Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.
Iepriekšējā sezona augļu un ogu audzētājiem bija vieksmīga. Postošas salnas augļu koku ziedēšanas laikā tikpat kā nebija. Dažviet salna izretināja smiltsērkšķu ražu, bet vēlāk citā novadā no postošas krusas cieta krūmmellenes. Pārējo kaitīgo organismu ietekme uz ražu bija kā kurā novadā un saimniecībā – atkarībā no lokālajiem laika apstākļiem, un iespējām kontrolēt slimību un kaitēkļu nevēlamo izplatību. Ir pamats cerēt, ka augļu dārzi Kurzemes novados no negatīvām temperatūrām nebūs cietuši, jo ziema nebija garāka par 2 nedēļām, tomēr dažās naktīs bija krasas negatīvo temperatūru atšķirības starp novērojumu stacijām. Arī, sākoties pavasarim, iespējamas krasas temperatūras svārstības un iespējama gan mizas plaisāšana, gan ziedpumpuru un ziedu izsalšana salnās. Ziemas periodā, visticamāk nebūs cietušas kaitēkļu ziemojošās stadijas. Kaitēkļu sākotnējo izplatību arī šogad ietekmēs pavasara laika apstākļi – krasas temperatūras svārstības nepatiks tikko atdzīvoties sākušiem kaitēkļiem, bet ilgstoši silts un saulains laiks sekmēs to attīstību. Ja pavasaris būs garš, vēss un lietains, kaitēkļu būs mazāk. Sēņu slimības, gluži pretēji, aktīvāk izplatīsies pietiekama mitruma un mērena siltuma apstākļos.
Slimības
Ābeļu kraupis Venturia inaequalis Bumbieru kraupis Venturia pyrina
2024. gada sausais pavasaris kraupja attīstību neveicināja – pirmās slimības pazīmes novērotas bumbieru dārzos jūnija sākumā, bet ābeļu stādījumos jūnija pirmajā pusē. 2025. gada maijā ābeļu un bumbieru lapu plaukšanas vai ziedēšanas laikā, iespējams, būs kraupja primārās infekcijas sākums. Vai tas būs novērojams tikai kādā no Kurzemes novadiem, kādā atsevišķā dārzā, vai izplatīsies plašākā teritorijā, noteiks gaisa temperatūra (+15 - 25°C), nokrišņu biežums un ilgums konkrētajā teritorijā. Daļēji infekcijas izplatība atkarīga no kraupja inficētu lapu atrašanās konkrētā dārzā vai tā tuvākajā apkārtnē. Novērots, ka primāro infekciju izraisošās asku sporas, var nolidot daudzus kilometrus un inficēt lapas dārzā, kurā iepriekšējā gadā nav bijušas slimības pazīmes. Ja kraupja attīstībai labvēlīgie faktori ir ilgstoši, tad bieži vien slimības pazīmes agri vērojamas arī uz jaunajiem augļaizmetņiem (AS 71 – 72) un to kātiem, ne tikai uz lapām. Vasarā turpināsies sekundārās kraupja infekcijas attīstība, tai pārvietojoties no slimajiem augļiem un lapām uz veselajiem, bet tikai augļu koka vainaga robežās. Pēc augļu novākšanas kraupis diezgan intensīvi turpina izplatīties noliktavā, ja tur ievietoti augļi ar kraupja pazīmēm.
