Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Sēlijas reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Aizkraukles, Jēkabpils un Līvānu novados.
Arī iepriekšējā, 2025. gada, pavasara laikapstākļi, līdzīgi kā pēdējo gadu sezonās bija vēsi un ļoti mainīgi. Vēlās salnas, kas dažviet bija vērojamas vēl vasaras sākumā, bremzēja kaitēkļu lielo aktivitāti un iespēju masveidā savairoties. Biežāk pērn dārzos bija sastopama laputu, sprīžmešu, tīklkožu un lapu tinēju kaitnieciskā darbība. Savukārt mēreni silts, pat vēss un lietains laiks, atsevišķos periodos ātrāk kā citus gadus sekmēja slimību parādīšanos un izplatību reģiona augļu dārzos. Tomēr, līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, slimību izplatība un attīstība straujāk pieauga vasaras otrajā pusē. Infekcijas avota daudzums, veiktie profilaktiskie pasākumi, kā arī kaitīgo organismu ierobežošana katrā augļu dārzā ir atšķirīga, tāpēc arī šogad, jaunajā 2026. gada sezonā, kaitēkļu un slimību postīgums katrā konkrētā stādījumā būs atšķirīgs.
Ābeļu un bumbieru slimības un kaitēkļi
Ābeļu kraupis Venturia inaequalis, Bumbieru kraupis Venturia pyrina
Katru gadu reģiona ābeļu un bumbieru stādījumos slimība uz lapām un augļiem ir sastopama. Mēreni silts un mitrs laiks vasaras sākumā sekmē primāro kraupja inficēšanos. Vēlāk slimības izplatība un attīstība uz lapām un augļiem turpinās ābeļu un bumbieru vainagā. Iepriekšējā sezonā pirmās kraupja pazīmes uz lapām apsekotajos ābeļu stādījumos tika novērotas ziedēšanas beigu stadijās (AS 67-69), līdzīgi kā tas bija 2024. gadā. Ar nelielu izplatību augļu attīstības laikā slimības pazīmes parādījās arī uz ābolu un bumbieru augļiem. Līdz augļu gatavošanās sākumam (AS 80) kraupja izplatība reģiona monitoringa dārzos bija vērojama 6-24% apmērā. Tomēr 2025. gada sezonā slimības izplatība bija lielāka kā citus gadus, to sekmēja mēreni silts laiks un bieži nokrišņi. Tāpat, kā iepriekšējos gados arī 2025. gada lielāka kraupja izplatība vidēji 6-30%, bet atsevišķos dārzos 36-42% tika novērota apsekotajos bumbieru stādījumos. Arī šogad kraupja parādīšanās veģetācijas periodā būs atkarīga galvenokārt no pērnā gada inficēto lapu un augļu daudzuma, kā arī to sadalīšanās ātruma katrā konkrētā ābeļu un bumbieru stādījumā. Dārzos vērojama atšķirīga šķirņu izturība pret kraupi. Tāpēc slimības postīgums šajā 2026. gada sezonā būs ievērojami mazāks dārzos, kur augļkokiem ir nodrošināti labi augšanas apstākļi (vainaga retināšana, sabalansēts mēslojums, mitruma nodrošinājums), kā arī audzēšanai izvēlētas pret kraupi izturīgākas šķirnes.
Ābeļu miltrasa (Podosphaera leucotricha)
Reģiona apsekotajos ābeļu stādījumos slimība reti novērojama un ir maz izplatīta. Ābeļu miltrasas parādīšanos sekmē karsti un sausi laikapstākļi veģetācijas periodā, bet pēdējos gados, kad biežāk bija vērojams vēss un mitrs laiks, slimības attīstībai tie nebija labvēlīgi. Postošāka ir kokaudzētavās un jaunajos ābeļdārzos. Slimības ierobežošana parasti nav nepieciešama. Taču miltrasas inficētos dzinumus labāk izgriezt un iznīcināt, jo tie kalpos kā infekcijas avots jaunajā sezonā, turklāt slimie dzinumi arī sliktāk pārziemo. Arī 2026. gadā ābeļu miltrasas izplatība kādā no reģiona ābeļdārziem, kas ir sabiezināti un noēnoti, var būt iespējama, it sevišķi karstā un sausā laikā.
