Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Latgales reģiona prognozes sastādītas balstoties uz novērojumiem Rēzeknes, Ludzas, Preiļu, Krāslavas un Augšdaugavas novados.
Ābeļu un bumbieru slimības un kaitēkļi
Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis)
Ļoti izplatīta ābeļu slimība, kuras rezultātā ievērojami samazinās raža un tās kvalitāte. Ar slimību inficētie ziedi, lapas un augļu aizmetņi priekšlaicīgi nobirst un neveidojas augļi, bet inficētie augļi slikti uzglabājas un tos pastiprināti bojā augļu puves. Iepriekšējā sezonā slimība reģionā tika konstatēta visos apsekotajos ābeļu stādījumos. Slimības izplatība sākas, kad gaisa temperatūra sasniedz +15 grādus. Pirmie slimības novērojumi reģionā bija maija vidū, ziedkopas attīstības fāzē (AS 59), bet tās izplatība bija neliela. Tāda tā arī saglabājās, līdz jūlija beigām, kad augļu attīstības fāzes beigās (AS 76), tā sasniedza 52%. Periodā no jūlija beigām līdz augusta beigām ievērojami palielinājās slimības izplatība visos apsekotajos stādījumos, atsevišķos stādījumos pārsniedzot 40% izplatību. Lai izvairītos no šīs slimības, nepieciešama fungicīdu lietošana pirms asku sporu masveida izlidošanas, kas nereti sakrīt ar augļu koku ziedēšanu. Dārzos vērojama arī dažāda šķirņu atšķirīga izturība pret kraupi. Kraupja slimību ierosinātāji saglabājas uz vecajām lapām un augu atliekām, ja iespējams, tās ieteicams izvākt no dārza.
Ābeļu miltrasa (Podosphaera leucotricha)
Miltrasas izplatību veicina sausi un karsti laika apstākļi un infekcijas avotu klātbūtne dārzā. Slimības attīstībai būtisks gaisa mitrums. Slimība vairāk skar novājinātus, noēnotus kokus, sabiezinātus vai nekoptus stādījumus, vairāk apdraudēti ir jaunie stādi kokaudzētavās. Ābeļu miltrasas ierosinātājs ziemo inficēto dzinumu pumpuros, tādēļ svarīgi šos dzinumus laikus izgriezt. Ābeļu miltrasas izplatība stādījumos Latgalē iepriekšējā sezonā netika konstatēta.
Ābeļu lapu pelēkplankumainība (Mycosphaerella pomi)
Samērā bieži sastopama slimība, kurai pie stipras infekcijas priekšlaicīgi nobirst lapas. Iepriekšējā sezonā, ābeļu stādījumos, konstatēta jūnija sākumā, augļu attīstības sākuma stadijā (AS 71). Sezonas laikā izplatība saglabājās neliela, nesasniedza 10%. Slimība saglabājas augu atliekās, lai tās izplatību mazinātu, ieteicams rudenī izvākt nobirušās lapas un citas atliekas.
Parastā augļu puve (Monilinia fructigena)
Slimība bieži izplatīta un var nodarīt būtisku kaitējumu ražai, ja tai ir labvēlīgi apstākļi. Iepriekšējā sezonā pirmie novērojumi ābelēm konstatēti augusta beigās, kad augļi jau sasnieguši novākšanas gatavību (AS 87). Dažādos ābeļu stādījumos izplatība krasi atšķīrās, lielākajā daļā tā nepārsniedza 4%, bet atsevišķos stādījumos tika konstatēta plaša infekcijas izplatība, kas skāra līdz pat 80%. Bojātie augļi vasaras beigās kokos sapūst un saglabājas zaros kā melnas mūmijas. Slimības ierobežošanai, muminificētie augļi jāizvāc no dārza. Šajos bojātajos augļos saglabājas sēnes micēlijs, kas nākamajā sezonā labvēlīgos apstākļos atkal inficē augļus.