Parastā augļu puve Monilinia fructigena
Izplatīta gan bumbieru, gan ābeļu dārzos. Augļi sapūst kokos, bieži radot ievērojamus ražas zudumus. Sevišķi izteikti tas novērojams atsevišķu šķirņu bumbierēm. Slimības ierosinātāji saglabājas inficētajos zaros un jaunajos dzinumos. Tomēr visbagātīgākā infekcija saglabājas “mūmijās”, tie ir slimie augļi, kuri kokos turpina karāties līdz pavasarim, un atrodami pat vasarā starp zaļajām lapām un ziediem. Puves attīstību veicina silti un mitri laika apstākļi – ja tādi būs 2025. gada jūnijā, augļu veidošanās laikā, tad augļi pastiprināti sapūs. Puves izplatību veicina jebkura augļa mehāniska trauma – kaitēkļi, krusa, arī spēcīga kraupja infekcija, ja tās ietekmē auglī veidojas plaisas. Dažos gados slimības pazīmes nobrūnējušu, bet nenobirušu ziedu, brūnu un sakaltušu lapu veidā redzamas jau maijā ziedēšanas laikā (AS 65).
Ābeļu miltrasa Podosphaera leucotricha
Augļu dārzos miltrasa nav bieži sastopama. Tās izpausmes vērojamas kādai noteiktai šķirnei gan uz ziedpumpuriem, gan lapām, gan augļiem. Uz augļiem veidojas rūsgans tīklojums, kurš viegli sajaucams ar citu slimību vai fizioloģiska rakstura bojājumiem. Dažkārt miltrasa novērojama tikai uz stumbra atvasēm. Kaitīgāka slimības infekcija ir kokaudzētavās - bojātie dzinumi pārstāj augt – stāds neizaug paredzētajā lielumā. Ja slimība attīstās gadu no gada, tad nopietnāk cieš arī ražojošās ābeles. Lielākas iespējas ābeļu miltrasai 2025. gada pavasarī sākt izplatīties, būs karstā un sausā laikā. Infekcijas ierosinātājs pārziemo inficēto dzinumu pumpuros. Tas nozīmē, ka dārzos, kuros slimība bija pērn un bojātie dzinumi netika izgriezti, miltrasa turpinās izplatīsies.
Bumbieru - kadiķu rūsa Gymnosporangium sabinae
Pirmās pazīmes parasti atrodamas uz bumbieru lapām jau drīz pēc noziedēšanas, augļaizmetņiem tikko sasniedzot 10 mm diametru (AS 71). 2024. gadā slimība inficēja lapas sākot ar maija beigām. Retāk slimības pazīmes novērojamas uz augļiem, bet uz lapām dažos gados izplatība sasniedz 100%. Infekcija būs intensīvāka, ja pieturēsies vēsāks un mitrāks laiks. Vairāk bumbieru-kadiķu rūsa ir izplatīta piemājas dārzos, arī bumbierēm pilsētu parkos un apstādījumos. 2025. gadā pirmās pazīmes būs vērojamas dārzos, kuros infekcija bija pērn, kā arī uz bumbierēm, kurām blakus vai tuvumā aug inficēti kazaku, Ķīnas vai Virdžīnijas kadiķi. Minētās sugas kalpo kā rūsas sēņu starpsaimnieki. Kadiķu tuvums gan ir tikai viens no infekciju uzturošajiem faktoriem, jo rūsas ierosinātājas sporas ar gaisa masām pārvietojas lielos attālumos.
Kauleņkoku lapbire Blumeriella jaapii
Slimība izplatītāka skābo ķiršu stādījumos, bet dažkārt, mazākā izplatībā un attīstībā, atrodama arī uz saldo ķiršu lapām. Pirmās pazīmes parasti vērojamas jūlijā, kad ogas tikko sārtojas (AS 81). 2024. gada vasaras karstuma periods slimības izplatību neveicināja, bet, iestājoties mitrākam laikam, tā bija atrodama. 2025. gada sezonā slimības ierosinātāji agrāk inficēs lapas lietainā laikā, sevišķi dārzos, kuros pērnās, inficētās un nesatrunējušās lapas atradīsies apdobēs.
Kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) Monilinia laxa
Salīdzinoši bieži novērojama slimība, kura inficē gan ķiršus, gan plūmes. Mazāk izplatīta sausos laika apstākļos. Slimības izplatību veicina jebkura bojātā zara atrašanās vainagā. Ja 2025. gada maijā, kauleņu ziedēšanas laikā, būs lietains laiks un gaisa temperatūra svārstīsies no +5 – 15° C, tad koku vainagos būs vērojami zari ar sakaltušiem, bet nenobirušiem ziediem, lapām un arī augļaizmetņiem. Tie kalpos kā infekcijas avots, bet paši ies bojā.
Kauleņkoku sausplankumainība (cauršautās lapas) Wilsonomyces carpophilus
Plūmju un ķiršu stādījumos bieži sastopama slimība, kuras pazīmes novērojamas galvenokārt uz lapām, bet iespējamas arī uz jaunajiem dzinumiem un augļiem. Izplatītāka plūmju stādījumos, jo bieži vien slimības izpausmes vērojamas 100% lapu. Ierosinātāji saglabājas dzinumos un pumpuros. Pirmās pazīmes 2024. gadā konstatētas jau maija beigās, laikā, kad augļi sasnieguši 30% no raksturīgā lieluma (AS 73) – viss notika agrāk nekā ierasts. Ja 2025. gada vasarā ilgstoši pieturēsies nokrišņiem bagāts laiks, slimība būs izplatītāka ar lielāku attīstību. Slimības izplatību dārzā veicinās arī sveķojošas brūcītes un mehāniski zaru bojājumi.
Plūmju rūsa Tranzschelia pruni-spinosa
Plūmju stādījumos slimības pazīmes nav novērojamas bieži. Parasti uz atsevišķu koku lapām tās izplatās augustā. Ja infekcija spēcīga lapas var priekšlaikus nobirt. 2025. gada sezonā slimības pazīmes būs vērojamas dārzos, kuros aug rūsas inficēti dzeltenie vizbuļi (ierosinātājas sēnes starpsaimnieki), arī stādījumos, kur rūsa uz plūmju lapām bija novērota iepriekšējos gados. Veģetācijas perioda otrajā pusē, sevišķi mitrā un vējainā laikā, infekcija no slimajām lapām izplatās uz veselajām. Septembrī var novērot, ka infekcija pārņēmusi lielāko daļu lapu.
Aveņu iedegas Elsinoe veneta
Aveņu stādījumos nereti sastopama slimība, kura biežāk novērojama mazās platībās. Agrāk un ātrāk tā izplatās siltā un mitrā laikā, stādījumā, kurā infekcija saglabājusies no iepriekšējiem gadiem. Minētie faktori, kopā ar konkrētās šķirnes īpašībām, attiecībā uz minēto slimību, arī būs noteicošie iedegu izplatībai 2025. gada vasarā.
Pelēkā puve Botrytis cinerea
Lietainās vasarās bieži sastopama slimība, kura bojā avenēm un zemenēm gan ziedus un jaunos dzinumus, gan ogas. Ražas vākšanas laikā, bojātām ogām paliekot stādījumā, rodas pelēkās puves infekcijas perēkļi, no kuriem inficējas veselās ogas, jo ne avenes, ne zemenes nenogatavojas vienlaicīgi. 2025. gada sezonā slimības attīstību kopumā veicinās bieži nokrišņi, bet pietiekami liela nozīme būs aveņu un zemeņu stādījumu fitosanitārai tīrībai.
Avenāju dzinumu mizas plaisāšana Didymella applanata
Slimības pazīmes atrodamas gandrīz visos aveņu stādījumos. 2025. gadā slimības izplatība un attīstība būs atkarīga no stādīšanas, mēslošanas un kopšanas paradumiem un iespējām. Ierosinātāji saglabājas gan slimajās lapās, gan stublājos, tādēļ infekcijas izplatība būs lielāka, ja tuvāk atradīsies infekcijas avoti. Ilgstoši lietaini laika apstākļi vasarā veicinās arvien jaunu slimības pazīmju rašanos.
