Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Vidzemes reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Limbažu, Valmieras, Valkas, Smiltenes, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Madonas, Cēsu, Saulkrastu un Ādažu novados.
Pagājušajā sezonā varēja novērot, ka lielāku ļaunumu nodarīja pastāvīgi aukstais laiks ilgstošās ziedēšanas laikā, kas turpinājās līdz pat maija beigām. Iespējams, ka ziedi neapputeksnējās, jo arī apputeksnētājiem bija par vēsu. Arī 2026. gada sezonā noteikti būs slimības, kuru izplatību mazinās laika apstākļi, un būs arī kaitēkļi, kuri būs pārziemojuši, kaut ziema ir barga. Infekcijas avota daudzums, veiktie profilaktiskie pasākumi, kā arī kaitīgo organismu ierobežošana katrā augļu dārzā vienmēr ir atšķirīga, tāpēc arī 2026. gadā kaitēkļu un slimību postīgums katrā konkrētā augļu dārzā būs atšķirīgs. Ja pavasaris būs garš, vēss un lietains, kaitēkļu būs mazāk, taču sēņu slimības tieši aktīvāk izplatīsies pietiekama mitruma un mērena siltuma apstākļos.
Ābeļu un bumbieru slimības un kaitēkļi
Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) ; Bumbieru kraupis (Venturia pyrina)
Kraupis ir slimība, kas sastopama katru gadu, novērojama visos ābeļu un bumbieru stādījumos. Kraupja ierosinātāji saglabājas uz vecajām lapām, tāpēc augļu dārzā slimība būs sastopama vienmēr. Slimības izplatība sākas, kad gaisa temperatūra sasniedz +15°C, tas parasti vērojams maija sākumā. Vidzemē pirmās kraupja pazīmes uz lapām tika novērotas jūnija sākumā (AS 71-75) uz ābeļu un bumbieru lapām. Kraupja attīstība 2025. gadā tika novērota visu vasaru, un jau augusta beigās līdz pat 56% augļu bija kraupja infekcijas pazīmes. Var prognozēt, ka arī 2026. gadā augļudārzos būs novērojama kraupja infekcija. Cik strauja būs tās attīstība un izplatīšanās, būs atkarīgs no laika apstākļiem, lietotajiem AAL un, protams, arī šķirnes.
Ābeļu miltrasa (Podosphaera leucotricha)
Pērn Vidzemes pusē apsekotos ābeļdārzos lapas ar slimības pazīmēm netika konstatētas. Slimība būtiskus kaitējumus nenodara. Miltrasas izplatību veicina sausi un karsti laika apstākļi un infekcijas avotu klātbūtne dārzā. Slimība vairāk skar sabiezinātus vai nekoptus stādījumus un apdraudēti ir jaunie stādi kokaudzētavās. Ābeļu miltrasas ierosinātājs ziemo inficēto dzinumu pumpuros, tādēļ svarīgi šos dzinumus laikus izgriezt un iznīcināt. Ja pieturēsies auksta ziema iespējams infekciju ierosinošā sēne aizies bojā. Ja 2026. gada vasara būs sausa un karsta, ābeļu miltrasas izplatība iespējams tiks novērojama.
Bumbieru – kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)
Apsekotajā augļudārzā vasaras otrajā pusē tika novērotas inficētas lapas ar oranžiem plankumiem, jo tieši tad uz lapām parādījās vairāk mitrums. Pirmās pazīmes Vidzemē tika konstatētas jūnija beigās - jūlija sākumā (AS 74-75) un jau līdz augusta beigām izplatība sasniedza 30 – 32%. Rudenī inficētas, nesavāktas lapas un sabiezināti stādījumi būs viens no priekšnoteikumiem slimības izplatībai. Ja šogad pavasaris būs lietains un vējains, sagaidāma spēcīga bumbieru-kadiķu rūsas izplatība. Protams, jāparūpējas, lai bumbieru tuvumā netiktu audzēti arī kadiķi.