Bumbieru – kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)
Uz lapām un dzinumiem slimība ir novērojama katru sezonu. Līdzīgi, kā citus gadus arī 2025. gadā bumbieru-kadiķu rūsas pirmās pazīmes uz lapām bumbieru stādījumos parādījās augļu attīstības sākumstadijās (AS 71-73). Slimības izplatība monitoringa dārzos pieauga vasaras otrajā pusē 12-18% un, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, bija nedaudz lielāka. Vēss, lietains un vējains laiks arī 2026. gadā sekmēs rūsas parādīšanos un slimības pazīmes uz lapām bumbieru stādījumos būs sastopamas arī šajā sezonā. Slimības izplatības mazināšanai pavasarī jāpārbauda tuvumā augošie kadiķi (saimniekaugs) un zari, kas klāti ar oranžīgas nokrāsas gļotām, jāizgriež un jāsadedzina.
Bumbieru lapu baltplankumainība (Mycosphaerella pyri)
Slimības attīstību un izplatību veģetācijas periodā ietekmē galvenokārt laikapstākļi, silts (+21-270C), lietains un vējains laiks, kā arī iepriekšējā gada inficēto lapu daudzums dārzā. Arī iepriekšējā, 2025. gada sezonā, tāpat kā 2024. gadā, pirmās lapu baltplankumainības pazīmes uz lapām apsekotajos bumbieru stādījumos bija novērotas augļu attīstības laikā. Dārzos, kur slimības izplatība bija vērojama pērn, bumbieru lapu baltplankumainības pazīmes stādījumos būs sastopamas arī šogad, jo galvenais infekcijas avots ir inficētās lapas. Slimības izplatība un attīstība katrā konkrētā augļu dārzā būs atšķirīga. Veicinot ātrāku nobirušo lapu sadalīšanos vai tās iestrādājot augsnē, var mazināt slimības izplatību jaunajā sezonā.
Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)
Pēdējo gadu vēsie laikapstākļi un salnas pavasarī kavēja kaitēkļa aktivitāti un apsekotajos reģiona augļkoku dārzos smecernieka vaboļu skaits bija neliels arī 2025. gadā. Ābeļu ziedu smecernieku vaboles ziedpumpuru izvirzīšanās laikā pārojas un dēj olas. Vēlāk kaitēkļa kāpuri bojā ziedpumpurus, izgraužot zieda daļas. Pavasarī smecernieku parādīšanos dārzā konstatē, veicot zaru kratījumus trīcpiltuvē. Iepriekšējā gadā trīcpiltuvē iekrita 1-2 vaboles, bet atsevišķos dārzos, veicot zaru kratījumus trīcpiltuvē, ābeļu ziedu smecernieka vaboles nebija konstatētas vispār. Arī kāpuru bojājumi, brūni, sausi neizplaukuši ziedpumpuri, ar nelielu izplatību, līdzīgi kā citās sezonās, stādījumos bija novērojami ābeļu ziedēšanas nobeigumā. Dārzos, kur 2025. gadā bija nozīmīgi kaitēkļa bojājumi, to skaitliskai mazināšanai agri pavasarī ap stumbriem var aplikt gofrētas ķeramās jostas, kuras pēc augļkoku ziedēšanas kopā ar pielipušajiem kukaiņiem noņem un iznīcina. Tāpat var rīkoties arī vasaras otrajā pusē, kad smecernieka vaboles uzmeklē ziemošanas vietas, apliktās līmes jostas vēlāk rudenī noņem un sadedzina. Ja šogad ziedpumpuru veidošanās laikā būs silts un sauss laiks, tad ābeļu ziedu smecernieks stādījumos būs sastopams un lielākus bojājumus radīs dārzos, kur augļkoku ziedēšana 2026. gadā būs ne tik intensīva, kā citus gadus.
