopama visu veģetācijas periodu, bet apsekotajos reģiona burkānu sējumos nozīmīgus bojājumus parasti nerada. Arī iepriekšējā gadā burkānu monitoringa laukā mušas bojājumi bija niecīgi. Mušas kāpuri bojā saknes, zem mizas izēdot ejas, kas savukārt atsevišķos, biežāk nelielo platību (mazdārziņu) sējumos var ietekmēt ražas kvalitāti. Arī šogad burkānu muša vairāk apdraudēs sējumus kuri ierīkoti blakus iepriekšējā gada čemurziežu laukiem, jo kaitēklis pārlido nelielus attālumus. Mušas kaitniecisko darbību mazinās vēlīna burkānu sēja, vai agro sējumu apklāšana (nelielās platībās), dzelteno līmes vairogu izlikšana (novērošanai), kā arī nezāļu ierobežošana burkānu laukos.
Burkānu lapu blusiņa Trioza apicalis
Kaitēkļa maznozīmīgi bojājumi reģiona burkānu sējumos novērojami katru gadu. Stipras invāzijas gadījumā var būtiski pasliktināt produkcijas kvalitāti (rūgta garša). 2024. gada sezonā reģiona apsekotajos burkānu laukos lapu blusiņas bojājumi nav novēroti. Lapu blusiņa pārziemo uz skujkokiem un augu atliekām, tāpēc arī 2025.gadā vairāk bojās burkānu sējumus, kuru tuvumā aug egles, kā arī atkārtotos sējumos. Daļēji burkānu lapu blusiņas sākotnējo savairošanos var mazināt ar insekticīdiem kodinātas sēklas izmantošana.
Sīpolu slimības un kaitēkļi
Sīpolu neīstā miltrasa Peronospora destructor
Pie agrīnās inficēšanās var radīt ievērojamus ražas zudumus un ietekmēt ražas kvalitāti. Vairāk bojā sīpolu virszemes daļas, bet var inficēties arī pats sīpols. 2024. gadā neīstās miltrasas pazīmes uz lokiem apsekotajos monitoringa sīpolu stādījumos netika konstatētas. Slimības ierosinātājs saglabājas uz augu atliekām augsnē, taras kastēm, tāpēc tā postīgāka būs laukos, kur sīpoli tiek audzēti atkārtoti, kā arī stādīšanai izmantots jau inficēts stādmateriāls. Savukārt arī šajā 2025. gada sezonā mēreni silti (+15-22°C), mitri laikapstākļi, migla un pārmērīgs augsnes mitrums būs īpaši labvēlīgi neīstās miltrasas izplatībai un kādā no reģiona sīpolaugu sējumiem vai stādījumiem tā iespējams būs novērojama.
Sīpolu kakla puve Botrytis spp.
Inficēšanās notiek galvenokārt veģetācijas beigās pirms ražas novākšanas. Sīpolu kakla puve postīgāka ir sīpolu uzglabāšanas laikā noliktavās. Biežāk slimības pazīmes novērojamas pēc pāris mēnešiem uzglabāšanas, sevišķi tad, ja sīpoli nebija pietiekami labi apžāvēti. Ar nelielu izplatību 2024. gada sezonā puves bojāti sīpoli apsekotajos laukos novēroti sīpola attīstības laikā (AS 41-48). Vēss, ilgstoši mitrs laiks un paaugstināts augsnes mitrums sīpolu nobriešanas un novākšanas laikā arī šogad sekmēs puves izplatību sīpolaugu laukos. Sīpolu žāvēšana un bojāto sīpolgalviņu atlase pirms ievietošanas noliktavās mazinās tālāko inficēšanos jau uzglabāšanas laikā. Savukārt vesels stādmateriāls, šķirnes izvēle, sīpolu audzēšanai paredzētās vietas izvēle (mitrās un zemās vietās sīpolus neaudzēt), kā arī augu biezība un piemērota laistīšanas izvēle puves izplatību uz lauka mazinās.
