Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.
Pēdējo gadu vēsie un ļoti mainīgie laikapstākļi pavasarī, kā arī dažviet vēlās salnas, nesekmēja kaitēkļu lielo aktivitāti un masveida savairošanos arī iepriekšējā 2024. gada vasaras sākumā. Līdzīgi, kā citus gadus, vēss laiks, un nepietiekams mitruma daudzums atsevišķos periodos neveicināja slimību straujo izplatību reģiona augļu dārzos. Lielāku kaitējumu augļkokiem radīja laputu, tīklkožu un lapu tinēju kaitnieciskā darbība. Savukārt slimību izplatība līdzīgi, kā iepriekšējos gados pieauga vasaras otrajā pusē. Infekcijas avota daudzums, veiktie profilaktiskie pasākumi, kā arī kaitīgo organismu ierobežošana katrā augļu dārzā ir atšķirīga, tāpēc arī 2025. gadā kaitēkļu un slimību postīgums katrā konkrētā stādījumā būs atšķirīgs.
Ābeļu un bumbieru slimības un kaitēkļi
Ābeļu kraupis Venturia inaequalis, Bumbieru kraupis Venturia pyrina
Ābeļu un bumbieru stādījumos slimība sastopama katru gadu. Mēreni silts un mitrs laiks vasaras sākumā sekmē primāro kraupja inficēšanos. Vēlāk slimības izplatība un attīstība uz lapām un augļiem turpinās ābeļu un bumbieru vainagā. Iepriekšējā sezonā pirmās kraupja pazīmes uz lapām apsekotajos ābeļu stādījumos tika novērotas ziedēšanas beigu stadijās (AS 67-69), kas bija nedaudz ātrāk salīdzinājumā ar 2023. gadu. Ar nelielu izplatību augļu attīstības laikā kraupja pazīmes parādījās arī uz ābolu un bumbieru augļiem. Līdz augļu gatavošanās sākumam (AS 80) kraupja izplatība reģiona monitoringa dārzos bija vērojama 4-10% apmērā. Tomēr slimības izplatība iepriekšējā sezonā bija mazāka, kā citus gadus, to bremzēja sauss laiks un daudzviet nepietiekams nokrišņu daudzums. Lielāka kraupja izplatība vidēji 6-18% tika novērota apsekotajos bumbierdārzos. Arī 2025. gadā kraupja parādīšanās veģetācijas periodā būs atkarīga galvenokārt no pērnā gada inficēto lapu un augļu daudzuma, kā arī to sadalīšanās ātruma katrā konkrētā ābeļu un bumbieru stādījumā. Dārzos vērojama atšķirīga šķirņu izturība pret kraupi. Tāpēc slimības postīgums šajā sezonā būs ievērojami mazāks dārzos, kur augļkokiem ir nodrošināti labi augšanas apstākļi (vainaga retināšana, sabalansēts mēslojums, mitruma nodrošinājums), kā arī audzēšanai izvēlētas pret kraupi izturīgākas šķirnes.
Ābeļu miltrasa Podosphaera leucotricha
Reģiona apsekotajos ābeļu stādījumos maz izplatīta un retāk novērojama slimība. Ābeļu miltrasas parādīšanos sekmē karsti un sausi laikapstākļi veģetācijas periodā. Biežāk sastopama sabiezinātos un noēnotos ābeļdārzos. Postošāka ir kokaudzētavās un jaunajos ābeļdārzos. Ābeļu miltrasas ierobežošana parasti nav nepieciešama. Taču slimības inficētos dzinumus labāk izgriezt un iznīcināt, jo tie būs kā infekcijas avots jaunajā sezonā, turklāt slimie dzinumi arī sliktāk pārziemo. Ābeļu miltrasas izplatība kādā no reģiona ābeļdārziem, it sevišķi karstā un sausā laikā, iespējama arī 2025. gadā.