Bumbieru kraupis (Venturia pyrina)
Slimība plaši izplatīta un bieži novērojama bumbieru stādījumos. Iepriekšējā sezonā slimība pirmo reizi bumbieru stādījumos novērota maija otrajā pusē, augļu attīstības fāzes sākumā (AS 72). Slimība reģionā novērota visos apsekotajos bumbieru stādījumos. Slimības izplatība palielinājās jūlija vidū, sasniedzot līdz 44% izplatību. Nākamajā sezonā slimības izplatība atkarīga no laika apstākļiem un dārzu saimnieku prasmēm, jo kraupis ir slimība, kuru var veiksmīgi ierobežot, lietojot augu aizsardzības līdzekļus.
Bumbieru-kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)
Rūsa sākotnēji attīstās uz kadiķiem, bet no tiem vasaras vidū pārvietojas uz bumbierēm. Iepriekšējā sezonā šī slimība novērota bieži visā Latgales reģionā bumbieru stādījumos. Pirmie novērojumi bija jūnija sākumā, augļu attīstības fāzes sākumā (AS 72). Izplatība bija neliela un tāda saglabājās līdz augusta vidum. Augļu attīstības fāzes beigās (AS 79) atsevišķos stādījumos novērots slimības izplatības pieaugums līdz pat 30%. Ja šajā sezonā maija mēnesis būs lietains un vējains, sagaidāma spēcīga bumbieru-kadiķu rūsas izplatība iespēja. Slimību izraisošās sēnes attīstībai nepieciešami divi saimniekaugi - kadiķi un bumbieres, tāpēc ieteicams bumbieru stādījumu tuvumā apstādījumos neaudzēt kadiķus.
Bumbieru lapu pelēkplankumainība (Mycosphaerella pyri)
Izplatīta slimība bumbieru stādījumos un novērojama un katru gadu. Iepriekšējā sezonā pirmās slimības pazīmes uz lapām apsekotajos stādījumos novērotas augļu attīstības sākuma stadijā (AS 72) maija beigās. Tās izplatība bija neliela. Visas sezonas laikā netika novērota slimības izplatības palielināšanās. Bumbieru lapu pelēkplankumainības izplatību un attīstību nākamajā sezonā veicinās lietains, vējains un silts laiks. Lai mazinātu slimības izplatību, jāveicina ātrāku nobirušo, inficēto lapu sadalīšanos vai iestrādāšanu augsnē, vai apstrāde ar karbamīdu, jo infekcijas avots nākamajā sezonā ir nobirušās, inficētās, nesadalījušās lapas zem koku vainagiem.
Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)
Kaitēklis augļu dārzos sastopams katru gadu, bet īpaši bīstams masveida savairošanās gadījumā. Ābeļu ziedu smecernieka vaboles uz augļu kokiem parādās, kad gaisa temperatūra sasniedz +5 – 80C. Smecernieka barošanos un vairošanos veicina silti un saulaini laika apstākļi. Iepriekšējā gadā pirmie novērojumi aprīļa beigās, ziedkopu attīstības fāzē (AS 56), trīcpiltuvē uzskaitītas 3 vaboles. Masveida savairošanās sezonā nav konstatēta. Kaitēkļa pārziemošanu parasti ietekmē ziemas sala periodi, kas var mazināt kaitēkļu daudzumu nākamajā sezonā.
Ābolu tinējs (Cydia pomonella)
Izplatīts ābeļu kaitēklis, kas bojā augļu ražu un kvalitāti. Ābolu tinēja tauriņa izlidošana parasti notiek maija otrajā pusē. Iepriekšējā sezonā pirmie tauriņi feromonu slazdā novēroti maija beigās, ziedēšanas nobeiguma fāzē (AS 67). Sezonas laikā feromonu slazdā noķerto tauriņu skaits svārstījās no 1 līdz 5, bet atsevišķā stādījumā sasniedza 42 īpatņus vienā salazdā. Kāpuru bojātie augļi novēroti augusta sākumā. Kāpuru bojāto ābolu skaits sezonā bija salīdzinoši neliels, līdz 10%. Ja sezonā šajā laikā būs kaitēkļa attīstībai labvēlīgi sausi un silti laika apstākļi, tad kāpuru invāzija ābolos paredzama lielāka nekā vēsā un mitrā laikā.
