Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.
Kaitīgo organismu izplatība dārzeņu sējumos ir ļoti cieši saistīta ar laika apstākļiem pavasarī. Dīgšanas sākumā vai pavasarī stādītos dēstus, siltā un saulainā laikā vienmēr vairāk invadēs kaitēkļi. Savukārt augi pārliekā karstumā un sausumā attīstīsies lēnāk, tādējādi kļūstot par kaitēkļiem viegli sasniedzamu barību. Turpretī nokrišņiem bagātās sezonās dārzeņu sējumos virsroku pār kaitēkļu izplatību pārņems sēņu ierosinātās slimības. No dārzeņiem piederošo kaitīgo organismu klāsta iepriekšējā sezonā neviena suga nav pazudusi, nav konstatēts arī neviens jauns, un līdz šim neredzēts, nekarantīnas kaitīgais organisms. 2025. gada dārzeņu audzēšanas sezonā kaitīgo organismu izplatība būs atkarīga no augu maiņas, lauka apstrādes un pārziemojušo kaitēkļu daudzuma, un, protams, laika apstākļiem.
Burkānu slimības un kaitēkļi
Burkānu lapu sausplankumainība (tumšplankumainība) Alternaria dauci
Slimības pazīmes uz burkānu lakstiem novērojamas katru gadu. 2024. gadā pirmās pazīmes konstatētas augustā, burkānu sakņu briešanas laikā (AS 45 - 47). Arī 2025. gada sezonā, no augsnes un augu atliekām vispirms inficēsies burkānu vecākās lapas, sevišķi atkārtotu sējumu platībās. Slimība izplatītāka būs mazdārziņos, kuros ievērot augu maiņu ir mazākas iespējas. Ja 2025. gada jūlija beigās – augusta sākumā ilgstoši pieturēsies mitri laika apstākļi un gaisa temperatūra +17 – 30° C, tad sausplankumainības infekcijas izplatība būs intensīvāka, nekā sausā laikā.
Burkānu lapu brūnplankumainība Cercospora carotae
Burkānu sējumos bieži sastopama slimība, kuras pazīmes mēdz parādīties pirms sausplankumainības infekcijas. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās un augsnē, tādēļ slimības inficēti burkānu laksti biežāk novērojami atkārtotos sējumos. 2024. gada sezonā pirmās slimības pazīmes konstatētas augustā, burkānu saknes briešanas laikā (AS 45 - 47). 2025. gada sezonā slimība aktīvāk attīstīsies, ja lakstu aktīvas augšanas laikā būs augsts gaisa mitrums un gaisa temperatūra +23 – 28°C.
Burkānu muša Psila rosae
Kaitēkļa izplatība biežāk novērota nelielās burkānu sējumu platībās, komercplatībās burkānu mušas kāpuru invadētas saknes atrodamas salīdzinoši reti. Ja 2025. gada sējumu izvietos tuvu iepriekšējā gada čemurziežu dzimtas augu laukam, kurā kaitēklis izplatījās, tad iespējama burkānu mušas lidošana, kā arī kāpuru invāzija burkānu saknēs. Audzējot šķirnes, kurām pieres daļa neatrodas augsnes virspusē, kāpuru attīstība kļūst apgrūtināta.
Burkānu lapu blusiņa Trioza apicalis
Kaitēklis vairāk izplatīts nelielās burkānu sējumu platībās. Komercplatībās pēdējos gados nav novērota ekonomiski nozīmīga kaitēkļa savairošanās. 2025. gada sezonā kaitēklis būs sastopams atkārtotos sējumos, arī laukos, kuri robežojas ar eglēm, jo egles ir pieaugušo lapu blusiņu īpatņu ziemošanas vieta.
Laputis Aphididae
Dažkārt laputis iespējams novērot burkānu sējumos gan uz burkānu saknēm, gan lapām augsnes tuvumā. Laputu izplatība nav uzskatāma par ekonomiski nozīmīgu masveida parādību burkānu sējumos. 2025. gada sezonā tās, iespējams, būs atrodamas atkārtotos sējumos. Laputis ziemo oliņu stadijā augsnē – bargā, ilgstošā salā tās ietu bojā, bet tāds Kurzemes pusē pēdējās ziemās netiek novērots.