Bumbieru lapu pelēkplankumainība (Mycosphaerella pyri)
2025. gadā Vidzemes pusē novērotajos augļudārzos slimības pazīmes uz lapām novērotas bumbieru augļu briešanas stadijā (AS 75-76) no jūlija sākuma līdz jūlija beigām. Galvenais infekcijas avots ir nobirušās, inficētās, nesadalījušās lapas zem koku vainagiem. Slimības izplatība atkarīga vairāk no laika apstākļiem un visticamāk, ka arī 2026. gadā izplatību un attīstību veicinās lietains, vējains un silts laiks. Lai mazinātu slimības izplatību, nepieciešams veicināt ātrāku nobirušo un inficēto lapu sadalīšanos vai iestrādāšanu augsnē.
Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)
2025. gada pavasarī Vidzemē apsekotajos augļkoku dārzos smecernieka vaboles trīcpiltuvē netika konstatētas. Ābeļu ziedu smecernieku vaboles ziedpumpuru izvirzīšanās laikā pārojas un dēj olas un vēlāk kāpuri bojā ziedpumpurus, izgraužot zieda daļas. Ja pieturēsies aukstā ziema, liela daļa kaitēkļu aizies bojā. Protams liela loma būs bijusi arī nobirušo lapu iznīcināšanai. Agri pavasarī rūpīgi jāapseko ābeļu vainagi, vai nebūs parādījušies pirmie smecernieki.
Ābolu tinējs (Cydia pomonella)
Vidzemes apsekotajos augļudārzos un veiktajos novērojumos tika konstatēta ābolu tinēja klātbūtne. Sezonā novērotajos feromonu slazdos noķerto tauriņu skaits svārstījās no 1 līdz 4. Uz augļaizmetņiem pirmie bojājumi bija redzami jūnija vidū. Visticamāk, ka arī 2026. gadā ābolu tinējs būs sastopams augļu dārzos, bet to daudzums būs atkarīgs no laika apstākļiem un augļu koku kopšanas pasākumiem. Ja pieturēsies auksta ziema, daļa kāpuru nepārziemos.
Bumbieru lapu blusiņa (Cacopsylla pyri)
Gaisam iesilstot līdz +10°C imago pamet ziemošanas vietas un sāk olu dēšanu. Kaitēkļi bojā lapas, jaunos dzinumus un augļus. Gadā spēj attīstīt līdz pat 4 paaudzēm, kas protams apgrūtina kaitēkļu ierobežošanu. Vidzemē 2025. gadā kaitēkļa kāpuri reģionā novēroti vien vienā bumbieru stādījumā jūlija sākumā (AS 75) ar izplatību 4%. Kā ierobežojošos pasākumus ieteiktu, koka stumbru un vecāko zaru attīrīšanu no sūnām un ķērpjiem, kā arī atbrīvoties no nobirušām lapām.
Laputis (Aphididae)
Augļu dārzos laputis ir sastopamas katru gadu. Tās bojā pumpurus, lapas un jaunos dzinumus. Lapas deformējas, ziedi un daļa bojāto augļu nobirst zemē. Augļkokos palikušie augļi izaug mazi un kroplīgi, dzinumi vājāk attīstās un ziemā var apsalt. Arī 2025. gadā Vidzemē apsekotajos ābeļu stādījumos laputis ar nelielu izplatību 2% bija sastopamas. Lielākā vai mazākā skaitā kāda no laputu sugām būs sastopama arī šogad.
Ābolu zāģlapsene (Hoplocampa testudinea)
Pagājušajā gadā Vidzemes apsekotajos augļu dārzos ābolu zāģlapsenes bojājumi tika novērota sākot no jūlija sākuma (AS 76) ar izplatību 2-4%. Atšķirībā no ābolu tinēja un citiem tauriņu kārtas ābeļu kaitēkļiem, kas ziemo uz ābeļu zariem vai stumbriem, zem mizas, kritušajās lapās un augļos vai pašā augsnes virskārtā, ābolu zāģlapsenes kāpurs ierokas augsnē 5–25 cm dziļumā. Kā vienu no metodēm kā ierobežot zāģlapseni stādījumā būtu bojāto augļu savlaikus aizvākšana un iznīcināšana, kamēr ābolu zāģlapsenes kāpuri atrodas ābolā, pretējā gadījumā zāģlapsenes kāpurs turpinās savu attīstību un ieguldītais darbs nevainagosies ar panākumiem. Noteikti, ka arī šajā gadā varēs novērot zāģlapseņu radītos bojājumus, bet to izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem un augļu dārza kopšanas pasākumiem.