Ābolu tinējs (Cydia pomonella)
Katru sezonu reģiona ābeļdārzos ir sastopams arī ābolu tinējs. Kaitēkļa kāpuri atsevišķos gados var būtiski ietekmēt augļu kvalitāti. Ābolu tinēja lidošanas intensitātes novērošanai augļudārzos jau pirms ziedēšanas var izvietot feromonu slazdus. 2025. gadā monitoringa ābeļdārzos pirmie ābolu tinēji izliktos slazdos ielidoja ābeļu ziedēšanas nobeigumā (AS 67). Notverto tauriņu skaits feromonu slazdos gan ziedēšanas, kā arī vēlāk augļu attīstības laikā pērn bija vidēji 2-7 īpatņi, atsevišķos stādījumos feromonu slazdā ielidoja 12-16 tauriņi. Ar nelielu izplatību augļu attīstības laikā tika novēroti arī ābolu tinēja kāpuru bojāti augļi. Arī jaunajā sezonā ābolu tinēja lidošanas intensitāte galvenokārt būs atkarīga no laikapstākļiem vasaras sākumā. Savukārt regulāra bojāto un zemē nobirušo augļu savākšana, vecās mizas un ķērpju notīrīšana no stumbriem, kā arī apdobju rušināšana, ievērojami mazinās kaitēkļa kaitniecisko darbību dārzos. Tāpat kā ziedu smecernieku, tā arī ābolu tinēju izķeršanai var izmantot gofrētās ķeramās jostas, kuras jūnija beigās, jūlija sākumā apliek ap augļkoku stumbriem un rudenī, pēc ražas novākšanas, noņem un sadedzina.
Bumbieru lapu blusiņa (Cacopsylla pyri)
Bojā tikai bumbieru lapas, jaunos dzinumus un augļus. Savairojoties masveidā var radīt nozīmīgu kaitējumu arī nākošā gada ražai. Ar nelielu izplatību reģiona monitoringa dārzos lapu blusiņas uz dzinumiem ir sastopamas katru sezonu. Daļa lapu blusiņu iet bojā ziemošanas laikā, nelielu daļu iznīcina to dabīgie ienaidnieki,- plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas u.c. Stādījumu kopšana, vainaga retināšana, vecās mizas un sūnu notīrīšana no stumbriem, arī šajā sezonā var būtiski mazināt kaitēkļa izplatību augļu dārzā.
Laputis (Aphididae)
Reģiona augļu dārzos ik gadu ir sastopamas arī laputis. Tās bojā pumpurus, lapas un jaunos dzinumus. Apsekotajos ābeļu dārzos laputis ar nelielu izplatību (2-4%) bija novērojamas arī 2025. gadā. Laputu bojātās lapas deformējas un ir viegli pamanāmas, ziedi un daļa bojāto augļu nobirst zemē. Augļkokos palikušie augļi izaug mazi un kroplīgi, dzinumi vājāk attīstās un ziemā var apsalt. Arī šogad laputis stādījumos parādīsies un veiks savu kaitniecisko darbību, betsavairojoties masveidā, var radīt nozīmīgus bojājumus, it sevišķi jaunajiem stādījumiem.
Kauleņkoku slimības un kaitēkļi
Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)
Slimība vairāk izplatīta skābo ķiršu dārzos, bet var bojāt arī saldos ķiršus, plūmes un aprikozes. Kauleņkoku lapbire var inficēt arī kauleņkoku augļus un dzinumus. Silts (+150C) un mitrs laiks pavasarī, augļkoku ziedēšanas laikā, būs labvēlīgs slimības attīstībai un izplatībai kauleņkoku stādījumos. Galvenais infekcijas avots ir inficētās lapas, tāpēc 2026. gadā slimība ātrāk parādīsies un postīgāka būs dārzos, kur iepriekšējā gadā nav veikta bojāto lapu izvākšana vai veicināta to ātrāka satrūdēšana (iestrādāšana augsnē). Kauleņkoku lapbires izplatību mazinās arī inficēto zaro izgriešana, kā arī audzēšanai izvēlētā šķirne.
Kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) (Monilinia laxa)
Ķiršu stādījumos izplatīta un postīga slimība, kas var bojāt arī plūmes. Tāpat kā kauleņkoku lapbires, tā arī kauleņkoku pelēkās puves inficēšanās kritiskais periods ir kauleņkoku ziedēšanas laiks. Novērojama arī atšķirīga šķirņu izturība pret kauleņkoku pelēko puvi. Vēsi un mitri laikapstākļi pavasarī, ķiršu un plūmju ziedēšanas laikā, kā arī pērnā gadā augļkoku vainagos neizgrieztie zari ar nokaltušo ziedu un augļu atliekām (infekcijas avots) sekmēs slimības attīstību un izplatību kauleņkoku stādījumos arī šajā sezonā.