Zemeņu lapu baltplankumainība Mycosphaerella fragariae
Slimības pazīmes biežāk novērojamas vecākos stādījumos, jo infekcijas ierosinātājs saglabājas lapās un lapu kātos. 2025. gada sezonā slimības izplatība būs novērojama stādījumos, kuros jau iestādīti inficēti stādi, iestādītas neizturīgas šķirnes, arī iepriekšējo gadu inficētajās platībās, no kurām neizvāca vecās lapas. Baltplankumainības attīstību, kā jau sēņu ierosinātu slimību, veicinās bieži nokrišņi.
Zemeņu lapu brūnplankumainība Diplocarpon earliana
Slimība inficē lapas, lapu kātus un dažreiz novērojama uz kauslapām ziedēšanas laikā. 2025. gadā biežāk būs izplatīta vecākos stādījumos, kuros inficētās lapas rudenī palikušas zemeņu dobēs. Attīstību pastiprinās nokrišņi un gaisa temperatūra no +15 - 25° C.
Kaitēkļi
Ābeļu ziedu smecernieks Anthonomus pomorum
Pieaugušie īpatņi (vaboles) pārziemo zemsedzē, mizas plaisās. Smecernieks ir pirmais kaitēklis, kurš pavasarī vērojams augļu dārzos, vēl tikai pumpuru briešanas laikā. Ziedpumpuru izvirzīšanās laikā mātītes pumpurā iedēj oliņu – attīstoties kāpuram, auglis neizveidosies. 2025. gada pavasarī kaitēkļa pirmās aktivitātes un tālāko attīstību ietekmēs laika apstākļi – auksts un lietains pavasaris neveicinās vaboļu iznākšanu no ziemošanas vietām. Arī īss un ļoti silts pavasaris, kad ziedpumpuri attīstīsies ļoti strauji un augļu koki īsā laikā uzziedēs, kaitēkļa izplatību samazinās, jo smecernieks, rūpēs par jauno paaudzi, olas dēj tikai pumpuros.
Ābolu tinējs Cydia pomonella
Pirmie pieaugušie īpatņi parasti sāk lidot jūnija sākumā, lidošanas un arī olu dēšanas maksimumu, sasniedzot mēneša otrajā pusē. Ja 2025. gadā šajā laikā būs kaitēkļa attīstībai labvēlīgi laika apstākļi – sauss un silts – tad tinēji sadēs daudz oliņu no kurām šķilsies kāpuri, un tie, savukārt, barosies jaunos augļus. Vēsā un mitrā laikā kaitēkļa invāzija paredzama mazāka, bet tā noteikti būs novērojama.
Bumbieru lapu blusiņa Cacopsylla pyri
Kaitēkļa pieaugušie īpatņi atrodami uz zariem pumpuru tuvumā, iestājoties +3°C temperatūrai. Sezonā, ja laika apstākļi ļoti labvēlīgi, var attīstīties 3 – 4 paaudzes. 2024. gada vasaras sākuma karstums attīstību neveicināja, tādēļ vasarā, bumbieru lapu blusiņas dārzos nebija ļoti izplatītas. Sakrītot labvēlīgiem laika apstākļiem, 2025. gada vasarā kaitēklis vairāk būs dārzos, kuros tas bija izplatīts iepriekš. Slēptuves pārziemošanai pieaugušās blusiņas uzmeklē zemsedzē, sūnās uz stumbriem un mizas plaisās. Ilgstošas zemas temperatūras var būtiski ietekmēt populācijas blīvumu, bet 2025. gada ziemas periods Kurzemē bija īss, tādēļ ziemojošie īpatņi, visticamāk, izdzīvos.