Bumbieru lapu blusiņa (Cacopsylla pyri)
Bumbieru lapu blusiņas bojā tikai bumbieres. Kaitēkļi bojā lapas, jaunos dzinumus un augļus. Tiklīdz gaisa temperatūra pārsniedz +3 grādus, pieauguši imago pamet ziemošanas vietas un, gaisam iesilstot līdz +100C, sākas olu dēšana. Gadā attīstās līdz 4 paaudzēm, kas apgrūtina kaitēkļu ierobežošanu. Kaitēklis iepriekšējā sezonā, apsekotajos stādījumos, nav novērots. Lai ierobežotu kaitēkļa izplatību, ieteicams koka stumbrus un vecākos zarus attīrīt no sūnām un ķērpjiem, no dārza aizvākt nobirušās lapas.
Ābeļu sarkanpangu laputs (Dysaphis devecta )
Kaitēklis novērojams samērā reti. Laputīm ir daudz dabisko ienaidnieku, kas ietekmē to savairošanos – tie ir putni, parazītiskie plēvspārņi, mārītes, ziedmušas u.c. Iepriekšējā sezonā novērotas atsevišķos stādījumos, bet izplatība neliela. Visticamāk tiks novērotas arī nākošajā sezonā ar nelielu izplatību un parasti ar maznozīmīgu bojājuma pakāpi.
Ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus)
Viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem, kas bojā pumpurus, vēlāk jaunās lapas, tās nobrūnē un sakalst. Kāpuri pārceļo uz zaru galiem, saauž vairākas lapas kopā, izveidojot lapu satīklojumu. Ja kāpuru daudz, tie var mazākiem kokiem apgrauzt visas lapas. Iepriekšējā gadā augļu koku tīklkodes radītie lapu satīklojumi bija novērojami pavisam nelielos daudzumos, atsevišķos stādījumos jūnija sākumā. Tīklkodei ir daudz dabisko ienaidnieku, dažādas lapsenes, plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas, kas barojas ar to olām un kūniņām. Arī dārzu saimnieki var savākt satīklojumus ar kaitēkļa kāpuriem un tos iznīcināt.
Pīlādžu tīklkode (Argyresthia conjugella)
Pīlādžu tīklkode ir sīks, pelēcīgi raibs tauriņš, kas bojā pīlādžogas un ābolus. Iepriekšējā sezonā pīlādžu tīklkodes tauriņi feromonu slazdā netika konstatēti. Kad izšķiļas kāpurs, tas izgraužas cauri augļa mizai un izveido dažas līkumainas, īsas un šauras ejas zem mizas. Augusta sākumā novēroti nelieli kāpuru bojājumi augļu gatavošanās fāzē (AS 85). Pīlādžu tīklkodi apkaro ar plaša spektra insekticīdiem, smidzinot tos tūlīt pēc koku noziedēšanas. Ir iespējams iegādāties feromonu slazdus, pievilināt pīlādžu tīklkodes tēviņus un tādējādi novērtēt, kad un cik aktīvi tie lido, pie reizes tos arī iznīcinot. Tauriņu kāpuri rudenī uzmeklē slēptuves augsnē, augu nobirās vai koku mizas plaisās. Augsni var irdināt un savākt nobiras, lai traucētu veiksmīgu ziemošanu.
Bumbieru lapu pangērce (Eriopyes pyri)
Kaitēkli var viegli novērot jo uz invadēto audu lapām redzami daudzi gaiši pacēlumi - pangas. Kaitīgas ir gan pieaugušās ērces, gan kāpuri. Iepriekšējā sezonā kaitēklis bumbieru stādījumos novērots nelielā izplatībā, maija vidū, augļu attīstības sākuma stadijā (AS 71). Kaitēkļu kolonijas ziemo pumpuros, bet vasarās pārvietojas uz augu lapām un barojas ar lapu audiem. Lapas sabrūnē un bojātās lapas ar laiku nobirst. Rudenī ērces izēd ziedu un lapu aizmetņus. Dārzos, kur novērojamas pangērces, cīnīties ar tām ir grūti. Cīnīties ar pangērcēm var izmantojot bioloģisko metodi, kad citas, plēsīgās ērces, iznīcina pangērces.