Kauleņkoku sausplankumainība (cauršautās lapas) (Stigmina carpophilus)
Slimība dārzos novērojama ik gadu un biežāk bojā kauleņkoku lapas, bet dažkārt var būt sastopama arī uz dzinumiem un augļiem. Lielāku postīgumu var radīt ilgstoši nekoptos dārzos (var ietekmēt ražību un ziemcietību). Ar nelielu izplatību reģionā pirmās sausplankumainības pazīmes monitoringa ķiršu un plūmju stādījumos 2025. gadā tika novērotas augļu attīstības laikā (AS 71-73). Mēreni silts un mitrs laiks pavasarī arī šogad sekmēs sausplankumainības parādīšanos un veģetācijas periodā slimības pazīmes uz lapām dārzos būs ieraugāmas. Savukārt profilaktiskie pasākumi (nobirušo lapu savākšana vai iestrādāšana augsnē, kā arī bojāto zaru izgriešana un iznīcināšana) slimības postīgumu kauleņkoku stādījumos mazinās.
Plūmju rūsa (Tranzschella pruni spinosae)
Bojā plūmju lapas. Slimības izplatība katrā sezonā ir atšķirīga. Retāk plūmju rūsa tiek novērota bioloģiskajos dārzos. Slimības attīstību vairāk ietekmē laika apstākļi vasaras otrajā pusē, kā arī infekcijas avota klātbūtne stādījumā. Pēdējo gadu laikā reģiona apsekotajos dārzos plūmju rūsas pazīmes nav novērotas. Profilaktiskie pasākumi (inficēto lapu savākšana un iznīcināšana, kā arī dzelteno vizbuļu un zeltstarīšu (starpsaimnieks) augšanas ierobežošana stādījumā un dārza apkārtnē mazinās plūmju rūsas izplatību dārzos arī 2026. gadā.
Kiršu – madaru laputs (Myzus cerasi)
Laputis dažādās attīstības stadijās reģiona dārzos sastopamas ik gadu. Biežāk kaitēkļu bojājumi, kas ir sačokurotās lapas dzinumu galos, tiek novēroti visas sezonas garumā saldo ķiršu stādījumos, bet laputis var bojāt arī skābos ķiršus (lapas deformējas mazāk). Lielāku kaitējumu, sevišķi jaunajiem kociņiem, var nodarīt masveida savairošanās gadījumā, kad nelietojamas kļūst arī ķiršu ogas. Kaitēkli grūti ierobežot, jo laputis barojas lapu apakšpusē. Mazākās platībās laputu stipri bojātos jaunos dzinumus kopā ar kaitēkļiem nogriež un iznīcina. 2025. gadā apsekotajos dārzos ķiršu-madaru laputu kolonijas uz ķiršu lapām ar nelielu izplatību bija novērojamas visu vasaru. Kaitēkļa bojājumi būs mazāki, ja stādījumu tuvumā tiks ierobežotas madaras, jo spārnotās laputu mātītes pārlido uz madarām, bet rudenī no madarām lido uz viengadīgajiem ķiršu dzinumiem, kur dēj ziemojošās olas. Tomēr arī šogad, it sevišķi siltā un sausā laikā, ķiršu - madaru laputis ķiršu dārzos būs sastopamas un kaitēkļu radītie bojājumi kādā reģiona stādījumā var būt nozīmīgi.