Bumbieru - Kadiķu rūsa Gymnosporangium sabinae
Bojā lapas un dzinumus un novērojama katru sezonu. Līdzīgi, kā citus gadus arī 2024. gadā bumbieru-kadiķu rūsas pirmās pazīmes uz lapām bumbieru stādījumos parādījās augļu attīstības sākumstadijās (AS 71-73). Rūsas izplatība monitoringa dārzos pieauga vasaras otrajā pusē 4-8% apmērā, tomēr slimības izplatība bija nedaudz mazāka, kā apsekotajos dārzos 2023. gadā. Vēss, lietains un vējains laiks sekmēs rūsas parādīšanos dārzos arī šogad un slimības pazīmes uz lapām būs novērojamas arī 2025. gada sezonā. Rūsas izplatības mazināšanai pavasarī jāpārbauda tuvumā augošie kadiķi (saimniekaugs), slimie zari jāizgriež un jāsadedzina.
Bumbieru lapu baltplankumainība Mycosphaerella pyri
Slimības izplatību un attīstību galvenokārt ietekmē laika apstākļi, silts (+21-27°C), lietains un vējains laiks veģetācijas periodā, kā arī iepriekšējā gada inficēto lapu daudzums dārzā. Iepriekšējā gadā līdzīgi, kā citus gadus ar nelielu izplatību pirmās lapu baltplankumainības pazīmes uz lapām apsekotajos stādījumos bija novērotas augļu attīstības laikā (AS 74-75). Slimības pazīmes dārzos būs sastopamas arī 2025 gadā, it sevišķi stādījumos, kur lapu baltplankumainība bija novērota iepriekšējā sezonā. Slimības izplatība un attīstība katrā konkrētā augļu dārzā būs atšķirīga. Savukārt veicinot ātrāku nobirušo lapu sadalīšanos, vai inficēto lapu iestrādāšanu augsnē var mazināt slimības nozīmību jaunajā sezonā.
Ābeļu ziedu smecernieks Anthonomus pomorum
Pēdējo gadu vēsie laikapstākļi un salnas pavasarī kavēja kaitēkļa aktivitāti un apsekotajos reģiona augļkoku dārzos smecernieka vaboļu skaits bija neliels arī 2024. gadā. Ābeļu ziedu smecernieku vaboles ziedpumpuru izvirzīšanās laikā pārojas un dēj olas. Vēlāk kaitēkļa kāpuri bojā ziedpumpurus, izgraužot zieda daļas. Smecernieku parādīšanos pavasarī konstatē veicot zaru kratījumus trīcpiltuvē. Iepriekšējā gadā trīcpiltuvē iekrita 1-2 vaboles. Līdzīgi, kā iepriekšējās sezonās arī kāpuru bojājumi (neizplaukušie ziedpumpuri) ar nelielu izplatību ābeļu stādījumos bija novērojami ziedēšanas nobeigumā. Dārzos, kur iepriekšējā gadā bija nozīmīgi kaitēkļa bojājumi, to skaitliskai mazināšanai agri pavasarī var aplikt ap stumbriem gofrētas ķeramjostas, kuras pēc augļkoku ziedēšanas noņem un iznīcina. Tāpat var rīkoties arī vasaras otrajā pusē, kad smecernieka vaboles uzmeklē ziemošanas vietas, vēlāk rudenī tās kopā ar pielipušajiem kaitēkļiem noņem un sadedzina. Ja šogad ziedpumpuru veidošanās laikā būs silts laiks, tad ābeļu ziedu smecernieks stādījumos būs sastopams un lielākus bojājumus radīs dārzos, kur augļkoku ziedēšana būs vājāka.
Foto. Ābeļu zieda smecernieka bojājums.Māra Bērziņa.