Ābeļu lapu tinējs (Argyroploce variegana)
Kaitēkli novēro uz ābelēm, bumbierēm, un citiem lapu kokiem. Kāpuri pavasarī apgrauž ziedpumpurus, vēlāk lapas un ziedkopas satīklo. Iepriekšējā sezonā kaitēklis Latgales reģionā novērots vairākos ābeļu un bumbieru stādījumos. Pirmie novērojumi konstatēti maija vidū, augļu attīstības sākuma stadijā (AS 71) bumbierēm un ziedkopas attīstības fāzē (AS 59) ābelēm. Savairošanās sezonas laikā netika novērota. Kamēr izplatība neliela, tos labi ierobežo dabiskie ienaidnieki - putni. Nopietnas kaitēkļu invāzijas gadījumā var lietot insekticīdus.
Kauleņkoku slimības un kaitēkļi
Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)
Slimība skar ķiršu stādījumus, biežāk skābos ķiršus. Veido plankumus uz lapām un paātrina to nobiršanu. Stipras infekcijas gadījumā lapu biršana var sākties jūlija sākumā. Iepriekšējā sezonā slimība stiprā intensitātē (62%) novērota jūlija vidū, augļu nobriešanas fāzē (AS 85). Ja iepriekšējā gada nobirušās lapas nav izvāktas no stādījumiem, šajā sezonā arī var sagaidīt spēcīgu infekciju.
Kauleņkoku pelēkā puve (Monilinia laxa)
Kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) reģionā iepriekšējā sezonā novērota nelielā izplatībā jūnija sākumā, augļu attīstības sākumā (AS 72). Slimības attīstībai bija atbilstoši apstākļi, zemas gaisa temperatūras līdz +15 grādiem un ilgstoši mitrs laiks. Slimības ierobežošanai būtiski izgriezt un uznīcināt bojātos augus, ja tie stipri inficēti, vai auga daļas.
Kauleņkoku sausplankumainība (Wilsonomyces carpophilus)
Kauleņkoku sausplankumainība ir slimība, kas bieži sastopama gan plūmju, gan ķiršu stādījumos. Parasti būtiski neietekmē ražu un koku augšanu, bet ilgstoši nekoptos stādījumos var ietekmēt ražas kvalitāti un koku ziemcietību. Infekcijas attīstību veicina ilgstošs mitrums un mehāniski bojājumi. Iepriekšējā sezonā slimība novērota plūmju stādījumos jūnija sākumā, augļu attīstības sākumā (AS 72). Izplatība saglabājās neliela līdz jūlija vidum, kad konstatēta izplatības palielināšanās līdz 24%. Slimība pārziemo dzinumos un pumpuros, brūču sasveķojumos, tādēļ nepieciešams bojātās daļas izgriezt. Izplatību palielina silts un mitrs laiks.
Plūmju rūsa (Tranzshelia pruni-spinosa)
Slimība bojā plūmju lapas. Parasti slimības pazīmes parādās vasaras otrajā pusē lapu apakšpusē vai virspusē brūnu pustulu veidā. Iepriekšējā sezonā slimība Latgales reģionā netika novērota. Lielākā daļa ierosinātāju saglabājas uz vecajām, nobirušajām lapām. Lai slimības izplatību ierobežotu, būtiska ir inficēto lapu savākšana un iznīcināšana, kā arī dzelteno vizbuļu un zeltstarīšu augšanas ierobežošana stādījumā un tā apkārtnē.
Laputis (Aphididae)
Kaitēklis sastopams katru gadu. Silts, sauss laiks sekmē laputu masveida savairošanos. Laputis biežāk var novērot uz saldajiem ķiršiem, bet var būt arī uz plūmēm. Laputīm sūcot augu sulu, apstājas jauno dzinumu un lapu augšana, tāpēc jāseko kaitēkļa attīstībai jaunos stādījumos. Aizvadītajā gadā reģionā laputis plūmju stādījumos novērotas maija vidū, ziedēšanas beigu fāzē (AS 69). Nopietna savairošanās sezonas laikā nav novērota. Arī šajā sezonā laputis būs sastopamas tāpat kā katru gadu, jo tām ir strauja attīstība un vairākas paaudzes gada laikā.