Eiropas ķiršu muša (Ķiršu raibspārnmuša) (Rhagoletis cerasi)
Ķiršu mušas kāpuri vairāk bojā saldos ķiršus un to postīgā darbība atsevišķos stādījumos var radīt nozīmīgus ražas zudumus un ietekmēt ogu kvalitāti. Intensīva mušas lidošana un olu dēšana notiek siltā, sausā laikā pēc ķiršu ziedēšanas. Ja jūnijā ir vēss un lietains laiks, kaitēkļa lidošana tiek traucēta un mušas pirms olu dēšanas var aiziet bojā. Ķiršu mušas izlidošana būs apgrūtināta pārmitrās un mālainās augsnēs. Pārāk sakaltusi augsne traucēs arī jauno kāpuru iekūņošanos, kas savukārt mazinās ķiršu mušas populācijas daudzumu stādījumā. Taču kaitēkļa kūniņas augsnē var saglabāties vairākus gadus. Reģionā ķiršus vairāk audzē nelielās platībās un ķiršu mušas bojājumi monitoringa dārzos 2025. gadā, kā arī iepriekšējo divu gadu laikā nav novēroti. Kaitēkļa konstatēšanai un ierobežošanai ķiršu lapotnē no maija vidus, augļkoku ziedēšanas laikā, līdz pat jūlija beigām var izlikt dzeltenos līmes vairogus. Apsekotajos ķiršu stādījumos uz izvietotajiem līmes vairogiem ķiršu mušas iepriekšējā gadā nav notvertas. Apdobju rušināšana un savlaicīga nobirušo ogu savākšana, kā arī sausseržu, savvaļas ķiršu un ievu ierobežošana dārza tuvumā ievērojami mazinās ķiršu mušas kaitniecisko darbību stādījumā arī 2026.gada sezonā.
Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)
Nozīmīgs kaitēklis plūmju stādījumos, bet var bojāt arī ķiršus, aprikozes un persikus. Reģiona apsekotajos dārzos pirmie plūmju tinēji izvietotajos feromonu slazdos biežāk ielido augļkoku ziedēšanas beigās. Tinēju tauriņu lidošana turpinās arī augļu attīstības un gatavošanās laikā, jūnijā un jūlijā. 2025. gadā, līdzīgi kā 2024. gadā feromonu slazdos notverto tauriņu skaits bija vidēji (1-7) īpatņi. Plūmju tinēja kāpuri bojā jau palielus, gandrīz gatavus augļus. Pirmie kaitēkļa bojājumi, kas ir dzintarveidīgie sveķi uz augļiem, iepriekšējā sezonā tika novēroti augļu attīstības beigu stadijās. Ar nelielu izplatību plūmju tinēja kāpuri augļos tika novēroti arī augļu gatavošanās laikā. Šogad, 2026. gadā, plūmju tinēju lidošana būs ievērojami lielāka, ja kauleņkoku ziedēšanas laikā iestāsies silts un sauss laiks. Nozīmīgus bojājumus radīs dārzos, kur jau iepriekšējos gados bija vērojama lielāka kaitēkļa bojājumu izplatība. Kaitēklis ziemo augļkoku mizas plaisās un zemsedzē, tāpēc līdzīgi kā ābeļu stādījumos, kaitēkļa ierobežošanai var noderēt ķeramjostu aplikšana ap augļkoku stumbriem jūnija beigās. Rudenī kopā ar pielipušajiem kaitēkļiem tās noņem un sadedzina. Arī savlaicīga bojāto augļu savākšana un izvākšana no dārza mazinās plūmju augļu tinēja sastopamību un izplatību plūmju stādījumos jaunajā sezonā.
Gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava)
Tumšā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa minuta)
Kā katru gadu arī 2025.gadā reģiona apsekotajos kauleņkoku dārzos augļu attīstības laikā ir novērojami arī zāģlapseņu kāpuru bojātie augļi. Atsevišķos gados plūmju zāģlapsenes var savairoties masveidā un radīt nozīmīgu kaitējumu ražai. Pavasara salnās daļa kāpuru var aiziet bojā. Līdzīgi kā citus gadus monitoringa dārzos pirms plūmju ziedēšanas uz augļkokos izliktajiem baltajiem līmes vairogiem saskaitītas vidēji 1-2 zāģlapsenes. Visu ziedēšanas laiku zāģlapsenes dēj olas. Zāģlapseņu pievilināšanai un daļēji arī ierobežošanai plūmju ziedēšanas laikā augļkokos var izkārt traukus ar rūgstošo šķidrumu. Plūmju zāģlapsenes kāpuri kokonos pārziemo augsnē, tāpēc dārzos, kur bojātie augļi tiek regulāri savākti un iznīcināti, kaitēkļa postīgums jaunajā sezonā būs mazāks.