Bumbieru lapu pangērce (Eriopyes pyri)
Bieži bojā bumbieres. Uz lapām redzami daudzi gaiši pacēlumi - pangas. Kaitīgas ir gan pieaugušās ērces, gan kāpuri. Kaitēkļu kolonijas barojas ar lapu audiem. 2025. gadā Vidzemē novērotajos dārzos pangērces bojātas lapas tika novērotas jau bumbieru ziedēšanas nobeigumā (AS 69) ar izplatību 2-6%. Pangērces bojātās lapas ar laiku nobirst. Rudenī ērces izēd ziedu un lapu aizmetņus. Vislabāk cīnīties ar pangērcēm ir izmantojot bioloģisko metodi, kad citas plēsīgās ērces iznīcina pangērces.
Kauleņkoku slimības un kaitēkļi
Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)
Reģionā apsekotajā ķiršu stādījumā kauleņkoku lapbire tika konstatēta ķiršu ziedēšanas beigās (AS 69) ar diezgan lielu izplatību līdz pat 14%, iespējams to ietekmēja mitrie laikapstākļi. Šī ir viena no postošākajām kauleņkoku slimībām Latvijā. Ļoti svarīgi slimību konstatēt un ierobežot jau savlaicīgi. Sezonas garumā rūpīgi jānovēro lapu apakšpuses, un, parādoties pirmajām slimības pazīmēm, jācenšas to ierobežot, lapas savācot un iznīcinot. 2026. gada sezonā slimības ierosinātāji galvenokārt būs apdobēs nesatrunējošās lapas.
Kauleņkoku pelēkā puve (Monilinia laxa)
Kauleņkoku pelēkā puve Vidzemes reģiona apsekotajā dārzā iepriekšējā gada vasarā netika novērota. Dārzos, kur netiek izgriezti inficētie zari un lapas, slimība var radīt zaudējumus. Jaunajā sezonā, lai izvairītos no pelēkās puves, jācenšas regulāri apsekot kauleņkokus, jāizgriež un jāiznīcina visi atmirušie un sveķojošie zari. Slimības infekcijas izplatīšanos sekmēs arī ilgstoši mitri laika apstākļi.
Kauleņkoku sausplankumainība (Wilsonomyces carpophilus)
2025. gadā sākot ar jūnija otro pusi (AS 76 - AS 78) uz lapām novērotas pirmās sausplankumainības pazīmes. Infekcijas pakāpe uz lapu virsmas 1 – 5% robežās. Sausplankumainība skars dārzus, kur iepriekšējās sezonās tika atrastas inficētās lapas, kas rudenī netika savāktas un iznīcinātas. Mēreni siltais un mitrais laiks arī šogad veicinās slimības izplatību.
Plūmju rūsa (Tranzshelia pruni-spinosa)
2025. gadā Vidzemes reģionā netika novērota. Parasti slimības pazīmes tiek novērotas vasaras otrajā pusē lapu apakšpusē vai virspusē brūnu pustulu veidā. Arī šogad infekcijai labvēlīgs būs vējains un mitrs laiks, kā arī, koki, kuriem iepriekšējā gada inficētās lapas netika savāktas un iznīcinātas, var saslimt ar plūmju rūsu.
Ķiršu – madaru laputs (Myzus cerasi)
2025. gadā Vidzemes reģionā bija novērojama stipra Ķiršu–madaru laputu invāzija tieši saldo ķiršu stādījumos, sākot ar augļu veidošanās fāzi (AS 71), bojātās lapas virsma bija līdz pat 50%. Izplatība sezonas laikā sasniedza 25%. Ja šinī sezonā pieturēsies silts un sauss laiks, tad būs novērojama masveida laputu savairošanās.
