Katram Latvijā reģistrētam augu aizsardzības līdzeklim (AAL) ir marķējuma teksts, kurā iekļauta informācija par AAL paredzēto lietojumu, devām un nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai, produkta fizikāli ķīmiskais raksturojums un cita būtiska informācija. Reģistrēta AAL marķējuma teksts var mainīties, ja līdzeklis tiek pārreģistrēts vai paplašināts, vai sašaurināts tā lietojums, tāpēc rūpīgi jāseko līdzi izmaiņām marķējumā un jāizpilda visas tā prasības.
AAL ietekme uz nemērķa organismiem
AAL lietošana ietekmē visus dabā esošos dzīvos organismus, tāpēc jo īpaši svarīgi ir ievērot marķējumā minētās standartfrāzes, lai neizraisītu nemērķa organismu akūtu un/vai ilgtermiņa saindēšanos vai pat bojāeju. Riska novērtējumam tiek izvēlēti dažādu grupu ne-mērķa organismi, lai pēc iespējas plašāk novērtētu AAL ietekmi uz dzīvajiem organismiem un sagaidāmo risku.
- Putni un zīdītāji AAL var uzņemt ar barību, ūdeni vai patērējot uzturā citus organismus, kas bijuši kontaktā ar AAL, piemēram, sliekas vai zivis. Veicot riska aprēķinus putniem un zīdītājiem, galvenokārt tiek ņemta vērā informācija par barošanās vietām un barības izvēli attiecīgajā periodā. Nākamajā solī tiek novērtēta AAL akūtā un ilgtermiņa ietekme uz barošanās, izdzīvošanas un vairošanās spējām.
- Ūdens organismi ir viena no lielākajām aplūkotajām ne-mērķa organismu grupām. Šajā grupā ietilpst zivis, ūdens bezmugurkaulnieki, sedimentu (nogulšņu) organismi, aļģes un ūdens augi. Lai novērtētu risku ūdens organismiem, iesniegtajam AAL lietojumam tiek aprēķinātas paredzamās AAL koncentrācijas ūdens vidē (Predicted Environmental Concentration – PEC). Iegūtās koncentrācijas vēlāk tiek salīdzinātas ar katra organisma akūto un/vai ilgtermiņa atbildes reakcijas koncentrāciju. AAL esošajām darbīgajām vielām tiek novērtēta to spēja uzkrāties dzīvajos organismos, kā arī augsnē un ūdens sedimentos. Pārsniedzot lietošanas devas vai neievērojot norādītās ūdens aizsargjoslas, pastāv risks piesārņot ūdens vidi un izraisīt organismu bojāeju, kā arī risks, ka viela pastiprinātā daudzumā sāks uzkrāties ūdens organismos, piemēram, zivīs, un vēlāk tiks uzņemta kā barība putniem, zīdītājiem un cilvēkam.
- Bites ir būtiski lauksaimnieku palīgi – kultūraugu apputeksnētāji, tāpēc ar to klātbūtni jārēķinās vienmēr, bet jo īpaši gadījumos, ja sējumos vai stādījumos tiek lietoti insekticīdi, kā arī, ja blakus saimniecībās ir bišu dravas. Ja uz AAL aizsargiepakojuma un iepakojuma marķējuma ir drošības frāze “SPe8 Bīstams bitēm. Lai aizsargātu bites un citus apputeksnētājus, lietot pēc 22.00 un pirms 5.00. vietās, kur: ir ziedoši kultūraugi un/vai ziedošas nezāles; vietās, kur bites aktīvi meklē barību”, tas nozīmē, ka šos AAL minētajās situācijās var lietot tikai nakts laikā. Skaidrojums -“Vietas, kur bites aktīvi meklē barību” ietver arī gadījumus, kad ir novērojama jebkāda aktīva bišu darbība apstrādājamā platībā, piemēram, kad novērojama bišu pārlidošana uz blakus esošu teritoriju barības ievākšanai. Ieteikums lauksaimniekiem veidot sadarbības kontaktus ar tuvākajiem biškopjiem un informēt tos par plānotajiem augu aizsardzības pasākumiem.
- Augsne ir vide, kura tiešā veidā saskaras ar AAL, tur notiek arī AAL sadalīšanās process un rodas metabolīti (vielas, kas rodas AAL darbīgās vielas sadalīšanās rezultātā). Lietojot AAL, tiek ietekmēti arī augsnē dzīvojošie organismi – sliekas un mikro/makro organismi, kas tiešā veidā nodrošina augsnes apgādi ar skābekli un veicina slāpekļa sadalīšanos. Riska novērtējumā izvērtē akūto un ilgtermiņa iedarbību, - kā AAL un augsnē veidojušies metabolīti ietekmē slieku izdzīvošanu un vairošanās spējas, kā arī AAL darbīgās vielas uzkrāšanās tendences. Pārsniedzot atļautās devas, tas var radīt pārlieku augstu AAL uzkrāšanos augsnē un augsnes organismos, pēc tam radot saindēšanās risku putniem un zīdītājiem.
- Blakusaugi. Lietojot AAL marķējumā norādītajiem kultūraugiem, ir svarīgi, lai darba šķidrums nenonāk uz blakus laukos augošajiem blakusaugiem. Novērtējot iespējamos AAL draudus blakuskultūrām, veic riska aprēķinu jau izaugušiem un vēl neizdīgušiem augiem, novērojot tiem fitotoksiskuma izpausmes un/vai to augšanas apjoma izmaiņas, un nepieciešamības gadījumā nosakot aizsargjoslas. Ir būtiski ievērot marķējumā minētās aizsargjoslas līdz blakus laukam, lai, aizsargājot mērķaugus, nesamazinātu vai pat neiznīcinātu daļu ražas savā vai kaimiņa blakus esošajā laukā. Jāatceras, ka augus drīkst apsmidzināt, ja vēja ātrums nepārsniedz četrus metrus sekundē.
Foto: AAL nonese uz blakusesošu lauku. L. Būcēna (VAAD)
- Pēcaugi. Atsevišķi AAL, galvenokārt herbicīdi, var atstāt pēcietekmi uz nākamajā gadā tajā pašā laukā audzējamiem kultūraugiem. Ja konkrētajam herbicīdam šāda īpašība piemīt, tad tā marķējumā noteikti ir sadaļa, kurā atrodama informācija, kurus kultūraugus nedrīkst sēt vai stādīt attiecīgajā laukā nākamajā vai pat aiznākamajā gadā.
Lieto augu aizsardzības līdzekļus atbildīgi ! Saudzē vidi, sevi, savus tuviniekus un kaimiņus!