Aveņu, zemeņu slimības un kaitēkļi
Aveņu iedegas (Elsinoe veneta)
Ekonomiski nozīmīga slimība. Uz jaunajiem avenāju dzinumiem iedegas biežāk parādās vasaras sākumā un slimības izplatība turpinās arī veģetācijas perioda laikā. Iepriekšējā gadā aveņu monitoringa laukā aveņu iedegu pazīmes netika konstatētas. Galvenais infekcijas avots ir inficētie dzinumi un lapas. Tāpēc arī 2026. gadā aveņu iedegas ātrāk parādīsies un izplatīsies sabiezinātos un nekoptos stādījumos. Savukārt dārzos, kur tiek veikta noražojošo dzinumu izgriešana, inficēto lapu savākšana, apdobju mulčēšana, kā arī audzēšanai izvēlētas pret slimību izturīgākas šķirnes, iedegu izplatība būs ievērojami mazāka.
Avenāju dzinumu mizas plaisāšana (Didymella applanata)
Avenāju dzinumu mizas plaisāšanu, tāpat kā aveņu iedegu izplatību un attīstību veģetācijas periodā veicina silti, biežiem nokrišņiem bagāti laikapstākļi, kā arī inficēto dzinumu un lapu klātbūtne stādījumā. Tomēr biežāk reģiona apsekotajos dārzos tiek novērotas avenāju mizas plaisāšanas pazīmes. Līdzīgi kā citus gadus, straujāka slimības izplatība monitoringa aveņu stādījumos 2025. gadā bija vērojama ogu gatavošanās laikā, vasaras otrajā pusē. Kā aveņu iedegas, tā arī mizas plaisāšana šogad postīgāka būs sabiezinātos un nekoptos dārzos. Savukārt profilaktiskie pasākumi mazinās slimības izplatību jaunajā 2026. gada sezonā.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea)
Slimība var izraisīt lielus ražas zudumus it sevišķi tad, ja ziedēšanas un ogu nogatavošanās laikā iestāsies ilgstoši lietains laiks. Avenēm pelēkā puve vairāk bojā ogas, retāk dzinumus. Zemenēm inficē pumpurus, ziedkopas un ogas, retāk bojā arī lapas. Sabiezinātos, pārmēslotos stādījumos, kur pieļauta novēlota vai nekvalitatīva ogu vākšana, kā arī bojātās ogas tiek atstātas turpat laukā, pelēkā puve arī šajā sezonā var radīt nozīmīgus ražas zudumus. Atšķirīga ir arī šķirņu izturība pret šo slimību. 2025. gadā pelēkās puves pazīmes apsekotajos zemeņu un aveņu laukos novērotas nedaudz ātrāk kā 2024. gadā, jau neilgi pirms ogu nogatavošanās. Tomēr slimības izplatība, līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, palielinājās pēc galvenās ražas (AS 89). Mēreni silts un ilgstoši mitrs laiks arī šogad būs labvēlīgs pelēkās puves attīstībai un izplatībai zemeņu un aveņu stādījumos. Infekcijas avots ir augu atliekas un augu izcelsmes mulča, tāpēc postīgāka pelēkā puve būs vecākos stādījumos, kur atstātas pērnā gada inficētās augu atliekas un lapas, kā arī mulčēšanai izmantotie salmi.
Zemeņu lapu baltplankumainība (Mycosphaerella fragariae)
Pirmās zemeņu lapu baltplankumainības pazīmes apsekotajos laukos 2025. gada sezonā tāpat kā 2024. gadā tika novērotas ziedēšanas nobeigumā. Stādījumos, kur pēc ražas novākšanas atstātas vecās, inficētās lapas, slimība mitrā laikā parādīsies arī šogad. Postīgāka slimība būs vecāko zemeņu laukos. Savukārt vesela stādāmā materiāla un izturīgu šķirņu izvēle mazinās zemeņu lapu baltplankumainības izplatību jaunajos zemeņu stādījumos.