Eiropas ķiršu muša (ķiršu raibspārnmuša) (Rhagoletis cerasi)
Aizvadītajā gadā šis kaitēklis Vidzemes reģionā netika novērots, iespējams pavasara salnas nosaldēja ziedus un līdz ar to ķiršu augļus nevarējām sagaidīt. Šis kaitēklis var būtiski samazināt ražu. Kaitīgā stadija ir kāpurs, kas barojas augļa iekšpusē un pēc augļa nokrišanas iekūņojas augsnē un pārziemo. Nozīmīga ir regulāra augsnes irdināšana, lai mazinātu ķiršu mušas izplatību. Noteicoši būs arī laikapstākļi jūnijā, ja būs vēss un lietains, ķiršu muša nelidos un aizies bojā pirms olu dēšanas.
Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)
Tinēja tauriņu izlidošana sākas maija beigās, kad iestājas silti laika apstākļi un turpinās arī augļu attīstības un gatavošanās laikā jūnijā un jūlijā. Plūmju tinēja kāpuri bojā jau palielus, gandrīz gatavus augļus. Pirmie kaitēkļa bojājumi parasti tiek novēroti augļu attīstības beigu stadijās un augļu gatavošanās laikā. Arī šogad plūmju tinēju lidošana būs ievērojami lielāka, ja kauleņkoku ziedēšanas laikā iestāsies silts un sauss laiks. Nozīmīgus bojājumus radīs dārzos, kur jau iepriekšējā gadā bija vērojama lielāka kaitēkļa aktivitāte. Ja pieturēsies auksta ziema daļa kāpuru būs aizgājuši bojā.
Gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava); Tumšā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa minuta)
Reģionā apsekotajā dārzā zāģlapseņu bojāto augļu skaits maznozīmīgs. Iespējams pavasara salnās daļa kāpuru aizgāja bojā. Liela loma kāpuru izdzīvošanā būs augsnes mitrumam, kā arī bojāto augļu regulārai savākšanai un iznīcināšanai, jo kāpuri kokonos pārziemo augsnē.
Aveņu un zemeņu slimības un kaitēkļi
Aveņu iedegas (Elsinoe vendeta)
2025. gadā aveņu stādījumā sezonas laikā aveņu iedegu slimības pazīmes netika novērotas. Aveņu iedegas bojā augu dzinumus un lapas. Slimība vispirms skar jaunos dzinumus. Slimības izplatību veicina sabiezināti stādījumi, silti un mitri laikapstākļi. Tieši tāpēc arī 2026. gadā aveņu iedegas pazīmes būs novērojamas tieši sabiezinātos un nekoptos stādījumos. Iedegu inficēti dzinumi ir savlaicīgi izgriežami un sadedzināmi. Pavasarī jāapseko stādījumi, bojātie dzinumi jāizgriež, kā arī pēc ražas novākšanas jāizgriež jau noražojušie dzinumi.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea)
Avenēm pelēkā puve bojā ogas. 2025. gadā Vidzemes reģionā apsekotajos stādījumos pelēkās puves pazīmes tika novērotas jau ogu gatavošanās stadijā (AS 87). Arī 2026. gada sezonā, ja ziedēšanas un ogu nogatavošanās laikā iestāsies ilgstoši lietains laiks, iespējamība būs lielāka pelēkai puvei. Slimības parādīšanos iespējams ierobežot izgriežot slimos un nokaltušos dzinumus, kā arī ierobežojot nezāles. Postīgāka pelēkā puve būs vecākos stādījumos, kur atstātas iepriekšējā gada inficētās augu atliekas un lapas, kā arī izmantotie salmi mulčai. Lielu lomu spēlē izturīgu šķirņu izvēle.
Avenāju dzinumu mizas plaisāšana (Didymella applanata)
2025. gada sezonā Vidzemē novērotajos stādījumos bija neliela šīs slimības izplatība, nepārsniedza 2%. Arī avenāju dzinumu mizas plaisāšanu veicina silti un mitri laikapstākļi. Līdzīgi kā citas slimības, arī mizas plaisāšana, šogad postīgāka būs sabiezinātos un nekoptos stādījumos. Slimības izplatība 2026. gada sezonā mazināsies, izgriežot un iznīcinot vecos, bojātos stublājus un dodot sabalansētu mēslojumu.