Laputis Aphididae
Laputu koloniju izplatība visbīstamākā ir kokaudzētavās – sūcot sulu no lapām un jaunajiem dzinumiem, kaitēkļi deformē lapas un traucē dzinumu augšanu. Minētie bojājumi nav vēlami arī ražojošos stādījumos, piedevām ziedēšanas un augļaizmetņu veidošanās laikā laputis, uzturoties ziedos, neatgriezeniski sabojā augļaizmetņus – augļi neattīstas, veidojas kropli. 2024. gada maijā, pateicoties vasarīgajam laikam, laputis šķīlās agri un uzsāka barošanos un vairošanos. Arī 2025. gada pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā, no pārziemojušām oliņām, kas atrodas uz zariem, šķilsies pirmie kāpuri. Pēc tam tie, labvēlīgos apstākļos attīstoties 8 – 12 paaudzēm, barosies augļu koku vainagos. Laputu izplatību būtiski samazina kaitēkļa dabīgo ienaidnieku klātbūtne.
Ķiršu-madaru laputs Myzus cerasi
Plaši izplatīts kaitēklis ķiršu dārzos. Lielākās kolonijas parasti novērojamas uz saldajiem ķiršiem, bet atsevišķas katru sezonu vērojamas arī skābo ķiršu stādījumos. 2024. gadā pirmās kolonijas tika pamanītas jūnija pirmajā pusē, augļu veidošanās sākumā (AS 72 – 75). 2025. gada vasarā lielāka izplatība, attīstoties 6 – 8 paaudzēm, būs vērojama dārzos, kuros kaitēklis bija izplatīts iepriekšējā sezonā. No trešās paaudzes, veidojoties spārnotajām mātītēm, kuras pārlido uz madarām, sākas rūpes par jauno paaudzi, jo rudenī mātītes atgriežas ķiršu kokā un dēj ziemojošas olas uz ķiršu zariem. Sevišķi labvēlīgos attīstības apstākļos ķiršu-madaru laputis var sabojāt visu ogu ražu, jo to saldie izdalījumi veicina kvēpsarmes attīstību.
Eiropas ķiršu muša (ķiršu raibspārbnmuša) Rhagoletis cerasi
Pieaugušo mušu izlidošanas laiks un intensitāte lielā mērā atkarīga no nokrišņu daudzuma ķiršu ziedēšanas beigās. Pieaugušiem īpatņiem (mušām) grūtāk vai pat neiespējami būs izlidot no ziemošanas vietām augsnē, ja augsne būs sakaltusi vai pārmitra. 2024. gada pavasarī mušu invāzija nebija nozīmīga, jo pavasaris bija ļoti sauss. Ja 2025. gada maija beigās - jūnija sākumā augsne būs atbilstoša mušu izlidošanai, tad no kūniņām izkūņojušās ķiršu mušas, masveidā lidos ķiršu koku vainagos baroties ar ziedu nektāru, putekšņiem un augu sulu. Sākot krāsoties augļiem, tās uzsāks oliņu dēšanu aiz jauno augļu mizas. Savukārt, izšķīlušies kāpuri, dosies kauliņa virzienā, barosies ar pusgatavo ogu mīkstumu, tādējādi sabojājot ogas patērētājiem.
Plūmju augļu tinējs Cydia funebrana
Izplatītākais kaitēklis plūmju stādījumos. Pirmie pieaugušie īpatņi (tauriņi) izlido beidzoties plūmju ziedēšanai, ar aprēķinu, lai drīzumā būtu pieejami jaunie auglīši, uz kuriem dēt olas. Kaitēkļu izplatība dārzā dažkārt turpinās vēl augustā, kad tie, ielidojot feromonu slazdā, apliecina savu klātbūtni. Ilgstošā lidošanas laika dēļ kaitēkļa ierobežošana ir apgrūtināta. 2025. gada sezonā būs sastopams visos plūmju stādījumos, jo ziemojošos kāpurus kokonos zemsedzē un koku mizas plaisās, nosacītais ziemas sals Kurzemē nespēj ietekmēt.