Zemeņu lapu brūnplankumainība (Diplocarpon earliana)
No lapu plankumainībām katru gadu reģiona zemeņu stādījumos ir sastopama arī lapu brūnplankumainība. Inficēšanos veicina silts, mitrs laiks ziedēšanas laikā. Apsekotajos stādījumos zemeņu lapu brūnplankumainības pazīmes iepriekšējos gados parādījās nedaudz vēlāk salīdzinājumā ar zemeņu lapu baltplankumainību. Taču 2025. gada sezonā uz zemeņu lapām šo abu plankumainību pirmās pazīmes parādījās un bija vērojamas vienlaicīgi. Tomēr pēc galvenās ražas līdz jauno lapu veidošanās sākumam no lapu plankumainībām ar lielāku izplatību un attīstības pakāpi dominēja zemeņu lapu brūnplankumainība. Lapu plankumainības biežāk sastopamas vecākos un sabiezinātos stādījumos, tāpēc arī 2026. gadā slimības attīstībai piemērotos laikapstākļos zemeņu lapu brūnplankumainības pazīmes uz lapām būs atrodamas jau agrāk ierīkotajos stādījumos. Savukārt slimības izplatību ietekmēs infekcijas daudzums katrā konkrētā zemeņu laukā.
Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)
Nozīmīgs kaitēklis, kas zemeņu ziedkopu attīstības laikā un aveņu stādījumos ziedpumpuru atdalīšanās laikā novērojams katru sezonu. Ja ir agrs un silts pavasaris, var savairoties masveidā, kas var būtiski samazināt ogu ražu. Kaitēkļa bojājumi (sažuvušie, neatvērušies ziedi) viegli atpazīstami ziedēšanas nobeigumā. Aveņu ziedu smecernieka vaboles ziemo augsnes virskārtā vai zemsedzē, tāpēc arī šajā 2026. gadā kaitēklis postīgāks būs un vairāk apdraudēs vecākus zemeņu stādījumus, it sevišķi tad, ja iepriekšējā sezonā smecernieka izplatība un radītie bojājumi bija nozīmīgi. Tikai veicot regulārus novērojumus, kā arī izvērtējot riskus katrā konkrētā stādījumā, pieņem lēmumu par kaitēkļa ierobežošanas nepieciešamību. Agri pavasarī starp augiem var izvietot dzeltenos līmes vairogus kaitēkļa konstatēšanai un izķeršanai. Ja zemenes tiek audzētas nelielās platībās, ziedu smecernieku bojātos ziedpumpurus var nolasīt, neļaujot kaitēklim turpināt savu attīstību laukā. Augsnes irdināšana rudenī un pavasarī, mulčēšana un nezāļu ierobežošana stādījumā, kā arī lapu nopļaušana pēc ražas novākšanas (ja nav iestājies ļoti karsts laiks) nedaudz mazinās smecernieku izplatību turpmāk. Savukārt jaunos stādījumus no kaitēkļa postīgās darbības pasargās, ja tos ierīkost tālāk no jau esošajiem aveņu un zemeņu laukiem.
Avenāju vabole (Byturus tomentosus)
Aveņu stādījumos vaboles biežāk tiek novērotas avenāju ziedkopu attīstības laikā. Savukārt ogu nogatavošanās laikā ar nelielu izplatību reģiona apsekotajos aveņu dārzos ogās tiek novēroti arī kaitēkļa kāpuri. Vaboļu bojājumu rezultātā izmainās ogu forma, savukārt kāpuru bojātās ir sīkākas, tām pasliktinās garša, ogas var mainīt krāsu un palikt cietas. Mitrā laikā augļi vairāk pakļauti pelēkās puves infekcijai. Nereti daļa kaitēkļa invadēto ogu kopā ar kāpuriem priekšlaicīgi nobirst zemē un iekūņojas. Tāpēc arī 2026. gadā zemsedzē pārziemojušās vaboles aktīvākas kļūs siltā un sausā laikā. Lielāka to kaitnieciskā darbība būs vērojama vecākos un nekoptos stādījumos. Savukārt augsnes irdināšana rudenī vai pavasarī, kā arī bojāto ziedpumpuru savākšana un iznīcināšana (mazākās platībās), mazinās avenāju vaboles izplatību. Kaitēkļa konstatēšanai un daļēji arī skaitliskai samazināšanai pirms ziedpumpuru izvirzīšanās aveņu dārzos var izvietot baltos līmes vairogus.