Ābolu tinējs Cydia pomonella
Reģiona ābeļdārzos arī ābolu tinējs ir sastopams katru gadu.. Kaitēkļa kāpuri atsevišķos gados var būtiski ietekmēt augļu kvalitāti. Ābolu tinēja lidošanas intensitātes novērošanai augļdārzos jau pirms ziedēšanas var izvietot feromonslazdus. 2024. gadā monitoringa ābeļdārzos pirmie ābolu tinēji slazdos ielidoja ābeļu ziedēšanas nobeigumā (AS 67). Notverto tauriņu skaits feromonslazdos gan ziedēšanas, kā arī vēlāk augļu attīstības laikā 2024 gadā bija vidēji 1-6, atsevišķos dārzos feromonslazdā ielidoja 7-9 tauriņi. Ar nelielu izplatību augļu attīstības laikā tika novēroti arī ābolu tinēja kāpuru bojājumi. 2025. gadā ābolu tinēja lidošanas intensitāte būs atkarīga galvenokārt no laikapstākļiem vasaras sākumā. Savukārt regulāra bojāto un zemē nobirušo augļu savākšana, vecās mizas un ķērpju notīrīšana no stumbriem, kā arī apdobju rušināšana ievērojami mazinās kaitēkļa kaitniecisko darbību dārzos. Tāpat, kā ziedu smecernieku, tā arī ābolu tinēju izķeršanai var izmantot gofrētās ķeramjostas, kuras jūnija beigās, jūlija sākumā apliek ap augļkoku stumbriem un rudenī, pēc ražas novākšanas noņem un sadedzina.
Bumbieru lapu blusiņa Cacopsylla pyri
Bojā tikai bumbieru lapas, jaunos dzinumus un augļus. Savairojoties masveidā var radīt nozīmīgu kaitējumu arī nākošā gada ražai. Ar nelielu izplatību reģiona monitoringa dārzos lapblusiņas uz dzinumiem sastopamas katru sezonu. Daļa lapblusiņu iet bojā ziemošanas laikā, nelielu daļu iznīcina to dabīgie ienaidnieki (plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas u.c). Stādījumu kopšana, vainaga retināšana, vecās mizas un sūnu notīrīšana no stumbriem arī šajā sezonā var būtiski mazināt kaitēkļa izplatību augļu dārzā.
Laputis Aphididae
Arī laputis reģiona augļu dārzos ir sastopamas katru gadu. Bojā pumpurus, lapas un jaunos dzinumus. Laputu bojātās lapas deformējas, ziedi un daļa bojāto augļu nobirst zemē. Augļkokos palikušie augļi izaug mazi un kroplīgi, dzinumi vājāk attīstās un ziemā var apsalt. Atsevišķos gados laputis var savairoties masveidā. Nozīmīgu kaitējumu var radīt jaunajiem stādījumiem. Arī 2024. gadā apsekotajos ābeļu stādījumos laputis ar nelielu izplatību (2-4%) bija sastopamas. Laputis, kādā no augļu dārziem parādīsies un savu kaitniecisko darbību veiks arī šajā sezonā.
Kauleņkoku slimības un kaitēkļi
Kauleņkoku lapbire Blumeriella jaapii
Bieži novērojama un vairāk izplatīta skābo ķiršu dārzos, bet var bojāt arī saldos ķiršus, plūmes un aprikozes. Kauleņkoku lapbire var inficēt arī kauleņkoku augļus un dzinumus. Silts (+15°C) un mitrs laiks pavasarī kauleņkoku ziedēšanas laikā arī šogad sekmēs slimības izplatību un attīstību ķiršu un plūmju stādījumos. Galvenais infekcijas avots ir inficētās lapas, tāpēc ātrāk parādīsies un postīgāka būs dārzos, kur iepriekšējā gadā nav veikta bojāto lapu izvākšana vai veicināta to ātrāka satrūdēšana (iestrādāšana augsnē). Kauleņkoku lapbires izplatību mazinās arī inficēto zaro izgriešana, kā arī audzēšanai izvēlētā šķirne.
Kauleņkoku pelēkā puve (Ķiršu mēris) Monilinia laxa
Ķiršu stādījumos izplatīta un postīga slimība, var bojāt arī plūmes. Tāpat, kā kauleņkoku lapbires, tā arī kauleņkoku pelēkās puves inficēšanās kritiskais periods ir kauleņkoku ziedēšanas laiks. Novērojama arī atšķirīga šķirņu izturība pret kauleņkoku pelēko puvi. Vēsi un mitri laikapstākļi pavasarī ķiršu un plūmju ziedēšanas laikā, kā arī pērnā gadā augļkoku vainagos neizgrieztie zari ar nokaltušo ziedu un augļu atliekām (infekcijas avots) sekmēs slimības attīstību un izplatību kauleņkoku stādījumos arī 2025. gadā.