Kāpostu slimības un kaitēkļi
Krustziežu sausplankumainība Alternaria brassicae
Ekonomiski nenozīmīga slimības izplatība kāpostu stādījumos novērota katru gadu. Bojājumu nozīmība atkarīga no laika perioda, kad parādas pirmās pazīmes, un turpmākā slimības attīstībasintensitāte no laika apstākļiem. Visbiežāk novērots, ka sausplankumainības izraisītie lapu bojājumi uz galviņkāpostu lapām sāk izplatīties augustā. Kāposti tad jau ir pietiekami lieli, lai slimība negatīvi neietekmētu galviņu briešanu. Intensīvāku izplatību 2025. gada sezonā veicinās lietains, vējains un silts laiks ar gaisa temperatūru +20 – 25° C. Kāpostaugu inficēšanās risks pieaugs laukos, kur novērojamas krustziežu dzimtas nezāles un atkārtotos kāpostaugu stādījumos, jo slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās.
Pelēkā puve Bortytis cinerea
Izplatītākā puve, kuras pirmās pazīmes vērojamas kāpostgalvu briešanas laikā katru rudeni. Bojājumi turpinās rudens – ziemas periodā kāpostu uzglabāšanas vietās. 2025. gadā pelēkā puve noteikti būs sastopama kāpostu stādījumos, jo tās attīstība notiek ļoti plašā temperatūras diapazonā no +3 – 31° C. Attīstībai vajadzīgs mitrums, kas veicina patogēna sporu dīgšanu. Inficēšanos veicina visi mehāniska rakstura bojājumi, kā arī sabiezināti, nezāļaini stādījumi.
Kāpostu baltenis Pieris brassicae
Kāpostu balteņa tauriņi pārziemo kūniņas attīstības stadijā. Ilgstošā temperatūrā zemākā par -20° C kūniņas nepārziemotu, bet Kurzemes reģionā tās, visticamāk, būs pārziemojušas, jo ziemā tik negatīva gaisa temperatūra netika reģistrēta. 2024. gadā kāpuru invāzija komercstādījumos nebija nozīmīga, bet piemājas platībās, balteņu kāpuri aktīvi skeletēja gan galviņkāpostu, gan ziedkāpostu un brokoļu lapas. 2025. gadā ievērojamāka kāpuru izplatība kāpostu stādījumos, kā parasti, būs kaitēkļa otrās un trešās paaudzes attīstības laikā – vasaras otrajā pusē – pie nosacījuma, ja iestāsies piemēroti laika apstākļi – mēreni silts, mēreni mitrs, bez ilgstošām lietavām un stipriem vējiem.
Kāpostu cekulkode Plutella maculipennis
Jau vairākus gadus visos kāpostu stādījumos plaši izplatīts kaitēklis. Galviņkāpostu un ziedkāpostu platībās, kurās cekulkodes savairojas masveidā, tās rada ekonomiski nozīmīgus ražas zudumus. 2025. gada sezonā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, cekulkožu nekontrolēta izplatība visbīstamākā var izrādīties kāpostaugu attīstības sākumā. Kaitēkļa kāpuri sabojā augšanas punktu, līdz ar to galviņa nespēj attīstīties. Kāpuri, protams, barosies arī ar vecākām lapām un satīklos ziedkāpostu galviņas, padarot tās nederīgas realizācijai. Kaitēkļa klātbūtne ir aktuāla visas vasaras garumā, jo veģetācijas periodā cekulkodēm veidojas vairākas paaudzes. 2024. gada sezonā pirmie cekulkožu pieaugušie īpatņi feromonu slazdā ielidoja maija beigās, bet pēdējās septembra sākumā. Rapšu sējumu un nezāļainu platību tuvums kāpostu stādījumam ir uzskatāms par papildus riska faktoru cekulkožu intensīvai izplatībai, jo tajos kaitēkļi pārziemo.
Sīpolu slimības un kaitēkļi
Neīstā miltrasa Peronospora destructor
Neīstā miltrasa sīpolu stādījumos ir izplatītākā slimība, kura katru gadu sabojā sīpolaugus, sākot ar lokiem. Parasti pirmās pazīmes uz lokiem tiek novērotas laikā, kad sīpoli vēl nav pilnīgi nobrieduši - jūlija pirmajās dienās. Ja 2025. gada sezonā jūnijā un jūlijā bieži iestāsies miglains un lietains laiks, veidosies pārmitra augsne un gaisa temperatūra pieturēsies līdz +20° C, tad minēto faktoru kopdarbības rezultātā, slimība sāks izplatīties agrāk. Sevišķi agra tās attīstība būs iespējama nezāļainākos stādījumos un platībās, kurās sīpoli iestādīti atkārtoti - ierosinātāji saglabājas augu atliekās līdz to pilnīgai satrunēšanai.