Sīpolu muša Delia antigua
Iesākumā kaitēkļa kāpuri iegraužās saknēs, vēlāk bojātie sīpoli sapūst. Reģiona apsekotajos laukos sīpolu mušas bojājumi parasti ir nelieli. Arī iepriekšējā sezonā, līdzīgi, kā citus gadus ar nelielu izplatību tie novēroti sīpolu veidošanās laikā. Sīpolu mušas (pupārijos) pārziemo augsnē, tāpēc arī 2025. gadā sīpolu mušas laukos būs sastopamas un kāpuru invadētie sīpoli, it sevišķi atkārtoti audzētās sīpolu platībās būs atrodami.
Sīpolu lakstu puskode Acrolepiopsis assectella
Reģiona sīpolu stādījumos bieži novērojams kaitēklis. Sīpolu lakstu puskodes kāpuri bojā sīpolu lokus, kā arī citus sīpolaugus. Lielāku kaitējumu var radīt siltās un sausās vasarās. Biežāk sīpolu lakstu puskodes kāpuru bojāti loki apsekotajos laukos novērojami lapu attīstības (AS 15-19) un sīpolu veidošanās laikā. Gadā attīstās vairākas sīpolu lakstu puskodes paaudzes, tāpēc nelieli kāpuru bojājumi uz lauka atrodami visā veģetācijas periodā. Tomēr 2024. gadā reģiona monitoringa laukos sīpolu lakstu puskodes kāpuru bojājumi nav konstatēti. Optimālo augšanas apstākļu nodrošināšana, kā arī bojāto augu izraušana un iznīcināšana (nelielās platībās) mazinās kaitēkļa izplatību sīpolaugu laukos. Tomēr siltā un sausā laikā lakstu puskode kādā sīpolaugu sējumā vai stādījumā iespējams būs sastopama un lokus bojās arī šajā sezonā.
Galviņkāpostu slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība Alternaria spp.
Biežāk slimības pazīmes uz vecākām lapām parādās kāpostu galviņas attīstības laikā veģetācijas perioda beigās. Stipras inficēšanās gadījumā, kad uz bojātām lapām veidojas tumša apsarme, slimība turpina attīstīties arī uzglabāšanas laikā noliktavās. No lauka glabātuvēs nonākušās slimības bojātas kāpostgalviņas nereti inficējas arī ar citām slimībām. Reģiona apsekotajos kāpostu stādījumos krustziežu sausplankumainība novērojama katru gadu. Līdzīgi, kā citus gadus, tā arī iepriekšējā 2024. gadā, kāpostu laukos slimības pazīmes novērotas tikai veģetācijas beigās. Lietains un vējains laiks arī šogad sekmēs sausplankumainības izplatību kāpostlaukos un uz lapām vasaras otrajā pusē slimības pazīmes būs sastopamas. Infekcijas avots ir augu atliekas un sēklas, tāpēc vesela sēklas materiāla izmantošana, augu maiņa, kā arī savlaicīga nezāļu ierobežošana mazinās slimības postīgumu.
Pelēkē puve Botrytis cinerea
Arī pelēkā puve kāpostu laukos izplatīta un bieži sastopama slimība. Sākumā inficēšanās notiek uz lauka, vēlāk slimība bojā kāpostus jau uzglabāšanas laikā. Agras inficēšanās gadījumā var radīt nozīmīgus ražas zudumus. Reģiona apsekotajos monitoringa kāpostu stādījumos 2024. gadā pirmās pelēkās puves pazīmes ar nelielu izplatību tika novērotas kāpostu galviņas attīstības beigu stadijās. Arī šogad, kur veģetācijas periodā augiem netiks nodrošināti optimāli augšanas apstākļi, veikta savlaicīga kaitēkļu ierobežošana, kā arī stādījumos, kur augi mehāniski bojāti pelēkās puves izplatība būs novērojama. Slimības attīstību galvenokārt sekmēs laikapstākļi (mēreni silts un mitrs laiks) un pelēkās puves pirmās pazīmes iespējams būs sastopamas jau kāpostu galviņas veidošanās sākumā. Savukārt pelēkās puves izplatību glabāšanas laikā mazinās saudzīga ražas novākšana un šķirošana, atlasot slimību un kaitēkļu bojātās galviņas pirms ievietošanas noliktavās, kā arī optimālu glabāšanas apstākļu nodrošināšana jau no paša uzglabāšanas sākuma.