Gaišā plūmju zāģlapsene Hoplocampa flava, tumšā plūmju zāģlapsene Hoplocampa minuta
Kaitēkļi plaši izplatīti plūmju stādījumos. Pieaugušo īpatņu klātbūtni var diagnosticēt, izkarinot dārzā baltos līmes vairogus – tur pielips kaitēkļu tauriņi, kuri lidošanu sāk plūmju ziedēšanas sākumā. Tikko aizmetušos auglīšus bojā kāpuri, izgraužot kauliņus un arī mīkstos audus. Ieriešoties pārlieku bagātīgam auglīšu daudzumam kaitēkļi darbojas kā savdabīgi ražas normētāji, pie reizes vairojot populāciju. 2025. gadā zāģlapsenes būs sastopamas, jo kokonos esošo kāpuru lielākā daļa būs pārziemojuši augsnē arī īslaicīgā kailsala apstākļos. Bojājumu nozīmība būs atkarīga no ziedēšanas intensitātes, un laika apstākļiem tauriņu lidošanas laikā – vēsā un lietainā tie būs mazāki.
Aveņu ziedu smecernieks Anthonomus rubi
Kaitēklis vispirms bojā zemenes, bet nedaudz vēlāk, parādoties aveņu ziedpumpuriem, arī avenes. Savairojoties spēj būt ekonomiski nozīmīgs, jo aizgraužot ziedkātiņus tieši iznīcina iespējamo ogu ražu. Pārziemojušās vaboles 2025. gada pavasarī iznāks no augsnes virskārtas vai zemsedzes un turpinās attīstību.
Avenāju vabole Byturus tomentosus
Kaitīgā stadija ir avenāju vaboles kāpuri, kuri bojā gan ziedus, gan ogas. Dabā bieži sastopama, bet aveņu audzēšanas saimniecībās kaitēkļa izplatība atkarīga no pielietotās agrotehnikas – irdinot augsni rudenī un pavasarī kaitēkļi iet bojā. Augsnē vaboles ziemo pietiekami dziļi, lai tās nebūtu cietušas no kailsala, tādēļ, pārziemojušās vaboles, maijā un jūnijā turpinās attīstības ciklu.
Dārza vabole Phyllopertha horticola
Brūnās vaboles bieži, bet īslaicīgi, sastopamas lidinoties virs zālājiem gan dārzos, gan parkos. Atšķirībā no maijvabolēm un sprakšķu vabolēm, to attīstība no olas līdz pieaugušam īpatnim, notiek viena gada laikā. Jūnijā īslaicīgi novērojama vaboļu barošanās ar augļu koku, arī ogulāju lapām un augļaizmetņiem, bet parasti tā nav ekonomiski nozīmīga. Savukārt kāpuri līdz vēlam rudenim barojas ar zālaugu saknēm, augsnē pārziemo un pavasarī turpat iekūņojas. Par labu barību kāpurus atzinuši vārnveidīgie putni un eži, kuri meklējot kāpurus augsnes virskārtā, bieži sabojā zālāju vizuālo izskatu. 2025. gadā vaboles noteikti jūnijā izlidos un turpinās attīstību, jo īslaicīgais augsnes sasalums nebūs traucējis kāpuriem pārziemot.
Zemeņu ērce Phytonemus pallidus
Zemeņu ērce ir plaši izplatīta, bet ekonomiskais nozīmīgums ir lielā mērā atkarīgs no laika apstākļiem. Gaisa temperatūrā zemākā par +16° C to aktivitāte kļūst zemāka, un arī lielā karstumā kaitēkļi pārstāj attīstīties. Blīvāka ērču izplatība novērojama vecākos, un sliktāk koptos stādījumos, jo pieaugušās ērces pārziemo pie lapu kātu pamatnes. Kaitēkļu novājinātiem augiem ir lielāka iespēja kailsalā nepārziemot. Kurzemē sniega sega bija plāna un īslaicīga, arī kailsala dienas bija maz, tādēļ visticamāk 2025. gada sezonā ērces turpinās izplatīties.