Eiropas ķiršu muša (Rhagoletis cerasi)
Kaitēklis, kas ieviešoties stādījumā, var būtiski samazināt ražu. Iepriekšējā sezonā kaitēklis Latgales reģionā netika konstatēts. Kaitīgā stadija ir kāpurs, kas barojas augļa iekšpusē, pēc augļa nokrišanas iekūņojas augsnē un pārziemo. Stādījumos, kur notiek regulāra augsnes irdināšana, ķiršu mušu izplatība var būt mazāka. Arī augsnes mehāniskās īpašības ietekmē ķiršu mušas iekūņošanos un izlidošanu.
Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)
Kaitēklis kas sastopams plūmju stādījumos un var ietekmēt ražas kvalitāti. Tā izplatību ietekmē silti laikapstākļi. Plūmju augļu tinēja tauriņu izlidošana parasti sākas maija beigās. Šajā laikā to notveršanai izliek feromonu slazdus. Vislielākā lidošanas aktivitāte ir apmēram 2 nedēļas pēc plūmju ziedēšanas. Iepriekšējā sezonā feromonu slazdā pirmie tauriņi novēroti jūnija sākumā, augļu attīstības sākumā (AS 72). Sezonas laikā slazdos konstatēti 2-7 tinēju tauriņi, bet to maksimālais skaits nedēļas laikā feromonu slazdā novērots jūlija otrajā pusē (AS 78), kad uzskaitīti 23 tinēju tauriņi, vēlāk tie vairs netika konstatēti. Lielākus bojājumus radīs dārzos, kur jau iepriekšējā gadā bija vērojama lielāka kaitēkļa aktivitāte. Ziemo augļkoku mizas plaisās un zemsedzē, kaitēkļa ierobežošanai var noderēt ķeramjostu aplikšana ap augļkoku stumbriem.
Aveņu slimības
Avenāju dzinumu mizas plaisāšana (Didymella applonata)
Avenāju dzinumu mizas plaisāšana sastopama gandrīz visos stādījumos. Iepriekšējā sezonā slimības izplatība nepārsniedza 4%. Jaunie dzinumi inficējas pavasarī, arī otrajā gadā ražojošie dzinumi plaisā. Ja ir silts pavasaris, slimības izplatība ir lielāka. Slimības ierosinātāji saglabājas uz inficētiem dzinumiem un augu lapās. Bojāto dzinumu izgriešanai, stādījuma retināšanai mazina slimības izplatību. Plašāk izplatīta vasaras aveņu stādījumos. Ierīkojot stādījumus jāizvēlas audzēt slimības izturīgas šķirnes.
Ogulāju slimības un kaitēkļi
Ogu krūmu kausiņrūsa (Puccinia ribesii-caricis)
Slimība var ietekmēt gaidāmo ražu, jo stipras infekcijas rezultātā bojātās lapas dzeltē, bet pumpuri un ogas nobirst. Iepriekšējā sezonā slimība pirmo reizi novērota upeņu stādījumos maija vidū, ziedēšanas sākumā (AS 61). Slimības izplatība bija neliela, līdz 2%, un tāda arī saglabājās līdz jūnija vidum, vēlāk vairs netika novērota. Slimības attīstību veicina silts un mitrs laiks, vējš un tuvumā esošas grīšļu audzes. Lai samazinātu slimības risku, ieteicams izvēlēties slimību noturīgas šķirnes, kā arī izvērtēt stādījumu ierīkošanas vietu.
Ogulāju lapu sīkplankumainība (Mycosphaerella ribis)
Bieži sastopama slimība dažādu ogulāju stādījumos. Iepriekšējā sezonā pirmo reizi konstatēta upeņu stādījumos nelielā izplatībā maija vidū, ziedēšanas laikā (AS 65). Slimība novērota visos apsekotajos upeņu stādījumos, taču līdz jūnija vidum, tās izplatība šajos stādījumos neliela. Slimības liela izplatība novērota jūlija vidū un beigās, kad atsevišķos stādījumos inficēti 100%. Šo izplatību visticamāk ietekmēja mitrais laiks un siltums jūlija otrajā pusē. Nākamajā sezonā slimības izplatību galvenokārt arī noteiks laikapstākļi. Lai mazinātu slimības izplatību, ieteicams rudenī nobirušās lapas savākt, iestrādāt augsnē vai sadzedzināt, vai apstrādāt ar vielām, kas veicina ātrāku to sadalīšanos.