Dārza vabole (Phyllopertha horticola)
Biežāk vaboļu maznozīmīgi bojājumi reģiona apsekotajos monitoringa dārzos ir vērojami uz augu lapām, bet kaitēklis var bojāt arī pumpurus un jaunos augļaizmetņus. Arī šogad dārza vaboles, iestājoties siltākiem laika apstākļiem, aveņu stādījumos būs sastopamas. Tomēr lielāku postīgumu kaitēkļa kāpuri var radīt jaunajiem stādījumiem, bojājot augu saknes.
Zemeņu ērce (Phytonemus pallidus)
Reģiona zemeņu laukos ērces bojātie ceri ir novērojami katru gadu. Biežāk sabiezinātos, nezāļainos stādījumos, kur zemenes audzētas jau vairākus gadus. Mēreni siltā vasarā ērces var strauji savairoties masveidā. Kaitēkļu novājinātie augi sliktāk pārziemo un tas var būtiski ietekmēs arī nākamā gada ražu. Zemeņu ērci ierobežot ir ļoti grūti, tāpēc ļoti svarīgi stādīšanai izmantot veselus un neinficētus stādus, aizdomīgos labāk iznīcināt. Jaunus ogu laukus ieteicams ierīkot tālāk no jau ražojošiem stādījumiem, kā arī neaudzēt zemenes vienā vietā ilgāk par trīs gadiem. Ērču izplatību daļēji var ierobežot veicot veco lapu nopļaušanu pēc ražas novākšanas. Nopļautās lapas pēc iespējas ātrāk no lauka izvāc un iznīcina. Rūpīga zemeņu stādījumu apsekošana un bojāto ceru savlaicīga izņemšana no stādījuma nedaudz mazinās ērču kaitniecisko darbību. Tomēr zemeņu laukos, kur ērces bojājumi novēroti iepriekšējā gadā, arī šajā 2026. gada sezonā pārziemojušās ērces turpinās savu attīstību un bojās augus. Savukārt jaunos stādījumus vairāk apdraudēs, ja stādīšanai tiks izmantoti ērču invadēti stādi.
Zemeņu lapgrauzis (Galerucella tenella)
Biežāk stādījumos parādās zemeņu ziedēšanas laikā, savukārt kāpuru bojājumi novēroti ogu nogatavošanās sākumā. Parasti apsekotajos stādījumos kaitēkļa bojājumi ir nelieli. Zemeņu lapgrauzis pārziemo augsnes virskārtā, tāpēc arī šogad zemeņu lapgrauzis būs sastopams stādījumos, kur kaitēkļa aktīva darbība tika novērota iepriekšējā gadā. Savukārt nezāļu ierobežošana un augsnes irdināšana agri pavasarī, kā arī bojāto lapu savākšana pēc ražas novākšanas kaitēkļa izplatību zemeņu laukos mazinās.
Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)
Katru sezonu maijvaboļu kaitnieciskā darbība ir atšķirīga. Pieaugušās vaboles grauž lapas, savukārt dažāda vecumu kāpuri bojā augu saknes. Postīgāki maijvaboļu kāpuri ir jaunajos zemeņu stādījumos, kur nereti kāpuri var iznīcināt lielāko daļu jaunstādu. Tāpēc ļoti svarīgi pirms zemeņu stādīšanas rūpīgi apskatīt maijvaboļu kāpuru sastopamību paredzētajā vietā. Ja uz 1 m2 ir vairāk kā 2 maijvaboļu kāpuri, tad zemenes tādā vietā labāk nestādīt. Jauno stādījumu ierīkošanai paredzēto lauku atstāj melnajā papuvē un veic regulāru augsnes rušināšanu. Taču arī šie pasākumi neizslēdz kāpuru klātbūtni augsnē. Ja kaitēklis bojā augus jau ierīkotajā stādījumā, tad kāpuru pievilināšanai starp zemenēm var stādīt salātus, vai augsnē starp augiem izveidotajās vadziņās var salikt sagrieztus sakņaugus. Pēc pāris dienām tos kopā ar kāpuriem savāc un iznīcina. Tomēr arī 2026. gada sezonā maijvaboļu kāpuru bojājumi būs novērojami un tie turpinās bojāt augu saknes stādījumos, kur to postījumi bija novēroti jau iepriekšējā gadā.