BRĪDINĀJUMS – Zemgalē un Kurzemē ir novēroti krustziežu stublāju smecernieki
FOTO: Krustziežu stublāju smecernieka imago. D. Ozoliņa
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Pēc siltās un īsās ziemas, klāt ir agrs pavasaris un Valsts augu aizsardzības dienesta prognožu speciālisti jau ir atsākuši augu kaitīgo organismu monitoringu visā Latvijā un jau 10.martā – mēnesi agrāk kā pērn, Zemgalē un Kurzemē tika konstatējuši krustziežu stublāja smecerniekus Ceutorhynchus pallidactylus rosamies pa ziemas rapša (AS 21) laukiem.  

Iestājoties aukstuma periodam un, vietām zemi pārklājot sniegam, rosība piebremzējās. Ņemot vērā, ka kaitēkļi no ziemošanas vietām jau bija iznākuši marta sākumā, atsākoties siltam (virs 10oC) un saulainam laikam, smecernieki strauji izplatīsies, pārosies un dēs olas, tāpēc aicinām lauksaimniekus apsekot savus ziemas rapša laukus, sekot laikapstākļu prognozei  un nepieciešamības gadījumā, lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.

Savairojoties masveidā, kaitēklis var radīt būtiskus postījumus un ražas zudumus. Lielāks risks kaitēklim masveidā savairoties un radīt lielus postījumus ir saimniecībās un reģionos, kas specializējas eļļas rapša audzēšanā un rapša īpatsvars augsekā ir > 30%.  

Ziemas rapša lauks Zemgalē
FOTO: Ziemas rapša lauks Zemgalē, 10.03.2025. D. Ozoliņa

Bojājumi - kāpuri izalo lapu kātus, stublājus, vēlāk pārvietojas uz auga sakni. Augi vīst, atpaliek augšanā, lapu kāti plaisā, augi dažreiz pilnīgi iznīkst. 

Saimniekaugi ir kāposti, rapsis, kāļi, sinepes u.c.   

Krustziežu stublāja smecernieku kāpuru radīti bojājumi.
FOTO: Krustziežu stublāja smecernieku kāpuru radīti bojājumi. D. Ozoliņa  

 

Krustziežu stublāja smecernieku kāpuri un bojājumi
FOTO: Krustziežu stublāja smecernieku kāpuri un bojājumi. M. Bērziņa

Bioloģija - gadā attīstās 1 paaudze. Olas dēj lapas vidējā dzīslā vai stublājā izgrauztos caurumiņos. Olas var sākt dēt jau uz dēstiem. Izšķīlušies kāpuri alo lapu kātus, stublājus virzienā uz sakni. Pieaugušie kāpuri iekūņojas augsnes virskārtā. Jaunās vaboles izlido vasaras otrajā pusē. Pārziemo vaboles mežmalās, krūmājos u.c.    

Krustziežu stublāja smecernieku kāpuri un bojājumi
FOTO: Krustziežu stublāja smecernieku kāpuri un bojājumi. I. Liepiņa

 

Monitorings - izliek dzeltenos ķeramtraukus, kas satur ūdeni un dažus pilienus mazgāšanas līdzekļa. Siltā laikā ķeramtraukus pārbauda ik pārdienas.

Ķeramtrauks krustziežu stublāja smecernieku monitoringam
FOTO: Ķeramtrauks krustziežu stublāja smecernieku monitoringam. M. Bērziņa

Ierobežošana

  • Augu maiņas ievērošana. 
    Augu maiņa integrētajā audzēšanā ir viens no svarīgākajiem elementiem. Ziemas rapsim piemērotākie priekšaugi ir agri novācami ziemāji (ziemas kvieši, ziemas un vasaras mieži, rudzi, tritikāle), kā arī papuve. Vasaras rapsim kā priekšaugi piemēroti graudaugi un kartupeļi vai papuve. Rapša sējumus nav ieteicams plānot pēc krustziežu dzimtas augu, piemēram, kāpostu, kāļu un sinepju, audzēšanas. Izņēmuma gadījumā pēc nepārziemojuša ziemas rapša, ziemas kviešiem, ziemas tritikāles un rudziem, izvērtējot rudenī lietoto augu aizsardzības līdzekļu pēcietekmi, var iesēt vasaras rapsi. Optimālais starplaiks rapša audzēšanai vienā un tajā pašā laukā ir pieci gadi.
  • Bojāto augu savākšana un iznīcināšana kopā ar kāpuriem.
  • Reģistrētu insekticīdu izmantošana vaboļu ierobežošanai.

Informāciju sagatavoja:

Linda Būcēna

Linda Būcēna

Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā inspektore
E-pasts: linda.bucena [at] vaad.gov.lv

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Laukaugi Brīdinājums