Zemeņu lapu brūnplankumainība (Diplocarpon earliana)
Lielāka izplatība tika novērota vecākos un nekoptos zemeņu stādījumos. Arī aizvadītajā sezonā Vidzemē apsekotajos stādījumos šī slimība tika novērota jau jūnija sākumā ar izplatību 2 - 4%. Takā šī slimība sastopama zemeņu stādījumos katru gadu, tad varam prognozēt, ka arī 2026. gada sezonā saskarsimies ar šo slimību. Regulāri atjaunojot zemeņu stādījumus varam cīnīties ar slimības ierobežošanu.
Zemeņu lapu baltplankumainība (Mycosphaerella fragariae)
Slimība ir ļoti izplatīta visā Latvijā un sastopama katru sezonu ar dažādu procentuālu izplatību un bojājumu pakāpi. Pirmās pazīmes parādās jau jūnija sākumā un, jo mitrāka vasara, jo šī slimība ir vairāk novērojama. Neliela infekcija gan būtiskus kaitējumus nenodara stādījumos. Arī šinī sezonā būs satopama baltplankumainība, vairāk vecākos un nekoptākos zemeņu stādījumos, tāpēc nepieciešamas atjaunot stādījumus un izvēlēties veselu stādāmo materiālu.
Avenāju vabole (Byturus tomentosus)
Iepriekšējā sezonā Vidzemē apsekotajos stādījumos tika novēroti kaitēkļa kāpuri ogās, ogu krāsošanās laikā (AS 87) ar izplatību 2%. Protams arī lielāku postīgumu nodara tieši kaitēkļa kāpuri, kas iesākumā bojā ziedus, bet vēlāk arī ogas. Ogas maina formu, tās ir sīkas un pasliktinās ogu garša un mitrā laikā tās pakļautas pelēkās puves infekcijai. Lielāki šī kaitēkļa postījumi arī nākamajā sezonā būs vērojami tieši vecākos un nekoptos stādījumos. Iespējams, ja pieturēsies barga ziema pavasarī, būs mazāk pārziemojušas vaboles un to izplatība būs mazāka.
Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)
Kaitēklis bojā tieši ziedus. Ziedpumpuru aizmetņos vaboles iedēj olas un aizgrauž ziedpumpura kātiņu. Kāpuri turpina attīstību nokritušajos ziedpumpuros. Pavasarī smecernieks sāk attīstību sausā un saulainā laikā, pumpurus sāk bojāt, gaisam iesilstot līdz + 18°. Pagājušajā gadā Vidzemē aveņu ziedu smecernieks konstatēts aveņu stādījumos jūnija vidū ar nelielu izplatības pakāpi 2%. Rudenī un pavasarī augsnes irdināšana, stādījumu mulčēšana, nezāļu ierobežošana, kā arī dzelteno līmes vairogu izmantošana pieaugušo vaboļu izķeršanai ir metodes kaitēkļa izplatības mazināšanai stādījumos.
Dārza vabole (Phyllopertha horticola)
Pagājušajā sezonā Vidzemē apsekotajā stādījumā dārza vaboles tika atrastas jau jūnija sākumā, balto ziedlapu parādīšanās stadijā (AS 59) ar izplatību 2%. Uz augu lapām tika novēroti dārza vaboles izgrauzti caurumi līdz pat ogu pilngatavībai. Vaboles izlido maija beigās - jūnija sākumā un barojas ar aveņu lapām, bet vēlāk kāpuri ielien augsnē un var bojāt augu saknes. Iespējams bargā ziema būs traucējusi kāpuriem pārziemot un būs novērojama mazāka dārza vaboles izplatība.
Zemeņu ērce (Phytonemus pallidus)
Reģionā apsekotajā stādījumā zemeņu ērces bojāti augi netika atrasti. Biežāk tiek novērota sabiezinātos un nezāļainos stādījumos, kur zemenes audzētas jau vairākus gadus. Ērces bojā jaunās plaukstošās lapiņas, izsūc šūnsulu no lapām un ogu aizmetņiem. Lai izvairītos no zemeņu ērces, saimniecībās jāievēro auga maiņa un regulāri jāstāda jauni stādi. Izplatību daļēji var ierobežot arī nopļaujot un izvācot vecās lapas no stādījumiem.