Kauleņkoku sausplankumainība (Cauršautās lapas) Stigmina carpophilus
Bieži sastopama slimība, kas bojā kauleņkoku lapas, dažkārt var novērot arī uz dzinumiem un augļiem. Lielāku postīgumu var radīt ilgstoši nekoptos dārzos (var ietekmēt ražību un ziemcietību). Ar nelielu izplatību reģionā pirmās sausplankumainības pazīmes monitoringa ķiršu un plūmju stādījumos 2024 gadā tika novērotas augļu attīstības laikā (AS 71-73). Mēreni silts un mitrs laiks pavasarī arī šogad sekmēs sausplankumainības parādīšanos un veģetācijas periodā slimības pazīmes uz lapām dārzos būs sastopamas. Savukārt profilaktiskie pasākumi (nobirušo lapu savākšana vai iestrādāšana augsnē, kā arī bojāto zaru izgriešana un iznīcināšana) slimības postīgumu kauleņkoku dārzos mazinās.
Plūmju rūsa Tranzschella pruni spinosae
Bojā plūmju lapas un slimības izplatība katrā sezonā ir atšķirīga. Retāk plūmju rūsa tiek novērota bioloģiskajos dārzos. Slimības attīstību vairāk ietekmē laika apstākļi vasaras otrajā pusē un infekcijas avotu klātbūtne stādījumā. Pēdējo divu gadu laikā reģiona apsekotajos dārzos plūmju rūsa nav novērota. Profilaktiskie pasākumi (inficēto lapu savākšana un iznīcināšana, kā arī dzelteno vizbulīšu un zeltstarīšu (starpsaimnieks) augšanas ierobežošana stādījumā un tā apkārtnē) mazinās šīs slimības izplatību plūmju dārzos arī 2025. gada sezonā.
Ķiršu - Madaru laputs Myzus cerasi
Laputis,-dažādās attīstības stadijās reģiona dārzos sastopams katru gadu. Visas sezonas garumā ķiršu-madaru laputs bojājumi (sačokurotās lapas dzinumu galos) vairāk tiek novēroti saldo ķiršu stādījumos, bet var bojāt arī skābos ķiršus (lapas deformējas mazāk). Lielāku kaitējumu, sevišķi jaunajiem kociņiem var nodarīt masveida savairošanās gadījumā, kad nelietojamas kļūst arī ķiršu ogas. Grūti ierobežot, jo laputis barojas lapu apakšpusē. Mazākās platībās laputis var ierobežot nogriežot stipri bojātos jaunos dzinumus kopā ar kaitēkļiem un tos iznīcina. 2024. gada sezonā monitoringa dārzos ķiršu-madaru laputu kolonijas uz ķiršu lapām ar nelielu izplatību 2-4% bija sastopamas nedaudz vēlāk, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,- augļaizmetņu attīstības sākumā (AS 71). Kaitēkļa kaitnieciskā darbība turpinājās vēl arī augļu attīstības laikā. Kaitēkļa bojājumi 2025. gadā būs mazāki, ja dārza tuvumā tiks ierobežotas madaras, jo spārnotās laputu mātītes rudenī no madarām lido uz viengadīgajiem ķiršu dzinumiem, kur dēj ziemojošās olas.