Krustziežu fuziriālā puve Fusarium oxysporum f.sp.conglutinans
Reģiona kāpostu stādījumos ir novērojama arī krustziežu fuzariālā puve. Biežāk parādās jau veģetācijas beigās. 2024. gadā fuzariālās puves pazīmes monitoringa laukos tika novērotas kāpostu galviņas attīstības beigu stadijās (AS 46). Slimības ierosinātājs augsnē var saglabāties ilgus gadus (pat 20). Tāpēc arī šajā 2025. gada sezonā, it sevišķi karstā laikā, fuzariālās puves attīstība uz augiem būs iespējama. Slimība postīgāka būs laukos, kur netiek ievērota augu maiņa, kā arī sabiezinātos un nezāļainos stādījumos. Savukārt izturīgu šķirņu izvēle mazinās inficēšanās riskus uz jau inficētiem laukiem.
Kāpostu baltenis Pieris brassicae
Pēdējo gadu laikā, it sevišķi lielākās platībās audzēto kāpostu laukos balteņu kāpuru bojājumi ir maznozīmīgi. Lielāku postīgumu tie rada kāpostaugiem nelielos piemājas dārzos, it sevišķi tad ja netiek veikta kaitēkļa ierobežošana. Mēreni siltā un sausā laikā kāpostu baltenis arī 2025. gadā stādījumos būs sastopams un atsevišķos laukos, kaitēkļa savairošanās gadījumā, kāpuru darbība var ievērojami ietekmēt arī ražas kvalitāti. Savukārt karsti laikapstākļi nebūs labvēlīgi kāpostu balteņa attīstībai. Kaitēkļa izplatību mazinās arī krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana stādījumā un lauka malās.
Kāpostu cekulkode Plutella maculipennis
Katru gadu kāpostaugu lapas bojā arī kāpostu cekulkode. Siltā laikā un stipras invāzijas gadījumā var radīt nozīmīgus bojājumus (izgraužot ziedaizmetņus un jauno lapu augšanas punktus), kas var būtiski ietekmēt gan augu attīstību, gan ražas kvalitāti. Reģiona apsekotajos kāpostu monitoringa laukos cekulkodes taureņu lidošana novērojama jau lapu attīstības laikā (AS 15-19). Tomēr postīgāka kaitēkļa darbība biežāk tiek novērota vēlāk, kāpostu galviņas veidošanās laikā, jo gadā attīstās vairākas paaudzes. 2024. un arī 2023. gadā cekulkodes kāpuru bojājumi kāpostu galviņas attīstības laikā (AS 41-45) apsekotajos kāpostu stādījumos bija ne tik postīgi, kā iepriekšējo gadu sezonās. Kāpostu laukos izvietotajos feromonslazdos un uz līmes vairogiem cekulkodes tauriņi skaitliski vairāk tika notverti lapu attīstības un galviņas veidošanās sākumstadijās,- (47-145 feromonslazdos), un (32-82 uz līmes vairogiem). Kāpostu cekulkodes izplatību jaunajā sezonā mazinās augu maiņas ievērošana, krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana, augsnes dziļaršana pēc ražas novākšanas, kā arī jauno krustziežu dzimtas dārzeņu lauku ierīkošana tālāk no vasaras rapšu sējumiem. Tomēr, arī 2025. gadā, iestājoties ilgstoši siltiem un sausiem laikapstākļiem iespējama kaitēkļa masveida savairošanās un cekulkodes kāpuru bojājumi atsevišķos stādījumos var būt ļoti nozīmīgi.
Kāpostu agrā muša Delia brassicae
Kaitēkļa kāpuru bojātie augi reģiona laukos tiek novēroti katru sezonu. Taču pēdējo gadu laikā apsekotajos monitoringa laukos kāpostu mušas bojājumu izplatība ir neliela. Kaitēkļa konstatēšanai un daļēji arī ierobežošanai kāpostu stādījumos var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Arī šogad lielāki mušas bojājumi būs vērojami siltā laikā (+15-25°C), savukārt karsti un sausi laikapstākļi mušas attīstību kavēs. Augu maiņas ievērošana, sekla rušināšana veģetācijas periodā, kā arī nezāļu ierobežošana mušas kaitniecisko darbību kāpostu stādījumos ievērojami mazinās.