Sīpolu kakla puve Botrytis sp.
Mitros gados atsevišķi bojāti sīpoli sastopami jau pirms ražas vākšanas, bet tas parasti nav ekonomiski nozīmīgi. Slimība turpina attīstīties noliktavās, kurās galvenais sīpolu sapūšanas iemesls ir ar sīpolu kakla puvi bojātie sīpoli. No bojātā sīpola veidojas puves perēkļi, jo infekcija ātri pāriet no slimajiem uz veselajiem. 2025. gadā slimības bojājumi parādīsies jau uz lauka, ja sīpolu briešanas laikā būs ilgstoši slapjš laiks un gaisa temperatūra +15 – 20° C.
Sīpolu muša Delia antiqua
Sīpolu mušas kāpuri ir kaitēklis gan sīpoliem, gan ķiplokiem un puraviem, kā arī bojā narcišu un tulpju sīpolus. Komercplatībās kāpuru bojāti sīpoli pēdējās sezonās nav sevišķi izplatīti. Vairāk tie ir novēroti mazdārziņos, kuros neievēro augu maiņu. 2025. gadā kāpuru barošanās sīpolos notiks, jo Kurzemes reģionā augsnes sasalums bija novērojams īsu brīdi, tādēļ kāpuri pupārijos būs pārziemojuši. Pavasarī izlidos mušas, kuras dēs olas un jūnijā šķilsies kāpuri.
Biešu slimības un kaitēkļi
Biešu lapu sīkplankumainība Cercospora beticola
Kurzemes reģiona galda biešu sējumos bieži sastopama slimība. Plankumi, kas veģetācijas periodā izveidojās uz lapām, attīstoties saplūst kopā, lapas dzeltē un priekšlaikus nokalst. Slimības ekonomiskais nozīmīgums ir atkarīgs no infekcijas sākšanās laika, un auga attīstības stadijas inficēšanās brīdī. Slimība mēdz būt postīgāka siltās, mitrās vasarās, kad vidējā gaisa temperatūra ir virs +15° C. Ja 2025. gada vasara būs silta un mitra vai bieži līs, un bietes būs iesētas atkārtoti tajā pašā laukā, sējumā būs daudz balandu dzimtas nezāļu, platība būs saņēmusi nesabalansētu mēslojumu, tad biešu lapu sīkplankumainība uz lapām izplatīsies straujāk un, iespējams, ietekmēs ražu.
Biešu spradzis Chaetocnema concinna
Biešu spradzis ir nozīmīgs biešu kaitēklis, kurš par nopietnu draudu kļūst pavasaros, galda bietēm nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Bietēm strauji augot un sasniedzot 4 - 5 lapu attīstības stadiju, spradžu vaboļu bojājumi kļūs nebūtiski. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2025. gadā kaitēkļiem attīstīsies viena paaudze un, atbilstošos laika apstākļos – karstumā un sausumā - spradži biešu dīgstiem radīs nozīmīgus bojājumus.
Biešu muša Pegomya hyoscyami
Kaitēklis katrā sezonā ir sastopams galda biešu sējumos, bet nav konstatēti ekonomiski nozīmīgi postījumi, jo kaitēklim jau daudzus gadus ir būtiski samazinājusies barības bāze. Izplatītāks tas bija laikā, kad lielās platībās audzēja lopbarības bietes un cukurbietes. Biešu mušai gadā attīstās līdz 3 paaudzēm, bet kaitīgākā sējumos ir pirmā paaudze, tādēļ ka, augiem ir salīdzinoši neliela lapu virsma – tas ir vēlais sējums vai arī sausums ir ietekmējis biešu attīstību. 2025. gada sezonā kaitēkļa attīstība un postījumi ir iespējamāki sējumos, kuri izvietoti tuvu iepriekšējā gada galda biešu platībām un nezāļainos laukos. Kaitēkļa attīstībai piemērotākie laika apstākļi ir pietiekami daudz nokrišņu, un ne pārāk augsta gaisa temperatūra – sausā un karstā laikā oliņas sažūst un kāpuri neizšķiļas.