Eiropas ķiršu muša (Ķiršu raibspārnmuša) Rhagoletis cerasi
Ķiršu mušas kāpuri vairāk bojā saldos ķiršus un to postīgā darbība atsevišķos stādījumos var radīt nozīmīgus ražas zudumus un ietekmēt ogu kvalitāti. Intensīva mušas lidošana un olu dēšana notiek siltā, sausā laikā pēc ķiršu ziedēšanas. Ja jūnijā ir vēss un lietains laiks kaitēkļa lidošana tiek traucēta un mušas pirms olu dēšanas var aiziet bojā. Ķiršu mušas izlidošana būs apgrūtināta pārmitrās un mālainās augsnēs. Pārāk sakaltusi augsne traucēs arī jauno kāpuru iekūņošanos, kas savukārt mazinās ķiršu mušas populācijas daudzumu stādījumā. Taču kaitēkļa kūniņas augsnē var saglabāties vairākus gadus. Reģionā ķiršus vairāk audzē nelielās platībās un ķiršu mušas bojājumi monitoringa dārzos 2024. gadā, tāpat, kā iepriekšējās sezonās nav novēroti. Kaitēkļa konstatēšanai un ierobežošanai ķiršu lapotnē no maija vidus, augļkoku ziedēšanas laikā, līdz pat jūlija beigām var izlikt dzeltenos līmes vairogus. Monitoringa ķiršu dārzos uz izvietotajiem līmes vairogiem ķiršu mušas iepriekšējā gadā nav notvertas. Apdobju rušināšana un savlaicīga nobirušo ogu savākšana, kā arī sausseržu, savvaļas ķiršu un ievu ierobežošana dārza tuvumā ievērojami mazinās ķiršu mušas kaitniecisko darbību stādījumā arī šogad.
Plūmju augļu tinējs Cydia funebrana
Nozīmīgs kaitēklis plūmju stādījumos, bet var bojāt arī ķiršus, aprikozes un persikus. Apsekotajos dārzos pirmie plūmju tinēji izvietotajos feramonslazdos biežāk ielido augļkoku ziedēšanas beigās. Tinēju tauriņu lidošana turpinās arī augļu attīstības un gatavošanās laikā jūnijā un jūlijā. Iepriekšējā gadā feramonslazdos notverto tauriņu skaits (1-7) bija nedaudz mazāks salīdzinājumā ar 2023. gada sezonu. Plūmju tinēja kāpuri bojā jau palielus, gandrīz gatavus augļus. Pirmie kaitēkļa bojājumi (dzintarveidīgie sveķi uz augļiem) 2024. gadā tika novēroti augļu attīstības beigu stadijās. Ar nelielu izplatību plūmju tinēja bojājumi tika novēroti arī augļu gatavošanās laikā. Arī šogad plūmju tinēju lidošana būs ievērojami lielāka, ja kauleņkoku ziedēšanas laikā iestāsies silts un sauss laiks. Nozīmīgus bojājumus radīs dārzos, kur jau iepriekšējā gadā bija vērojama lielāka kaitēkļa aktivitāte. Ziemo augļkoku mizas plaisās un zemsedzē, tāpēc līdzīgi, kā ābeļu stādījumos, kaitēkļa ierobežošanai var noderēt ķeramjostu aplikšana ap augļkoku stumbriem jūnija beigās. Rudenī kopā ar pielipušajiem kaitēkļiem tās noņem un sadedzina. Arī savlaicīga bojāto augļu savākšana un izvākšana no dārza mazinās plūmju augļu tinēja sastopamību un izplatību plūmju stādījumos jaunajā sezonā.
Gaišā plūmju zāģlapsene Hoplocampa flava Tumšā plūmju zāģlapsene Hoplocampa minuta
Katru gadu kauleņkoku augļus bojā arī zāģlapsenes. Atsevišķos gados var savairoties masveidā un radīt nozīmīgus bojājumus. Pavasara salnās daļa kāpuru var aiziet bojā. Līdzīgi, kā citus gadus pirms plūmju ziedēšanas monitoringa dārzos uz augļkokos izliktajiem baltajiem līmes vairogiem saskaitītas vidēji 1-2 zāģlapsenes. Kaitēkļa kāpuru bojājumi ar nelielu izplatību apsekotajos plūmju stādījumos 2024. gadā novēroti augļu attīstības laikā (AS 73-75). Zāģlapseņu pievilināšanai un daļēji arī ierobežošanai plūmju ziedēšanas laikā augļkokos var izkārt traukus ar rūgstošo šķidrumu. Dārzos, kur bojātie augļi tiek regulāri savākti un iznīcināti, jo plūmju zāģlapsenes kāpuri kokonos pārziemo augsnē,- kaitēkļa postīgums 2025. gadā būs ievērojami mazāks.
