Kurzemē un Zemgalē kartupeļu stādījumos (AS 09-15) novērotas kartupeļu lapgrauža (Leptinotarsa decemlineata) vaboles ar 4% līdz 8% izplatību. Saglabājoties līdzšinējiem vasarīgiem laikapstākļiem, kaitēklis var savairoties masveidā, tādēļ lauksaimniekiem jāapseko savi lauki. Lapgraužu attīstību un izplatību veicina sauss un silts laiks. Stipras invāzijas gadījumā kaitēklis lapas nograuž pilnībā, atstājot tikai stublāju.
Bioloģija - gadā attīstās 1 paaudze. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus, mātītes dēj olas lapu apakšpusē, grupās pa 33-40.
Izšķīlušies kāpuri uzturas vienkopus un grauž kartupeļu lapas. Sevišķi intensīvi barojas trešā un ceturtā auguma kāpuri.
FOTO: Kartupeļu lapgrauža kāpurs. M. Bērziņa
Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie iekūņojas augsnē un parasti augusta sākumā parādās jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau nobriedušās lapas. Pārziemo vaboles augsnē, parasti 30-35 cm dziļumā, bet pie nelabvēlīgiem apstākļiem var ziemot 1 m dziļumā. Olas iznīcina mārītes, zoofāgās blaktis un zeltactiņas, bet dabiskie ienaidnieki kāpuriem ir kukaiņēdāji putni.
Gan vaboles, gan kāpuri barojas ar kartupeļu lapām, izgraužot tajās neregulārus robus.
Ierobežošana - augu maiņa (neaudzēt kartupeļus vienā laukā divus gadus pēc kārtas), nelielos stādījumos kaitēkļus un olu dējumus var iznīcināt mehāniski (nolasot) vai lakstus nopurinot.
Kaitīguma slieksnis -
- Ja vaboles pavasarī (AS 0-60) novērojamas vidēji ar izplatību 5-8% un vairāk,
- Ja drīz pēc kāpuru izšķilšanās lapu virsma vidēji nograuzta 8-10% apmērā.
Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu KARTĒ.
VAAD aicina audzētājus rūpīgi un regulāri apsekot savus stādījumus un, nepieciešamības gadījumā, lemt par augu aizsardzības pasākumu pielietošanu.
Reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus var apskatīt augu aizsardzības līdzekļu datu bāzē.
Informāciju sagatavoja:
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļa