Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Zemgales reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Siguldas, Ropažu, Ķekavas, Salaspils, Olaines novados.
Ābeļu un bumbieru slimības un kaitēkļi
Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis)
Slimība ir novērojama katru gadu, bet 2025. gada mitrie laika apstākļi, sākot jau no agra pavasara, bija sevišķi labvēlīgi kraupja sporu attīstībai. Tas veicināja ļoti strauju ābeļu kraupja attīstību un izplatību, kas turpinājās visu veģetācijas sezonu. Var prognozēt ka arī šajā gadā, augļudārzos, būs novērojama kraupja infekcija. Tas, cik strauja būs tās attīstība un izplatīšanās, lielā mērā būs atkarīgs no laika apstākļiem, lietotajiem AAL un, protams, arī šķirnes.
Parastā augļu puve (Monilinia fructigena)
Tā pat kā katru gadu, arī 2025. gadā parastā augļu puve bija novērojama uz dažādiem augļu kokiem. Tā kā laika apstākļi bija labvēlīgi kaitēkļu attīstībai un izplatībai, tad puves attīstība, lielā daļā gadījumu, bija sākusies vietās, kur augļiem bija novērojams kaitēkļa radīts vai mehāniski iegūts bojājums. Noteikti arī šogad augļudārzos būs novērojama parastā augļu puve, un tās izplatība lielā mērā būs atkarīga no tā, cik labvēlīgi būs slimības attīstībai nepieciešamie apstākļi, šķirnes ieņēmības un vai tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi.
Bumbieru - kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)
Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos bumbieru - kadiķu rūsa bija konstatēta visos novērotajos dārzos. Tās attīstība un izplatība bija atkarīga no tā, vai šīs slimības ierobežošanai bija lietoti atbilstoši augu aizsardzības līdzekļi. Ikgadējie novērojumi liek secināt, ka šī slimība būs sastopama arī turpmāk un 2026. gads nebūs izņēmums.
Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)
Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos, smecernieka bojājumi bija konstatēti ļoti maz, tāpēc būtisku kaitējumu potenciālajai augļu ražai nenodarīja. Tā kā iepriekšējos divos gados nebija novērojama šī kaitēkļa masveida savairošanās, pastāv iespēja, ka šogad ābeļu ziedu smecernieks nenodarīs būtisku kaitējumu augļu kokiem.
Ābolu tinējs (Cydia pomonella)
2025. gadā visos veiktajos novērojumos tika konstatēta šī kaitēkļa klātbūtne. Pagājušā gada laika apstākļi bija labvēlīgi tinēju attīstībai, tāpēc to klātbūtne augļu dārzos samazināja plānotās ražas kvalitāti. Ābolu tinēju izlidošana bija novērojama līdz jūlija otrajai pusei. Protams, arī šajā gadā ābolu tinējs būs sastopams augļu dārzos, bet to daudzums būs atkarīgs no laika apstākļiem un augļu koku kopšanas pasākumiem.
Ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus)
2025. gadā veiktajos novērojumos ābeļu tīklkode tika novērota, bet tās izplatība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija neliela. Vairāk ābeļu tīklkodes radītie bojājumi tika novēroti augļu dārzos, kuros netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi. Noteikti arī 2026. gadā ābeļdārzos varēs sastapties ar šo kaitēkli un tā radītajiem bojājumiem, kas ir īpaši pamanāmi.
Bumbieru lapu blusiņa (Cacopsylla pyri)
Kā jau katru gadu, arī pagājušajā gadā veiktajos novērojumos tika konstatēta šī kaitēkļa klātbūtne. Var prognozēt, ka bumbieru lapu blusiņas un to nodarītos bojājumus varēs novērot arī šogad, bet to izplatība būs atkarīga no dažādiem apstākļiem.
Ābolu zāģlapsene (Hoplocampa testudinea)
Pagājušajā gadā to izplatība bija neliela. To varētu būt ietekmējuši laika apstākļi un augļudārzos lietotie augu aizsardzības līdzekļi. Noteikti arī šajā gadā varēs novērot zāģlapseņu radītos bojājumus, bet to izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem un augļu dārza kopšanas pasākumiem.
Pīlādžu tīklkode (Argyresthia conjugella)
Pēdējos gados šis kaitēklis nav bijis bieži sastopams, tā izplatība samazinās. 2025. gadā pīlādžu tīklkodes pieauguši īpatņi feromonu slazdos tika novēroti nedaudz un īsu laika posmu, tādējādi arī bija maz šī kaitēkļa bojātu ābolu. Var prognozēt, ka arī šogad šis kaitēklis un tā radītie bojājumi būs novērojami augļu dārzos. Pareiza augu aizsardzības līdzekļa lietošana samazina kaitēkļa iespēju bojāt augļus.
Ābeļu lapu blusiņa (Psylla mali)
2025. gadā veiktajos novērojumos ābeļu lapu blusiņa tika novērota vien atsevišķos gadījumos. Laika apstākļi nebija labvēlīgi šī kaitēkļa attīstībai. Lielāka kaitēkļa savairošanās mēdz būt novērojama uz atsevišķu šķirņu ābelēm. Ņemot vērā pagājušā un vēl iepriekšējo gadu situāciju, domājams, ka arī šogad būs augļudārzi, kur šis kaitēklis būs sastopams.
Kauleņkoku slimības un kaitēkļi
Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)
Vasaras otrajā pusē bieži novērojama slimība, pieturoties tās attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, var būt postoša. 2025. gadā veiktajos novērojumos tika konstatēta neliela šīs slimības izplatība. Biežāk kauleņkoku lapbires strauja attīstība un izplatība ir novērojama piemājas dārzos, kur netiek izmantoti AAL. Var prognozēt, ka arī šogad ķiršu lapbire tiks novērota, bet tās izplatība būs atkarīga no dažādiem faktoriem - no stādījuma kopšanas, mēslošanas, laika apstākļiem u.c.
Kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) (Monilinia laxa)
Kiršu stādījumos, kuros tika veikti novērojumi, 2025. gadā šī slimība netika konstatēta, bet šī postošā slimība bija izplatījusies piemājas dārzos un skāra arī citu sugu kauleņkokus. Lai izvairītos no šīs slimības izplatīšanās, ir jāstāda pret šo slimību izturīgas šķirnes. Pastāv iespēja, ka 2026. gadā nāksies sastapties ar šīs slimības izraisītajiem bojājumiem, bet tās izplatība daudz būs atkarīga no ārējiem faktoriem, kopšanas un meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Kauleņkoku sausplankumainība (cauršautās lapas) (Wilsonomyces carpophilus)
2025. gadā augļu dārzos nedaudz bija novērojamas kauleņkoku sausplankumainības pazīmes. Plūmju dārzā šī slimība bija izplatīta vairāk, bet varēja novērot, ka ne visas plūmju šķirnes ir vienādi ieņēmīgas pret šo slimību. Var prognozēt ka arī šogad būs novērojama kauleņkoku sausplankumainība. Lai izvairītos no šīs slimības izraisītajām sekām, kas ietekmē ražas kvalitāti, vajadzētu izvēlēties izturīgas šķirnes.
Ķiršu - madaru laputs (Myzus cerasi)
Pēdējie gadi ir bijuši ļoti labvēlīgi šī kaitēkļa attīstībai un izplatībai. Īpaši strauji, jau no vasaras sākuma, tie savairojās saldajos ķiršos. Nedaudz vēlāk laputu kolonijas bija novērojamas arī skābajos ķiršos. Ja netika veikti kaitēkļa ierobežošanas pasākumi, tad nelietojama kļuva ogu raža. Diezgan droši var prognozēt, ka laputu savairošanās būs novērojama arī šogad. Ikgadējie novērojumi liecina, ka ir šķirnes, uz kurām šī kaitēkļa savairošanās ir novērojama biežāk un vairāk.
Eiropas ķiršu muša (ķiršu raibspārnmuša) (Rhagoletis cerasi)
Pēdējos gados, novērotajos ķiršu dārzos, šis kaitēklis ir konstatēts regulāri. Izņēmums nebija arī 2025. gads, ķiršu mušu klātbūtne tika konstatēta visos veiktajos novērojumos. Diezgan droši var prognozēt, ka ar šo ķiršu ogu kaitēkli nāksies sastapties arī šajā gadā.
Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)
Plūmju stādījumos izvietotajos feromonu slazdos šis kaitēklis tiek noķerts katru gadu. Tāpat tiek novēroti kāpuru bojājumi, plūmju gatavošanas periodā. Domājams, ka tāda pati situācija būs arī šogad. Lai nodrošinātu kvalitatīvas ražas iegūšanu ir jāveic tinēja ierobežošanas pasākumi.
Gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava)
Tumšā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa minuta)
Zāģlapseņu kāpuru bojājumi, izgrauztas plūmes, nedaudz tika konstatētas pagājušajā gadā veiktajos novērojumos. Šī kaitēkļa izraisītie bojājumi, samazina plūmju ražu, jo bojātie augļi priekšlaicīgi nobirst. Var sagaidīt, ka arī šogad būs novērojami plūmju zāģlapsenes bojājumi. To izplatība būs atkarīga no dažādiem faktoriem - AAL lietošanas, stādījuma kopšanas un laika apstākļiem.
Aveņu un zemeņu slimības un kaitēkļi
Avenāju mizas plaisāšana (Didymella applanata)
2025. gadā veiktajos novērojumos bija konstatēta neliela šīs slimības izplatība. Stipras infekcijas gadījumā, jaunie, bojātie, dzinumi atmirst. Arī šogad avenāju stādījumos šī slimība būs sastopama. Regulāri kopšanas pasākumi, sabalansēts mēslojums un izturīgu šķirņu audzēšana varētu samazināt risku infekcijas izplatībai. Lielāks risks šīs slimības izplatībai ir mazdārziņos un sabiezinātos stādījumos.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea)
Pagājušajā gadā, pateicoties mitrajiem laika apstākļiem, pelēkā puve skāra gan zemenes, gan rudens avenes ražošanas perioda beigu daļā. Esot slimības attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, pelēkās puves radītie zaudējumi var būt ievērojami. Atkarībā no laika apstākļiem, arī šogad pelēkā puve varētu būt sastopama, galvenokārt, zemeņu un rudens aveņu stādījumos. Nesabiezināti, labi kopti stādījumi, sabalansēts mēslojums un izturīgas šķirnes, varētu novērst šīs slimības izplatīšanos.
Aveņu rūsa (Phragmidium rubi - ideai)
Pagājušajā gadā novērotajos stādījumos, šī slimība netika novērota. Stādījumos, kur šī slimība ir izplatījusies, visticamāk, būs sastopama arī šajā vasarā. Lai ierobežotu slimības izplatīšanos, nepieciešams savlaicīgi savākt inficētās lapas un tūlīt pēc ražas novākšanas izgriezt noražojušos dzinumus.
Zemeņu lapu brūnplankumainība (Diplocarpon earliana)
2025. gadā novērotajos stādījumos tika novērota neliela šīs slimības izplatība vecākos, pēdējo gadu ražojošos, stādījumos. Var prognozēt, ka neliela brūnplankumainības izplatība būs novērojama arī šogad. Stipras infekcijas izplatības gadījumā, var ietekmēt ogu ražas kvalitāti un kvantitāti.
Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)
Iepriekšējā gadā, aveņu un zemeņu stādījumos veiktajos novērojumos nelielā skaitā tika konstatēta smecernieka klātbūtne. Kaitēklis ir sastopams katru gadu, bet labvēlīgos attīstības apstākļos var savairoties masveidā un būtiski ietekmēt plānotās ražas lielumu. Lai to ierobežotu, var lietot tam paredzētos augu aizsardzības līdzekļus.
Avenāju vabole (Byturus tomentosus)
2025. gadā veiktajos novērojumos netika konstatēta šī kaitēkļa klātbūtne. Atsevišķos stādījumos kaitēklis ir sastopams katru gadu, tāpēc var prognozēt, ka arī 2025. gadā aveņu stādījumos būs novērojama avenāju vabole.