Aveņu, zemeņu slimības un kaitēkļi
Aveņu iedegas Elsinoe veneta
Ekonomiski nozīmīga slimība. Uz jaunajiem avenāju dzinumiem iedegas biežāk parādās vasaras sākumā un slimības izplatība turpinās arī veģetācijas perioda laikā. Iepriekšējā gadā aveņu monitoringa laukā aveņu iedegu pazīmes netika konstatētas. Galvenais infekcijas avots ir inficētie dzinumi un lapas. Tāpēc arī 2025. gada sezonā aveņu iedegas ātrāk parādīsies un izplatīsies sabiezinātos un nekoptos stādījumos. Savukārt dārzos, kur tiek veikta noražojošo dzinumu izgriešana, inficēto lapu savākšana, apdobju mulčēšana, kā arī audzēšanai izvēlētas pret slimību izturīgākas šķirnes iedegu izplatība būs ievērojami mazāka.
Avenāju dzinumu mizas plaisāšana Didymella applanata
Avenāju dzinumu mizas plaisāšanas, tāpat, kā aveņu iedegu izplatību un attīstību veģetācijas periodā veicina silti, biežiem nokrišņiem bagāti laikapstākļi, kā arī inficēto dzinumu un lapu klātbūtne stādījumā. Tomēr biežāk reģiona apsekotajos dārzos sastopama avenāju mizas plaisāšana. Līdzīgi kā citus gadus, straujāka slimības izplatība monitoringa aveņu stādījumos 2024. gadā bija novērota ogu gatavošanās laikā, vasaras otrajā pusē. Līdzīgi kā iedegas, tā arī mizas plaisāšana šogad postīgāka būs sabiezinātos un nekoptos dārzos. Savukārt profilaktiskie pasākumi slimības izplatību 2025. gada sezonā mazinās.
Pelēkā puve Botrytis cinerea
Var izraisīt lielus ražas zudumus it sevišķi tad, ja ziedēšanas un ogu nogatavošanās laikā iestāsies ilgstoši lietains laiks. Avenēm pelēkā puve vairāk bojā ogas, retāk dzinumus. Zemenēm inficē pumpurus, ziedkopas un ogas, retāk tā bojā arī lapas. Sabiezinātos, pārmēslotos stādījumos, kur pieļauta novēlota vai nekvalitatīva ogu vākšana (bojāto ogu atstāšana laukā), pelēkā puve arī šajā sezonā var radīt nozīmīgus ražas zudumus. Atšķirīga ir arī šķirņu izturība pret šo slimību. 2024. gadā pelēkās puves pazīmes apsekotajos zemeņu un aveņu laukos novērotas ogu nogatavošanās laikā (AS 85-87). Slimības izplatība, līdzīgi, kā iepriekšējās sezonās, nedaudz palielinājās pēc galvenās ražas (AS 89). Mēreni silts un ilgstoši mitrs laiks arī 2025. gadā būs labvēlīgs pelēkās puves attīstībai un izplatībai zemeņu un aveņu stādījumos. Infekcijas avots ir augu atliekas un augu izcelsmes mulča, tāpēc postīgāka pelēkā puve būs vecākos stādījumos, kur atstātas pērnā gada inficētās augu atliekas un lapas, kā arī mulčēšanai izmantotie salmi.
Zemeņu lapu baltplankumainība Mycosphaerella fragariae
Pirmās zemeņu lapu baltplankumainības pazīmes apsekotajos laukos 2024. gada sezonā tika novērotas ziedēšanas nobeigumā , kas bija nedaudz ātrāk, kā iepriekšējā 2023. gadā. Stādījumos, kur pēc ražas novākšanas atstātas vecās, inficētās lapas, slimība mitrā laikā parādīsies arī šogad. Postīgāka tā būs vecāko zemeņu laukos. Savukārt vesela stādāmā materiāla un izturīgu šķirņu izvēle mazinās slimības izplatību jaunajos zemeņu stādījumos.
Zemeņu lapu brūnplankumainība Diplocarpon earliana
No lapu plankumainībām katru gadu reģiona zemeņu stādījumos ir sastopama arī lapu brūnplankumainība. Inficēšanos veicina silts, mitrs laiks ziedēšanas laikā. Tomēr salīdzinājumā ar baltplankumainību zemeņu lapu brūnplankumainības pazīmes, līdzīgi, kā citus gadus monitoringa laukos parādījās nedaudz vēlāk. No lapu plankumainībām zemeņu monitoringa laukos pēc galvenās ražas līdz jauno lapu veidošanās sākumam nedaudz lielāka bija brūnplankumainības izplatība. Zemeņu lapu brūnplankumainība, tāpat, kā lapu baltplankumainība, vairāk sastopama vecākos, sabiezinātos stādījumos, un piemērotos laikapstākļos slimības attīstību un izplatību arī 2025. gadā ietekmēs infekcijas daudzums katrā konkrētā zemeņu laukā.
Aveņu ziedu smecernieks Anthonomus rubi
Nozīmīgs kaitēklis, kas zemeņu ziedkopu attīstības laikā un aveņu stādījumos ziedpumpuru atdalīšanās laikā novērojams katru sezonu. Ja ir agrs un silts pavasaris var savairoties masveidā, kas var būtiski samazināt ogu ražu. Kaitēkļa bojājumi (sažuvušie, neatvērušies ziedi) viegli atpazīstami ziedēšanas nobeigumā. Aveņu ziedu smecernieka vaboles ziemo augsnes virskārtā vai zemsedzē, tāpēc arī šajā 2025. gadā kaitēklis postīgāks būs un vairāk apdraudēs vecākus zemeņu stādījumus, it sevišķi tad, ja iepriekšējā sezonā smecernieka izplatība un radītie bojājumi bija nozīmīgi. Tikai veicot regulārus novērojumus, kā arī izvērtējot riskus katrā konkrētā stādījumā pieņem lēmumu par kaitēkļa ierobežošanas nepieciešamību. Agri pavasarī kaitēkļa konstatēšanai, kā arī izķeršanai starp augiem var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Ja zemenes tiek audzētas nelielās platībās ziedu smecernieku bojātos ziedpumpurus var nolasīt, neļaujot kaitēklim turpināt savu attīstību laukā. Augsnes irdināšana rudenī un pavasarī, mulčēšana un nezāļu ierobežošana stādījumā, kā arī lapu nopļaušana pēc ražas novākšanas (ja nav iestājies ļoti karsts laiks) nedaudz mazinās smecernieku izplatību arī 2025. gadā. Savukārt jaunos stādījumus no kaitēkļa postīgās darbības pasargās tos ierīkojot tālāk no jau esošajiem aveņu un zemeņu laukiem.
Avenāju vabole Byturus tomentosus
Aveņu stādījumos vaboles biežāk tiek novērotas avenāju ziedkopu attīstības laikā. Savukārt ogu nogatavošanās laikā ar nelielu izplatību ogās tiek novēroti arī kaitēkļa kāpuri. Lielāku postīgumu nodara kaitēkļa kāpuri, kas iesākumā bojā ziedus, bet vēlāk arī ogas. Bojājumu rezultātā izmainās ogu forma, tās ir sīkākas, kā arī pasliktinās ogu garša. Mitrā laikā tās vairāk pakļautas pelēkās puves infekcijai. Lielākā daļa bojāto ogu kopā ar kāpuriem priekšlaicīgi nobirst zemē. Tāpēc arī 2025. gadā zemsedzē pārziemojušās vaboles aktīvākas kļūs siltā un sausā laikā. Un lielāka to kaitnieciskā darbība būs vērojama vecākos un nekoptos stādījumos. Savukārt augsnes irdināšana rudenī vai pavasarī, kā arī bojāto ziedpumpuru savākšana un iznīcināšana mazinās avenāju vaboles izplatību. Kaitēkļa konstatēšanai un daļēji arī skaitliskai samazināšanai pirms ziedpumpuru izvirzīšanās aveņu dārzos var izvietot baltos līmes vairogus.