Upeņu virālā pildziedainība (Blackcurrant reversion virus)
Slimību ierosina vīruss. Slimība parādās uz atsevišķiem zariem, tad var pārņemt visu augu. Inficēto krūmu ziedi plaukst nedēļu vēlāk. Ziedēšanas laikā var novērot, ka ziedi neveidojas vispār vai tie ir tumši iekrāsoti, pildīti – ziedlapu un kauslapu vietā ir violetas nokrāsas bārkstis. Ar laiku visi krūma ziedi kļūst neauglīgi. Ražas zudumi stipras infekcijas rezultātā ir 100%. Slimo krūmu dzinumi rudenī nenobriest un ziemā apsalst. Vīrusu pārnēsā pumpuru ērces un citi sūcējtipa kaitēkļi. Inficētie augi nekavējoties jāizvāc no stādījuma un jāsadedzina. Reģionā 2015. gadā slimība netika novērota. Slimība var izplatīties, ja stādījumos savairojas pumpuru ērces. Slimības ierobežošanā nozīme ir veselīga stādāmā materiāla izvēlei un kaitēkļu apkarošanai stādījumā.
Upeņu pumpuru ērce (Eriophyes ribis)
Kaitēklis raksturīgs upeņu stādījumos, bet retos gadījumos var bojāt arī jāņogas. Bojā ogulāju pumpurus. Vienā pumpurā var dzīvot vairāki tūkstoši ērču. Iepriekšējā sezonā šis kaitēklis novērots atsevišķos stādījumos lapu pumpuru briešanas sākumā (AS 01), aprīļa sākumā, nelielā izplatībā un vēlāk vairs nav konstatēts. Lai kaitēkli ierobežotu, agri pavasarī nepieciešams nolasīt invadētos pumpurus. Ja viss krūms stipri invadēts, tas ir jāizrok un jāsadedzina. Stādot jaunus stādījumus, jāizvēlas šķirnes, kas ir izturīgākas pret pumpuru ērces bojājumiem.
Jāņogulāju pumpuru kode (Lampronia capitella)
Kaitēklis var skart gan jāņogu, gan upeņu stādījumus. Iepriekšējā sezonā novērots upeņu stādījumā aprīļa beigās, lapu pumpuru attīstības fāzē (AS 04), ar nelielu izplatību un atkārtoti vairs netika novēros visas sezonas laikā. Kāpuri pavasarī iegraužas plaukstošajos pumpuros, bet vēlāk iegraužas ogās un jaunajos dzinumos. Lai mazinātu izplatību, rudenī jāsavāc un jāsadedzina vecās lapas un jāuzrok rindstarpas. Ja kaitēklis savairojas masveidā, var lietot augu aizsardzības līdzekļus.
Jāņogulāju stiklspārnis (Synanthedon tipuliformis)
Kaitēkļa kāpuri grauž krūmu zaru serdes pie krūmu pamata. Vēlāk bojāto zaru lapas novīst un zari nokalst. Jaunie tauriņi izlido jūnija beigās un dēj olas pie ogulāju pumpuriem. Izšķīlušies kāpuri atkal iegraužas zarus serdes daļā. Kaitēkļa aktivitāte palielinās sausā un siltā laikā, arī stādījumos, kuri netiek kopti, netiek izgriezti vecie, nokaltušie zari. Pieaugušiem īpatņiem izliek feromonu slazdus, kuros veic to uzskaiti. Iepriekšējā sezonā kaitēklis novērots atsevišķos stādījumos jūlija vidū, kad ogas sasniegušas novākšanas gatavību (AS 87), bet to skaits neliels - viens stiklspārņis vienā slazdā. Kaitēkļa aktivitāte var palielināties tiem labvēlīgos apstākļos, sausā un siltā laikā. Lai samazinātu izplatību, krūmi rūpīgi jākopj. Bojātie zari labi pamanāmi ogulāju plaukšanas laikā, kad šie dzinumi ir izgriežami ar visu kāpuru un pēc tam zari jāsadedzina. Vairāk apdraudēti ir jaunāki stādījumi un krūmi, kuriem ir mehāniski bojājumi.