Dārza vabole Phyllopertha horticola
Biežāk vaboļu maznozīmīgi bojājumi reģiona apsekotajos monitoringa dārzos ir vērojami uz augu lapām, bet kaitēklis var bojāt arī pumpurus un jaunos augļaizmetņus. Arī šogad dārza vaboles, iestājoties siltākiem laika apstākļiem aveņu stādījumos būs sastopamas. Tomēr lielāku postīgumu kaitēkļa kāpuri var radīt jaunajiem stādījumiem, bojājot augu saknes.
Zemeņu ērce Phytonemus pallidus
Reģiona zemeņu laukos ērces bojātie ceri ir novērojami katru gadu. Biežāk sabiezinātos, nezāļainos stādījumos, kur zemenes audzētas jau vairākus gadus. Mēreni siltā vasarā ērces var strauji savairoties masveidā. Kaitēkļu novājinātie augi sliktāk pārziemo un tas var būtiski ietekmēs arī nākamā gada ražu. Zemeņu ērci ierobežot ir ļoti grūti, tāpēc ļoti svarīgi stādīšanai izmantot veselus un neinficētus stādus, aizdomīgos labāk iznīcināt. Jaunus ogu laukus ierīkot tālāk no jau ražojošiem stādījumiem, kā arī neaudzēt zemenes vienā vietā ilgāk par trīs gadiem. Ērču izplatību daļēji var ierobežot arī veco lapu nopļaušana un izvākšana no stādījuma. Rūpīga zemeņu stādījumu apsekošana un bojāto ceru savlaicīga izņemšana no lauka nedaudz mazinās ērču kaitniecisko darbību. Tomēr, zemeņu laukos, kur ērces bojājumi novēroti iepriekšējā gadā, arī šajā 2025. gada sezonā pārziemojušās ērces turpinās savu attīstību un bojās augus. Savukārt jaunos stādījumus vairāk apdraudēs, ja stādīšanai tiks izmantoti ērču invadēti stādi.
Zemeņu lapgrauzis Galerucella tenella
Biežāk stādījumos parādās zemeņu ziedēšanas laikā, savukārt kāpuru bojājumi novēroti ogu nogatavošanās sākumā. Parasti apsekotajos stādījumos kaitēkļa bojājumi ir nelieli. Zemeņu lapgrauzis pārziemo augsnes virskārtā, tāpēc arī šajā sezonā zemeņu lapgrauzis būs sastopams stādījumos, kur kaitēkļa aktīva darbība tika novērota iepriekšējā gadā. Savukārt nezāļu ierobežošana un augsnes irdināšana agri pavasarī, kā arī bojāto lapu savākšana pēc ražas novākšanas kaitēkļa izplatību zemeņu laukos mazinās.
Lauka maijvabole Melolontha melolontha
Katru sezonu maijvaboļu kaitnieciskā darbība ir atšķirīga. Pieaugušās vaboles grauž lapas, savukārt dažāda vecumu kāpuri bojā augu saknes. Postīgāki maijvaboļu kāpuri ir jaunajos zemeņu stādījumos, kur nereti kāpuri var iznīcināt lielāko daļu jaunstādu. Tāpēc ļoti svarīgi pirms zemeņu stādīšanas rūpīgi apskatīt maijvaboļu kāpuru sastopamību paredzētajā vietā. Ja uz 1m2 ir vairāk, kā 2 maijvaboļu kāpuri, tad zemenes tādā vietā labāk nestādīt. Jauno stādījumu ierīkošanai paredzēto lauku atstāj melnajā papuvē un veic regulāru augsnes rušināšanu. Taču arī šie pasākumi neizslēdz kāpuru klātbūtni augsnē. Ja kaitēklis bojā augus jau ierīkotajā stādījumā, tad kāpuru pievilināšanai starp zemenēm var stādīt salātus, vai augsnē (vadziņās) var salikt sagrieztus sakņaugus. Pēc pāris dienām tos kopā ar kāpuriem savāc un iznīcina. Tomēr arī šajā sezonā maijvaboļu kāpuru bojājumi būs novērojami un tie turpinās bojāt augu saknes stādījumos, kur to postījumi novēroti jau 2024. gadā.